Iesniegumi

Par Arifa Mageramova kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok. nr. 4688)

Pamatojoties uz šā gada 24. septembra Pilsonības likuma izpildes skomisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Arifa Mageramova uzņemšnu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 24. septembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998. gada 24. septembra sēdes protokola Nr. 78

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons,. A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubevs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, V.Dozorcevs.

Izskatīja: komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Arifa Mageramova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Arifa Mageramova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komsijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Arifu Mageramovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Aktīvs azerbaidžāņu izcelsmes mākslinieks. Darbojas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā. Strādā grafikas un glezniecības nozarēs, veicinot sadarbību Latvijas un Azerbaidžānas valstu starpā. Regulāri rīko izstādes Latvijā un Azerbaidžānā, kur propagandē Latvijas valsti.

Saeimas deputāti: A.Tomašūns, A.Panteļējevs, A.Seiksts, J.Ābele, M.Vītols, P.Apinis, V.Dozorcevs, K.Lībane, P.Putniņš, M.Lujāns

1998. gada 11. jūnijā

Latvijas Mākslinieku savienība iesaka piešķirt Latvijas pilsonību LMS biedram Arifam Mageramovam.

A.Mageramovs dzīvo Latvijā jau kopš 1976.gada, vienlaikus iekļaujoties gan šejienes, gan Azerbaidžānas mākslas un kultūras dzīvē.

Mākslinieka talants ir rūpīgā darbā izkopts, jo viņš ar izcilību beidzis gan Azerbaidžānas mākslas skolu, gan Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūtu Maskavā.

1987.—1988.gadā viņš bija mākslinieks inscenētājs mākslas filmai "Nelietis", kas tika izvirzīta Azerbaidžānas Valsts prēmijai. 1991. gadā viņa veikums tika atzīmēts Ašhabadas starptautiskajā kinofestivālā, par mākslas filmu "Sveiciens no viņpasaules", piešķirot festivāla balvu. Mākslinieks veidojis vairāk nekā desmit animācijas filmas, kuras augstu novērtētas dažādās skatēs un festivālos.

A.Mageramovs strādā arī grafikas un glezniecības nozarēs. 1994.gadā ar Latvijas un Azerbaidžānas kultūras biedrības "Azeri" atbalstu Rīgā, Kinogalerijā, tika sarīkota viņa zīmējumu izstāde "Vecrīga", 1996.gadā — glezniecības izstāde I.Kozakevičas vārdā nosauktās Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas namā Rīgā.

Šogad māksliniekam bijusi plaša personālizstāde Baku kultūras centrā, tās pozitīvajā vērtējumā īpaši tika uzsvērta viņa daiļrades tuvošanās Latvijas kultūrai. Ar šo izstādi viņš uzaicināts viesoties Londonā.

Latvijas Mākslinieku savienība uzskata, ka Arifs Mageramovs ir bagātinājis Latvijas mākslas dzīvi, ir lojāls pret mūsu valsti un visnotaļ centies stiprināt kultūras saites starp dažādām tautām, tādēļ ir pelnījis Latvijas pilsonību.

Latvijas Mākslinieku savienības

1998.gada 17.jūnijā atbildīgā sekretāre I.Rumba

Arifs Mageramovs ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, ļoti profesionāls un daudzpusīgs meistars, viens no talantīgākajiem un aktīvākajiem Latvijas multinacionālās kultūras pārstāvjiem. No 1988.gada viņš ir piedalījies kultūras un nacionālās biedrības "Azeri" darbībā, propagandējot demokratizācijas un Latvijā dzīvojošo tautu nacionālās attīstības idejas. Ir daudzu Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas rīkoto sabiedrisko un kultūras pasākumu aktīvs dalībnieks. 1996.gadā sabiedrības "Azeri" un LNKBA ietvaros LNKBA namā ar panākumiem tika sarīkota A.Mageramova personālizstāde.

1997.gadā viņš piedalījās starptautiskajā izstādē Helsinku kultūras centrā, kuru rīkoja LNKBA kopīgi ar Latvijas, Krievijas un Somijas ārlietu ministrijām. 1998. gada aprīlī pēc Baku Mākslas centra ielūguma Azerbaidžānas galvaspilsētā notika viņa personālizstāde. 1998.gada jūlijā un augustā ir ieplānota viņa personālizstāde Londonā, kuru organizē Azerbaidžānas vēstniecība Anglijā un Anglijas firma "Angļu — kaspijiešu serviss" Azerbaidžānas kultūras centrā Londonā. A.Mageramovs propagandē Latvijas multinacionālo kultūru ārzemēs, ceļot Latvijas starptautisko autoritāti un sekmējot tās māksliniecisko sasniegumu atzīšanu.

Ņemot vērā aktīvu Mageramova kunga pilsonisko pozīciju, viņa radošo ieguldījumu, LNKBA 17.05.98. konference rekomendē Latvijas Republikas 6. Saeimai piešķirt Latvijas Mākslinieku savienības biedram A.Mageramovam Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas

1998.gada 16.jūnijā priekšsēdētājs Dr. art. R.Haradžanjans

Autobiogrāfija

Es, Arifs Mageramovs, esmu dzimis 1948. gada 5. augustā Armēnijā. 1950. gadā mana ģimene pārcēlās dzīvot uz Azerbaidžānu. Tēvs bija jurists, māte — skolotāja.

1966. gadā pabeidzu vidusskolu un iestājos Azerbaidžānas Politehniskajā institūtā, bet 1968. gadā — Azerbaidžānas mākslas skolā, kuru absolvēju ar izcilību 1972. gadā. 1973. gadā iestājos Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūtā, kuru ar izcilību pabeidzu 1981. gadā.

No 1981. līdz 1984. gadam strādāju Baku "Azerbaidžanfiļm" par kinomākslinieku un animācijas filmu režisoru. Esmu piedalījies vairāk nekā desmit filmu veidošanā.

1982. gadā kļuvu par Azerbaidžānas Mākslinieku savienības biedru, bet 1985.gadā iestājos Latvijas Mākslinieku savienībā.

Esmu piedalījies gan scenogrāfijas, gan citās tēlotājmākslas izstādēs. 1990.gadā Latvijas Kultūras ministrija un Mākslinieku savienība organizēja manu pirmo personālizstādi Rīgā. Kopš tā laika Latvijā bijušas aptuveni desmit personālizstādes. 1992. gadā kopā ar citiem Latvijas māksliniekiem piedalījos starptautiskajā izstādē Ķelnē, 1997. gadā — Helsinkos, 1998. gadā — manas personālizstādes Baku un Londonā.

1977. gadā apprecējos ar Latvijā dzīvojošo mākslinieci Jeļenu Golubevu. Mums ir trīs dēli, dzimuši Latvijā — 1977. un 1982.gadā.

Faktiski dzīvoju Latvijā kopš 1976.gada, kaut arī pasē pieraksts man ir tikai no 1985. gada 13.marta.

Aktīvi piedalos Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas, Krievu mākslinieku asociācijas rīkotajās, kā arī citās starptautiskās izstādēs.

Arifs Mageramovs

Par Leonīda Beresņeva kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4761)

Pamatojoties uz š.g. 14.oktobra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Leonīda Beresņeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998. gada 14.oktobrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 14.oktobrī sēdes protokola Nr.79

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, J.Strods, M.Lujāns, A.Seiksts, V.Dozorcevs.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Leonīda Beresņeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Leonīda Beresņeva kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komsijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Leonīdu Beresņevu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

par ieguldījumu Latvijas hokeja attīstībā — no 1995. līdz 1997.gadam hokeja kluba "Juniors" galvenais treneris, 1997.gadā "Juniors" Austrumeiropas hokeja līgā izcīnīja 1.vietu. No 1993.līdz 1995.gadam — Latvijas junioru hokeja izlases galvenais treneris. No 1995.gada — Latvijas nacionālās hokeja izlases galvenais treneris. 1996.gadā pasaules čempionāta "B" grupā 1 vieta un tiesības spēlēt "A" grupā. 1997.gadā Pasaules čempionāta "A" grupā 7.vieta, 1998.gadā pasaules čempionāta "A" grupā 9.vieta.

Saeimas deputāti: A.Čepānis, P.Keišs, K.Lībane, D.Turlais, J.Urbanovičs

Latvijas Hokeja federācija lūdz izskatīt jautājumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Leonīdam Beresņevam.

Leonīds Beresņevs dzimis 1958.gada 6.jūlijā Krievijā, Kirovočepetskā, Latvijas iedzīvotājs kopš 1980.gada.

Profesionāli spēlēja hokeju Rīgas "Dinamo" sastāvā vienpadsmit sezonas. Spēlēja pārī ar Sandi Ozoliņu, viņam uzsākot savas hokeja gaitas meistarkomandā. Kopš 1992.gada Beresņevs strādā par treneri. Vispirms — kā valsts junioru izlases galvenais treneris, kopš 1994.gada — vienlaicīgi arī kā Latvijas jauniešu hokeja izlases komandas galvenais treneris, bet no 1995.gada — jau kā Latvijas nacionālās hokeja izlases treneris un no 1996.gada — kā tās galvenais treneris.

Leonīda Beresņeva ieguldītā darba rezultātā ievērojami izauga Nacionālās hokeja izlases meistarība, tā iekļuva pasaules hokeja elitē (pasaules čempionātā "B" grupā Bratislavā 2.vieta; 1996.gadā "B" grupā Eindhovenā 1.vieta un iegūtas tiesības spēlēt "A" grupā; 1997.gadā "A" grupā Somijā — 7.vieta no 12 komandām; 1998.gadā "A" grupā Šveicē — 9.vieta no 16 komandām).

1997.gadā sporta laureātu aptaujā L.Beresņevs ieguva otro vietu visu sporta veidu Latvijas treneru vidū. Viņa audzēkņi Aleksandrs Niživijs un Aleksandrs Macijevskis ir Latvijas nacionālās izlases spēlētāji, bet citi audzēkņi, kas spēlē hokeja kluba "Juniors" komandā, ir valsts izlases kandidāti. Treneris arī turpmāk vēlas strādāt ar nacionālo hokeja izlasi, un viņa ieguldījums šajā jomā būs ievērojams atbalsts mūsu nacionālās izlases snieguma uzlabošanai.

1998.gada 8.oktobrī Latvijas Hokeja federācijas prezidents K.Lipmans

Autobiogrāfija

Es, Leonīds Beresņevs, esmu dzimis 1958.gada 6.jūlijā Kirovas apgabalā Krievijā. No 1965. līdz 1975.gadam es mācījos Kirovočepeckas 5.vidusskolā. 1965.gadā es sāku trenēties hokeja skolā, sporta klubā "Olimpija".

Pēc vidusskolas beigšanas divus gadus es biju spēlētājs hokeja komandā "Olimpija". Tajā pašā laikā es strādāju Kirovočepeckas ķīmiskajā rūpnīcā par fizkultūras instruktoru. 1977.gadā mani uzaicināja spēlēt Minskas "Dinamo". Es strādāju par sporta instruktoru Minskas apgabala "Dinamo" padomē. 1978.gadā Rīgas "Dinamo" treneris Ēvalds Grabovskis mani uzaicināja spēlēt savā komandā. Es strādāju Latvijas republikāniskajā "Dinamo" padomē par sporta instruktoru.

1978.gada 6.maijā Rīgas Kirova rajona kara komisariāts mani iesauca armijā. Visu dinesta laiku līdz 1980.gadam es trenējos un spēlēju hokeju Rīgas "Dinamo" meistarkomandā. Pēc dienesta turpināju spēlēt Rīgas "Dinamo" līdz 1987.gadam.

1983.gadā es apprecējos ar Žozitu Leju, dzimušu 1963.gada 17.maijā Rīgā. 1984. gadā mums piedzima dēls Mārtiņš. Mana sieva un dēls ir Latvijas Republikas pilsoņi.

1987.gadā mani uzaicināja spēlēt Iževskas "Izštaļ" komandā. Es piekritu, jo uzskatīju, ka Rīgas "Dinamo" neesmu vairs perspektīvs spēlētājs. Iževskā es strādāju par sporta metodiķi "Izštaļ" sporta pilī.

1990.gadā Rīgas "Dinamo" galvenais treneris Ēvalds Grabovskis man atkal piedāvāja spēlēt hokeju savā komandā. 1991.gadā es noslēdzu līgumu ar zviedru hokeja klubu "Avesta B.K." uz vienu gadu. 1992.gadā es sāku strādāt par treneri hokeja centrā "Pārdaugava" 1993.gadā pēc reorganizācijas tiku pārcelts uz Helmuta Baldera hokeja centru par treneri. Šajā gadā Latvijas Hokeja federācija apstiprināja mani par Latvijas junioru hokeja izlases komandas treneri. Latvijas juniori ieguva pirmo vietu kvalifikācijas turnīrā Slovākijā un iekļuva Pasaules čempionāta "C" grupā. 1993.gada beigās Kopenhāgenā Latvijas junioru izlase izcīnīja 2.vietu Pasaules junioru čempionāta "C" grupā.

1994.gadā es tiku iecelts par galveno treneri Latvijas jauniešu izlases komandā, kura izcīnīja 2.vietu Eiropas jauniešu čempionātā "C" grupā.

No 1995.gada es sāku strādāt hokeja klubā "Juniors" par galveno treneri. 1997.gadā mana komanda kļuva par Austrumeiropas hokeja līgas čempionu.

1995.gadā Latvijas hokeja federācija apstiprināja mani par Latvijas junioru izlases galveno treneri, kā arī par Latvijas nacionālās hokeja izlases komandas treneri. 1995.gadā Bratislavā Latvijas nacionālā izlase pasaules čempionāta "B" grupā izcīnīja 2.vietu.

1996.gada janvārī Latvijas Hokeja federācija apstiprināja mani par Latvijas nacionālās hokeja izlases komadas galveno treneri. Pasaules čempionātā "B" grupā Eindhovenā Latvijas nacionālā izlase izcīnīja 1.vietu un tiesības startēt 1997.gada pasaules čempionātā "A" grupā.

1997.gadā Latvijas Hokeja federācija mani apstiprināja par Latvijas nacionālās hokeja izlases komandas galveno treneri. Mūsu komanda "A" grupā izcīnīja 7.vietu.

1998.gadā Latvijas Hokeja federācija man atkal uzticēja Latvijas hokeja izlases vadību pasaules čempionāta "A" grupā Šveicē. Mūsu komanda izcīnīja 9.vietu, taču arī čempionāta komandu — dalībnieču skaits tika palielināts no 12 līdz 16.

Kopš 1998.gada jūlija es strādāju hokeja klubā "Liepājas metalurgs" par galveno treneri. "Liepājas metalurga" komanda ir Latvijas junioru hokeja izlases bāzes komanda.

1998.gada 5.oktobrī L.Beresņevs