Mēs visi Baltijā

Igaunijas Republikā

Trīs varenie iegādājas zemi

Kļuvis zināms, ka populārie Igaunijas politiķi Edgars Savisārs, Tīts Vehi un Olari Tāls aizvadītā pusgada laikā sapirkuši daudz zemes.

Iekšlietu ministrs Olari Tāls, meklējot vietu dzīvošanai, jau pirms vairākiem gadiem bija noskatījis piemērotu māju Lēvemā, Saunjas līča piekrastē. Nolietotajai mājai klāt nāca 46 hektāri zemes. Pašlaik Tāla īpašumi sasnieguši vairāk nekā 100 hektāru, bet, lai izveidotu privātu dabas aizsardzības joslu, pēc likuma ir nepieciešami 200 hektāri zemes.

Lēnemā Oru pagasta zemes ierīkotājs Ilmārs Āsna izteicies, ka Tāls, iespējams, dabūs vajadzīgos hektārus klāt, jo līča iekšpusē esošās mājas varot iekārot tikai tāds, kuram ir īpaša interese par dabas aizsardzību.

Nav izslēgts, ka vēl kāds var sekot Tāla paraugam un iekārot zemi tieši šādiem nolūkiem," teica Lēves apriņķa zemes nodaļas vadītājs Jiri Iduss.

Olari Tāls nenoliedza, ka vēlas izveidot Igaunijā pirmo privāto dabas aizsardzības joslu. Bijušais Krājbankas valdes priekšsēdētājs apgalvo, ka viņš to nedarot tādēļ, lai saraustu naudu. "Es nekādas biļetes neprasīšu, bet te nevarēs nākt trokšņot un celt teltis". Pagājušajā gadā Tāls algoja vietējos zemniekus, kuri viņa zemi apmežoja. Pēc pieciem gadiem šeit jābūt vairākiem simtiem kociņu, kas jau varētu iesakņoties. Līdztekus stādīšanas darbiem Olari Tāls uz savas zemes ir uzslējis septiņus metrus augstu un pārdesmit tūkstošus kronu dārgu putnu novērošanas torni. Viņš arī par 600 000 kronām nopircis Krievijas armijas medību bāzi pāris kilometru attālumā no Tāla mājas. Pēc likuma Tāls var privatizēt arī medību bāzei piederošo zemi.

"Nakšņoju Tallinā, bet dzīvoju šeit," Tāls teica vēl pirms gada, kad strādāja Krājbankā. Arī tagad, būdams iekšlietu ministrs, viņš savu dzīves ritmu nav mainījis.

Tīts Vehi nopircis divas mazās salas (Umblo sala — 0,5 ha; daļu no Rohu salas — 4,72 ha). Pirkums noformēts 1997.gada decembrī. Zemes cena — 1 miljons kronu. Jīlehtmes pagasta vecākā vietnieks Ilo Lānemets izteicies, ka miljons par salām esot pārlieku liela summa, jo neko īpašu ar šo zemi iesākt nevarēšot.

Pēc Tīta Vehi domām, salas ir ierobežoti dabas resursi, turklāt to Igaunijā nav daudz. Kad salu pārdošana un pirkšana bija iespējama, viņš neesot šaubījies ne mirkli. Konkrēta biznesa plāna neesot, bet visticamāk, ka tā būšot aizsargājamā dabas josla. Vehi piebilda, ka Rohu salā esot saglabājušies kādas mājas pamati. Tāpēc šeit varēšot arī uzcelt jaunu ēku. Mazajā Umbo salā kādreis bijušas siena pļavas.

Pagasta vecākā palīgs bilda, ka interesenti varot uzturēties salā no saules lēkta līdz rietam, jo jaunie īpašnieki nekādus ierobežojumus nav noteikuši.

"Neticu, ka daudzi tik ļoti gribētu salu apmeklēt. Pirms Vehi turp neviens nedevās, tagad tas notiek vienkārši tāpēc, lai apmierinātu ziņkāri," — ta Lānemets. Vehi arī apstiprināja, ka viņš nevienu no salas projām nedzīšot, bet apmeklētājiem jāņem vērā tas, ka šeit ir jāuzvedas kā aizsargājamā dabas joslā.

Lānemets teica, ka tas neesot vienīgais Vehi pirkums Kabernēmes pussalā. Pirms tam Vehi kopfirma "OÜ Maryline" tuvumā iegādājās nekustamo īpašumu, samaksājot 500 000 kronas. Bez tam Kabernēmē ciematā Tītam Vehi piederot vasarnīca, viņš esot iegādājies zemi arī Dienvidigaunijā Pihajerves ( Pūhajärv — Svētezers ) tuvumā.

Edgars Savisārs nesen Rietumu Virumā ieguvis īpašumā māju un zemi. Savisārs nopircis Hundisilma viensētu Eru ciemā, kas piederējusi mežniecībai. Pārdošanas laikā māja neesot bijusi vislabākajā stāvoklī. Tā savesta kārtībā tikai tagad.

Šā gada 1.aprīlī par 65 000 kronām tika noslēgts 14,1 ha zemes pirkšanas līgums. Kaimiņš, izdzirdējis par Savisāra pirkumu, teicis, ka pats dzīvojot šeit ilgāk par Savisāru, bet viņš esot varējis nopirkt tikai vienu hektāru.

Visu laiku labākais igauņu romāns

Aptaujā bija uzaicināti piedalīties 11 rakstnieki, literatūras kritiķi un tulkotāji, kas vērtēja labāko igauņu romānu pēc šāda principa: 50 labākie romāni, ko vērtētāji sarindoja pēc saviem ieskatiem, dodot pirmajai vietai 50 punktus, bet 50.vietai — vienu punktu. Rezultāti ir šādi:

1. Antons Hansens Tamsāre "Zeme un mīlestība" — 548 punkti. (latviskajā Elīnas Zālītes tulkojumā oriģinālā — "Patiesība un taisnība")

2. Oskars Lutss "Pavasaris" — 502 punkti.

3. Karls Ristikivi "Garu nakts" — 449 punkti.

4. Jāns Kross "Ķeizara neprāts" — 424 punkti.

5. Augusts Gailits "Tomass Nipernadijs" — 413 punkti.

Pirmajā desmitā iekļuvuši vēl divi Antona Tamsāres romāni: "Aizpekļu jaunais Velns" un "Mežastrautu saimnieks", bet pirmo piecdesmit romānu pulkā visiecienītākais autors bijis Karls Ristikivi ar pieciem romāniem; tad nāk Antons Tamsāre, Jāns Kross, Augusts Gailits ar četriem; Eduards Vilde, Mati Unts, Matss Trāts, Ilmars Talve un Karls Augusts Hindrejs ar trim. Pavisam vērtētāju atzinību ieguvuši 214 darbi.

Valsts palīdzība bankām

Piecu gadu laikā Igaunijas valsts iztērējusi vismaz 816 miljonus kronu nodokļu maksātāju naudas, lai palīdzētu bankrotējošām bankām un atgūtu naudu no jau bankrotējošo banku kontiem.

Sociālā banka.

1994.gadā Igaunijas banka aizdeva Igaunijas Sociālajai un Igaunijas ražotāju attīstības bankai 262 miljonus kronu, tad valdība valsts budžetā naudu pārcēla uz citām bankām, jo Sociālajai bankai draudēja likvīda krīze.

1994.gada beigās Igaunijas Sociālās bankas parāds Igaunijas Bankai bija 230 miljoni kronu, no kurām atgūti tikai daži miljoni.

Ziemeļigaunijas

(Põhja — Eesti) banka. Saskaņā ar 1995.gada decembrī noslēgto garantijas līgumu Ziemeļigaunijas bankā ir 220 miljoni kronu.

Zemes banka

( Maapank ). 1998.gada jūlijā valdība garantēja Zemes bankā palikušos noguldījumus un prasības trijās kārtās.

No valdības rezerves fonda tika piešķirti 100 miljoni, bet no ekonomikas stabilizācijas fonda — 266 miljoni kronu.

Lietuvas Republika

Par mūsu uzticamo autori

Jau vairākus gadus — kopš vien "LV" pievēršas Baltijas valstu dažādām norisēm — mūsu uzticama līdzstrādniece ir bijusi un joprojām ir Evija Liparte. Savlaik mācījusies Tukuma rajona Engures vidusskolā, tomēr, baltu valodu kopības jundīta, pievērsusies lietuviešu izloksnēm un tās apguvusi gandrīz līdz pilnībai. Turpmākais ceļš līdz šim ir viņu vedis uz Lietuviešu valodas institūtu Viļņā.

Tagad — vispatīkamākais jaunums. Kopš šī rudens Evija Liparte izpelnījusies institūta stipendiju un līdz ar to iespēju divus gadus papildināt zināšanas Vācijā — Greifsvaldes Ernsta Morica Arnta universitātes Filozofijas fakultātes Baltistikas institūtā. Tur, izrādās, ir pieejami Latvijas un Lietuvas laikraksti, tālab viņa mums joprojām sūtīs ziņas, kas varētu interesēt "LV" lasītājus.

Vēlēdami sekmes turpmākajās studijās, ceram uz tikpat raženu un vēl raženāku sadarbību. "LV"

"Amoco" aiziešana — iespēja turpināt sarunas

Lietuvas prezidents Valds Adamkus komentējis ASV sabiedrības "Amoco" vadības lēmumu lauzt līgumu ar Latvijas valdību, īstenojot iespējamo naftas iegulu meklēšanas projektu Baltijas jūrā.

Šī ASV sabiedrība ir paskaidrojusi, ka pārkārto savu stratēģiju un pārorientējas uz citiem pasaules reģioniem. Kā vienīgo iemeslu savai aiziešanai no Baltijas jūras reģiona "Amoco" norāda to, ka joprojām neesot panākta Latvijas un Lietuvas vienošanās Baltijas jūras šelfa sadalīšanas un Latvijas un Lietuvas jūras robežas noteikšanas jautājumā.

Lietuvas prezidents teica: — "Amoco" pārstāvju vietā arī es aizietu no tādas strīdīgas situācijas, kad nav skaidru robežu un nevar vienoties divas valstis. Taču es redzu, ka mums — lietuviešiem un latviešiem — atkal ir radusies iespēja kā labiem kaimiņiem sēsties pie sarunu galda un noteikt skaidras kompetences robežas gan pašiem sev, gan arī šajā projektā iesaistītajām trešajām pusēm, — norādīja Valds Adamkus.

Jau 1995. gada rudenī Latvijas valdība noslēdza līgumus ar Zviedrijas sabiedrību "Opab" un ASV apvienību "Amoco" par iespējamu naftas iegulu izlūkošanu un ekspluatāciju Baltijas jūrā. Taču šie līgumi līdz šim tā arī nav stājušies spēkā, jo tajos bija paredzēts obligāts priekšnoteikums — robežlīgums ar Lietuvu. To līdz šim nav izdevies noslēgt, un līdz ar to ASV biznesmeņi atkāpjas.

Palielinājusies lauksaimnieciskā ražošana

ES, apspriežot Lietuvas lūgumu uzņemt to Eiropas Savienībā, sagatavojusi ziņojumu, kurā izanalizētas lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas iespējas Lietuvā. Ziņojumā teikts, ka graudu, cukura, piena un gaļas ražošanai laikā no 1997. līdz 2003. gadam Lietuvā vajadzētu palielināties vismaz par 29 procentiem. 2003. gadā Lietuvā būtu jāizaudzē 3,4 miljoni tonnu graudu (t.i., par 12 procentiem vairāk nekā pērn). Cukura ražošanai vajadzētu tikt palielinātai par 29 procentiem — līdz 157 tūkstošiem tonnu, bet piena — par 19 procentiem — līdz 2,2 miljoniem tonnu.

ES eksperti prognozē arī liellopu, cūkas un putnu gaļas ražošanas pieaugumu. Saskaņā ar šo ziņojumu, liellopu gaļas ražošanai piecos gados vajadzētu palielināties par 12 procentiem — līdz 93 tūkstošiem tonnu, cūkgaļas — par 23 procentiem — līdz 113 tūkstošiem tonnu, putnu gaļas — par 12 procentiem — līdz 26 tūkstošiem tonnu gadā.

Šajā ziņojumā 2003. gads nav izraudzīts nejauši. Eiropas Komisija uzskata, ka sarunas par Lietuvas uzņemšanu Eiropas Savienībā turpināsies vismaz līdz 2003. gadam.

Domstarpības par minimālās algas paaugstināšanu

Lietuvā Sociālās nodrošināšanas un darba ministrija ir izstrādājusi projektu, kur paredzēts no nākamā gada 1. janvāra valstī paaugstināt minimālo algu no 430 līdz 460 litiem ( viens lits - Ls 0,14), bet minimālo samaksu par stundu - no 2,53 litiem uz 2,71 litu. Patlaban Lietuvā minimālo algu saņem 19 procenti nodarbināto. Valdības izstrādātajā valsts attīstības plānā minimālās algas paaugstināšana pēc 1999. gada 1. janvāra nākamreiz paredzēta tikai 2000. gadā.

Tomēr vēl nav skaidrs, vai nodoms īstenosies, jo pret projektu iebilst Rūpnieku konfederācija, kas uzskata, ka paredzamais minimālās algas paaugstinājums nākamgad tikai veicinās bezdarbnieku skaita palielināšanos - darba devēji, lai kompensētu izmaksas, centīsies iztikt ar mazāku strādājošo skaitu. Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Broņislovs Lubis ir pārliecināts, ka par minimālās algas paaugstināšanu varēs spriest tikai tad, kad stabilizēsies un kļūs skaidrāks tautsaimniecības stāvoklis Krievijā.

Kā zināms, Latvijā no 1999. gada 1. janvāra minimālā alga būs 50 latu.

Lietuva — pasaules atomenerģētikas līdere?

Lietuvas laikraksts "Lietuvos Rytas" publicējis fragmentu no Vācijas nedēļas laikraksta "Die Zeit" raksta, kurā teikts, ka nevis Francija, bet gan Lietuva patlaban ir pasaules atomenerģijas čempione. Šo enerģiju Lietuvā ražo vēl no PSRS laikiem palikušais atomgigants (Ignalinas AES).

Lietuvā šī gada pirmajā pusgadā atomenerģija veidoja vairāk nekā 80 procentus no visas enerģijas. Pasaulē šis skaitlis vidēji ir daudzreiz mazāks — tikai 8 procenti.

Pavisam pasaulē pašlaik darbojas 440 atomelektrostacijas, visvairāk to ir ASV. Tiek būvētas vēl 35 jaunas AES.

Materiāli par Igauniju —

Katrīna Ducmane,

par Lietuvu — Evija Liparte

un Andris Sproģis