Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Akreditējas Latvijā Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.10.1998., Nr. 317/320 (1378/1381) https://vestnesis.lv/ta/id/50441

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kopsēdes "Latvijas lauku attīstība Eiropas Savienības kontekstā" lēmums

Vēl šajā numurā

28.10.1998., Nr. 317/320 (1378/1381)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Papildus 1.lpp.

informācijai

Akreditējas Latvijā Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks

Vakar, 27.oktobrī, akreditācijas vēstuli Valsts prezidentam Guntim Ulmanim pasniedza Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Džeimss Holmss (James H. Holmes)

A3.JPG (15233 BYTES) Preses konferencē

Dž.Holmss: — Pirms dažiem mirkļiem man bija gods iesniegt savu akreditācijas rakstu prezidentam Ulmanim. Līdz ar to es tagad varu sākt pilnībā pildīt savus pienākumus kā ASV vēstnieks Latvijā. Šis bija brīnišķīgs mirklis man un manai sievai. Es gribu izmantot šo iespēju, lai paustu jums un Latvijas tautai manu pateicību un sajūsmu par sirsnību un godu, kas man tiek izrādīts. Īpaši gribu pateikties prezidentam Ulmanim un ārlietu ministram Valdim Birkavam par viņu uzmanību un viesmīlību. Viņi jau no paša sākuma man ļāva justies kā šajā zemē gaidītam, un man šeit būs viegli strādāt nākamos trīs gadus.

Tiekoties ar prezidentu Gunti Ulmani, es viņam nodevu divas vēstules: vienu no ASV prezidenta Bila Klintona un otru — no ASV valsts sekretāres Madelaines Olbraitas. Es atstāju prezidenta Ulmaņa ziņā šo vēstuļu satura izklāstu jums, ja viņš to vēlēsies darīt. Bet es gribu tikai pateikt, ka šīs vēstules rakstītas sadarbības un partnerības garā, kāda jau pastāv starp mūsu valstīm. Un šis partnerības gars būs stūrakmens arī manam turpmākajam darbam. Un tagad es labprāt atbildēšu uz jūsu jautājumiem, ja tādi būs.

"Latvijas Vēstnesis":

— Vēstnieka kungs, kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas centieniem iestāties NATO un par mūsu valsts tuvināšanās procesu šai organizācijai ?

Dž.Holmss:

— Mēs pilnībā atbalstām Latvijas vēlēšanos iestāties NATO. Tas būs ilgtermiņa process, taču mēs pilnībā atbalstām šo Latvijas vēlmi. Ļoti būtiski ir uzsvērt, ka Latvijai nav tikai svarīgi iestāties NATO. Latvijai ir ļoti svarīgi arī dot savu ieguldījumu NATO attīstībā. Tāpēc ļoti svarīga ir Latvijas piedalīšanās Baltijas bataljonā. Tāpēc ļoti svarīga ir jūsu valsts aizsardzības budžeta palielināšana. Tāpēc Latvijai ļoti svarīgi ir arī ņemt vērā piezīmes, kas par jūsu aizsardzības spēkiem izteiktas ASV ģenerāļa Kīvenāra analīzē. Šādas detaļas ir svarīgas vispirms pašai Latvijai. Un es gribu iedrošināt Latviju veikt pareizo izvēli vispirms tieši tāpēc, lai Latvija nākotnē kļūtu līdztiesīga NATO dalībvalsts, kas var dot arī savu ieguldījumu šajā analīzē. Gribu atkārtoti uzsvērt prezidenta Klintona vārdus, ka NATO durvis paliek atvērtas, un mūsu pozīcija joprojām ir tāda, ka NATO durvis ir atvērtas arī Latvijai.

— Kad Latvija varētu iestāties NATO?

Dž.Holmss:

— Es jau teicu, ka tas būs ilgtermiņa process. Es arī domāju, ka būtu kļūda, ja kāds sagaidītu, ka Latvija jau Vašingtonas sanāksmē tiks ielūgta uz sarunām par iestāšanos NATO. Tas būs ilgstošs process, kas jāiet soli pa solim. Taču, kā jau savā iepriekšējā atbildē uzsvēru, Latvija pati ir ieinteresēta pilnveidot savas aizsardzības spējas nule minētajos virzienos, lai Latvija, kad pienāks laiks un jūsu valsts kļūs pilntiesīga NATO locekle, varētu dot arī savu cienīgu ieguldījumu NATO uzbūvē.

— Kā Baltijas valstu iestāšanās NATO un sarunas par to var ietekmēt ASV attiecības ar Krieviju?

Dž.Holmss:

— ASV jūtas ļoti ērti, runājot par šiem 1ēmumiem ar Krieviju. Mēs zinām Krievijas pozīciju — tā ir pret Baltijas valstu līdzdalību NATO. Taču šis fakts nevar iespaidot mūs mainīt savu viedokli, ka Latvijai ir vieta Rietumu un transatlantiskajās institūcijās. Respektīvi, Latvijai ir vieta arī Eiropas Savienībā un NATO. Mēs turpināsim sarunas ar Krieviju, cenšoties pārliecināt par savu viedokli. Mēs nebūt nemulsīsim to darīt.

— Kas, vēstnieka kungs, būs jūsu prioritātes Latvijā?

Dž.Holmss:

— Mana pirmā, pilnīgi skaidrā prioritāte būs atklāti pārstāvēt ASV intereses un Savienoto Valstu vērtības. Par laimi, daudzas no Amerikas vērtībām ir arī Latvijas vērtības. Ļoti svarīgi ir palīdzēt Latvijai nostiprināt ticību pašai saviem spēkiem, kā arī būvēt pārtikušu sabiedrību un stiprināt Latvijas drošību. Šie trīs aspekti arī būs mana vēstnieka darba prioritātes.

— Kāpēc Latvija ir nozīmīga Savienotajām Valstīm?

Dž.Holmss:

— Atļaujiet man atbildēt ar ļoti personīgu viedokli. Es esmu aukstā kara bērns. Laikam gan neviens no manas paaudzes neticēja, ka reiz mēs atkal redzēsim Latviju kā neatkarīgu valsti. Veselus 50 gadus Latvijas neatkarība šķita neaizsniedzams sapnis, jo Latvija šos gadus bija Padomju Savienības daļa. Visus šos 50 gadus ASV nav atzinušas Baltijas valstu okupāciju. Tāpēc arī mēs tik lielu nozīmi piešķiram faktam, ka Latvija pēc ilgiem gadiem ir atkal atguvusi savu neatkarību.

Tagad, kad šis jums tik smagais posms ir jau aiz muguras, mēs esam pārliecināti, ka ir ļoti svarīgi tādai tautai, kā Latvijas tauta palīdzēt pārvarēt šo pārmaiņu procesu un palīdzēt Latvijai iedibināt un uzturēt normālas attiecības ar visām valstīm, ar kurām Latvija grib un var tādas nodibināt. Starp šīm valstīm ir arī visa rietumvalstu sabiedrība, Rietumeiropas valstis un ASV. Mēs esam dziļi pārliecināti, ka, palīdzot Latvijai pārvarēt šo sarežģīto pārejas periodu, mēs līdz ar to palīdzam arī visam Baltijas reģionam, visām Baltijas valstīm. Mēs esam pārliecināti, ka līdz ar to mēs sekmējam arī suverenitātes un demokrātijas padziļināšanos vēl plašākā reģionā. Arī Krievijā. Mēs domājam, tie ir centieni, kuru nozīme tālu pārsniedz Latvijas robežas. Jā, mūsu atbalsts sākas Latvijā un Baltijas valstīs, bet tā ietekme jūtama daudz plašākā reģionā.

— Kādi, vēstnieka kungs, ir jūsu pirmie iespaidi Latvijā?

Dž.Holmss:

— Tie ir ļoti dziļi, ļoti izteikti pozitīvi. Mēs ar sievu jau gandrīz nedēļu esam pavadījuši Rīgā. Mēs staigājām pa ielām, mēs noklausījāmies brīnišķīgu Džordža Geršvina mūzikas koncertu Rīgas Operas namā. Mūs dziļi iespaidoja filigrānais Operas rekonstrukcijas darbs. Mēs arī redzējām, cik dažāds ir Latvijas laiks. Redzējām gan mākoņainas dienas, gan arī spožus saules starus. Tagad ļoti vēlamies izbraukt ārpus Rīgas, lai iepazītos arī ar citiem Latvijas reģioniem. Mēs ar sievu ļoti priecājamies, ka varēsim jūsu valstī pavadīt turpmākos trīs savas dzīves gadus, un ārkārtīgi augstu novērtējam mums parādīto sirsnīgo uzņemšanu.

— Kādu nozīmi jūs piešķirat latviešu valodas apgūšanai?

Dž.Holmss:

— Jāatzīstas, ka es esmu tikai piecas nedēļas mācījies latviešu valodu, es esmu iemācījies viselementārākas lietas, taču tas ir process, kas prasīs vēl daudz laika un pūļu. Es gan cenšos runāt latviski jau ar pirmajiem brīžiem, kopš ierados jūsu valstī, kad vien iespējams. Jūs dzirdējāt, arī šodien akreditācijas ceremonijā es savu uzrunu prezidentam Guntim Ulmanim sāku latviski. Un centīšos arī turpmāk runāt latviski, kad vien būs iespējams. Jāatzīst, ka jūsu valoda ir grūta. Es vēl nejūtos pārāk drošs savās latviešu valodas zināšanās. Taču domāju, ka savā darbā, tāpat tiekoties ar latviešiem citās situācijās, es spēšu aizvien vairāk un labāk runāt latviski. Mēs uzskatām, ka ASV vēstniekiem ir ļoti svarīgi būt iespējami tuvāk Latvijas sabiedrībai, lai labāk saprastu jūsu tautu un centienus. Tā ir arī dziļa mana personīgā pārliecība. Esmu dziļi pārliecināts, ka latvieši augstu vērtē savu valodu un savu kultūru. Un es gribu apliecināt savu cieņu šai latviešu tautas vērtību skalai, arī pašam iemācoties runāt latviski.

Džeimss Hovards Holmss dzimis 1943. gada 1.aprīlī Virdžīnijas štatā, Springfīldā. 1965. gadā Kolgeitas universitātē ieguva bakalaura grādu. Pēc tam studējis starptautiskās attiecības Džona Hopkinsa universitātē, bet no 1983. līdz 1984. gadam mācījies Nacionālajā kara koledžā, bijis ASV Valsts departamenta Politiski militāro lietu biroja starptautiskās Kodolpolitikas nodaļas direktors, Politikas plānošanas grupas Eiropas nodaļas direktora vietnieks. Kopā ar kundzi Konstanci strādājis arī vairākās ASV diplomātiskajās pārstāvniecībās ārzemēs — vispirms ASV ģenerālkonsulātā Lahorā (Pakistānā), tad ASV vēstniecībā Velingtonā (Jaunzēlandē) un Oslo (Norvēģijā). No 1992. līdz 1995. gadam bijis ASV misijas vadītāja vietnieks ASV vēstniecībā Turcijā, kā arī ieņēmis diplomātiskos amatus vairākās citās valstīs. Līdz nominēšanai vēstnieka darbā uz Latviju koordinējis ASV Valsts departamenta Austrumeiropas palīdzības programmu četrpadsmit Viduseiropas un Baltijas valstīm, tai skaitā arī Latvijai, kas nodrošinājis šīm valstīm politisku un ekonomisku atbalstu pārejas periodā. Džeimsam Hovardam Holmsam ir vairāki augsti ASV Valsts departamenta apbalvojumi.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!