Aloizs Lukša,
Čehijas Veksilologu kluba ārzemju biedrs
Latvijas ģerboņu līnijas.1918 — 1940
Turpinājums. Sākums "LV" nr. 305/307, 22.10.98., 308/311., 23.10.98., 315/316., 27.10.98.
Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas apgabalu ģerboņi
Kurzeme (1930)
Latgale (1930)
Vidzeme (1930)
Zemgale (1930)
Latvijas apgabali un apriņķi
Apgabali un apriņķi Platība (km2) Iedzīvotāju skaits (1935)
Kurzemes apgabals 13 209,7 292 659
Aizputes apriņķis 1649,4 32 148
Kuldīgas apriņķis 3137,6 55 808
Liepājas apriņķis 3009,2 111 687
Talsu apriņķis 2175,1 43 383
Ventspils apriņķis 3238,4 49 633
Latgales apgabals 15 679,6 567 164
Abrenes apriņķis 4292,4 109 647
Daugavpils apriņķis 4790,0 212 668
Ludzas apriņķis 2344,1 93 170
Rēzeknes apriņķis 4253,1 151 679
Vidzemes apgabals (bez Rīgas) 23 070,1 406 247
Cēsu apriņķis 3239,8 60 521
Madonas apriņķis 3966,9 72 369
Rīgas apriņķis 6457,2 109 914
Valkas apriņķis 4782,0 78 699
Valmieras apriņķis 4624,2 84 744
Zemgales apgabals 13 621,3 299 369
Bauskas apriņķis 2302,0 44 686
Ilūkstes apriņķis 2242,7 56 637
Jēkabpils apriņķis 3013,0 48 006
Jelgavas apriņķis 3519,6 104 388
Tukuma apriņķis 2544,0 45 652
Rīga 210,7 385 063
Latvija 65 791,4 1 950 502
Latvijas apriņķu ģerboņi
Bauskas apriņķis (1936)
Cēsu apriņķis (1938)
Daugavpils apriņķis (1938)
Ilūkstes apriņķis (1938)
Turpinājums — seko
Noteikumi par Latvijas apgabalu ģerboņiem
Izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.p.kārtībā
1. Latvijas valsts teritorijas sastāvdaļām (Latvijas Republikas Satversmes 3.p.) — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei un Zemgalei — ir katrai savs apgabala ģerbonis.
2. Apgabalu ģerboņi ir sekoši: a) Vidzemei — sarkanā laukā stāvošs, pa labi pagriezies sudraba greifs ar zobenu labajā ķetnā; b) Latgalei — zilā laukā stāvošs, pa kreisi pagriezies sudraba greifs ar zobenu labajā ķetnā; c) Kurzemei — sudraba laukā stāvošs, pa kreisi pagriezies sarkans lauva; d) Zemgalei — zilā laukā, pa labi soļojošs sudraba alnis.
3. Apgabala ģerboņus lieto iestādes, organizācijas un personas, kurām uz to dod tiesību Valsts prezidenta rīkojums.
Ministru prezidents
H.CelmiņšRīgā, 1930.g. 26.aprīlī Iekšlietu ministrs
E.Laimiņš"Valdības Vēstnesis", 1930., Nr.96, 4.lpp.
Saeima ir pieņēmusi un
Valsts Prezidents izsludina šādu likumu:
Likums par pašvaldības iestāžu ģerboņiem
1. Katrai pilsētai ir savs ģerbonis, ku®u lieto pilsētas valde un tai padotās iestādes, saskaņā ar pilsētas valdes lēmumu.
2. Apriņķu un miestu pašvaldību valdēm un tām padotām iestādēm var piešķirt tiesību lietot ģerboņus.
3. Ģerboņu jautājuma izšķiršanai nodibināma heraldiska komiteja, ku®a sastādās no pašvaldības departamenta direktora, valsts papīru spiestuves valdes priekšsēdētāja, mākslas akademijas direktora, valsts statistiskās pārvaldes direktora un Valsts Prezidenta iecelta komitejas locekļa. Komitejas locekļi par sēdēm sevišķu atalgojumu nesaņem.
4. Ar komitejas piekrišanu iepriekšējā pantā minētie komitejas locekļi savā vietā var pilnvarot piedalīties komitejā personas, ku®as bauda komitejas locekļu tiesības.
5. Heraldiskā komiteja ievēl priekšsēdētāju un sekretāru.
6. Komitejas pirmo sēdi sasauc Valsts Prezidenta ieceltais komitejas loceklis.
7. Heraldiskā komiteja pārbauda ģerboņus, ku®us tagad lieto pilsētas un citas pašvaldības iestādes, kā arī pašvaldības iestāžu iesūtītos ģerboņu projektus; bez tam komitejai ir tiesība izstrādāt projektus jaunradīto pilsētu, miestu un apriņķu ģerboņiem.
8. Heraldiskai komitejai ir tiesība griezties pie pašvaldības iestādēm ar priekšlikumiem ģerboņu lietās un pieprasīt šo iestāžu ieskatus par projektējamām pārgrozībām.
9. Heraldiskai komitejai ir tiesība savās sēdēs pieaicināt lietpratējus, ku®i komitejas sēdēs nebauda balsstiesības.
10. Komitejas lēmumi stājas spēkā pēc Valsts Prezidenta apstiprināšanas.
11. Valsts Prezidenta apstiprinātie lēmumi par jaunpiešķirtiem ģerboņiem vai ģerboņu grozījumiem ir izsludināmi "Valdības Vēstnesī", un pašvaldības iestādēm, ku®u ģerboņi ir grozīti vai ku®ām piešķirti jauni ģerboņi, viena gada laikā ir jāieved lietošanā apstiprinātie ģerboņi.
12. Pēc šī likuma spēkā nākšanas bez heraldiskās komitejas caurskatīšanas nav ievedami jauni ģerboņi un nav izdarāmi pārgrozījumi lietojamos ģerboņos.
Rīgā, 1923.gada 4.jūnijā Valsts Prezidents
J.Čakste"Valdības Vēstnesis", 1923., Nr.116, 1.lpp.
Valsts Prezidenta lēmums
Apstiprinu pilsētu un miestu ģerboņus pēc sekošiem aprakstiem:
Republikas galvas pilsēta Rīga. Sudraba laukā sarkans akmeņu mūris ar diviem torņiem un atvērtiem vārtiem, kuros atrodas zelta lauvas galva. Starp torņiem Andrējkrusta veidā saliktas divas dzelzs atslēgas; virs tām zelta krusts un kronis. Vairogu tura divas zelta lauvas.
Aizputes pilsēta. Sudraba laukā sarkans pilsētas mūris ar torni un atvērtiem vārtiem vidū. Virs tā trīs zelta zvaigznes.
Ainažu miests. Skaldīts vairogs. Labā pusē sarkanā laukā sudraba greifs ar paceltu zobenu labā ķetnā. Kreisā pusē melns enkurs zelta laukā.
Alūksnes pilsēta. Sarkanā laukā grāmata uz diviem krustotiem zobeniem. Grāmatas vākā zīmes: A. D. 1689.
Auces pilsēta. Sarkanā laukā melns vēzis ar zelta izrotājumiem.
Bauskas pilsēta. Sarkanā laukā uz labo pusi ejoša zelta lauva ar paceltām ķetnām. Uz lauvas krūtīm vairogs valsts krāsās.
Cēsu pilsēta. Zilā laukā sarkans pilsētas mūris ar atvērtiem vārtiem un pieciem torņiem. Uz mū®a kareivis ar paceltu zobenu labā rokā un vairogu kreisā.
Daugavpils pilsēta. Zilā laukā viļņveidīgs sudraba baļķis. Virs baļķa zelta lilija un zem tā sudraba pilsētas mūris.
Dobeles pilsēta. Sarkans lauks ar sudraba švītru valsts karoga iedalījumā. Pār to zobens.
Durbes pilsēta. Zilā laukā sudraba ābele ar augļiem.
Grīvas pilsēta. Skaldīts vairogs. Labā pusē zelta laukā uz labo pusi ejošā brieža galva un priekškājas. Kreisā pusē sarkans laukums ar sudraba švītru valsts karoga iedalījumā.
Grobiņas pilsēta. Melnā laukā uz labās kājas stāvoša dzērve, ku®a pagriezusies uz kreiso pusi un kreisā paceltā kājā tura akmeni.
Ilūkstes pilsēta. Melnā laukā uz pakaļkājām pacēlies un uz labo pusi pagriezies sudraba zirgs.
Jaunjelgavas pilsēta. Sudraba laukā stāvošs, uz labo pusi pagriezies, sarkans greifs ar zelta nagiem un atvērtu knābi.
Jēkabpils pilsēta. Sudraba laukā zem egles uz labo pusi ejošs lūsis dabīgā krāsā.
Jelgavas pilsēta. Sarkanā laukā brieža galva dabīgā krāsā. Uz kakla valsts mazais ģerbonis bez zvaigznēm.
Kandavas pilsēta. Sudraba laukā zaļš ozola zars ar trim zelta zīlēm.
Kuldīgas pilsēta. Zils lauks, no kreisās puses šķērsām dalīts ar sudraba lauztu baļķi. Katrā zilā daļā sudraba zivs.
Krāslavas pilsēta. Zilā laukā uz labo pusi peldošs sudraba kuģis ar ai®iem un bu®ām.
Krustpils pilsēta. Sudraba laukā sarkans pilsmūris ar torni vidū. Zem torņa mūrī zelta krusts.
Liepājas pilsēta. Sudraba laukā stāvošs lauva ar paceltu dubultu asti. Lauva priekškājām atspiežas pret zaļu liepu vairoga labā pusē.
Limbažu pilsēta. Sudraba laukā sarkans pilsētas mūris ar diviem torņiem un atvērtiem vārtiem, kuros redzama lauvas galva. Starp torņiem Andrējkrusta veidā salikts bīskapa zizlis un krusts.
Ludzas pilsēta. Sudraba laukā sarkans pilsētas mūris. Virs tā krustiski pār melnu atslēgu uzlikts zobens.
Piltenes pilsēta. Dalīts vairogs. Augšējā sarkanā daļā divi krustoti sudraba bīskapa zižļi, virs ku®iem zelta lode. Apakšējā sudraba laukumā trīs sarkani pilsētas torņi ar karodziņiem.
Rīgas Jūrmalas pilsēta. Dalīts vairogs. Augšējā zilā laukā trīs zelta zvaigznes, zem ku®ām lidojoša sudraba kaija. Apakšējais laukums sudraba.
Rēzeknes pilsēta. Zilā laukā pakaļkājās pacēlies un uz labo pusi soļojošs zelta greifs. Tam uz krūtīm vairogs valsts krāsās.
Rūjienas pilsēta. Sarkans lauks ar zelta vairoga galvu, ku®ā trīs zili linu ziedi. Apakšējā laukā zelta labības kūlītis.
Sasmakas pilsēta. Sarkans lauks ar zelta vairoga galvu, ku®ā trīs priežu čiekuri dabīgā krāsā. Apakšējā laukā zelta laiva ar paceltām bu®ām.
Sabiles pilsēta. Zelta laukā vīnogu ķekars ar lapām dabīgās krāsās.
Saldus pilsēta. Zilā laukā sudraba koka pils ar trim torņiem.
Salacgrīvas miests. Sarkanā laukā sudraba galvas pālis ar melnu enkuru.
Slokas pilsēta. Sudraba laukā sarkani vārti, kurus aizslēdz divi krustoti zobeni.
Smiltenes pilsēta. Zilā laukā trīs zelta kalnu pauguri. Virs tiem uz labo pusi lidojoši trīs sudraba vanagi.
Subatas pilsēta. Sudraba laukā zaļa egle.
Talsu pilsēta. Zelta laukā zaļš kalns, no ku®a pacelta roka ar zaļu vaiņagu.
Tukuma pilsēta. Sudraba laukā zaļš kalns ar trim zaļām eglēm.
Valmieras pilsēta. Zelta laukā sarkana ragota vērša piere. No tās aug liepa. Liepas zaros piestiprināti divi vairogi valsts krāsās.
Valkas pilsēta. Zaļā laukā no mākoņa labā pusē pacelta bruņota roka ar zobenu. Virs rokas viena zelta zvaigzne un zem rokas divas zelta zvaigznes.
Ventspils pilsēta. Sarkans damascēts lauks. Augšējā daļā zelta ķetnu krusts, apakšējā — mednieka taure.
Apstiprinātie ģerboņi pašvaldības iestādēm jāieved lietošanā viena gada laikā.
Pamats: Lik. par pašvaldības iestāžu ģerboņiem 10. un 11.pp. un Heraldiskās komitejas lēmumi.
Valsts Prezidents
J.Čakste1925.gada 31.oktobrī Heraldiskās komitejas priekšsēdētājs
M.Skujenieks"Valdības Vēstnesis", 1925, Nr.269, 1.lpp.
Valsts Prezidenta 20.lēmums
Apstiprinu sekojošu pilsētu un apriņķu ģerboņus pēc šādiem aprakstiem:
Mazsalacas pilsēta. Trijās līdzīgās daļās skaldīts vairogs: melns, sudrabs, melns. Pār to tilts ar margām un virs tilta trīs zvaigznes: sudrabs uz melna un otrādi.
Pļaviņu pilsēta. Zaļš lauks, no kreisās puses šķērsām dalīts ar sudraba baļķi. Augšējā zaļā daļa savukārt skaldīta ar sudraba baļķi un tā labā pusē zelta pilsētas mūris.
Bauskas apriņķis. Zilā laukā divi sudraba baļķi, kas iet šķērsām no apakšas labās un kreisās puses uz augšu, kur savienojas leņķī. Augšējā zilā daļā labā pusē — Bauskas pilsētas ģerbonis.
Rēzeknes apriņķis. Zaļā laukā zelta vārpa — jumis. Virs tās sudraba dziju kamols.
Rīgas apriņķis. Dalīts vairogs. Augšējā sudraba laukā uz labo pusi ejošs melns trīsmastu bu®u kuģis. Apakšējā melnā laukumā trīs zelta labības statiņas.
Valmieras apriņķis. Zelta laukā zaļš kalns ar zaļu ozolu.
Ventspils apriņķis. Zils lauks. Augšējā daļā zelta kviešu kūlītis, apakšējā — uz kreiso pusi ejoša zelta bu®u laiva.
Apstiprinātie ģerboņi pašvaldības iestādēm jāieved lietošanā viena gada laikā.
Pamats: Likuma par pašvaldības iestāžu ģerboņiem 10. un 11.pants un Heraldiskās komitejas lēmumi.
Valsts Prezidents
K.Ulmanis1936.gada 30.jūnijā Heraldiskās komitejas priekšsēdētājs
M.Skujenieks"Valdības Vēstnesis", 1936, Nr.146, 7.lpp.
Valsts Prezidenta 169.lēmums
30.septembrī apstiprināju sekošu pilsētu un apriņķu ģerboņus pēc šādiem aprakstiem:
Abrenes pilsēta. Skaldīts vairogs: labā pusē zelta, kreisā — melna. Vairoga laukumā seši pakavi: melns uz zelta un otrādi.
Apes pilsēta. Zils lauks, vidū skaldīts ar sudraba baļķi, uz kura vairogs valsts krāsās.
Balvu pilsēta. Sarkanā laukā uz labo pusi pagriezta melna vilka galva.
Gostiņu pilsēta. Skaldīts vairogs: labā puse sudraba, kreisā — melna. Vairogs arī dalīts ar viļņveidīgu baļķi: melns uz sudraba un otrādi.
Gulbenes pilsēta. Melnā laukā uz labo pusi pagriezies sudraba gulbis.
Kārsavas pilsēta. Sudraba laukā četras zaļas āboliņa lapas.
Kuldīgas pilsēta. Sarkanā laukā svētās Katrīnas tēls sudrabā ar mocekļa kroni galvā, riteni labajā rokā un zobenu kreisajā rokā.
Piezīme. Ar šī ievešanu atcelts 1925.gadā apstiprinātais ģerbonis.
Ķemeru pilsēta. Dalīts vairogs, augšējā daļa zila, apakšējā — sudraba. Vairoga vidū delfins: sudrabs uz zila un otrādi.
Lejasciema pilsēta. Zelta lauks, dalīts ar zilu baļķi.
Līvānu pilsēta. Zilā laukā sudraba pālis. Virs pāļa sudraba vanadziņš.
Madonas pilsēta. Sarkanā laukā uz labo pusi pagriezta zelta gaiļa galva.
Ogres pilsēta. Zilā laukā trīs melnas priedes. Apakšējā daļā viļņveidīgs sudraba baļķis.
Preiļu pilsēta. Zelta laukā uz labo pusi pagriezies melns krauklis.
Priekules pilsēta. Sarkanā laukā sudraba pilsētas mūris ar diviem torņiem un atvērtiem vārtiem.
Siguldas pilsēta. No kreisās puses šķērsām dalīts vairogs. Augšējā sudraba laukā trīs zaļas lapas. Apakšējā zaļā laukā trīs sudraba ziedi.
Strenču pilsēta. Zilā laukā līmeniski četri zelta baļķi. Zem tiem trīs zelta rombi.
Varakļānu pilsēta. Melnā laukā stateniski trīs zelta baļķi: vidū un katrā malā viens. Virs tiem uz labo pusi ejoša zelta lapsa.
Viesītes pilsēta. No kreisās puses šķērsām dalīts vairogs: labā daļa zelta, kreisā — sarkana. Vairoga laukumā piecas ozola zīles: sarkans uz zelta un otrādi.
Viļānu pilsēta. Zils lauks. Augšējā daļā zelta bišu šūnas, apakšējā daļā — zelta bite.
Zilupes pilsēta. Skaldīts vairogs: labā pusē zelta, kreisā — sarkana. Vairoga vidū stateniski atslēga: sarkans uz zelta un otrādi.
Abrenes apriņķis. Zelta laukā trīs zili linu ziedi.
Aizputes apriņķis. Dalīts vairogs. Augšējā melnā laukā zelta zivs. Apakšējo daļu līmeniski aizpilda četri viļņveidīgi baļķi: sudrabs un zils pārmaiņus.
Cēsu apriņķis. Melnā laukā uz labo pusi pagriezies sudraba senlatvju jātnieks, ar paceltu āvu labajā rokā un vairogu valsts krāsās kreisajā rokā.
Daugavpils apriņķis. Zils lauks, vidū skaldīts ar sudraba baļķi. Lauka kreisajā pusē augšā zelta lilija.
Ilūkstes apriņķis. Skaldīts vairogs: labā puse sudraba, kreisā — zaļa. Katrā pusē viens ozols: zaļš uz sudraba un otrādi. Vairoga augšējā daļā vidū Ilūkstes pilsētas ģerbonis.
Jēkabpils apriņķis. Skaldīts vairogs. Labā puse sarkana, kreisā — melna. Augšā kreisajā stūrī Jēkabpils pilsētas ģerbonis.
Jelgavas apriņķis. Zilā laukā divi krusteniski zelta kviešu kūlīši. Virs tiem Jelgavas pilsētas ģerbonis.
Kuldīgas apriņķis. Zils lauks, no kreisās puses šķērsām dalīts ar sudraba lauztu baļķi. Katrā zilajā daļā sudraba zivs.
Liepājas apriņķis. Skaldīts vairogs. Augšā labajā pusē zilā laukā Liepājas pilsētas ģerbonis, kreisajā pusē sudraba laukā Grobiņas pilsētas ģerbonis. No vairoga pamata izaug liepa: sudrabs uz zila un otrādi.
Ludzas apriņķis. Skaldīts vairogs: labā puse sudraba, kreisā — zila. Augšā kreisajā stūrī Ludzas pilsētas ģerbonis.
Madonas apriņķis. Dalīts vairogs. Augšējā sarkanā daļā zelta ragota vērša piere. Apakšējā daļa zelta.
Talsu apriņķis. Zelta laukā zaļš vainags.
Tukuma apriņķis. Melnā laukā lēcienā uz labo pusi saslējies zelta staltradzis — briedis.
Valkas apriņķis. Zelta laukā uz pakaļkājām pacēlies un uz labo pusi ejošs melns lācis.
Valsts Prezidents
K.Ulmanis1938.gada 21.oktobrī Heraldiskās komitejas priekšsēdētājs
H.Albats"Valdības Vēstnesis", 1938, Nr.241, 1.lpp.
a