Valsts ieņēmumu dienests par stāvokli Latvijas uzņēmējdarbībā

Analītiskā materiāla pamatā — Latvijas uzņēmēju atbildes uz Valsts ieņēmumu dienesta izplatītām aptaujas anketām. Tā kā piedalīšanās šajā aptaujā ir brīvprātīga, apkopotā informācija neaptver pilnīgi visus uzņēmējdarbībā iesaistītos, tomēr, kā uzskata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, sniedz pietiekami pamatotu ieskatu situācijā. Šāda analīze, vismaz līdz nākamā gada sākumam, Valsts ieņēmumu dienestā tiks veikta divas reizes mēnesī.

Vakar, 27. oktobrī, tiekoties ar preses pārstāvjiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks komentēja aptauju, kas atspoguļo situāciju Latvijas uzņēmējdarbībā līdz šā gada 15. oktobrim.

Kā viņš uzsvēra, šajā reizē iesūtītās uzņēmēju atbildes, tāpat kā iepriekš, pierādījušas, ka visasāk ekonomisko nestabilitāti Krievijā izjūt Latvijas pārtikas, galvenokārt zivju un piena produktu, pārstrādes uzņēmumi. Tomēr negatīvu ietekmi tirgus samazināšanās atstājusi arī uz farmaceitiskās, vieglās rūpniecības preču un parfimērijas ražotājiem, kā arī uzņēmumiem, kas darbojas pārvadājumu jomā, un banku sektoru. Nesen iezīmējusies tendence ir aktivitātes samazinājums arī uzņēmumos, kas savā darbībā nav bijuši tieši saistīti ar Krievijas tirgu, bet darbojušies to uzņēmumu apkalpošanā, kas tagad šī tirgus zaudēšanas dēļ bijuši spiesti samazināt vai pārtraukt savu darbību un līdz ar to atteikušies no sadarbības ar citiem arī šeit, Latvijā. Kā atzīmēja A.Sončiks, šāda ķēdes reakcijas attīstība ir prognozējama arī nākotnē.

Kā rāda aptaujas rezultāti, mainījusies arī norēķinu kārtība. Sakarā ar nedrošo situāciju kaimiņvalstī Latvijas uzņēmēji eksportam piekrīt tikai priekšapmaksas gadījumā. Lai izvairītos no pašlaik apgrūtinātās banku starpniecības, palielinās darījumu īpatsvars skaidrā naudā, ko tomēr ierobežo Latvijas likumdošanā noteiktās soda naudas gadījumos, kad šādu norēķinu summas pārsniedz 3000 latu. Arvien biežāk Latvijas uzņēmumi, sastopoties ar savu Krievijas partneru nespēju norēķināties naudā, izmanto bartera principu, samaksā par precēm, saņemot koksni, skārdu, dažādas pārtikas piedevas un citas preces.

Strauji palielinājusies Krievijas debitoru parādu summa Latvijas uzņēmējiem. Pēc to uzņēmumu ziņām, kas snieguši atbildes VID aptaujā, 15. oktobrī uzņēmumi Krievijā bija parādā jau vismaz 175 Latvijas uzņēmumiem, turklāt debeta apjoms kopš septembra beigām bija audzis par 14,5 miljoniem latu, kopumā pārsniedzot jau 48 miljonu latu robežu. Turklāt, kā secinājuši daudzi aptaujātie, daļa šo parādu uzskatāmi par neatgūstamiem, jo Krievijas puse par iemeslu līgumsaistību neizpildei bieži min saistību tiesībās lietotu jēdzienu "force majeure", kas nozīmē no līgumslēdzējas puses gribas neatkarīgus apstākļus.

Šādu norēķinu grūtību rezultātā palielinājies uzņēmumos uzkrātās gatavās produkcijas daudzums un samazinājies aktīvu apjoms. Neregulārās finansu plūsmas dēļ ir apgrūtināta ražošanas cikla regularitāte, algu izmaksa un uzņēmumu nodokļu saistību izpilde pret valsts budžetu. Šo iemeslu dēļ līdz 15. oktobrim jau 96 Latvijas uzņēmumi— samazinot darbadienas garumu vai darbadienu skaitu nedēļā — bija daļēji pārtraukuši darbību. Pilnībā — atlaižot darbiniekus bezalgas atvaļinājumā vai atbrīvojot tos no darba vispār — savu darbu šajā laikā bija beiguši 27 uzņēmumi. Tādējādi bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 5,6 tūkstošiem.