Valsts prezidente:

— aicinot sastādīt Latvijas Republikas valdību

— par jauno valdību

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga preses īssaietā vakar, 25. aprīlī

— Dāmas un kungi! Pamatojoties uz Latvijas Satversmes 56. pantu, man ir tas gods uzticēt Latvijas valdības veidošanu Andrim Bērziņam (attēlā). Mana izvēle saskan ar Saeimā pārstāvēto četru frakciju izteikto atbalstu šai kandidatūrai, un es esmu pārliecinājusies, ka šis kandidāts būs spējīgs uzņemties jaunas valdības veidošanu, izmantojot trīs līdzšinējās koalīcijas partnerus un pievienojot Jauno partiju kā ceturto. Kā jau biju agrāk izteikusies, man konkrētā situācijā nepietika ar to, ka šai izvirzītajai kandidatūrai ļoti ātri pieteicās atbalstītāji no četrām partijām. Jo līdzīgu pozitīvu atbalstu mēs kā nekā jau bijām dzirdējuši pirms nedēļas veselai plejādei citu kandidātu, ko bija izvirzījis "Latvijas ceļš".

Man ir bijusi izdevība konsultēties dažādos līmeņos ar visām mūsu Saeimā pārstāvētajām frakcijām, kā arī ar atsevišķiem indivīdiem. Manas izvēles svarīgie apsvērumi bija šādi: vai jaunā valdība spēs pārvarēt tās demonstrētās pretrunas, kas noveda pie iepriekšējās valdības krišanas; vai tās veidotājs būs spējīgs izveidot jaunu "modus operandi", jaunu rīcības un sastrādāšanās plānu starp koalīcijas partneriem.

Kas ne jau garantētu, jo tas nav cilvēka spēkos, bet kas dotu labāku un drošāku varbūtību, ka nākotnē būs vismaz cerība viedokļus saskaņot, izdebatēt, neapdraudot valdības stabilitāti un dzīvotspēju.

Viens no galvenajiem mērķiem, sastādot šo valdību, būtu tās apņēmība darboties ilgāk par pieredzētajiem astoņiem deviņiem mēnešiem, kā tas ir bijis 7. Saeimas laikā. Jo mums atliek visai maz laika, lai atbildētu uz Eiropas Savienības prasībām, lai veiksmīgi virzītu uz priekšu visus tos darbus, kuri mums ir jāizdara līdz 2003. gada 1. janvārim. Svarīgi būtu, lai vismaz ideāli šī veidojamā valdība plānotu darboties līdz pat nākamajām vēlēšanām. Garantijas, protams, neviens nevarēja dot ne prezidentei, ne kādam citam. Svarīgi tomēr no Bērziņa kunga puses dzirdēt šo apņemšanos un šo kopējo ideālu. Šādus apliecinājumus es esmu no viņa saņēmusi, es esmu arī tikusi informēta par dažādu strīdīgu jautājumu izdebatēšanu un darbu turpināšanu pie viedokļu saskaņošanas. Tas viss manī rada zināmu optimismu, ka varbūt šī valdība varētu noturēties līdz pat nākamajām vēlēšanām. Tā būtu mana cerība.

Tad Valsts prezidente atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Prezidentes kundze, kas jums ļauj cerēt, ka privatizācija atkal nekļūs par klupšanas akmeni jaunajai valdībai?

V.Vīķe–Freiberga: — Viens risinājums, kas jau ir proponēts, būtu pieaicināt ārzemju ekspertus un vairāk paļauties tieši uz viņu spriedumiem. Ne jau ārzemju eksperti būtu nepieciešami nemaldīgi un pārāki par mūsu speciālistiem, bet, ņemot vērā līdz šim konstatētās asās domstarpības šajā jautājumā, tas būtu veids, kā pakāpties pāri līdz šim konstatētām nesaskaņām. Ir jāmeklē šķīrējtiesneši kaut kur ārpus valsts. Un tādi, kas būtu profesionāli un kompetenti attiecīgajā jomā. Atsevišķu šķīrējtiesnesi "Latvijas kuģniecības" jautājumā, atsevišķu un pilnīgi citu šķīrējtiesnesi "Lattelekom" jautājumā utt.

— Kas jums ir radījis iespaidu, ka Andris Bērziņš ir īstais cilvēks, kam varētu uzticēt jaunās valdības veidošanu?

V.Vīķe–Freiberga: — Mums ir bijušas vairākas padziļinātas sarunas. Un mani iespaidoja tas, ka viņš situācijai pieiet reālistiski, bez sapņainām ilūzijām, bez nereāliem solījumiem. Viņam, šķiet, nav nekādu ilūziju par savām spējām kā pārcilvēkam izdarīt to, kas nav cilvēka spēkos. Bez tam es manīju viņa ļoti stingru apņemšanos, ļoti stingru vēlmi normalizēt situāciju valstī, kas man šķita būtiski. Stingru vēlmi panākt sapratni un līdzsvaru Latvijā patlaban ļoti spēcīgu iespaidu guvušo ekonomisko grupējumu starpā. Mēs nevaram turpināt ilgstoši pieļaut, ka valsts kļūst par cīņas lauku starp ekonomiskajiem grupējumiem. Tiem būtu jācenšas nonākt pie civilizētas saprašanās savā starpā, pie kādas ietekmes sadales. Pilnībā izprotot šī uzdevuma grūtumu, Bērziņa kungs izteica apņemšanos un vēlmi to panākt.

— Vai jūs piekrītat Bērziņa kunga viedoklim, ka būtu jāpārskata iepriekšējās valdības lēmums attiecībā uz strādājošiem pensionāriem?

V.Vīķe–Freiberga: — Es to pilnībā atbalstu, jo man jau no paša sākuma, kad sākās pirmās debates par šo jautājumu, tas bija viens no elementiem, kas šķita vienkārši netaisns. Es priecājos dzirdēt, ka šajā jautājumā ne tikai Bērziņa kungs ir gatavs izdarīt korekcijas, bet ir guvis arī koalīcijas partneru sapratni un atbalstu.

— Vai jūs nedomājat, ka Bērziņa kungam būs ļoti grūti sastādīt valdību, jo pašlaik ir strīdi ap satiksmes ministra amatu. Varbūt nākamajā nedēļā mums būs jauns premjers un jauna koalīcija bez Tautas partijas, bet ar sociāldemokrātiem?

V.Vīķe–Freiberga: — Es par šādu ziņu neesmu neko dzirdējusi. Es tīšām lūdzu eventuālos koalīcijas partnerus ļoti rūpīgi pārdomāt iespējamas formācijas, kādas tie varētu veidot, ieskaitot iespēju sastrādāties ar sociāldemokrātiem. Kā nekā tas jau notika Krištopana kunga premjerēšanas laikā, precedents šajā pašā Saeimā mums jau ir bijis. Pašreizējais sarunu rezultāts ir tāds, ka sadarboties ir plānojušas četras partijas, neieskaitot sociāldemokrātus. Cik man noprotams, tad tieši šo četru partiju starpā notiks ļoti intensīvas sarunas, kā tiks sadalīti ministru portfeļi un kurai partijai kura ministrija tiks. Šaubu nav, es paredzu, ka Bērziņa kungam priekšā stāv ļoti sūrs un grūts darbs tieši tuvāko desmit dienu laikā.

— Vai jūs nemulsināja, ka jaunās valdības veidošanas process jau bija sācies, pirms jūs nosaucāt Andra Bērziņa kandidatūru?

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, tas ir tikai normāli, ka viņi neaizgāja vienkārši atvaļinājumā un nesēdēja pludmalē, bet sāka jau rosīties, plānot un rīkoties. Pie vienošanās un dažādu domstarpību atrisināšanas frakcijām būtu jānonāk tā kā tā. Es uzskatu, tas ir pilnīgi normāli, ka viņi sāka to darīt jau starplaikā.

Rūta Kesnere,

"LV" informācijas redaktore

— atklājot piemiņas plāksni ebreju glābējam Žanim Lipkem

Gaiļa kungs, Lipkes ģimene, ekselences, dāmas un kungi!

Man šķiet īpaši zīmīgi un piemēroti, ka šo piemiņas plāksni ebreju glābējam Žanim Lipkem atklājam Lielajā Piektdienā, kad visa kristīgā pasaule atceras Jēzus Kristus krustā sišanu.

Kristus mācība tika izteikta viņa divos pamatbaušļos, un viņš teica, ka šie baušļi apvieno visu, tie ir augstāki par to, ko saka bauslība un pravieši. Tie divi baušļi ir — mīlēt Dievu pār visām lietām un savu tuvāko kā sevi pašu. Totalitāras sistēmas valdīšanas laikā, militāras okupācijas valdīšanas laikā šo augstāko baušļu izpratne un sekošana ir it īpaši apgrūtināta, un te atklājas katra cilvēka vērtība un pārliecība, kā rīkoties tādā brīdī, kad bauslība un vara ir nonākusi brutālas totalitāras sistēmas rokās, kad pravieši ir kļuvuši par viltus praviešiem un sludina iznīcinošas, naidīgas, antihumānas idejas un par pretošanos domāt nozīmē vai nu nonākt koncentrācijas nometnē, vai tikt vienkārši nošautam kā tādam cilvēkam, kurš ir uzdrošinājies sacelties pret okupācijas varu. Tādos apstākļos cilvēkam tiek atņemta viņa normālā rīcības spēja, brīvība, un it īpaši Otrajā pasaules karā, nacistu okupācijas laikā visai ebreju tautai, tāpat arī čigāniem un daudziem citiem, tika atņemta viņu patiesā vērtība kā cilvēkiem.

Tajā laikā Žanis Lipke vadījās pēc citas bauslības, citas likumības, viņš vadījās pēc tā likuma, kas saka mīlēt sev tuvāku kā sevi pašu, jo katra cilvēka iznīcināšana ir uzbrukums cilvēces pamatvērtībām, katrs pāridarījums, kas tiek jebkuram no mums izdarīts, ir arī uzbrukums mums pašiem, mūsu pašu cilvēcībai.

Es priecājos, ka tiek atklāta šī piemiņas plāksne cilvēkam, kurš visgrūtākajos apstākļos spēja aizstāvēt cilvēcību un glābt citu dzīvības, būdams gatavs riskēt ar sevis paša dzīvību. Būtu ļoti jauki, ja kādu dienu šī vēsturiskā vieta varētu kļūt par piemiņas vietu nākamajām paaudzēm, lai atgādinātu mūžu mūžos, ka Latvijā arī tajā posmā ir bijuši tādi cilvēki, ar kuriem varam lepoties, un lai mūsu bērni paaudžu paaudzēs un tāpat arī viesi varētu redzēt, ka šeit ir palikušas liecības par kādu unikālu cilvēku, par kādu unikālu notikumu.

Attēlos: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar Žaņa Lipkes izglābto ebreju Izaku Drizinu (kreisajā attēlā) ; pie tikko atklātās plāksnes tuvinieki un izglābtie godina Žaņa Lipkes piemiņu (labajā attēlā)

Foto: A.F.I.

— sarunā ar Latvijas reliģisko konfesiju vadītājiem

Ceturtdien, 20. aprīlī, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga tikās ar Latvijas reliģisko konfesiju vadītājiem. Sarunā piedalījās (attēlā pie galda no kreisās) : TM Sabiedrisko un reliģisko lietu departamenta direktors Ringolds Balodis, Romas katoļu Baznīcas arhibīskaps metropolīts = Jānis Pujats, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps = Jānis Vanags, Vislatvijas pareizticīgo Baznīcas arhibīskaps tēvs Aleksandrs, Latvijas baptistu draudžu savienības bīskaps Andrejs Šterns, Pomoras baznīcas Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes vecākais mācītājs Joans Miroļubovs un Rīgas ebreju reliģiskās draudzes virsrabīns Natans Barkans

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— apsveikumā Latvijas cilvēkiem 2000. gada Lieldienās

Sveicu Latvijas iedzīvotājus Lieldienās!

Mūžības nerimtībā pavasaris arvien atnāk gaidīts — mostas daba, un cilvēki gatavojas Lieldienām. Caur atdzimšanas prieku kristīgā pasaule Lieldienās pārdzīvo Jēzus augšāmcelšanos, bet pirmskristus tradīcijās prieks atsaucas visā dzīvajā ar jauniem spēkiem un jaunu apņemšanos!

Lai Lieldienās liela diena ir katram no jums, un lai tā atnes spēku un iedvesmu lieliem darbiem! Priecīgas Lieldienas!