Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar Latvijas pārtikas prestižu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.10.1998., Nr. 317/320 (1378/1381) https://vestnesis.lv/ta/id/50454

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Notāru, tiesu ziņas

Vēl šajā numurā

28.10.1998., Nr. 317/320 (1378/1381)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MĒS VISI EIROPĀ

Ar Latvijas pārtikas prestižu

Turpinājums. Sākums

"LV" nr.308/311., 23.10.1998

No 20. līdz 23. oktobrim, Tallinā notika 6. starptautiskā izstāde "Tallinn Food Fair '98"

6. starptautiskās izstādes "Tallinn Food Fair ’98" rīkotājsabiedrības "Profexpo" direktors Tīts Sarvs šajās dienās ir ļoti aizņemts. Ik pa brīdim atskan mobilā telefona zvans, aicinot pie kāda stenda vai profesionālo sacensību atklāšanā. Preses centrā iegriežas arī delegāciju vadītāji, potenciālie izstāžu dalībnieki. Izrādās, jau tagad tiek pieteiktas vietas 1999. gada izstādei, kas notiks oktobra vidū. Priekšrocības tiek dotas šā gada izstādes dalībniekiem, jo viņi var pretendēt uz jau esošajām vietām. Bet, ja būs nokavēts, tad gan nekā...

Firma "Profexpo" savu darbību sākusi kā tirgus pētījuma un biznesa veicināšanas aģentūra. Loģisks turpinājums šim darbam bijusi izstāžu rīkošana. Telpas izstāžu centrā Piritā nomājuši no sadarbības partneriem. 1993. gadā pirmajā izstādē bijis aizņemts tikai viens paviljons 1430 kvadrāmetru platībā, šogad jau trīs — 4284 kvadrātmetru platībā. Pirmajā izstādē piedalījās 116 dalībnieku, bet šogad — jau 300. Arī apmeklētāju skaits no 5 tūkstošiem pieaudzis līdz gandrīz 20 tūkstošiem. Kāds ir galvenais ieguvums? Stāsta firmas "Profexpo" direktors Tīts Sarvs :

— Prieku sagādā tas, ka arvien palielinās ārvalstu dalībnieku skaits, šogad tas sasniedza 43 procentus no visa eksponentu kopskaita jeb aptuveni divreiz vairāk nekā pērn. Patīkami, ka savus zemkopjus un pārtikas ražotājus atbalsta valdības pārstāvji. Īpaši kupla bija Latvijas delegācija, ko vadīja zemkopības ministrs Andris Rāviņš un valsts sekretārs Jānis Lapše. Tas ir liels gods mums. Savukārt izstādes dalībnieki varēja just, ka valstsvīriem nav vienaldzīgs viņu darbs.

Ceru, ka visdažādāko valstu pārstāvji spēja rast savstarpējus kontaktus un eksporta apjoms turpmāk pieaugs.

— Vai jūs šajā izstādē produkcijas kvalitātes konkursus nerīkojat?

— Igaunijas Pārtikas uzņēmumu federācija katru gadu rīko valsts mēroga konkursu, kurā nosaka labāko nacionālo produktu. Šogad pirmo vietu ieguva Tallinas piena kombināta jogurts. Diemžēl izstādē uzņēmums nepiedalās. Tradicionāli organizējam pavāru, konditoru un oficiantu konkursus. Piemēram, pavāriem pirmajā kārtā jāuzraksta interesanta ēdiena recepte. Šogad uz šo konkursu pieteicās 25 dalībnieki. Finālā, kas notiek izstādes laikā, piedalās tikai daži dalībnieki. Cīņas ir spraigas. Kaut arī konkursanti startē individuāli, gūtā uzvara ir arī laba reklāma restorānam vai kafejnīcai, kur viņi strādā.

Visas trīs dienas konferenču zālē, kur notika amatmeistarības sacensības, netrūka skatītāju. Varēja apbrīnot oficiantu prasmi un izdomu galda klāšanā, arī pavāru, bārmeņu meistarību. Kompetenta žūrija vērtēja dalībnieku profesionālo māku. Par šā gada Igaunijas čempioniem tika atzīti Argo Kopa no restorāna "Elizeja" un Angeli Jurs no restorāna "Primavera", un Lauri Lumets no restorāna "Karl Friedrich". Viņi saņēma skaistas balvas un neiztrūkstošo līdzjutēju atzinību.

Izstādē bija vērojami arī centieni rast savu nišu bagātajā pārtikas preču tirgū. Šeit bija pārstāvēta Igaunijas netradicionālās lauksaimniecības asociācija. Tomēr vislielākās skatītāju simpātijas iemantoja atraktīvākie eksponenti. Sēnes var būt biznesa kultūra, par to ir pārliecināts Somijas uzņēmuma "Limetti oy" vadītājs Juha Solio. Marinētas baravikas, ceptas gailenes un vēl daudzus citus gardumus var pagatavot no šīm meža bagātībām. Izstādes laikā tika demonstrēti arī firmas ēdieni. Iespējams, ka daudzajās burkās un kārbās bija pildītas arī Latvijā augušās sēnes.

Jaunu tirgus meklējumos ieradusies Moldovas firma "Orhei". Uzņēmuma direktors Grigore Karamans, stāstot par daudzveidīgo produkciju — dažādiem ievārījumiem, džemiem, dabiskajām sulām, — min, ka tā tiek eksportēta uz Angliju, ASV, Kanādu, Šveici, Čehiju, Krieviju, Rumāniju, Vāciju. Procentuāli gandrīz puse — uz Kanādu. Krievijas tirgus īpatsvars nedaudz pārsniedz desmit procentus, tādēļ krīzes iespaids nav tik liels.

Moldovas dabīgo vīnu ražotājus pārstāv firma "Carahasani vin". Kā pastāstīja komercdirektors Anatolijs Kazaku, uzņēmums dibināts 1957. gadā un līdz deviņdesmito gadu sākumam bijis valsts pārziņā. Tolaik galvenokārt uz visām padomju republikām sūtīts vīns cisternās. Pēc uzņēmuma privatizācijas to sākuši pildīt pudelēs, piemēram, pērn iepildītas 15 miljoni pudeļu slaveno Moldovas vīnu — "Kagor", "Muskat", "Lidija" un daudzi citi. Līdz šim Krievija bijusi galvenā tirdzniecības partnere, tāpēc tagad cenšoties rast precei noietu ne tikai Kazahstānā, Kirgīzijā, bet arī Ķīnā, Indijā un Austrālijā. Pietiekami interesants ir arī Baltijas valstu tirgus, kur patlaban lielos daudzumos tiek ievesti Bulgārijā ražotie stiprinātie vīni, kas kvalitātes ziņā ievērojami atpaliek no Moldovā ražotajiem dabīgajiem vīniem. Turklāt piedāvātā cena ir vairāk nekā pieņemama.

Savas tirgus pozīcijas Baltijas valstīs jau nostiprinājušas Polijas firmas. Piemēram, "Malopolska Hodowla Rošlin-HBP" jau ilgāk nekā gadsimtu nodarbojas ar sēklu tirdzniecību. Firmas plašajā piedāvājumu klāstā ir Polijas selekcionāru izaudzētās lopbarības biešu sēklas, šķirņu vidējā ražība pārsniedz 10 tonnas no hektāra. Kā pastāstīja uzņēmuma galvenais speciālists Vladislavs Valigorskis, firma jau sadarbojas ar Latvijas uzņēmumiem "Kurzemes sēklas" un "Vidzemes sēklas".

Bagātīgs pārtikas preču klāsts ir Polijas vairumtirdzniecības firmai"Polonez - Tallinn". Tas ir viens no trim "Polonez International" Baltijas grupas meitas uzņēmumiem, kas no vairāk nekā 50 Polijas uzņēmumiem eksportē dārzeņus, augļus, bakalejas preces, saldumus utt. Kā pastāstīja uzņēmuma viceprezidents Tadeušs Trocikovskis, Polijas valdības atbalsts eksportētājiem esot liels, piemēram, starptautiskajās izstādēs tiek segta puse no visiem izdevumiem. Jāpiebilst, ka nelielu daudzumu pārtikas preču firma nesen pārdevusi Krievijā, tomēr šo tirgu patlaban uzskata par nedrošu. Uzņēmums labprāt sadarbotos arī ar Latvijas pārtikas preču ražotājiem un tāpēc gaidot priekšlikumus no tiem.

Līdzīgas domas pauda arī Vācijas Federatīvās Republikas Bavārijas zemes Lauksaimniecības ministrijas pārstāve Kirstena Pfallera :

— Tallinas izstādē Bavārijas zemes pārstāvniecība ir pirmo reizi. Mēs reklamējam savas zemes produktus un vēlamies šeit atrast sadarbības partnerus. Kopš pirmajām starptautiskajām izstādēm "Agro Balt" mums izveidojušies labi kontakti ar Lietuvas uzņēmējiem. Tagad jau aktīvi darbojas vairāki kopuzņēmumi.

— Vai šajā izstādē esat ieinteresējuši potenciālos sadarbības partnerus?

— Jā, mums daudz jautā par Bavārijā ražotajiem produktiem, īpaši liela interese ir par sieriem.

— Kā jūs vērtējat Latvijas preču eksporta iespējas?

— Noteikti pozitīvi, domāju, ka Latvijas produkciju tās augstās kvalitātes dēļ labprāt iegādātos arī Bavārijā.

Jāpiebilst, ka, gatavojoties izstādei, tās organizatori bija sastādījuši atsevišķu eksportētājfirmu sarakstu. No 69 uzņēmumiem 28 bija no Igaunijas, 13 — no Lietuvas, 10 — no Latvijas, 7 — no Polijas un tikai pa kādam — no Ungārijas, Vācijas, Moldovas, Krievijas.

Viens no šādiem eksportētājiem ir Lietuvas uzņēmums "Žemaitijos pienas". Daudzi no izstādē redzamajiem produktiem ir pārdošanā arī Latvijas veikalos. Reklāmas nodaļas vadītāja Raminta Paulauskiene pastāstīja, ka katru dienu uz Latviju tiekot nosūtītas vairākas tonnas piena produktu. Turklāt šogad izstādē Rīgā "Agro Food ’98" Žemaitijas siers saņēmis vienu no kvalitātes balvām.

Arī Latvijas stendā lielākā daļa no 28 pārstāvētajiem uzņēmumiem ir jau ar labu eksporta pieredzi. Protams, "Ave Lat Grupas" uzņēmumiem "Laimai", "Staburadzei", "Latvijas balzamam" īpaša reklāma nav nepieciešama, jo Igaunijā tradicionāli tiek pārdots balzams, cepumi un šokolādes konfektes. Bijuši vairāki sadarbības piedāvājumi arī "Rīgas vīniem", "Rīgas piena kombinātam" un "Kaijai". Tā jau nemaz nav, ka pārdot zivju produkciju ir tik bezcerīgi, sevišķi ja māk to tik labi sagatavot kā akciju sabiedrībā "Kaija". Izstādē tas bija viens no populārākajiem stendiem. To gan nevarēja teikt par pašu igauņu zivju produkcijas ražotājiem.

Par jaunāko "Rīgas piensaimnieka" produkciju interesējās daudzi apmeklētāji. Tirdzniecības speciāliste Zenta Auslande pastāstīja, ka laba slava ir kausētajam sieram "Dzintars", šokolādes sieriņiem, tos arī labprāt pērk Igaunijā. Parakstīts sadarbības līgums ar vairumtirdzniecības uzņēmumu "Kanpol" un, kā atzina tā menedžere Ele Tomsone, šo produkciju labprāt tirgojot, jo pieprasījums ir liels. Par saldajiem biezpiena krēmiem gan viņa vēl nezināja teikt, vai tos tirgošot, bet visu jau varot izmēģināt.

Vidzemnieki iekārtojuši kopēju stendu, kurā ir "Vidzemes piensaimnieka" jogurti un citi piena produkti, bet sieru kolekciju papildina akciju sabiedrības "Sviesta un siera eksports"sarūpētie sieri. Jāteic, ka tie no degustēšanas platēm pazuda vienā mirklī. Paši uzņēmumu vadītāji atbildēja uz ieinteresēto sadarbības partneru jautājumumiem. Akciju sabiedrības "Vidzemes piensaimnieks" direktors Kārlis Šķoba gan sevišķi lielas cerības neloloja, jo visas Baltijas valstis eksporta ziņā ir līdzīgā situācijā. Vidzemnieki nelielu siera partiju pārdevuši Rietumu tirgū, bet cenas gan bijušas tuvu dempinga līmenim. Stāsta Kārlis Šķoba :

— Mēs nevaram pārdot sieru lētāk kā 2,5 līdz 2,6 dolāri par kilogramu, bet tirgū patlaban cenas ir nokritušās gandrīz līdz 2 dolāriem. Protams, lietuvieši un igauņi var piekrist vēl zemākai cenai, jo viņi saņem ievērojamas valsts subsīdijas, šajās valstīs tiek stimulēti uzņēmēji, kuri strādā eksportam. Jāpiebilst, ka mums ir viena no augstākajām piena iepirkuma cenām Baltijas valstīs — 9 santīmi par kilogramu.Viena no pašizmaksas pazemināšanas iespējām būtu piena iepirkuma cenu samazināšana, taču šajā gadījumā ļoti sliktā, pat bezcerīgā stāvoklī nonāktu zemnieki. Tā ka nozares saglabāšanas iespējas saskatām tikai un vienīgi valdības atbalstā.

Interesanti, ka sadarbības partnerus var iegūt tepat blakus. Tā apgalvo SIA "Pūres cehs" direktors Aivars Žimants. Mājās neesot atlicis laika izrunāties ar "Staburadzes" speciālistiem, toties Tallinā laika gana. Pūres piedāvāto ievārījumu, sīrupu un sulu klāsts ļoti bagātīgs un interesants. Pieprasījums esot tik liels, ka nespējot to pat apmierināt. Dārzkopju audzētajai produkcijai nākotnē perspektīva nodrošināta. A. Žimants iepazīstina arī ar sadarbības partnera Igaunijas firmas "Johvi Piim" produkciju. Pūrenieki šai firmai piegādā džemus un augļu ogu piedevas, ko tā izlieto piena produktu garšas bagātināšanai.

Izstādi apmeklēja arī speciālistes no Finansu, Ekonomikas ministrijas un Valsts Ieņēmumu dienesta. Komentējot redzēto, stāsta Inta Vasaraudze (Finansu ministrija):

— Jūtams, ka Latvijas uzņēmēji domā par nākotni, viņi strādā, meklē jauna tirgus iespējas.

Ilga Preimāte

no Ekonomikas ministrijas:

— Tirgus nerodas vienā dienā, tas prasa ilgstošu un neatlaidīgu darbu. Un te ir spilgts piemērs labam rezultātam.

Vaira Gromule

(VID):

— Labi, ka uzņēmēji strādā un ķepurojas, jūtams, ka šeit ir ieguldīts liels darbs.

Inna Šteinbuka

(Finansu ministrija):

— Kā liecina šī izstāde, mūsu uzņēmumi ir konkurētspējīgi. Mēs vēlamies sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Tomēr vairāk gribam redzēt labi izstrādātus projektus, kurus budžeta iespēju robežās varētu atbalstīt.

Jāpiebilst, ka patlaban tiek izstrādāts valstij nozīmīgo izstāžu saraksts.

Pārtikas rūpniecības federācijas prezidents Viktors Mende :

— Šajos grūtajos laikos Latvijas pārstāvniecība tādā prestižā izstādē ir ļoti nozīmīga. Protams, ne jau katram uzņēmumam tik labi gāja, kā bija cerēts. Bet interese par Latvijas produkciju bija liela, piemēram, par Rīgas piena kombināta, "Laimas", "Latvijas balzama" un citu "Ave Lat Grupas" uzņēmumu ražoto. Jāatzīmē firma "Vinnis", kas piedāvāja degustēt interesantus produktus — žāvētus augļus un ogas ar saldumiem. Jāpiebilst, ka "Laimas" produkcijai ir savs izplatītājs Igaunijā — ceturtais lielākais vairumtirgotājs.

Pārtikas rūpniecības federācija sadarbībā ar Finansu un Ekonomikas ministriju patlaban jau strādā pie nākamā gada izstāžu plāna. Mums ir jāizsver, kādās izstādēs būtu vēlams piedalīties. Domāju, ka tās noteikti būs izstādes Viļņā un Tallinā. Vēlams būtu valsts atbalsts izstāžu stendu iekārtošanā arī Rietumeiropas valstīs. Jaunu tirgu meklēšana prasa ļoti lielus ieguldījumus, un bez valsts atbalsta tie nav iegūstami. Domāju, ka tik viegli nevajadzētu atteikties arī no Austrumu tirgiem. Kaut vai brīvās tirdzniecības līguma slēgšanā ar Ukrainu un citām valstīm. Zaudēto atgūt bieži vien ir neiespējami.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore

Foto: Māris Kundziņš

I2.JPG (19035 BYTES)
Vidzemnieki izstādē

(no labās) : "Vidzemes piensaimnieka" direktors Kārlis Šķoba, tirdzniecības daļas vadītāja Velta Upīte, "Sviesta siera eksporta" direktors Andris Rava un "Trikātas piensaimnieka" direktors Juris Kļaviņš

I1.JPG (24986 BYTES)
Pārtikas Federācijas prezidents Viktors Mende, Finansu un ekonomikas ministriju pārstāves: Dina Eglīte, Vaira Gromule, Ilga Preimāte, Inna Šteinbuka un Inta Vasaraudze;

I7.JPG (25143 BYTES)
SIA "Pūres cehs" mārketinga direktors Valdis Dulmanis

I5.JPG (23738 BYTES)
Vācijas Bavārijas zemes lauksaimniecības ministrijas speciāliste Kirstena Pfallere;

I6.JPG (27505 BYTES)
Polijas uzņēmuma "Baltic Grupp Polonez" viceprezidents Tadeušs Trocikovskis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!