Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Čehijas Republikā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.10.1998., Nr. 317/320 (1378/1381) https://vestnesis.lv/ta/id/50449

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas valsts un tās vīri

Vēl šajā numurā

28.10.1998., Nr. 317/320 (1378/1381)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Svētki un godadienas

Čehijas Republikā

Šodien, 28. oktobrī, — Neatkarības diena

"Lai mēs iespējami ātrāk sastaptos Eiropas Savienībā!"

Jana Bulenova, Čehijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums no 1.lpp.

— Šodien, Čehijas Republikas valsts svētku dienā, daudziem latviešiem nāk prātā arī Prāgas pavasaris un 1968. gada augusts, kad jūsu tautas centienus pēc demokrātijas samina komunistiskā ļaunuma impērija zem padomju tanku kāpurķēdēm.

— Ļoti labi atceros šo laiku. Es tad biju ekonomikas studente Prāgas universitātē. Tas bija studentu streiku un citu radikālu protesta izpausmju laiks. Tāpat kā 1989. gadā, kad arī studenti uzsāka cīņu par mūsu neatkarības atjaunošanu. Taču 1968. gadā mūsu valstī tomēr bija ļoti atšķirīga situācija. Vispirms jau sešdesmitajos gados bija sasniegts liels progress mūsu zemes intelektuālajā dzīvē un kultūras jomā. Teātrī, mūzikā, ikvienā mākslas nozarē tieši sešdesmitajos gados parādījās ļoti būtiski sasniegumi. Un arī tas ļoti iespaidoja mūsu tautas psiholoģisko noskaņojumu. Tieši šo intelektuālo sasniegumu rezultātā radās prasība pēc apstākļiem, kas dotu vairāk plašuma indivīda pašizpausmei. Mūsu tauta centās savu gara brīvību izpaust grāmatās, filmās, visdažādākajās formās. Taču tolaik tas neizdevās, jo padomju sistēma vēl bija ļoti spēcīga un šāda tautas pašnoteikšanās tobrīd vēl nebija iespējama. Vēlākā vēstures gaita vēlreiz apstiprināja, ka nav iespējams vēl kāds trešais ceļš, kā tikai brīvā tirgus ekonomikas un sociālistiskā centralizētā un valsts stingri kontrolētā ekonomikas sistēma.

— Kā jūs vērtējat Čehijas un Latvijas divpusējās attiecības un to attīstības tendences?

— Mūsu attiecībās varam atrast pēdas, kas ved dziļi pagātnē. Latviešu tautas kultūra ir ļoti spēcīga un savdabīga. Liela loma tajā ir bijusi bagātajai folklorai un rūpēm par to. Jūsu dziesmu krājumi, kā esmu konstatējusi, ir unikāli, to apjoms ir vairāk nekā 1,5 miljoni. Unikālu tautas dziesmu kolekciju ir izveidojis Krišjānis Barons, un dažas no tām ir tulkotas arī pie mums. Mums ir patīkami, ka dažas no latvju ziņģēm satur informāciju par čehu tautas muzikantiem, kuri šeit darbojās pagājušajā gadsimtā. Čehu valoda ir arī atvieglojusi latviešu valodas pareizrakstību, ieviešot diakritiskās zīmes. Izveidojušās kultūras attiecības sekmēja čehu — latviešu biedrības dibināšanu 1925. gadā, kurā bija pārstāvētas ievērojamas mūsu politiskās, kultūras un saimnieciskās dzīves personības, kā prezidents Masariks, Prāgas mērs un ievērojams 20. gadu rūpnieks Tomāšs Batja un daudzi čehu rakstnieki. Tātad mums ir mūsu savstarpējo attiecību piemērs no laika, kad abas zemes ieguva neatkarību. Mūsu pašreizējās attiecības ir ietekmējusi padomju sistēmas darbība un tiešo kontaktu pārtraukums. Barjeras, kuras tā rezultātā radās, ir vairāk vērstas uz čehu pusi — informētība par latviešu valsti pie mums ir zema, un tas mums būtu kopīgi jālabo.

Domāju, ka mums būtu jābalstās uz to, kas mums ir kopīgs. Abām zemēm bija jāveic pāreja no totāli plānotas un vadītas sabiedrības uz tirgus funkcijām un demokrātiskām struktūrām, kas balstās uz individuālo aktivitāti un atbildību. Abas zemes ir iepazinušas to, cik šis process grūts visiem tā dalībniekiem — valsts iestādēm, uzņēmumiem, iedzīvotājiem. Bija svarīgi dibināt demokrātiskas iestādes, atrast jaunus makroekonomiskos instrumentus, tiesiski kopt mikroekonomisko vidi un noturēt sociālo stabilitāti. Transformācija ietiecās tik dziļi sabiedrībā, cik dziļi ir iesakņojušās piecdesmit gadu totalitārā režīma sekas. Nemainījās tikai iekšējā vide, par galveno tika uzskatīta realitāte, ka uzņēmumi tagad pakļauti iekšējai konkurencei un "atvērtajās ekonomikās", kādas ir mūsu, tiem jābūt sagatavotiem tirgus izmaiņām visos tā sektoros. Mūsdienu globālās tendences, kurām pēc dzelzs priekškara krišanas ir lielāka telpa un kuras arī ir mazāk caurspīdīgas, skar visas ekonomiskās sistēmas, arī postkomunistiskās.

Patlaban mēs esam liecinieki pirmajai globālajai finansu krīzei, Āzijas un Krievijas krīzes seku izplatībai, kā arī potenciālajam Latīņamerikas krīzes iespaidam uz Eiropu un ASV. Mūsu ekonomikas vairs nav aiz dzelzs priekškara, tās nevar balstīties uz protekcioniskiem līdzekļiem, bet darbojas atvērtā pasaulē, kur tās var gūt gan peļņu, gan zaudējumus. Lai pārvarētu šīs globalizācijas sekas, jārēķinās ar liela zināšanu un informācijas daudzuma apgūšanu, kā arī kopīgu rīcību. Problēmu risinājumi pārsniedz valstu robežas un vedina valstis un uzņēmumus integrēties — pieņemt kopīgus starptautiskus noteikumus. Multilaterālās koncepcijas kļūst dominējošās ekonomikas, drošības un politikas jautājumu risināšanā. Abas mūsu valstis virzās uz Eiropas Savienību un NATO, tāpēc es uzskatu, ka mūsu attiecību pamats būs tāda sadarbība, kas palīdzēs mūsu zemēm, valdībām, uzņēmumiem, pilsoņiem izpildīt šo organizāciju ekonomiskos un tiesiskos nosacījumus.

— Konkrēti, kuri, jūsuprāt, ir aktuālākie uzdevumi Čehijas un Latvijas divpusējo attiecību tikpat sekmīgai turpmākajai attīstībai?

— Augstākajā politiskajā līmenī jau ir notikušas prezidentu vizītes, regulāras kļuvušas mūsu valstu ārlietu ministru vizītes. Nākamajā gadā gaidām prezidenta Ulmaņa vizīti Prāgā. Mūsu sadarbības likumdošanas bāze ir ļoti laba. Es uzskatu, ka tagad aktuāla ir tās paplašināšana, veicot mūsu bilaterālo ekonomisko attiecību uzlabošanu. Parakstīšanai sagatavoti līgumi zemkopībā, norit sagatavošanas sarunas par līgumdokumentiem transporta nozarē, varam sākt sarunas par līguma noslēgšanu terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas jomā, izglītībā un kultūrā. Aktuāla būs darba kontaktu intensifikācija valdības institūciju, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju līmenī. Pateicoties sadarbībai tirdzniecībā, 1997. gadā Čehijas eksports pārsniedzis 28,4 milj. ASV dolāru un imports — 5 milj. ASV dolāru. Kaut gan šā gada tirdzniecības dinamika ir palielinājusies, mums ir interese par lielāku ekonomiskās sadarbības apjomu. Uzskatām par perspektīvu kopīgas uzņēmējdarbības attīstību un konkrētu projektu realizāciju. Iespējas paver mūsu brīvās tirdzniecības līgums. Runājot par mūsu piegādēm Latvijai, līdz šim visievērojamākā ir čehu trolejbusu piegāde Rīgai, Rīgas tramvaju sistēmas modernizācija. Esam ieinteresēti tālākos projektos Rīgas infrastruktūras, ekoloģijas, transporta jomās. Oktobrī Rīgā bija lielas čehu metalurģijas firmas "Vitkovice" prezentācija. Mūsu vēstniecībā tiek reģistrēta arī citu čehu firmu interese par latviešu uzņēmumiem pārtikas, tekstilrūpniecības jomā un par iespējām piegādāt medicīnisko tehniku. Mēs pastāvīgi nodarbojamies ar šo sadarbības piedāvājumu prezentāciju šeit Latvijā, atbalstām kontaktu dibināšanu, informācijas nodošanu par mūsu zemju tirgu, par projektiem vai tirdzniecības iespējām. Taču pagaidām nevienai čehu firmai, kā arī nevienai čehu bankai nav pastāvīgas pārstāvniecības Latvijā. Tālāk redzu iespējas kultūras un zinātnes sadarbībā, mūsu universitāšu sadarbībā. Es zinu, ka Latvijas Universitāte interesējas par čehu valodas lektoru, pēc līguma ar Universitāti esam gatavi viņu atsūtīt.

— Vēstnieces kundze, šo faktu uzskaitījums vien jau rada pārliecību par jūsu visnotaļ lietišķo nākotnes redzējumu — Čehijas un Latvijas divpusējo attiecību kontekstā.

— Jā. No manis minētā izriet, ka mūsu valstu sadarbībai paveras lielas iespējas, iespējams atrast daudz konkrētu jomu sabiedrības pārvaldē, rūpniecībā, medicīnā, izglītībā, kultūrā, kurās mēs savas attiecības varētu bagātināt, nostiprināt mūsu saimnieciskos un politiskos kontaktus. Runājot par mūsu kopējām interesēm ES un NATO, es domāju, ka mūsu attiecības būs aizvien intensīvākas, līdzīgu Eiropas standartu pieņemšana mūsu zemes vēl vairāk tuvinās.

Mums jau ir ļoti laba sadarbības pieredze Viduseiropas valstu vienošanās CEFTA ietvaros. Pēc SEPP tirgus sabrukuma un tirdzniecības pagrimuma sevišķi starp Čehiju, Ungāriju, Bulgāriju, Rumāniju, Poliju tagad atkal sākas tirdzniecisko attiecību atjaunošana.

CEFTA palielinājusi savu dalībvalstu pievilcību ārzemju investoriem, CEFTA valstu tirgus barjeru likvidācija ir svarīga arī mūsu piederībai ES nākotnē un veicina mūsu ražotāju konkurētspēju un gatavību ieiet ES iekšējā tirgū. Panākot dalību PTO, Latvija sev pavērusi ceļu uz šo savienību, izpildot galvenos nosacījumus piederībai šim līgumam. Viena lieta ir administratīvie pasākumi, līguma nosacījumi, kurus mūsu valdības noslēgs, taču svarīga ir reālā dzīve un praktiskie rezultāti, kas būs atkarīgi no mūsu kontaktiem visos līmeņos.

— Abas mūsu valstis šoruden svin savu 80 gadu jubileju. Kādas izjūtas jums ir, domājot par drīzajiem Latvijas valsts svētkiem?

— Abas mūsu valstis ir ceļā uz Eiropas Savienību. Mēs Čehijā šajā laikā jo skaidri izjūtam, ka tas ir sarežģīts un atbildīgs ceļš. Taču mums šis ceļš jāiet. Tāpēc es gribu šajā zīmīgajā laikā izteikt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visai Latvijas tautai pavisam vienkāršu novēlējumu: lai mēs ātrāk satiktos Eiropas Savienībā!

Čehija ir augsti attīstīta Viduseiropas valsts, kas teritorijas ziņā (788 645 kvadrātkilometri) ir tikai nedaudz lielāka par Latviju, bet iedzīvotāju skaita ziņā (10,3 miljoni) ir četrreiz lielāka par Latviju. Līdz ar to Čehijā ir arī četrreiz lielāks iedzīvotāju blīvums nekā mūsu valstī — vidēji 131 cilvēks uz katru kvadrātkilometru. Čehijā uz katriem 100 vīriešiem ir vidēji 105 sievietes. Čehijas iedzīvotāju pirktspējas indekss, par 100 vienībām pieņemot 1990. gada līmeni, ir pieaudzis līdz 174 vienībām, bet tūristu skaits valstī pieaudzis no 7278 miljoniem 1990. gadā līdz 17 miljoniem 90. gadu vidū. Čehijas nacionālais kopprodukts deviņdesmito gadu vidū bija sasniedzis 36 007 miljonus ASV dolāru jeb 3498 dolārus caurmērā uz katru valsts iedzīvotāju. Valsts ekonomikā aktīvi iesaistījušies 61,9% sieviešu un 74% vīriešu. Rūpniecībā nodarbināti 52,5%, lauksaimniecībā — 6,1% ekonomiski aktīvo Čehijas iedzīvotāju.

Čehija ir augsti attīstīta industriāli agrāra valsts ar senām rūpniecības tradīcijām. 35% no Čehijas eksporta veido metālrūpniecības ražojumi, 14% — ķimikālijas un 9% — tekstilpreces. Valsts lielākā ārējās tirdzniecības partnere ir Vācija ar 29% Čehijas eksporta un 25% importa, otrā ir Slovākija attiecīgi ar 16% un 14%.

Čehijas iedzīvotāju skaits kopš 90. gadu sākuma nav audzis. Nepilna piektā daļa (19,4%) valsts iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Iedzīvotāju mūža vidējais ilgums Čehijā ir sievietēm 75, vīriešiem 68 gadi. Bērnu mirstība Čehijā ir samērā zema — vidēji 9 no katriem 1000 jaunpiedzimušajiem.

Pilsētās dzīvo 65% Čehijas iedzīvotāju, un urbanizācijas temps kopš 90. gadu sākuma bijis vidēji 0,1% gadā. Savukārt Čehijas lauku iedzīvotāju skaits ik gadu samazinājies vidēji par 0,3%.

Izglītībai Čehijas valdība atvēl 5,4% no nacionālā kopprodukta. No katriem 100 000 iedzīvotāju Čehijā ir 1079 studentes un 1444 studenti. Uz katriem 1000 Čehijas iedzīvotājiem ir vidēji 583 laikrakstu eksemplāri un 476 televizori. Čehijas parlamentā 10% deputātu ir sievietes.

Čehijas Republika kopš 1993. gada 19. janvāra ir ANO locekle.

Diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Čehijas Republiku tika nodibinātas 1993. gada 1. janvārī. Čehijas Republiku mūsu valstī pārstāv ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Jana Bulenova. Savukārt Latvijas intereses Čehijas Republikā pārstāv ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Aija Odiņa.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!