Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas Nacionālajai operai iedalītajiem līdzekļiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.10.1998., Nr. 321 (1382) https://vestnesis.lv/ta/id/50477

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Satversmes tiesas informācija

Par Satversmes tiesas sēdi

Vēl šajā numurā

29.10.1998., Nr. 321 (1382)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par diviem likumiem teritoriālajā reformā

ZARA.JPG (17163 BYTES)

Jana Zara, Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta vadītāja,

— "Latvijas Vēstnesim"

Vēl sestās Saeimas darbības laikā pieņemti divi likumi — 15.oktobrī "Teritorijas plānošanas likums", ko bija sagatavojusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, bet 21.oktobrī — "Administratīvi teritoriālās reformas likums", ko izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Abi šie dokumenti ļoti cieši un ļoti tieši skar Latvijas pašvaldību turpmāko darbību laikposmā, kas ietiecas jau 2004.gada nogalē. Līdz ar to — nākamajā gadu tūkstotī.

Savu viedokli pauž Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību lietu pārvaldes (PLP) pārziņā izveidotā Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāta (PTRS) vadītāja Jana Zara:

— Mūsu sekretariāts, saņemot starptautiski būtisko un visas Eiropas mērogā ļoti iezīmīgo PHARE finansējumu, tika izveidots pagājušā gada nogalē saskaņā ar programmu "Atbalsts teritoriālajai reformai Latvijā". Formāli darbojamies kopš 1998.gada 1.janvāra, tātad kopdarbā aizvadīti desmit mēneši, kuru gaitā esam apjautuši savus uzdevumus un to īstenošanas iespējas.

— Kā jūs pati nokļuvāt šī respektablā Elizabetes ielas sākuma nama 5.stāvā, un kāda izveidojusies kolēģu saime?

— Esmu licencēta juriste, specializējos darba un civiltiesībās, četrus gadus biju arī Rīgas pilsētas deputāte Zemgales priekšpilsētā. Kad Ēriks Zunda kļuva par pašvaldību lietu valsts ministru, mani aicināja par padomnieci, pēc tam biju palīdze viņam kā Saeimas deputātam. Tādējādi man jau ir 10 gadu pašvaldību pieredze. Pērn ap šo laiku šķita, ka pievērsīšos biznesam, bet tad nāca šāds piedāvājums, kas likās vilinošs: ķerties pie kaut kā pilnīgi jauna.

Vispieredzējušākā kolēģe man ir Dzidra Vecbrāle, kas ilgāku laiku darbojusies Liepājas pašvaldībā. Darbiniekus aicinājām konkursa kārtā, un priekšgalā izvirzījās trīs studenti: politoloģijas bakalaurs Māris Krastiņš, kas tagad turpina jurisprudences studijas, topošais ģeogrāfs Mārtiņš Vimba, kas studē pēdējo gadu un jau jūnijā no mums aizgāja, un viņa vietā ir atnācis Reinis Zass. Strādā arī Zanda Peka, topošā datorspeciāliste, kas arī studijās tikusi jau līdz trešajam kursam.

— Ar ko bijis iezīmīgs PTRS darbības sākumposms?

— Laikam gan ar nemitīgu mācīšanos. Saziņā ar PHARE konsultantu Dānijas nacionālā pašvaldību centra ekspertu Holgeru Pintu mūsu rīcībā ir nodoti četri jaudīgi datori, turklāt lieti noderēja mācību brauciens uz Dāniju. Atvedām daudzus materiālus par dāņu zemē gūto pieredzi, tos pārtulkojām un laidām klajā īpašā izdevumā. Ar Rolanda Blezūra konsultāciju firmas līdzdalību varējām izsludināt konkursu divu Latvijas rajonu izpētei. Apstājāmies pie divām atšķirīgām teritorijām — Ludzas un Talsu rajona, kur situācija krasi atšķiras gan ekonomiski, gan iedzīvotāju sastāva ziņā, un tagad izpēte jau ir veikta, rezultāti apkopoti. Paralēli tam ar saviem spēkiem sākām vietējo pašvaldību izpēti, un te der atcerēties Lēdurgu, Vidrižus un Skulti (pārrunas Igates pilī, pēc tam otru reizi — Lēdurgas pagasta kultūras namā), Lubānu, Ošupi un Indrānus (noslēguma saruna Degumnieku pamatskolā), Valku (pilsētas un pagasta tuvināšana), Roju un Lubi, arī Kolku.

Nupat, 29.oktobrī, Sēlpils pagasta namā apkoposim materiālus par Seces, Sēlpils un Staburaga (arī Sunākstes) pagastu izpēti. Pavisam nesen, pagājušajā nedēļā, man bija iespēja, kaut vai uz pāris dienām katrā valstī, pabūt Austrijā, Ungārijā un Slovākijā. No tām atvesti ne tikai iespaidi, bet arī materiāli.

— Tomēr reizumis, piedaloties PTRS izpētes apkopojuma konferencēs, ir gadījies dzirdēt iebildes, ka administratīvi teritoriālās reformas priekšdarbi skarot visai ierobežotu sabiedrības slāni...

— Kā uz to raugās. Jau, sākot ar februāri, sarīkoti semināri dažādos novados, un visur tie bijuši labi apmeklēti, esam centušies būt klāt PLP rīkotajos reģionālajos semināros. Mūsuprāt, attaisnojušās arī aptaujas tajās teritorijās, kas mūs īpaši interesē. Lūk, tepat ir vesela ķīpa ar anketām, kas nesen saņemtas no Ikšķiles un Tīnūžiem, to ir, ja gribat precīzi, 335. Piecos pagastos apkārt Kandavai izplatīts pat tūkstotis anketu. Mums šķiet būtiskas atbildes no Nautrēniem un Migliniekiem, jo šie pagasti grib pievienoties Rēzeknes rajonam. Tas ir referendums lokālā mērogā, tomēr ne mazāk svarīgs. Aģentūra "Latvijas fakti" jūnijā un nupat, oktobrī, veikusi iedzīvotāju aptaujas pa saviem kanāliem, turklāt februārī izmeģinājām arī tā saukto "karsto telefonu", un nevar sacīt, ka zvanītāju būtu bijis pārāk maz.

— Jūs jau minējāt sadarbību ar Rolanda Blezūra konsultāciju biroju. Vai ir vēl kādi palīgi?

— Jūs laikam jau zinājāt, ka SIA "Projekts XXI" tieši šopiektdien, 30.oktobrī, Ogres kultūras nama mazajā zālē rīko pārskatu par savu izpēti "Ogres rajona pašvaldību apvienošanās un sadarbības iespējas". Šajā firmā darbojas galvenokārt arhitekti un teritoriālplānotāji, turklāt netrūkst pašvaldību vadītāju, kas uzticas profesionāļiem. Cita starpā, man ir patīkami atgādināt, ka pavisam nesen, 23.oktobrī, arī "Latvijas Vēstnesis" publicēja Ministru kabineta rīkojumu nr.510 "Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu" Jānim Rudzītim, Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju domes un Ogres rajona padomes priekšsēdētājam. Viņam balva piešķirta par ieguldījumu teritoriālās reformas organizēšanā un Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju attīstības veicināšanā. Runa ir par to, ka šajā teritorijā iekļāvies arī Tīnūžu pagasts.

— Tā neviļus esam nonākuši arī pie Saeimas pieņemtajiem, pagaidām gan vēl neizsludinātajiem likumiem (mūsu saruna bija 27.oktobra rīta pusē — M.Ģ.). "Administratīvi teritoriālās reformas likuma" teksts jums jau ir uz galda. Kādi varētu būt pirmie komentāri?

— Tik tiešām. Ar "Teritorijas plānošanas likumu" tā galīgajā redakcijā vēl neesmu iepazinusies. Taču reformas likums, kas bija gaidīts, nu ir sagaidīts. Tajā skaidri formulēts, kas ir administratīvā teritorija, kā arī tas, ka arī turpmāk varēsim runāt par pagastiem, pilsētām, novadiem un apriņķiem. Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte veic pētījumus, lai nonāktu pie galīgā secinājuma par aprinķu skaitu un lielumu. Kad tas būs noticis, apriņķu izveidošanu acīmredzot noteiks īpašs likums. Savulaik proponētā apgabalu veidošana nav guvusi vajadzīgo atsaucību. Protams, jaunos likumus nevar nodalīt no 1994. gada maijā pieņemtā likuma par pašvaldībām. Tas joprojām paliek spēkā. Reformas likumā būtisks ir pašvaldībām noteiktais reformas termiņš — 2003.gada 31.decembris, pēc tam vēl gads dots administratīvai apvienošanai.

— Vai tomēr nerodas iespaids, ka "visu diktē centrs"? Dzirdēts gan arī viedoklis, ka reformu taisot domubiedru grupa ar emocionāla presinga starpniecību...

— Šī nepilnā gada laikā ir gadījies dzirdēt ne jau tādus vārdus vien. Tomēr mēs vairāk orientējamies tieši uz pašvaldībām. Tā, piemēram, Kuldīgas rajonam jau pirms diviem gadiem bija skaidrs tā turpmākā sociāli ekonomiskā plānojuma mets. Domāju, nav nejaušība, ka arhitekts Edgars Zalāns, kas tolaik strādāja Kuldīgā, jau ir kļuvis par VARAM Reģionālās attīstības departamenta direktoru, bet arī kuldīdznieks Jānis Kalviņš 6.Saeimā vadīja Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisiju. Mēs jau runājām par Ludzu un Talsiem. Pašvaldību lietu pārvalde sekmējusi izpēti Saldus un Ogres rajonā. Lielā mērā saviem spēkiem tā veikta Limbažu un Liepājas rajonā. Tādējādi varētu sacīt, ka jau "apgūti" septiņi rajoni. Turpmākajiem gadiem, kas mūsu rīcībā, vēl ir apmēram divreiz septiņi rajoni. Vai tas mums pa spēkam? Rādās, ka ir. Tā domāt mudina arī pirmie desmit kopdarba mēneši.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!