Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 22.oktobra ārkārtas sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija)

: Vēlreiz varu izteikt lielu prieku par gandrīz visiem saviem kolēģiem 6.Saeimā, jo tagad mēs nevis pavadām laiku tukšos strīdos vai liekulīgos izteicienos, bet lielākā daļa deputātu nopietni strādā pie likumprojektu pieņemšanas, un tas ir ļoti patīkami. Uzskatu, ka mēs vēl varam kaut ko izdarīt arī šajā Saeimā, un kā labs piemērs tam bija Satversmes grozījumi, kuru 4.pantā tagad ir norma par valsts valodu Latvijā — ka tā ir latviešu valoda. Līdzīgi piemēri bija arī vakar un vēl šodien.

Gribētu šodien pieminēt divus projektus, par kuriem viedokļi bija diezgan dažādi. Pirmais ir par deputātu nodrošināšanu. Es saprotu tos deputātus, kuri nav ievēlēti 7.Saeimā, ka viņi rūpējas par savu rītdienu, bet tajā pašā laikā ir pietiekami daudz tādu deputātu, kas nav ievēlēti 7.Saeimā un kas tomēr neatbalstīja šāda projekta virzīšanu tālāk. Tā kā, acīmredzot, reizēm tiešām, cik cilvēku — tik viedokļu, un lai jau to vērtē vēlētāji. Ne jau šī Saeima ir pēdējā, būs 8.Saeima un vēl tālāk, tomēr katram deputātam jāpadomā arī par to, ko un kādu viedokli viņš pārstāv, jo te viens otrs, kas ārkārtīgi daudz runāja par tautas mīlestību, par latviešu tautas ciešanām un tā tālāk, ar šo balsojumu šīs ciešanas galīgi negribēja atcerēties un nobalsoja tā, kā viņam pašam personīgi tas ir izdevīgāk. Acīmredzot tomēr vienreiz skaidri un gaiši jāpasaka viedoklis, nevis jāmēģina kādu lēmumu vai likumu iegrozīt tā, kā pašam tas ir izdevīgāk.

Un otrs — gribu teikt, ka nu jau līdz absurdam aizgājusi šī pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem. Tagad, kad ar diezgan lielām mokām tautas nobalsošanā "pret" balsojuma aizstāvji panākuši, ka nu viss ir vaļā un faktiski vairs nav nekādu īpašu ierobežojumu tiem, kas godīgi iemācās latviešu valodu un prot nokārtot attiecīgos pārbaudes eksāmenus. Šādā brīdī joprojām Saeima tiek piebāzta — vārda tiešā nozīmē — ar dažādiem pilsonības piešķiršanas projektiem. Līdz pēdējam absurdam nokļuvām tad, kad daži ierosināja atbalstīt pilsonības piešķiršanu vienam no pretendentiem, kurš vispār neprot latviski. Paldies Dievam, ka šoreiz izdevās pārliecināt kolēģus, ka vismaz šāds pretendents nav spējīgs būt Latvijas Republikas pilsonis. Bet iespēja viņam paliek, iemācoties latviešu valodu un tad pretendējot uz mūsu valsts pilsonību.

Šodienas sēde bija pietiekami interesanta, un es ceru, ka arī nākamās nedēļas sēde vai sēdes būs tādas, kurās mēs vēl kaut ko jēdzīgu spēsim izdarīt.

A.Seiksts (frakcija "Latvijas ceļš")

: Piekrītu J.Dobeļa kungam tajā sakarā, ka pie projektiem strādājām nopietnāk nekā pirmsvēlēšanu periodā, un tas ir loģiski.

Arī man ir jāizsaka frakcijas viedoklis šajos divos jautājumos. Tātad, pirmkārt, jautājumā par deputātu sociālo nodrošinājumu. Jāsaka gan, ka problēma pastāv, un tā nav tikai atsevišķu cilvēku problēma. Daudzi kolēģi strādājuši ilgus gadus, tāpēc, ja tā varētu teikt, civilajā dzīvē viņi ir diskvalificējušies un darba tirgū ne uz ko vairs nevar pretendēt. Tādēļ šis jautājums kaut kādā veidā bija jārisina. Negribu pārmest tiem kolēģiem, kas no juridiskā viedokļa strādā korekti, bet tajā pašā laikā — veids un laiks, kādā šo jautājumu risina, man personīgi absolūti nav pieņemams, jo mēs it kā zogamies pa sāndurvīm laikā, kad šī Saeima aiziet prom. Ja tas tiktu attiecināts uz 7. vai vēl labāk — uz 8.Saeimu, es viennozīmīgi balsotu "par", jo problēma patiešām pastāv, bet šis veids un laiks liedza man un arī vairākumam "Latvijas ceļa" kolēģu balsot par šo projektu. Ceru, ka šis jautājums tomēr tiks atrisināts vai pārskatīts, un šo problēmu mēs atrisināsim korektā un solīdā veidā.

Kas attiecas par pilsonību, jāsaka, ka esmu Pilsonības likuma izpildes komisijas loceklis un visi pretendenti, izņemot vienu, ir pelnījuši godu kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Policijas darbs ir ārkārtīgi grūts, tāpēc uz to nav jāskatās greizām acīm. Cilvēkiem, kas 1991. gadā stāvēja uz barikādēm, apsargāja Augstāko padomi un Ministru padomi, kas riskēja ne tikai ar karjeru, bet reizēm arī ar dzīvību, man absolūti nav žēl dot pilsonību. Esmu ļoti priecīgs arī par to, ka pilsonību šodien piešķīra Leonīdam Beresņevam, kurš ne tikai visu savu mūžu atdevis Latvijas sportam, bet kura ģimenē valda latvisks gars un bērni mācās Latvijas skolā. Esmu ļoti priecīgs un gribu apsveikt viņa personā arī Latvijas hokeja izlasi, kas godam aizstāv mūsu valsti.

Kas attiecas uz cilvēku, par ko runāja J.Dobeļa kungs, šeit, protams, es nevarēju balsot "par". Lai gan pats biju parakstījis dokumentus, konstatēju, ka cilvēks pilnīgi nesaprot viņam uzdoto jautājumu, un šādiem cilvēkiem patiešām nevajadzētu piešķirt pilsonību. Bet gribu pateikt, ka šāda pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem tomēr nav sevi diskreditējusi, jo ir daudz mākslinieku, mūziķu un sportistu, kuri visu savu dzīvi atdevuši Latvijai, tāpēc šis Saeimas darbs nevar tikt vērtēts kā negatīvs.

K.Čerāns (frakcija "Latvijai")

: No Saeimas padarītā šajās divās plenārsēdēs vispirms gribu pieminēt grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz iespējas strādājošiem pensionāriem pieprasīt pensijas aprēķināšanu no jauna. Un gadījumā, ja šīs jaunpiešķirtās pensijas apmērs pārsniedz divas minimālās mēnešalgas, kas šobrīd būtu 84 lati, bet vēlāk tas var būt arī vairāk, saņemtā pensija laika periodā no 1996. gada 1. janvāra jāatmaksā. Bet šī atmaksa jāveic nevis uzreiz viena maksājuma veidā, bet jāatmaksā visa mūža garumā. Tas faktiski nozīmē, ka pensija, kura cilvēkam it kā no jauna tiek piešķirta, par zināmu summu tiek samazināta. Tāpēc šeit katram strādājošam pensionāram pašam jāizrēķina, vai un cik tas viņam ir izdevīgi. Vēl šie grozījumi paredz paātrināt pensiju indeksāciju cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem. Tas viss nerada milzīgas problēmas, bet, protams, jāapzinās, ka politiskā situācija valstī ir tāda, ka būtiski Pensiju likuma grozījumi, kas mainītu pašu pensiju aprēķināšanas principu, nav gaidāmi. Tādēļ uz konkrētu atbalstu nevar cerēt tie cilvēki, kas pēc nostrādāta darba mūža pēdējos gados bijuši bezdarbnieki vai arī kuru ienākumi bijuši ļoti zemi. Ir smagi teikt, bet šobrīd par to liecina tautas vairākuma izvēle, tāpēc acīmredzot mums priekšā vēl ļoti nopietns darbs, lai sabiedrībā iedzīvinātu solidaritātes ideju, lai mēs kā sabiedrība iemācītos atzīt katrs cilvēka cieņu un lai saprastu, ka mēs kā tauta labi dzīvosim tikai tad, ja katrs cilvēks, es uzsveru katrs cilvēks, jutīsies piederīgs savai valstij un nebūs atstums malā. Politiskie lēmumi bieži vien iet ačgārnu gaitu, bet tas tā var būt tikai līdz kādam brīdim.

Šodien darba kārtībā bija lēmuma projekta par latviešu leģionāriem II pasaules karā, bet paradoksālā kārtā tā vietā parādījās Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums. Par šo izmaiņu acīmredzot jāpateicas Saeimas Prezidijam un tiem deputātiem, kas šo nodrošinājuma likumu ļoti gribēja izskatīt. Jāsaka, ka man visvairāk nepieņemama šķiet šī likuma skatīšana steidzamības kārtībā bez Budžeta komisijas un Finansu ministrijas atzinumiem un aprēķiniem. Ir viena šī vēlme — šādam likumam jābūt, un viss pārējais tiek nolikts otrajā plānā. Argumenti, kas šeit tiek minēti par to, ka šādā veidā tiks uzlabots deputāta prestižs, manuprāt, ir absurdi. Deputāta prestižu nevar uzlabot, palielinot viņa materiālo nodrošinājumu. Deputātam būs prestižs tautas acīs tikai tad, ja tiks pieņemti tādi likumi un lēmumi, kas respektē katra cilvēka cieņu un veicina visas sabiedrības augšupeju un cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanos. Tikai šādā veidā mēs varam atjaunot šo deputāta prestižu, un, ja šie apstākļi uzlabosies, tad arī mēs varēsim runāt par to, ka deputātiem ir pienācis laiks saņemt lielāku sociālo nodrošinājumu. Bet šobrīd tā vēl nav.

Noslēgumā vēl minēšu vienu pozitīvu niansi Saeimas šīs nedēļas darbā — komisijām tika nodots likumprojekts "Par izmaiņām Saeimas Kārtības rullī", kas paredz parlamentā izveidot īpašu demogrāfijas komisiju. Šis likumprojekts ir tikai nodots komisijām un vēl ir ļoti tālu no pieņemšanas stadijas, tomēr šī ievirze, ka mēs gribam nopietni un valstiskā līmenī risināt demogrāfijas jautājumus, šobrīd ir ļoti svarīga.

O.Bišers (Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija)

: Man kā juristam ir ļoti patīkami paziņot, ka pat pēdējās dienās mēs varējām pieņemt vairākus likumus, kas ir ļoti svarīgi mūsu likumdošanas sistēmas sakārtošanai. Tā vakardienas un šīsdienas ārkārtas plenārsēdē tika pieņemti tādi likumi, kā "Komercķīlu likums", likums "Par datorizētu zemesgrāmatu" un "Grozījumi Prokuratūras likumā".

Pirmais — "Komercķīlu likums"— ievieš jaunu ķīlas veidu, kas tiek reģistrēts, un līdz ar to rodas situācija, kad tiek atbalstīti droši ekonomiskie darījumi un sakari un novērsta iespēja, kad vienu un to pašu priekšmetu var ieķīlāt vairākās reizēs, tā apkrāpjot kredīta devējus.

Otrs likums — par datorizēto zemesgrāmatu. Arī tas ir ļoti svarīgs, jo mēs atjaunojam 30.gadu likumu par zemesgrāmatu. Bet jāatceras, ka 30.gados Latvijā vēl nebija neviena datora, līdz ar to visas zemesgrāmatas rakstīja tikai ar roku. Tas kavēja izveidot pienācīgu datu bāzi, lai darbotos ar šo zemesgrāmatu un saņemtu nepieciešamo informāciju. Tagad pieņemts likums, kas visu zemesgrāmatu informāciju apvieno vienotā datu bāzē. Tādējādi tā būs vieglāk apstrādājama un iegūstama. Protams, spēkā paliek visi tie ierobežojumi, kas bija līdz šim, piemēram, ka nevar piekļūt informācijai par personas datiem, kas tiek aizsargāti ar likumu.

Un trešais likums ir par prokuratūru. Domāju, ka šobrīd ir labāk noteikts jautājums par prokurora, tajā skaitā arī ģenerālprokurora, atcelšanu no amata un atbrīvošanu, par kuru iepriekš bija radušās diskusijas. Domāju, ka nu šeit ir atrasts puslīdz pieņemams risinājums. Pirmkārt, par viņa atbrīvošanu — šobrīd ģenerālprokurors vairs nevar ņemt atpakaļ savu iesniegumu par atkāpšanos no amata. Ja viņš reiz izlēmis, tad šim lēmumam jābūt galīgam un viņam jāaiziet, ja viņš uzskata, ka turpmāk nav spējīgs pildīt ģenerālprokurora pienākumus. Domāju, ka šī norma būs stabilizējošs faktors. Tāpat arī likumā precīzi noteikts, kādos gadījumos ģenerālprokurors var atkāpties no amata, un kāda ir atkāpšanās kārtība, kā arī atlaišanas pamatojumi un tas, kādos gadījumos ģenerālprokuroru var atlaist.

Vēl gribu dažus vārdus pateikt par saviem kolēģiem, kas runāja iepriekš un izteicās, ka deputātu darbības nodrošinājuma likums esot aizgājušo deputātu interesēs. Es gan to nekādi nespēju saskatīt un uzskatu, ka šādam likumam ir jābūt, jo normas par deputāta algām, izstāšanās pabalstiem, pensijām un tā tālāk ir izmētātas dažādos likumos un pat Saeimas Prezidija lēmumos. Tas nav pieņemams, un tam kā visās valstīs jābūt ietvertam attiecīgā likumā, kur viss salikts pa plauktiņiem. Kāds tas likums būs, par to mēs varam spriest, un, ja nepaspēsim, to var labot nākamā Saeima. Bet, ka jābūt vienam likumam, kurā regulēti visi šie jautājumi, ir skaidrs.

Otrkārt, šis likums ļoti mazā mērā ietekmē līdzšinējās Saeimas deputātus, jo tas stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Tātad algu jautājums un izstāšanās pabalsti neskars aizejošos deputātus, kas jau izdomājuši, ka stāsies bezdarbnieku biržā un saņems šo pabalstu vispirms par trim mēnešiem. Tāpat oficiālā kārtā spēkā esošie likumi nosaka, ka lielākā daļa esošās Saeimas deputātu saņems lielāku pensiju, jo to paredz likums "Par pensijām" un tajā izdarītie grozījumi. Tas varētu attiekties uz pensijām vienīgi iepriekšējo Saeimu deputātiem un Augstākās padomes deputātiem, kuri nobalsoja par neatkarību, beiguši savu darba dzīvi un šobrīd, neskatoties uz nopelniem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā, saņem ļoti niecīgu materiālo nodrošinājumu.

Saeimas preses dienests