Diplomātija

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs preses konferencē

Vakar, 28. oktobrī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs stāstīja par Ziemeļu dimensiju un Latvijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā:

— Vispirms es gribētu pievērsties Ziemeļu dimensijas jautājumam. Tikko mūsu darba grupa pabeigusi Ministru kabineta lēmumu sagatavošanu, pati darba grupa atrodas tajās pilsētās, kurās tiek risināts šis jautājums, — Briselē, Bonnā un Helsinkos. Es gribētu uzsvērt to, ka mēs Ziemeļu dimensijā esam izrādījuši vislielāko ieinteresētību tūlīt aiz Somijas. Tas ir ticis novērtēts ļoti pozitīvi. Dokumentā, kuru esam sagatavojuši Ministru kabinetam un kuru izskatīs sestdien, mēs esam uzsvēruši pašus svarīgākos principus un galvenos projektus, kas mūs interesē.

Tātad galvenie principi — līdzsvarota reģionu attīstība, Krievijas iesaiste nevis kā izejvielu avots, bet gan kā Krievijas infrastruktūra un ražotnes, esošā ekonomiskā potenciāla racionāla izmantošana, sadarbības projektu ekonomiskais pamatojums un eiropeiskā nozīme, transatlantiskā saite — ASV piesaiste reģionā konkrētos projektos. Bāze, protams, ir Baltijas jūras valstu padomes esošās sadarbības formas, vispirms jau Baltijas jūras valstu sadarbības padome, neradot nekādas jaunas, speciālas birokrātiskas struktūras.

Galvenie projekti ir šādi: attīstīt Latvijas unikālo dabas resursu dabīgo gāzes krātuvju potenciālu. Līdz ar to Latvija varētu ne tikai desmitkārt palielināt kopējos gāzes apjomus, kas uzglabātos Latvijā, bet arī kļūt par ievērojamu dabasgāzes sezonālo regulatoru. Sezonālā regulācija padara dabasgāzi lētāku. Pazemes gāzes krātuvju sistēma būtu iekļaujama kopējā vienotā Krievijas — Eiropas gāzes transporta sistēmā. Tas ir projekts ar eiropeisku nozīmi. Otrs lielais projekts ir jaunā cauruļvadu sistēma, kas nodrošinātu jau esošās infrastruktūras sistēmas optimālu izmantošanu un nodrošinātu Eiropas patērētājus. Cauruļvadu sistēma ir orientēta uz maksimālu Ventspils ostas konkurētspējīgo cenu izmantošanu. Trešais lielais projekts ir Latvijas celulozes rūpnīca. Ceturtais projekts, kas skar visus reģionālās attīstības projektus Ziemeļu dimensijas ietvaros, ir vides piesārņojuma pastiprināta kontrole. Mēs Eiropas Savienības galotņu konferencē būsim ieinteresēti divu jautājumu pozitīvā atrisināšanā — Latvijas uzaicināšanā uz sarunām un Vīnes pragmatiskā vērtējumā par Eiropas Savienības politiku Eiropas Savienības ziemeļos. Es gribētu uzsvērt, ka mēs aktīvi atbalstām Ziemeļu dimensiju un aktīvi strādājam Ziemeļu dimensijas ietvaros. Valdībā, skatot šīs Ziemeļu dimensijas projektus, ir paredzētas vairākas lietas, tajā skaitā Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības, Iekšlietu un Vides un reģionālās attīstības ministrijai būs jāsagatavo savu nozaru salīdzinošās priekšrocības, identificējot Latvijai stratēģiski svarīgos projektus visās mūsu tautsaimniecības nozarēs.

Otrs jautājums, ko es īpaši gribētu uzsvērt, — šajās dienās sāksies izšķiroši notikumi Eiropas Savienības paplašināšanas sakarā. 29. oktobrī notiks Eiropas Savienības kabinetu vadītāju sanāksme. 20 Eiropas Savienības komisāri 20 dažādās nozarēs tiksies, lai sagatavotu lēmumu Eiropas Komisijas kolēģijai, kurā ietilpst paši komisāri. Komitejas kabinetu vadītāji sanāks, lai galvenajās līnijās vienotos par Eiropas Komisijas rekomendāciju vispārējo raksturu. Ceturtajā novembrī kopā sanāks 20 komisāri, lai saņemtu progresa ziņojumu ar attiecīgiem Eiropas Savienības komentāriem. Mūsu vēstnieks Briselē gaidīs, kad Hanss van den Bruks viņu informēs par Eiropas Savienības Komisijas kolēģijas sanāksmes rezultātiem. 9. novembrī notiks Vispārējo lietu padomes sēde, kurā komisārs Hanss van den Bruks iesniegs ārlietu ministriem ziņojumu par kandidātvalstīm. 12. novembrī notiks koreperu sanāksme. Koreperi ir visu dalībvalstu vēstnieki jeb pastāvīgie pārstāvji Eiropas Savienībā, kuri skatīs Eiropas Komisijas progresa ziņojumu, ko nodos Eiropas Savienības paplašināšanās darba grupai. Otrajā decembrī tiks skatīti Eiropas Komisijas ziņojumi kopā ar darba grupas komentāriem. Septītajā decembrī būs izšķirošais lēmums, ko pieņems Vispārējo lietu padome, tātad ārlietu ministru padome, par kādas valsts uzaicināšanu vai neuzaicināšanu pievienoties pirmajai sarunu grupai. Galīgais lēmums tiks paziņots 12. decembrī Eiropas Savienības Vīnes sanāksmē.

27. oktobra Ministru kabineta sēdē tika skatīti divi jautājumi, kas ir saistīti ar investīciju piesaistīšanu. Viens no jautājumiem bija — kā ārvalstu investoriem padarīt vieglāku uzturēšanās atļauju saņemšanu. Mums ir nepieciešama investīciju piesaiste. Otrs jautājums, kas tika skatīts, bija par Latvijas nacionālo interešu nodrošināšanu Eiropas Savienības kopējās ārējās tirdzniecības politikā. Šobrīd mums ir parakstīti 26 brīvās tirdzniecības līgumi. Es domāju, ka nākamā gada sākumā būs 29 līgumi, jo sarunas ar Ungāriju, Rumāniju un Bulgāriju vēl nav pabeigtas. Vēl mums ir noslēgti līgumi ar 29 valstīm par lielākās labvēlības režīma piešķiršanu. Tajā brīdī, kad Saeima būs ratificējusi iestāšanās protokolu Pasaules tirdzniecības organizācijā, vislielākās labvēlības režīma valstīm pievienosies vēl 118 valstis. Mums ir tikai jāprot izmantot šo lielākās labvēlības režīmu. Ārlietu un Ekonomikas ministrijai ir jāsagatavo mūsu uzņēmēji, lai viņi prastu izmantot Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts priekšrocības. Attiecībā uz importa tarifiem Latvija iegūst vislielākās labvēlības režīmu, tas nozīmē, ka vidējie svērtie tarifi rūpniecības preču eksportā Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstīs būs 3,8 procenti attīstītajās valstīs, 12, 3 procenti jaunattīstības valstīs un 6 procenti pārejas ekonomikas valstīs. Mūsu precēm, ieejot citos tirgos, būs lielāka konkurētspēja. Īpaši labus apstākļus mēs iegūstam tirdzniecībā ar tekstilprecēm, ir paredzēta pakāpeniska visu kvotu atcelšana līdz 2005. gadam. Tas pats attiecas arī uz informācijas tehnoloģijas produktiem. Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros šīm precēm tiek piemērots nulles tarifs, paverot plašas eksporta iespējas. Līgumā par lauksaimniecību tiek paredzēta pilnīga tarifikācija. Tarifi ir viscaurspīdīgākais tirgus aizsardzības veids. Pasaules tirdzniecības organizācijas sekretariātā ir izveidota datu bāze par visām tarifa likmēm. Tad, kad iegūsim dalībvalsts statusu, mēs varēsim iegūt operatīvu informāciju no šīs datu bāzes. Ir izziņas punktu sistēma par tirdzniecības preču tehniskajām un sanitārajām prasībām. Šāds izziņas punkts jau izveidots Ekonomikas ministrijā.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore