Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par augstajām pārtikas prasībām (turpinājums) Par Krievijas krīzes sekām (turpinājums) Par 1998.gada Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē Par amerikāņu pianista koncertiem Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kopsēdes "Latvijas lauku attīstība Eiropas Savienības kontekstā" lēmums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.10.1998., Nr. 317/320 (1378/1381) https://vestnesis.lv/ta/id/50444

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas vienoto aviācijas telpu Par autoceļiem

Vēl šajā numurā

28.10.1998., Nr. 317/320 (1378/1381)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informācija

Par pārtikas prasībām

Ar šonedēļu stājas spēkā jaunā kārtība gaļas un piena importā

Turpinājums

no 1.lpp.

Lai Latvijā ievestu pienu, piena produktus, gaļu un tās izstrādājumus, ir nepieciešams eksportētājvalsts pilnvarotās veterinārās institūcijas izdots veterinārais (veselības) sertifikāts. Tas iepriekš jāsaskaņo ar Latvijas Valsts veterināro dienestu.

Zemkopības ministrija ir apstiprinājusi to eksportētājuzņēmumu sarakstu, kuru gaļas un piena ražojumus drīkstēs ievest Latvijā. Šis saraksts tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Sākot ar 1. novembri, gaļu un gaļas produkciju atļaus ievest no 22 valstīm, piena un piena produkciju — no 23 valstīm. Pašlaik ar gaļas importu var nodarboties 140 firmas, ar piena — 65 firmas. Gaļas produktus var ievest no ASV, Austrālijas, Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Jaunzēlandes, Argentīnas, Polijas, Izraēlas un Lietuvas, savukārt piena produkciju — no ASV, Austrālijas, Čehijas, Argentīnas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Ungārijas un Urugvajas. Lielākā daļa eksportētājfirmu vai uzņēmumu gan ir no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas.

Ja normāli darbosies Latvijā akceptētie dokumenti, speciālisti prognozē, ka novembrī un decembrī gaļas imports varētu samazināties par 20 procentiem, bet to uzņēmumu skaits, kam ir tiesības ievest valstī pienu un gaļu, — par 30 procentiem. Piena ražošana Latvijā ir stabilāka, līdz ar to arī importa apjoms šajā nozarē nav tik liels. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka savu neapmierinātību ar jauno kārtību varētu izteikt tās valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu atzītajā sarakstā. Šis saraksts ik pa brīdim tiks papildināts. Ja kāds uzņēmums nebūs minētajā sarakstā, bet vēlēsies eksportēt produkciju uz Latviju, uz attiecīgo valsti tiks nosūtīts Veterinārā dienesta eksperts. Viņš noteiks, vai šīs valsts produkcija atbilst kvalitātes prasībām.

Zināmu satraukumu izteikuši vietējie gaļas ražotāji par to, ka tiek atcelts rīkojums par pagaidu aizliegumu ievest Latvijā malto gaļu. Jaunie noteikumi paredz, ka malto gaļu no 1. novembra drīkstēs ievest vienīgi pārstrādei.

Jāpiebilst, ka viens no iemesliem maltās gaļas ievešanas aizliegumam bija tas, ka Latvijā strauji palielinājās saslimšana ar salmonelozi. Diemžēl arī tagad saslimšanas gadījumu konstatēts krietni vairāk nekā tajā pašā laikā pērn.

Iespējams, ka vēlāk Ministru kabineta noteikumi varētu tikt papildināti vai arī tajos veikti daži grozījumi. Piemēram, grūtības var sagādāt produkcijas transportēšana, Eiropas valstīs gaļas liemeņi netiek vienkārši sakrauti cits virs cita autofurgonos, bet gan pakārti katrs atsevišķi pie tieši šim nolūkam domātiem stieņiem.

Tomēr jācer, ka jaunā kārtība valstī regulēs gaļas un piena tirdzniecību, sekmēs iedzīvotāju iespējas uzturā lietot tikai labas kvalitātes pārtiku.

Dagnija Muceniece —

speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Par Krievijas krīzes sekām

Valsts ieņēmumu dienests par stāvokli Latvijas uzņēmējdarbībā

Turpinājums

no 1.lpp.

Tomēr, kā uzskata A. Sončiks, šāds darbu zaudējušo skaits un no tā izrietošais sociālās apdrošināšanas iemaksu samazinājums un pieaugošais bezdarba pabalstu apjoms vēl neapdraud sociālās apdrošināšanas budžeta līdzsvaru.

Atsaucoties uz Krievijas ekonomiskās krīzes radītajām grūtībām, palielinājies to uzņēmumu skaits, kas VID un Finansu ministrijai lūguši pagarināt dažādu nodokļu nomaksas termiņus. VID kompetences ietvaros — pagarināt nodokļu samaksas termiņus līdz trim mēnešiem — savus lūgumus līdz 15. oktobrim bija iesniedzis 71 uzņēmums par kopējo summu 5,3 miljoni latu. Lielāko īpatsvaru šo iesniegumu vidū veido ar zvejniecību saistīto uzņēmumu un pārtikas pārstrādes uzņēmumu lūgumi, attiecīgi — par 1,6 un 1,3 miljoniem latu. Lielākā daļa lūgumu pagarināt nodokļa nomaksas termiņu skar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Saņemti arī 67 uzņēmumu iesniegumi VID pārskatīt avansā maksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa summu sakarā ar ražošanas apjoma kritumu — kopumā par 920 tūkstošiem latu.

Situācijas analīzes laikā — 15. oktobrī — daļu nodokļu nomaksas termiņa pagarinājuma lūgumu par summu 3,9 miljoni latu jau bija nolemts apmierināt.

Tomēr, kā uzsvēra A. Sončiks, nedz uzņēmumu darbības pārtraukšana, nedz nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumi, viņaprāt, nekļūs par iemeslu šā gada valsts budžeta ieņēmumu prognozes neizpildei. Tomēr, kā viņš atzina, valsts budžeta ieņēmumu apjoms Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmē līdz gada beigām kritīsies par aptuveni vienu procentu, salīdzinot ar to ieņēmumu apjomu, kas būtu bijis iespējams stabilas ekonomiskās situācijas gadījumā.

Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā uzņēmēju aptaujā ticis uzdots arī jautājums par iespējām samazināt krīzes negatīvo ietekmi. Kā atzinuši aptaujātie, situācijas uzlabošanas galvenais priekšnosacījums ir jaunu eksporta tirgu meklējumi gan rietumvalstīs, gan NVS — Uzbekistānā, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā. Tā, piemēram, svaigas brētliņas izejvielas veidā tiek piedāvātas Dānijas tirgū. Noieta iespējas Latvijas zivrūpniecības produkcijai tiek meklētas arī Slovēnijā un Bulgārijā. Tomēr par svarīgāko tirgus paplašināšanas priekšnosacījumu tiek uzskatīta kvotas palielināšana Latvijas pārtikas produktu eksportam uz Eiropas Savienību.

Vairākos uzņēmumos, piemēram, SIA "Olainfarm", uzsākta arī ražošanas pārorientācija uz jauniem produkcijas veidiem.

Lai nodrošinātu savu darbību arī zaudējumu gadījumā, Latvijas kredītiestādes uzsākušas rezerves kapitāla palielināšanu.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Par 1998.gada Baltijas asamblejas balvām literatūrā, mākslā un zinātnē

Piektdien, 23.oktobrī, Tallinā notika Baltijas asamblejas balvu Žūrijas komitejas sēde, kurā noskaidroti šā gada laureāti.

1998.gada Baltijas asamblejas balvu laureāti ir

literatūrā: dzejnieks Sigits Geda (Lietuva) — par pēdējo trīs gadu poētiskajām metamorfozēm;

mākslā: komponists Erki Svens Tīrs (Igaunija) — par pēdējo trīs gadu darbiem un ierakstiem;

zinātnē: arhitekts Jānis Krastiņš (Latvija) — par izciliem sasniegumiem Rīgas jūgendstila arhitektūras pētniecībā.

Balvas tiks pasniegtas Baltijas asamblejas 13.sesijas laikā šā gada 27.novembrī Tallinā.

Anitra Jankevica, Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretāre

Par amerikāņu pianista koncertiem

Rīgā koncertē amerikāņu mākslinieks Džons Fergusons

Pirmdien, 26.oktobrī, amerikāņu pianists Džons Fergusons pasniedza Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības dāvinājumu — Geršvina skaņdarbu notis — Latvijas Nacionālās bibliotēkas mūzikas nodaļai. Pēc tam notika pianista koncerts, kurā viņš atskaņoja pazīstamākos Geršvina skaņdarbus.

Džons Fergusons ieradās Latvijā sestdien, 24.oktobrī, lai piedalītos Amerikas Savienoto Valstu Informācijas dienesta un Operas fonda rīkotajos pasākumos, kas veltīti amerikāņu komponista Džordža Geršvina simtgadei. Svētdien notika koncerts Nacionālajā operā, vakarā mākslinieks koncertēja Nacionālās bibliotēkas mūzikas nodaļas zālē, bet šodien sniedz koncertu Ventspils mūzikas koledžā.

Koncertprogramā ir Džordža Geršvina skaņdarbu aranžējumi, piemēram, "Stairway to Paradise", "Lady be Good", "The Man I Love" un citi, kā arī "Rhapsody in Blue" aranžējums klavieru solo.

Pēc pirmā koncerta Latvijas Nacionālajā operā Dž.Fergusons atzina, ka Geršvina skaņdarbus spēlēt ir sarežģīti. "Geršvina skaņdarbi prasa fizisku piepūli, visā programmā ir tikai pāris vietu, kas tehniski vienkārši izpildāmas," teica pianists.

Par Džonu Fergusonu

Džons Fergusons dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs un Nīderlandē. Ir pianists un fonda "Amerikas balsis" mākslinieciskais direktors. Gadā uzstājas vairāk nekā simt koncertos, ierakstos un meistarklasēs Eiropā, Amerikā, Āzijā un Vidējos Austrumos.

Dž.Fergusons mūziku mācījies jau vidusskolā savā dzimtajā pilsētā Hjūstonā, Teksasas štatā.

Maģistra grādu mūzikā ieguvis Teksasas universitātē Ostinā, papildus studējis arī Parīzē, kur bijis Nadjas Bulanžē students, un Ženēvā, kur mācījās pie Marusjas le Marhadūras. Klaviermākslu viņam mācījuši arī Daniela Martina, Ežēns Lists un Edīte Lateinere-Grosa.

1992.gadā Džons Fergusons nodibināja organizāciju "Amerikas balsis", kas popularizē Amerikas kultūru Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. ASV Informācijas dienesta koncertturneju rīkotāji aizveduši Džonu Fergusonu uz Ukrainu, Azerbaidžānu, Ungāriju, Poliju, Čehiju un arī uz Baltijas valstīm.

Drīzumā Džons Fergusons iecerējis koncertēt tādās valstīs kā Japāna, Indija, Bangladeša, Nepāla, Kuveita, Sīrija, Jordāna, Tunisija, kā arī vairākās citās zemēs.

Eiropā Džons Fergusons ir piedalījies tādos prestižos pasākumos kā "Amsterdam’s Concertgebouw", "Theatre de la Ville", "Francijas Radio" Parīzē un Bonnas Mākslas un izstāžu paviljonā "Kunst und Austellungshalle".

Viņš piedalījies arī Jehudi Menuhina fonda "Flaneries de Reims" festivālā, Vācijā tādos prestižos pasākumos kā "Altmark Musiktest", "Atlantische tage" un Amerikas mūzikas nedēļā Bonnā.

ASV Informācijas dienesta

informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!