Par augstajām pārtikas prasībām

Ar šonedēļu stājas spēkā jaunā kārtība gaļas un piena importā

Ar 1. novembri stājas spēkā 25. augustā apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi nr.321 "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa" (attiecas uz pārtikā lietojamu svaigu (saldētu) gaļu, tās izstrādājumiem, kas izgatavoti, izmantojot gaļu), kā arī Ministru kabineta noteikumi nr.320 "Kārtība, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti". Šie noteikumi savukārt nosaka, kā Latvijā ievedams govju, bifeļmāšu, kazu, ķēvju un aitu piens un piena produkti.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše informēja, ka abi minētie noteikumi tikuši izstrādāti, lai ierobežotu gaļas un piena produktu importu, neielaistu valstī tās ārzemju firmas, kuras nav pārbaudītas un par kurām nav nekādu ziņu attiecībā uz ievedamās produkcijas ražošanas ciklu. Nereti šīm firmām nav kārtībā pat robežas šķērsošanai nepieciešamie dokumenti.

Pērn gaļa un tās produkti veidoja 5 procentus no lauksaimniecības produkcijas importa kopapjoma Latvijā. Gaļas un tās izstrādājumi valstī tika ievesti apmēram 10 miljonu latu vērtībā. Šī gada sešos mēnešos cūkgaļa un liellopu gaļa Latvijā ievesta aptuveni par 2,8 miljoniem latu.

Jānis Lapše atzīmēja, ka sakarā ar šo gaļas importu Latvijā gandrīz iznīkusi liellopu gaļas ražošana. Liellopu gaļu valstī ražo ļoti maz, lielākā daļa tiek importēta. Ne jau tāpēc, ka mūsu zemnieki neprastu ražot šo produkciju, bet gan tāpēc, ka milzīgais importa apjoms neļauj pašmāju zemniekiem attīstīt liellopu gaļas ražošanu.

Latvijas uzņēmēji ne reizi vien ir pārliecinājušies, cik stingri Eiropas Savienība vērtē mūsu valsts pārtikas ražojumu iekļūšanu Eiropas tirgū. Pašlaik neviens gaļas pārstrādes uzņēmums neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Tikpat sarežģīta situācija ir arī piena ražotājiem, jo arī šīs nozares tirgus iespējas visai bieži ir apdraudētas. Pašlaik no Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem eksporta atļaujas uz Eiropas Savienību ir Rīgas piena kombinātam, "Rīgas piensaimniekam", "Vidzemes pienam", "VALRIT" un AGM Agro Eksportam. Pēc Eiropas Savienības veterinārās pārbaudes produkcijas eksports tika aizliegts akciju sabiedrībai "Preiļu siers". Uzņēmumā veica ievērojamus uzlabojumus, tālab "Preiļu siers", sākot ar 20. oktobri, atguvis tiesības eksportēt produkciju uz Eiropas Savienības valstīm.

No 3. līdz 6. novembrim Latvijā ieradīsies Eiropas Savienības eksperti, lai pārbaudītu divu Latvijas uzņēmumu — SIA "LIDO" un SIA "Ādaži Kover" — atbilstību eksporta prasībām.

Valsts veterinārā departamenta direktors Jāzeps Rimeicāns informēja, ka problēmas var sagādāt kautuves, no kurām gandrīz neviena neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Noteikumos norādīts: ja pārstrādes uzņēmums eksportē produkciju, kautuvei ir jābūt sertificētai.

Savukārt, ja Eiropas Savienība izvirza tik stingras prasības mūsu ražotājiem, tad pamatota ir arī Latvijas vēlme, lai šeit importētā produkcija būtu tikpat kvalitatīva. ES direktīvas nosaka, ka noteikumiem jābūt abpusēji vienādiem.

Jaunā kārtība, kas stāsies spēkā 1. novembrī, paredz, ka Latvijā gaļas un piena produktus varēs ievest tie Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri ievēro prasības attiecībā uz pārtikas apriti.

Bet ārvalstu uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) varēs ievest produkciju tikai tādā gadījumā, ja šīs valstis nodrošina Latvijas prasības un tie iekļauti Zemkopības ministrijas apstiprinātajos sarakstos. Uzņēmējiem jāatceras, ka tikai no šajos sarakstos esošajām eksportētājvalstīm un eksportētājuzņēmumiem varēs ievest Latvijā gaļas un piena produktus.

Uz valsts robežas tiks veikta kravas veterinārā kontrole atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem. Ja krava tiem neatbildīs, Valsts sanitārajai robežinspekcijai būs tiesības aizliegt produkcijas ievešanu. Kravu var aizliegt ievest Latvijā, ja pastāv reāli draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai arī dzīvībai vai videi, — šo produkciju iznīcina. Ir iespējams aizliegums arī tad, ja krava neatbilst Latvijā spēkā esošajām prasībām (ja tā nav bīstama cilvēku vai dzīvnieku veselībai, to nosūta atpakaļ). Un, visbeidzot, ja risks ir neliels, pēc kravas ievedēja pieprasījuma lemj par kravas pārstrādi, iznīcināšanu vai izmantošanu citiem mērķiem (tikai ne cilvēku uzturam).

Visus izdevumus, kas saistīti ar aizturētās kravas uzglabāšanu, sedz kravas ievedējs.