Svētki un godadienas

Turcijas Republikā

Šodien, 29. oktobrī, —

Republikas proklamēšanas gadadiena

Turcija ir Rietumāzijas reģiona valsts, taču daļa tās teritorijas atrodas arī Eiropas kontinentā. Ar saviem 774 815 kvadrātkilometriem teritorijas un vairāk nekā 64 miljoniem iedzīvotāju tā ir viena no lielākajām reģiona valstīm. Turcijas militāri stratēģisko nozīmi nosaka tās atrašanās abpus starptautiskajai kuģniecībai ārkārtīgi nozīmīgajam Bosfora jūras šaurumam. Turcija ir arī viena no militāri spēcīgākajām NATO dalībvalstīm.

Turcija ir industriāli agrāra valsts, kas kopš astoņdesmito gadu vidus visnotaļ sekmīgi attīstījusi savu ekonomiku. Turcijas maksājumu bilance 1985. gadā bija negatīva — budžeta deficīts sasniedza 1 013 miljonus ASV dolāru, bet deviņdesmito gadu vidū valsts maksājumu bilance jau bija izteikti pozitīva —2 631 miljons dolāru. Turcijas nacionālais kopprodukts šajā laikā dubultojies, pieaugot no 67 232 miljoniem ASV dolāru līdz 135 366 miljoniem jeb, rēķinot caurmērā uz katru iedzīvotāju, no 1 335 līdz 2 227 ASV dolāriem.

Šajā laikā aizvien aktīvāk valsts ekonomikā iesaistījušās sievietes: 1985. gadā strādājošo sieviešu īpatsvars bija 44,6%, pēc desmit gadiem — jau 47,2%, Savukārt strādājošo vīriešu īpatsvars šajā laikā samazinājies no 83,8 līdz 82%. Turcijas rūpniecībā nodarbināti 18, 6% strādājošo, bet lauksaimniecībā —52,2%. Turcijas rūpniecības ražošanas indekss desmit gados (par 100 vienībām pieņemot 1990. gada līmeni) pieaudzis no 70 līdz 116. Lauksaimniecības produkcijas indekss šajā laikā pieaudzis no 115 uz 133 vienībām, bet pārtikas rūpniecības produkcijas indekss — no 116 uz 134 vienībām.

Galvenā Turcijas eksportprodukcija ir tekstilražojumi —38% no kopējā Turcijas eksporta apjoma. Lauksaimniecības produkti veido 13% no eksporta struktūras, un tikpat liels tajā ir metāla izstrādājumu īpatsvars. Galvenā Turcijas ārējās tirdzniecības partnere ir Vācija ar 22% no valsts eksporta kopapjoma un 16 % no valsts importa kopapjoma. ASV ieņem otro vietu ar 8% no eksporta un 10 % no importa kopapjma, trešā — Itālija attiecīgi ar 6% un 9%.

Turcijas iedzīvotāju skaita pieaugums pēdējos desmit gados bijis vidēji 2% gadā. 33, 9% Turcijas iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem, bet valsts iedzīvotāju mūža vidējais ilgums ir 69 gadi sievietēm un 64 gadi vīriešiem. Pilsētās dzīvo 63% valsts iedzīvotāju. Urbanizācijas temps kopš 90. gadu sākuma bijis vidēji 4,4% gadā. Savukārt lauku iedzīvotāju skaits ik gadu samazinājies vidēji par 2,5%.

Izglītībai Turcijas valdība atvēl 2,2% no valsts nacionālā kopprodukta, un Turcijā no katriem 100 000 iedzīvotāju ir 1 469 studentes un 2 346 studenti. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem valstī ir vidēji 71 laikraksta eksemplārs un 176 televizori. Turcijas parlamentā 2 % deputātu ir sievietes.

Turcijas Republika kopš 1945. gada 24.oktobra ir ANO locekle.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Turciju tika nodibinātas 1991. gada 22. oktobrī. Liela nozīme abu valstu attiecību attīstīšanā bija Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītei Turcijā 1997. gada februārī un Turcijas prezidenta Suleimana Demirela vizītei mūsu valstī 1997. gada jūnijā. Starp Latviju un Turciju noslēgti līgumi par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, līgums par sadarbību militārās apmācības, militārās zinātnes un tehnikas jomā, par sadarbību starptautiskas narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecības, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā, abu valstu valdību nolīgums jūrniecības jomā, protokols starp abu valstu Ārlietu ministrijām par politisko konsultāciju kārtību un vairāki citi juridiski dokumenti, kas veido Latvijas un Turcijas politiskās un ekonomiskās sadarbības juridisko bāzi . Turcija ir aktīvi paudusi atbalstu mūsu valsts vēlmei iestāties NATO.

Turcijas intereses mūsu valstī pārstāv ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ilhami Altans Karamanoglu, viņa rezidence ir Viļņā.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors