Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Civilprocesa likums

A daļa

Vispārīgie noteikumi

Pirmā sadaļa

Civilās tiesvedības pamatnoteikumi

1.nodaļa

Civilprocesa principi

1.pants. Personas tiesības uz tiesas aizsardzību

(1) Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk — persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

(2) Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

2.pants. Tiesas spriešana civillietās

Civillietas tiesa izspriež kārtībā, kāda noteikta šajā likumā un likumā "Par tiesu varu".

3.pants. Likums, kas regulē tiesvedību civillietā

(1) Tiesvedību civillietā regulē civilprocesa likuma normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.

(2) Ārvalstu tiesu uzdevumus un spriedumus Latvijas tiesas izpilda, kā arī nosūta savus uzdevumus un spriedumus ārvalstu tiesām šajā likumā un Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

4.pants. Tiesvedības instances civillietā

(1) Civillietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc lietas dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu — arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Civillieta nav izskatāma pēc būtības augstākā tiesu instancē, iekams tā nav izskatīta zemākā tiesu instancē.

(3) Otrās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

5.pants. Materiālo tiesību normu piemērošana

(1) Tiesas izspriež civillietas, pamatojoties uz Latvijas likumiem.

(2) Tiesas piemēro arī citus normatīvos aktus, ko izdevušas valsts, pašvaldību un citas iestādes tām piešķirtās kompetences ietvaros.

(3) Likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos tiesas piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus.

(4) Ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesas piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, — vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas.

6.pants. Civillieta s ierosināšana tiesā

(1) Tiesnesis ierosina civillietu pēc to personu pieteikuma, uz kurām šī lieta attiecas.

(2) Tiesnesis ierosina civillietu arī pēc to valsts vai pašvaldību iestāžu un personu pieteikuma, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

(3) Prasības tiesvedības lietās iesniedz prasības pieteikumus, bet sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — pieteikumus.

7.pants. Civilprasība krimināllietā

(1) Civilprasību par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu krimināllietā var celt kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja civilprasība krimināllietā nav iesniegta vai nav izspriesta, prasību var celt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

8.pants. Apstākļu noskaidrošana civillietā

(1) Tiesa noskaidro lietas apstākļus pēc tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesa izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības un pienākumus, kā arī procesuālo darbību izdarīšanas vai neizdarīšanas sekas.

9.pants. Pušu līdztiesība civilprocesā

(1) Pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības.

(2) Tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.

10.pants. Sacīkste civilprocesā

(1) Puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā.

(2) Sacīkste notiek, pusēm dodot paskaidrojumus, iesniedzot pierādījumus, tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

11.pants. Civillietas izskatīšanas atklātums

(1) Civillietas visās tiesās izskata atklāti.

(2) Tiesas sēžu zālē neielaiž personas, kas jaunākas par 15 gadiem, ja tās nav lietas dalībnieki vai liecinieki.

(3) Pēc motivēta tiesas lēmuma civillietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai neizpaustu lietas dalībnieku dzīves intīmos apstākļus, kā arī lai aizsargātu valsts, adopcijas, dienesta, profesionālos, ražošanas un komerciālos noslēpumus.

(4) Slēgtā tiesas sēdē piedalās lietas dalībnieki, bet, ja

nepieciešams, — arī eksperti un tulki.

(5) Lietu slēgtā tiesas sēdē izskata, ievērojot visus tiesvedības noteikumus.

(6) Tiesas nolēmumus pasludina publiski. Lietās, kas ir izskatītas slēgtā sēdē, publiski pasludina tiesas nolēmuma rezolutīvo daļu. Adopcijas lietās sprieduma rezolutīvo daļu publiski pasludina tikai ar adoptētāja piekrišanu.

12.pants. Civillietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana

(1) Pirmās instances tiesā civillietu izskata tiesnesis vienpersoniski.

(2) Apelācijas un kasācijas instances tiesā civillietu izskata koleģiāli.

13.pants. Tiesvedības valoda

(1) Tiesvedība notiek valsts valodā.

(2) Dokumentus svešvalodās lietas dalībnieki iesniedz, pievienojot noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(3) Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no lietas dalībniekiem un ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokols un tiesas nolēmumi rakstāmi valsts valodā.

(4) Lietas dalībniekiem, izņemot juridisko personu pārstāvjus, kuri nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās, izmantojot tulka palīdzību.

14.pants. Civillietas iztiesāšanas nepārtrauktība

(1) Tiesas sēde katrā lietā, kuru izskata pēc būtības, noris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku, un nemainīgā tiesnešu sastāvā.

(2) Ja lietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna.

(3) Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams iesāktās lietas iztiesāšana nav pabeigta vai atlikta vai tiesvedība apturēta.

15.pants. Civillietas iztiesāšanas tiešums un mutiskums

(1) Pirmās instances un apelācijas instances tiesa, iztiesājot civillietu, pati pārbauda pierādījumus lietā.

(2) Uz tiesu uzaicinātās un izsauktās personas paskaidrojumus un liecības dod mutvārdos, iepriekš nopratināto liecinieku protokolētās liecības, rakstveida pierādījumi un citi materiāli tiek nolasīti. Tiesa var lietā esošos dokumentus nenolasīt, ja visi lietas dalībnieki tam piekrīt.

(3) Tiesa, izspriežot lietu, var pamatoties tikai uz pierādījumiem, kas pārbaudīti tiesas sēdē.

2.nodaļa

Tiesas sastāvs

16.pants. Tiesneši

Lietu tiesā izskata likumā "Par tiesu varu" noteiktajā kārtībā iecelti vai apstiprināti tiesneši.

17.pants. Jautājumu izlemšana tiesā

(1) Visus jautājumus, kas rodas, izskatot lietu koleģiāli, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu. Neviens no tiesnešiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos jautājumus tiesnesis izlemj vienpersoniski.

18.pants. Nepieļaujamība tiesnesim piedalīties lietas atkārtotā izskatīšanā

(1) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, kā arī jaunā lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, ja ir atcelts spriedums vai lēmums par tiesvedības izbeigšanu vai prasības atstāšanu bez izskatīšanas, kas sastādīts, viņam piedaloties.

(2) Tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā apelācijas vai kasācijas instances tiesā, nevar piedalīties šīs lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā vai apelācijas instances tiesā.

19.pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

(1) Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā ir bijis lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no lietas dalībniekiem;

3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata lietu;

4) ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

(2) Ja ir šā panta pirmajā daļā vai šā likuma 18.pantā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam .

(3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj lietas iztiesāšanas gaitā, sevis atstatīšana izdarāma tiesas sēdē, norādot sevis atstatīšanas motīvus. Šajā gadījumā tiesa lietas izskatīšanu atliek.

(4) Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, jebkurš lietas dalībnieks uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam.

20.pants. Noraidījuma pieteikšana

(1) Lietas dalībnieks var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā vai mutvārdos, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Noraidījums jāpieteic, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas iztiesāšanas laikā.

21.pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

(1) Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas dalībnieku viedokli un noklausās tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

(2) Tiesas sēdē pieteikto noraidījumu tiesa izlemj apspriežu istabā.

(3) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

(4) Lietā, kuru izskata koleģiāli, pieteikto noraidījumu izlemj šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, to izlemj pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, to ar balsu vairākumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā.

22.pants. Noraidījuma apmierināšanas sekas

(1) Ja noraidīts tiesnesis vai viss tiesas sastāvs, lietu izskata tā pati tiesa citā sastāvā.

(2) Ja jaunu tiesas sastāvu attiecīgajā tiesā nav iespējams izveidot, lietu nosūta cita rajona (pilsētas) tiesai vai citai apgabaltiesai.

3.nodaļa

Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība

23.pants. Pakļautība

(1 ) Visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, griezties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

(2) Jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka strīds nav pakļauts tiesai, lēmumā jānorāda iestāde, kuras kompetencē ietilpst šā strīda izšķiršana.

(3) Tiesa izskata arī fizisko un juridisko personu pieteikumus, kuriem nav civiltiesiska strīda rakstura, ja tas noteikts likumā.

24.pants. Piekritība rajona (pilsētas) tiesai

Tiesai pakļautās lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa, izņemot tās lietas, kuras saskaņā ar likumu izskata apgabaltiesa.

25.pants. Piekritība apgabaltiesai

(1) Apgabaltiesa izskata šādas tiesai pakļautās lietas:

1) lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu;

2) lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 30 000 latu;

3) lietas par patenttiesību un preču zīmju aizsardzību;

4) l ietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju;

5) lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju.

(2) Ja lietā savienoti vairāki prasījumi, no kuriem vieni piekrīt rajona (pilsētas) tiesas izskatīšanai, bet citi — apgabaltiesas izskatīšanai, vai arī rajona (pilsētas) tiesā pieņemta pretprasība, kas piekrīt izskatīšanai apgabaltiesā, lietu izskata apgabaltiesa.

26.pants. Prasības celšana pēc atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas

(1) Prasību pret fizisko personu ceļ tiesā pēc tās dzīvesvietas.

(2) Prasību pret juridisko personu ceļ tiesā pēc tās atrašanās vietas (juridiskās adreses).

27.pants. Prasības celšana, ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma

Prasība pret atbildētāju, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas.

28.pants. Piekritība pēc prasītāja izvēles

(1) Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās personas filiāles vai pārstāvniecības darbību, var celt tiesā arī pēc filiāles vai pārstāvniecības atrašanās vietas.

(2) Prasību par uzturlīdzekļu piedziņu vai paternitātes noteikšanu prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(3) Prasību, kas izriet no personiskiem aizskārumiem (Civillikuma 2347. – 2353.pants), kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas vai pēc aizskāruma nodarīšanas vietas.

(4) Prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarītajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas.

(5) Prasību par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu, kā arī prasību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, prasītājs var celt arī pēc savas dzīvesvietas.

(6) Prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies kuģu sadursmes rezultātā, par atlīdzības piedziņu par glābšanu, kā arī prasību, kas izriet no kuģa hipotēkas vai attiecas uz kuģa reisu, kura laikā izdarīts tā arests, var celt arī pēc atbildētāja kuģa aresta vietas vai pēc tās ostas atrašanās vietas, kurā kuģis pierakstīts.

(7) Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja dzīvesvietas vai atrašanās vietas.

(8) Prasību par laulības šķiršanu vai laulības neesamību var celt tiesā pēc prasītāja izvēles atbilstoši šā likuma 234. un 235.panta noteikumiem.

29.pants. Izņēmuma piekritība

(1) Prasība par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasība par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ceļama pēc mantas atrašanās vietas.

(2) Kreditora prasības pret mantojuma masu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki, piekrīt tiesai pēc mantojuma atstājēja dzīvesvietas, bet, ja viņa dzīvesvieta nav bijusi Latvijā vai ja tā nav zināma, — tiesai pēc mantojamās mantas vai tās daļu atrašanās vietas.

(3) Izņēmuma piekritība var būt noteikta arī citos likumos.

30.pants. Līgumiskā piekritība

(1) Slēdzot līgumu, tā slēdzēji var noteikt to pirmās instances tiesu, kurā izšķirami strīdi, kas viņiem varētu celties par šo līgumu vai tā izpildīšanu.

(2) Likumā noteikto izņēmuma piekritību nevar grozīt, pusēm vienojoties.

31.pants. Vairāku savstarpēji saistītu lietu piekritība

(1) Pretprasība neatkarīgi no tās piekritības ceļama tiesā pēc sākotnējās prasības izskatīšanas vietas.

(2) Civilprasība, kas radusies no krimināllietas, ja tā nav iesniegta vai nav izspriesta, izskatot krimināllietu, civilprocesa kārtībā ceļama pēc vispārējiem piekritības noteikumiem.

32.pants. Tiesvedībā pieņemtās lietas nodošana citai tiesai

(1) Lieta, kuru tiesa pieņēmusi savā tiesvedībā, ievērojot piekritības noteikumus, tiesai jāizskata pēc būtības, kaut arī lietas izskatīšanas gaitā būtu mainījusies tās piekritība, izņemot šā panta trešajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Tiesa var nodot lietu izskatīšanai citā tiesā, ja:

1) izskatot lietu tiesā, atklājas, ka tā pieņemta, pārkāpjot piekritības noteikumus;

2 ) pēc viena vai vairāku tiesnešu atstatīšanas vai noraidīšanas viņu aizstāšana tai pašā tiesā nav iespējama;

3) atbildētājs, kura dzīvesvieta iepriekš nav bijusi zināma, iesniedz lūgumu par lietas nodošanu tiesai pēc viņa dzīvesvietas.

(3) Rajona (pilsētas) tiesa nosūta lietu izskatīšanai apgabaltiesā, ja saskaņā ar šā likuma 25.pantu tā piekrīt apgabaltiesai.

(4) Lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai citā tiesā lietas dalībnieki var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Lietu nodod izskatīšanai citā tiesā, kad notecējis termiņš šā lēmuma pārsūdzēšanai, bet, ja lēmums pārsūdzēts, — pēc sūdzības noraidīšanas.

(6) Lietu, kas nosūtīta no vienas tiesas citai tiesai, pieņem izskatīšanai tā tiesa, kurai šī lieta nosūtīta.

4.nodaļa

Tiesāšanās izdevumi

33.pants. Tiesāšanās izdevumi

(1) Tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

(2) Tiesas izdevumi ir:

1) valsts nodeva;

2) kancelejas nodeva;

3) ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

(3) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:

1) izdevumi par zvērināta advokāta palīdzību;

2) izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm;

3) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.

34.pants. Valsts nodeva

(1) Par katru prasības pieteikumu — sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem šajā pantā paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, — maksājama valsts nodeva šādā apmērā:

1) par prasību, kas novērtējama naudas summā: a) līdz 100 latiem — 5 lati, b) no 101 lata līdz 1000 latiem — 10 procenti no prasības summas, c) no 1001 lata līdz 5000 latiem — 100 latu plus 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus ,

d) no 5001 lata līdz 20 000 latiem — 200 latu plus 1,6 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latus, e) no 20 001 lata līdz 100 000 latiem — 440 latu plus 1 procents no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latus, f) no 100 001 lata līdz 500 000 latiem — 1240 latu plus 0,3 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latus, g) vairāk par 500 000 latiem — 2440 latu plus 0,05 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latus; 2) par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā — 20 latu, bet par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu vai rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem, — 5 lati;

3) par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās — 5 lati, bet par pieteikumu lietās par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju vai kredītiestāžu maksātnespēju vai likvidāciju — 100 latu; 4) par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 10 latu; 5) par prasības nodrošinājuma pieteikumu neatkarīgi no tā, vai šis pieteikums iesniegts atsevišķi vai ietverts prasības pieteikumā, — 10 latu; 6) par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms lietas ierosināšanas, — 10 latu; 7) par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā vai saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabājumā — 1 procents no parāda summas, atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības vai glabājumā nododamā priekšmeta vērtības, bet ne vairāk par 100 latiem; 8) par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz šķīrējtiesas sprieduma pamata — 1 procents no parāda summas, bet ne vairāk par 50 latiem.

(2) Taisot spriedumu, tiesa nosaka valsts nodevu šādā apmērā:

1) lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas: a) laulātajam un kopā ar mantojuma atstājēju dzīvojušajiem pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem — 0,5 procenti no mantojamās mantas vērtības, b) pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem — 1 procents no mantojamās mantas vērtības, c) pārējiem trešās šķiras mantiniekiem — 3 procenti no mantojamās mantas vērtības, d) ceturtās šķiras mantiniekiem — 10 procenti no mantojamās mantas vērtības; 2) lietās par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, ja mantojuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas: a) laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem — 50 procenti no šā panta otrās daļas 1.punktā noteiktā valsts nodevas apmēra, b) ceturtās šķiras mantiniekiem — 8 procenti no mantojamās mantas vērtības, c) pārējiem testamentārajiem vai līgumiskajiem mantiniekiem — 15 procenti no mantojamās mantas vērtības; 3) lietās par laulības šķiršanu — no 10 līdz 50 latiem.

(3) Lietās par apstiprināšanu mantojuma tiesībās un pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma spēkā stāšanos šā panta otrajā daļā noteiktā valsts nodeva maksājama, saņemot sprieduma norakstu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā vai arī saņemot pēdējās gribas rīkojuma aktu vai mantojuma līgumu ar uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā. Laulības šķiršanas lietās šā panta otrajā daļā noteiktā valsts nodeva maksājama, kad tiek izdarīta laulības šķiršanas atzīme pasē.

(4) Par apelācijas sūdzību valsts nodeva ir 50 procenti no likmes, kas jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos — no likmes, ko aprēķina atbilstoši strīda summai.

(5) Blakus sūdzība par tiesas lēmumu ar valsts nodevu nav apmaksājama.

35.pants. Prasības summa

(1) Prasības summa ir:

1) prasībās par naudas piedziņu — piedzenamā summa; 2) prasībās par mantas izprasīšanu — izprasāmās mantas vērtība; 3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma par vienu gadu; 4) prasībās par terminētiem maksājumiem un devumiem — visu maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par trim gadiem; 5) prasībās par beztermiņa vai mūža maksājumiem un devumiem — visu maksājumu un devumu kopsumma par trim gadiem; 6) prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu — summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus, bet ne vairāk kā par vienu gadu; 7) prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu — atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par vienu gadu; 8) prasībās par mantas nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu — maksājumu kopsumma par mantas lietošanu atlikušajā līguma darbības laikā, bet ne vairāk kā par trim gadiem; 9) prasībās par īpašuma tiesībām uz nekustamo mantu — tās vērtība, bet ne mazāka par tās kadastrālo vērtību; 10) prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem — visu prasījumu kopsumma.

(2) Prasības summu norāda prasītājs. Ja norādītā prasības summa acīm redzami neatbilst izprasāmās mantas īstajai vērtībai, prasības summu nosaka tiesa.

36.pants. Valsts nodevas piemaksa

(1) Prasībai, kuru iesniegšanas laikā ir grūti novērtēt, tiesnesis iepriekš nosaka valsts nodevas apmēru. Galīgo valsts nodevas apmēru, izskatot lietu, nosaka tiesa.

(2) Ja palielina prasības summu, izņemot procentu un pieaugumu pievienošanu, atbilstoši piemaksājama valsts nodeva.

37.pants. Valsts nodevas atmaksāšana

(1) Samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāta lielāka nodeva, nekā to nosaka likums; 2) ja tiesa atsakās pieņemt pieteikumu; 3) ja izbeidz lietā tiesvedību uz tā pamata, ka lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai; 4) ja prasību atstāj bez izskatīšanas uz tā pamata, ka ieinteresētā persona, kas griezusies tiesā, nav ievērojusi attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, ka pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona, kā arī tad, ja prasību atstāj bez izskatīšanas pēc prasītāja lūguma, pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā gada laikā no summas iemaksas valsts budžetā.

(3) Valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.

38.pants. Kancelejas nodeva

(1) Kancelejas nodeva maksājama:

1) par lietā esošā dokumenta noraksta izsniegšanu, kā arī par tiesas sprieduma vai lēmuma atkārtotu izsniegšanu — 2 lati; 2) par izziņas izsniegšanu — 0,50 lati; 3 ) par izpildu raksta dublikāta izdošanu — 5 lati; 4) par tiesas nolēmuma spēkā stāšanās apliecināšanu, ja šis nolēmums iesniedzams ārvalstu iestādēs, — 3 lati; 5) par liecinieku uzaicināšanu — 1 lats par katru personu.

(2) Kancelejas nodeva iemaksājama Tieslietu ministrijas speciālā budžeta kontā.

39.pants. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(1) Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir:

1) summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem; 2) izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas; 3) ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi; 4) ar tiesas sprieduma izpildi saistītie izdevumi; 5) ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi; 6) ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā saistītie izdevumi; 7) ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi; 8) ar mantojuma apsardzību un inventāra saraksta sastādīšanu saistītie izdevumi.

(2) Kārtību, kādā aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas, kā arī ar atbildētāja meklēšanu saistīto izdevumu apmēru nosaka Ministru kabinets.

40.pants. Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summu iemaksāšanas kārtība

(1) Izdevumu summas, kas jāizmaksā lieciniekiem un ekspertiem, vai arī summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par apskates izdarīšanu vai liecinieku nopratināšanu uz vietas, par tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu, par sludinājuma ievietošanu laikrakstā un prasības nodrošināšanu, iemaksā līdz lietas izskatīšanai tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

(2) Ja šādu lūgumu iesniegušas abas puses, tās iemaksā pieprasītās summas vienādā apmērā.

(3) Šajā pantā minētās summas nav jāiemaksā pusei, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

41.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana

(1) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

(2) Ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

(3) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, tiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, izņemot šā likuma 219.panta 2.punktā norādīto gadījumu.

42.pants. Tiesas izdevumu atlīdzināšana valstij

(1) Tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

(2) Ja prasību noraida, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos.

(3) Ja prasība apmierināta daļēji, bet atbildētājs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tie piedzenami valsts ienākumos no prasītāja, kas nav atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, proporcionāli tai prasījuma daļai, kura noraidīta.

(4) Ja abas puses ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas, tiesas izdevumus uzņemas valsts.

43.pant s. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām; 2) prasītāji — prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve; 3) prasītāji — prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu; 4) prasītāji — prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu; 5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses; 6) pieteikuma iesniedzēji — par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu; 7) pieteikuma iesniedzēji — par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ; 8) atbildētāji — lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve; 9) pieteikuma iesniedzēji — laulātais, kā arī pirmās un otrās pakāpes radinieki — mantojuma lietās daļā par privatizācijas sertifikātu mantošanu.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, ir tiesīgi atbrīvot to pilnīgi vai daļēji no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atlikt valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos.

44.pants. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi un to atlīdzināšana

(1) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

1) izdevumi advokāta palīdzības samaksai — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par pieciem procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura, — ne vairāk par zvērinātu advokātu atlīdzības taksi; 2) ceļa un uzturēšanās izdevumi sakarā ar ierašanos tiesas sēdē — pēc Ministru kabineta noteiktajām likmēm komandējuma izdevumu atlīdzībai; 3) izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu — izdevumu faktiskajā apmērā.

(2) Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

(3) Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

45.pants. Par tiesāšanās izdevumiem pieņemto lēmumu pārsūdzēšana

Par lēmumiem jautājumos, kas saistīti ar tiesāšanās izdevumiem, var iesniegt blakus sūdzību.

5.nodaļa

Procesuālie termiņi

46.pants. Procesuālo termiņu noteikšana

(1) Procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi nav noteikti likumā, tos nosaka tiesa vai tiesnesis. Tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

47.pants. Procesuālo termiņu tecējuma sākums

(1) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(2) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

48.pants. Procesuālo termiņu izbeigšanās

(1) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.

(2) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(3) Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

(4) Ja procesuālā darbība izpildāma tiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad tiesa saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums, sūdzība vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

49.pants. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma vai tiesas, vai tiesneša noteiktā termiņa notecēšanu. Pēc procesuālā termiņa notecēšanas iesniegtās sūdzības un dokumentus neizskata.

50.pants. Procesuālo termiņu apturēšana

Apturot tiesvedību lietā, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu tiesvedības apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunota tiesvedība lietā.

51.pants. Procesuālo termiņu atjaunošana

(1) Nokavētos procesuālos termiņus pēc lietas dalībnieka pieteikuma var atjaunot tiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem.

(2) Atjaunojot nokavēto termiņu, tiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

52.pants. Procesuālo termiņu pagarināšana

Tiesas vai tiesneša noteiktos termiņus var pagarināt pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

53.pants. Procesuālo termiņu pagarināšanas un atjaunošanas kārtība

(1) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams tiesā, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt. Tas tiek izlemts tiesas sēdē, iepriekš par sēdes laiku un vietu paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai tiesā.

(2) Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.

(3) Tiesneša noteikto termiņu var pagarināt tiesnesis vienpersoniski .

(4) Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

6.nodaļa

Tiesas paziņojumi un izsaukumi

54.pants. Aicināšana uz tiesu

(1) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu, savlaicīgi paziņojot par tiesas sēdes vai atsevišķas procesuālās darbības laiku un vietu.

(2) Lietas dalībniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavēsti, ja personas dzīvesvieta norādīta pieteikumā. Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma, viņu aicina uz tiesu ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavēstēm.

55.pants. Tiesas pavēste

Pavēstē norāda:

1) aicināmās vai izsaucamās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu vai juridiskās personas nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi); 2) tiesas nosaukumu un adresi; 3) ierašanās laiku un vietu; 4) tās lietas nosaukumu, kurā persona aicināta vai izsaukta; 5) norādījumu, kādā sakarībā aicināts vai izsaukts adresāts; 6) norādījumu, ka personai, kas saņēmusi pavēsti sakarā ar adresāta prombūtni, ir pienākums nodot to adresātam; 7) neierašanās sekas.

56.pants. Pavēstes piegādāšana

(1) Pavēsti nosūta ierakstītā sūtījumā, paziņo ar telegrammu, telefonogrammu, faksogrammu, vai to piegādā ziņnesis.

(2) Lietas dalībnieks ar tiesneša piekrišanu var saņemt pavēsti piegādāšanai citai lietā aicināmajai vai izsaucamajai personai.

(3) Pavēsti piegādā aicināmajai vai izsaucamajai personai pēc adreses, kādu norādījis lietas dalībnieks. Tiesas pavēsti var nosūtīt arī uz šīs personas darba vietu.

(4) Pavēsti, kuru piegādā ziņnesis vai lietas dalībnieks, aicināmajai vai izsaucamajai personai izsniedz personīgi pret parakstu, bet pavēstes paraksta daļu nodod atpakaļ tiesai.

(5) Ja pavēstes piegādātājs nesastop personu tās dzīvesvietā, viņš izsniedz pavēsti kādam no kopā ar šo personu dzīvojošiem pieaugušajiem ģimenes locekļiem. Ja pavēstes piegādātājs nesastop adresātu tā darbavietā, viņš atstāj pavēsti darbavietas administrācijai — nodošanai adresātam. Minētajos gadījumos pavēstes saņēmējam pavēstes paraksta daļā jānorāda savs vārds un uzvārds, kā arī attiecības ar adresātu vai ieņemamais amats un pavēste nekavējoties jānodod adresātam.

(6) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona dzīvesvietā nav sastopama un tās atrašanās vieta nav zināma, pavēstes piegādātājs par to izdara atzīmi pavēstes paraksta daļā. Šajā pavēstes daļā pavēstes piegādātājs norāda arī vietu, uz kurieni aizbraucis adresāts, un laiku, kad gaidāma viņa atgriešanās, ja ir to noskaidrojis.

(7) Piegādātās pavēstes izsniegšanas laiku atzīmē uz izsniedzamās pavēstes tās paraksta daļā, ko nodod atpakaļ tiesai.

(8) Personai, kura dzīvo ārvalstī, pavēste nosūtāma ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību vai Latvijas Republikai saistošā starptautiskajā līgumā noteiktajā kārtībā.

(9) Ja pavēste nosūtīta šajā pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, izņemot šā panta sestajā daļā paredzēto gadījumu.

57.pants. Sekas, ko rada atteikšanās pieņemt pavēsti

(1) Ja uz tiesu aicināmā vai izsaucamā persona atsakās pavēsti pieņemt, pavēstes piegādātājs izdara pavēstē attiecīgu atzīmi.

(2) Atteikšanās pieņemt pavēsti nav šķērslis lietas izskatīšanai.

58.pants. Adreses maiņa lietas tiesvedības laikā

(1) Lietas dalībnieks paziņo tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta pēc pēdējās tiesai zināmās adreses. Šajā gadījumā uzskatāms, ka lietas dalībniekam ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu.

(2) Lietas dalībniekam, ja viņš nepaziņo tiesai par savas adreses maiņu tiesvedības laikā, tiesa vai tiesnesis var uzlikt naudas sodu līdz 15 latiem.

59.pants. Aicināšana uz tiesu ar publikāciju laikrakstā

(1) Atbildētājs, kura dzīvesvieta nav zināma vai kuru nevar sastapt dzīvesvietā, aicināms uz tiesu ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" prasītājs ir tiesīgs tiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos.

(3) Laikrakstā publicējams pavēstes saturam atbilstošs aicinājuma teksts.

(4) Tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(5) Līdztekus atbildētāja aicināšanai ar publikāciju laikrakstā pavēste piesūtāma arī pēc viņa nekustamās mantas atrašanās vietas, ja to norādījis prasītājs.

60.pants. Atbildētāja meklēšana, ja viņa atrašanās vieta nav zināma

Ja atbildētāja atrašanās vieta nav zināma, tiesa pēc prasītāja lūguma ir tiesīga izsludināt atbildētāja meklēšanu.

7.nodaļa

Protokoli

61.pants. Pienākums rakstīt protokolu

(1) Katrā pirmās instances un apelācijas instances tiesas sēdē rakstāms tiesas sēdes protokols.

(2) Šajā likumā paredzētajos gadījumos protokols rakstāms arī par atsevišķām procesuālajām darbībām, kas izpildītas ārpus tiesas sēdes.

62.pants. Protokola saturs

(1) Tiesas sēdes protokolā norāda:

1) gadu, datumu, mēnesi un tiesas sēdes vietu; 2) tās tiesas nosaukumu, kura izskata lietu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, zvērinātu advokātu un prokuroru, kuri piedalās lietā; 3) tiesas sēdes atklāšanas laiku; 4) lietas nosaukumu; 5) ziņas par lietas dalībnieku, liecinieku, ekspertu un tulku ierašanos; 6) ziņas par to, ka lietas dalībniekiem izskaidrotas viņu procesuālās tiesības un pienākumi; 7) ziņas par to, ka liecinieki, eksperti un tulki brīdināti par kriminālatbildību; 8) lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieku liecības, ekspertu mutvārdu paskaidrojumus par viņu atzinumiem, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi; 9) lietas dalībnieku pieteikumus; 10) tiesas rīkojumus un lēmumus, kas nav pieņemti atsevišķu procesuālo dokumentu veidā; 11) valsts un pašvaldību iestāžu atzinumu īsu saturu; 12) tiesas debašu un prokurora atzinuma īsu saturu; 13) ziņas par tiesas aiziešanu apspriežu istabā lēmuma pieņemšanai vai sprieduma taisīšanai; 14) ziņas par sprieduma vai atsevišķa procesuālā dokumenta veidā pieņemta lēmuma pasludināšanu; 15 ) ziņas par sprieduma vai lēmuma satura, pārsūdzēšanas kārtības un termiņa izskaidrošanu; 16) ziņas par to, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar tiesas sēdes protokolu un pilnu sprieduma tekstu; 17) tiesas sēdes slēgšanas laiku; 18) tiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.

(2) Prasītāja atteikšanos no prasības, kā arī to, ka atbildētājs ir atzinis prasību un lietas dalībnieki atzinuši juridiskos faktus, ieraksta tiesas sēdes protokolā un paraksta attiecīgi prasītājs, atbildētājs vai abas puses.

(3) Tiesas sēdes protokolu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs un tiesas sēdes sekretārs.

(4) Ārpus tiesas sēdes izpildīto atsevišķo procesuālo darbību protokolam jāatbilst šajā pantā minētajām prasībām.

63.pants. Protokola rakstīšana

(1) Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

(2) Protokols parakstāms ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tiesas sēdes pabeigšanas vai atsevišķu procesuālo darbību izpildīšanas, bet sarežģītās lietās — ne vēlāk kā piecu dienu laikā.

(3) Visi pierakstījumi un labojumi protokolā jāatrunā pirms tiesas sēdes priekšsēdētāja un tiesas sēdes sekretāra paraksta. Līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvas vietas protokolā pārsvītrojamas. Protokolā nav pieļaujami teksta dzēsumi un aizkrāsojumi.

64.pants. Piezīmes par protokolu

(1) Lietas dalībnieki ir tiesīgi iepazīties ar protokolu un triju dienu laikā no tā parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un nepareizības.

(2) Iesniegtās piezīmes izskata tiesas sēdes priekšsēdētājs piecu dienu laikā un, ja viņš piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās tiesas sēdes protokolam.

(3) Ja tiesas sēdes priekšsēdētājs nepiekrīt iesniegtajām piezīmēm, tās izskatāmas tiesas sēdē tajā pašā tiesas sastāvā, kādā izskatīta lieta, 10 dienu laikā no tās dienas, kad piezīmes izskatījis tiesas sēdes priekšsēdētājs. Ja lieta izskatīta triju tiesnešu sastāvā un tādu pašu tiesas sastāvu nav iespējams nodrošināt, jautājumu izskata tiesa, kuras sastāvā ir vismaz divi no tiem tiesnešiem, kuri piedalījās lietas izskatīšanā.

(4) Lietas dalībniekiem paziņo par tiesas sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(5) Pēc piezīmju izskatīšanas tiesa pieņem lēmumu par to pareizību vai noraidīšanu.

8.no daļa

Procesuālās sankcijas

65.pants. Procesuālo sankciju veidi

Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var piemērot šādas procesuālās sankcijas:

1) brīdinājumu; 2) izraidīšanu no sēžu zāles; 3) naudas sodu; 4) piespiedu atvešanu uz tiesu.

66.pants. Brīdinājums

Personai, kas traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka brīdinājumu, un par to izdarāma atzīme tiesas sēdes protokolā.

67.pants. Izraidīšana no sēžu zāles

Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, viņus ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles, bet citas klātesošās personas var izraidīt ar tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumu arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

68.pants. Naudas sods

(1) Tiesa uzliek naudas sodu šajā likumā noteiktajos gadījumos un apmēros.

(2) Tiesas lēmuma norakstu (izrakstu no protokola) par naudas soda uzlikšanu nosūta personai, kurai naudas sods uzlikts.

(3) Persona, kurai uzlikts naudas sods, 10 dienu laikā pēc tiesas lēmuma noraksta (izraksta no protokola) saņemšanas var lūgt tiesu, kura to uzlikusi, atbrīvot šo personu no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Šo iesniegumu izskata tiesas sēdē, iepriekš paziņojot par sēdi personai, kurai naudas sods uzlikts. Šīs personas neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai.

(4) Amatpersonām uzliktos naudas sodus piedzen no viņu personīgajiem līdzekļiem.

69.pants. Piespiedu atvešana

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos tiesa var pieņemt lēmumu par personas piespiedu atvešanu uz tiesu.

(2) Šo lēmumu izpilda tiesas norādītā policijas iestāde.

70.pants. Lietas dalībnieku un citu personu administratīvā un kriminālā atbildība

Lietas dalībniekus un citas personas, kuras ar savu darbību vai bezdarbību traucē tiesas darbu, līdztekus likumā paredzētajām procesuālajām sankcijām likumā noteiktajos gadījumos var saukt pie administratīvās vai kriminālās atbildības.

Otrā sadaļa

Lietas dalībnieki

9. nodaļa

Civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja

71.pants. Civilprocesuālā tiesībspēja

(1) Civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem.

(2) Civilprocesuālā tiesībspēja atzīstama vienlīdzīgi visām fiziskajām un juridiskajām personām.

72.pants. Civilprocesuālā rīcībspēja

(1) Spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus (civilprocesuālā rīcībspēja) ir pilngadīgām rīcībspējīgām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2) Fiziskajām personām vecumā no 15 līdz 18 gadiem un tām personām, kurām nodibināta aizgādnība saskaņā ar Civillikuma 365.pantu, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji, tomēr tiesai šādās lietās jāuzaicina piedalīties arī pašas šīs personas.

(3) Fiziskajām personām, kuras nav sasniegušas 15 gadu vecumu vai kuras atzītas par rīcībnespējīgām, lietas tiesā ved to likumiskie pārstāvji.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos nepilngadīgās personas ir tiesīgas patstāvīgi realizēt savas civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus. Šādās lietās pēc tiesas ieskatiem var pieaicināt šo personu likumiskos pārstāvjus, lai sniegtu tām palīdzību lietas vešanā.

73.pants. Lietas dalībnieka jēdziens

(1) Lietas dalībnieki ir puses, trešās personas, pušu un trešo personu pārstāvji, prokurors un tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, valsts un pašvaldību iestādes, kuras likumā paredzētajos gadījumos pieaicina atzinuma došanai, kā arī šo personu pārstāvji.

(2) Lietas dalībnieks var būt persona, kurai ir civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja. Valsts un pašvaldību iestādes, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, var būt lietas dalībnieki neatkarīgi no tā, vai tās ir juridiskās personas.

10.nodaļa

Puses

74 .pants. Puses, to tiesības un pienākumi

(1) Civilprocesā par pusēm — prasītāju un atbildētāju — var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona.

(2) Pusēm ir šādas civilprocesuālās tiesības:

1) iepazīties ar lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus un izgatavot kopijas; 2) piedalīties tiesas sēdē; 3) pieteikt noraidījumus; 4) iesniegt pierādījumus; 5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā; 6) pieteikt lūgumus; 7) dot tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus; 8) izteikt savus argumentus un apsvērumus; 9) celt iebildumus pret citu lietas dalībnieku lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem; 10) pārsūdzēt tiesas spriedumus un lēmumus; 11) saņemt spriedumu, lēmumu un citu lietā esošo dokumentu norakstus, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras tām piešķirtas ar šo likumu.

(3) Prasītājs turklāt ir tiesīgs:

1) pilnīgi vai daļēji atteikties no prasības; 2) samazināt prasījumu apmēru; 3) rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).

(4) Atbildētājs ir tiesīgs pilnīgi vai daļēji atzīt prasību, celt iebildumus pret prasību vai celt pretprasību.

(5) Puses var noslēgt izlīgumu vai vienoties par lietas nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

(6) Pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi.

(7) Pusēm ir pienākums:

1) ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā; 2) savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi; 3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri tām uzlikti saskaņā ar šo likumu.

75.pants. Procesuālā līdzdalība

(1) Prasību var celt vairāki prasītāji pret vienu atbildētāju, viens prasītājs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji pret vairākiem atbildētājiem.

(2) Katrs līdzprasītājs un līdzatbildētājs attiecībā pret otru pusi un citiem līdzdalībniekiem uzstājas patstāvīgi.

(3) Līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no viņiem vai vienam kopējam pārstāvim.

76.pants. Prasītājs lietās, kas uzsāktas pēc citu personu iniciatīvas

Persona, kuras interesēs lieta uzsākta pēc prokurora, kā arī tās valsts vai pašvaldības iestādes vai personas pieteikuma, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, piedalās lietā kā prasītājs.

77.pants. Puses procesuālo tiesību pārņemšana

(1) Ja viena no pusēm lietā izstājas (fiziskās personas nāve, juridiskā persona beidz pastāvēt, prasījuma cesija, parāda pārvede), tiesa pieļauj aizstāt šo pusi tās tiesību pārņēmējam.

(2) Tiesību pārņemšana iespējama jebkurā procesa stadijā.

(3) Visas darbības, kas izpildītas procesā līdz tiesību pārņēmēja iestāšanās brīdim, tiesību pārņēmējam ir tikpat obligātas, cik obligātas tās bija personai, kuras tiesības ir pārņemtas.

11.nodaļa

Trešās personas

78.pants. Trešo personu piedalīšanās civilprocesā

(1) Par trešo personu civilprocesā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kuras tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm var skart spriedums lietā.

(2) Uz trešajām personām attiecas pušu procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi, tām ir pušu procesuālās tiesības un pienākumi ar izņēmumiem, kas noteikti šā likuma 80.pantā.

(3) Trešās personas var iestāties lietā, pirms ir pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības pirmās instances tiesā. Tās var pieaicināt piedalīties lietā arī pēc pušu vai prokurora lūguma.

79.pants. Trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem

(1) Trešās personas, kas piesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā, iesniedzot prasības pieteikumu.

(2) Trešajām personām ar patstāvīgiem prasījumiem ir prasītāja tiesības un pienākumi.

80.pants. Trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem

(1) Trešās personas, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus par strīda priekšmetu, var iestāties lietā prasītāja vai atbildētāja pusē, ja spriedums lietā var skart šo personu tiesības vai pienākumus pret vienu no pusēm.

(2) Trešajām personām, kas nepiesaka patstāvīgus prasījumus, ir puses procesuālās tiesības un pienākumi, izņemot tiesības grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, palielināt vai samazināt prasījumu apmēru, atteikties no prasības, atzīt prasību vai noslēgt izlīgumu, kā arī prasīt tiesas sprieduma izpildi.

(3) Iesniegumos par trešo personu pieaicināšanu un trešo personu iesniegumos par iestāšanos lietā prasītāja vai atbildētāja pusē norādāmi tie pamati, kuru dēļ trešās personas pieaicināmas vai pielaižamas piedalīties lietā.

81.pants. Tiesas lēmums par trešās personas pieaicināšanu vai pielaišanu piedalīties lietā

(1) Trešā persona tiek pieaicināta vai pielaista piedalīties lietā saskaņā ar tiesas lēmumu.

(2) Par tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums par trešās personas iestāšanos lietā, var iesniegt blakus sūdzību.

12.nodaļa

Pārstāvji

82.pants. Tiesības uz pārstāvību civilprocesā

(1) Fiziskās personas lietas tiesā var vest pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas tiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Tās valsts vai pašvaldības iestādes lietas, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, tiesā ved iestādes vadītājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto lietas dalībnieku piedalīšanās civilprocesā neatņem viņiem tiesības uzaicināt savā lietā zvērinātu advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

83.pants. Personas, kas var būt par pilnvarotiem pārstāvjiem civilprocesā

Par pilnvarotiem pārstāvjiem civilprocesā var būt:

1) zvērināti advokāti; 2) juridisko personu darbinieki vai īpašnieki — šo personu lietās; 3) to valsts vai pašvaldību iestāžu vai juridisko personu pilnvaroti darbinieki, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses; 4) persona, kuru tiesa, kas izskata lietu, pielaidusi kā fiziskās personas pārstāvi; 5) viens no procesuālajiem līdzdalībniekiem citu līdzdalībnieku uzdevumā.

84.pants. Personas, kas nevar būt par pārstāvjiem civilprocesā

( 1) Par pārstāvjiem civilprocesā nevar būt:

1) persona, kura nav sasniegusi pilngadību; 2) persona, kura atzīta par rīcībnespējīgu, kā arī persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta prasībām; 3) persona, kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas; 4) persona, kura atrodas radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar tiesnesi, kuram lieta jāiztiesā; 5) persona, kura sniegusi juridisko palīdzību strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(2) Konstatējot šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, tiesa nepielaiž šādu personu lietas izskatīšanā.

85.pants. Pārstāvības noformēšana

(1) Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

(2) Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(3) Zvērināta advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja zvērināts advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.

(4) Vecāki, adoptētāji, aizbildņi un aizgādņi uzrāda tiesai dokumentus, kas apliecina viņu tiesības.

(5) Šā likuma 83.panta 5.punktā norādīto pārstāvju pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

86.pants. Pārstāvju pilnvaru apjoms

(1) Pārstāvim ir tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības, izņemot tās, kuru izpildīšanai nepieciešams īpašs pilnvarojums.

(2) Pilnīga vai daļēja atteikšanās no prasības, prasības priekšmeta grozīšana, pretprasības celšana, prasības pilnīga vai daļēja atzīšana, izlīguma noslēgšana, lietas nodošana šķīrējtiesai, tiesas nolēmumu pārsūdzēšana apelācijas vai kasācijas kārtībā, izpilddokumentu iesniegšana piedziņai, piespriestās mantas vai naudas saņemšana, izpildu lietvedības izbeigšana īpaši jānorāda pilnvarā, kuru izdevis pārstāvamais.

(3) Visas procesuālās darbības, kuras pārstāvis veicis saskaņā ar viņam izdoto pilnvaru, ir saistošas pārstāvamajam.

87.pants. Pārstāvības pirmstermiņa izbeigšana

(1) Pārstāvamais var jebkurā laikā atsaukt pārstāvim doto pilnvarojumu, rakstveidā paziņojot par to tiesai. Mutvārdu paziņojumu par pilnvarojuma atsaukšanu var sniegt tiesas sēdē, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

(2) Pārstāvim ir tiesības atteikties no lietas vešanas, par to savlaicīgi rakstveidā paziņojot pārstāvamajam un tiesai.

13.nodaļa

Valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kuras piedalās procesā saskaņā ar likumu

88.pants. Valsts vai pašvaldību iestāžu un atsevišķu personu piedalīšanās procesā, aizstāvot citu personu tiesības

(1) Likumā paredzētajos gadījumos valsts vai pašvaldību iestādes un personas var iesniegt tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Šajā pantā norādītās iestādes un personas var iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, iesniegt lūgumus, pārsūdzēt tiesas spriedumu un lēmumu.

(3) Norādīto iestāžu un personu atteikšanās no pieteikuma, kuru tās iesniegušas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai pieteikums iesniegts, tiesības prasīt, lai tiesa lietu izskata pēc būtības.

89.pants. Valsts vai pašvaldību iestāžu piedalīšanās procesā atzinuma došanai

(1) Tiesa likumā paredzētajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā valsts un pašvaldību iestādes, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā un aizstāvētu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

(2) Šajā pantā norādītajām iestādēm ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus un dot atzinumu.

14.nodaļa

Prokurors

90.pants. Prokurora piedalīšanās civilprocesā

(1) Prokurors ir tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir cēlis prasību, iesniedzis pieteikumu vai viņa piedalīšanās ir obligāta.

(2) Prokuroram ir tiesības celt prasību vai iesniegt pieteikumu tiesā, ja:

1) tas ir nepieciešams likumā noteikto valsts vai pašvaldības tiesību un interešu aizsardzībai; 2) ir pārkāptas rīcībnespējīgo, invalīdu, nepilngadīgo, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības vai likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības; 3) veicot prokurora pārbaudi, ir konstatēts likuma pārkāpums.

(3) Prokurora piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta, ja tas ir noteikts likumā vai to par nepieciešamu atzinusi tiesa.

(4) Prokuroram, kurš piedalās lietas izskatīšanā, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, pieteikt noraidījumus, iesniegt pierādījumus, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus, dot atzinumu jautājumos, kas radušies lietas iztiesāšanas gaitā un par lietas būtību kopumā, iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu, saņemt sprieduma, lēmuma norakstu vai cita lietā esoša dokumenta norakstu, kā arī izpildīt citas likumā noteiktās procesuālās darbības.

(5) Ja prokurors ir lietas dalībnieks, viņam ir tiesības iesniegt protestu par tiesas spriedumu vai lēmumu visos gadījumos, kad tiesības pārsūdzēt spriedumu vai lēmumu ir citiem lietas dalībniekiem.

(6) Prokurora atteikšanās no prasības vai pieteikuma, ko viņš iesniedzis tiesā, neatņem personai, kuras interešu aizstāvēšanai prokurors iesniedzis prasību vai pieteikumu, tiesības prasīt, lai tiesa izskata lietu pēc būtības.

91.pants. Prokurora atstatīšana vai noraidīšana

(1) Prokurors nevar dot lietā savu atzinumu, ja viņš šīs lietas izskatīšanā iepriekš ir bijis tiesnesis, puse, trešā persona, pārstāvis, liecinieks, eksperts, tulks vai tiesas sēdes sekretārs, kā arī šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā norādītajos gadījumos.

(2) Pastāvot minētajiem apstākļiem, prokuroram ir sevi jāatstata pirms lietas iztiesāšanas sākuma.

(3) Ja prokurors nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu prokuroram uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(4) Noraidījumu prokuroram piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajā kārtībā.

Trešā sadaļa

Pierādījumi

15.nodaļa

Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem

92.pants. Pierādījumi

Pierādījumi civillietā ir ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti pušu prasījumi un iebildumi, kā arī citiem faktiem, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

93.pants. Pienākums pierādīt un iesniegt pierādījumus

(1) Katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu un iebildumu pamatojumu. Prasītājam jāpierāda sava prasība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

(2) Pierādījumus iesniedz puses un citi lietas dalībnieki. Ja lietas dalībniekiem nav iespējams saņemt nepieciešamos pierādījumus, tiesa pēc viņu lūguma tos izprasa pati.

(3) Ja tiesa atzīst, ka par kādu no pušu norādītajiem faktiem nav iesniegti pierādījumi, tā paziņo par to pusēm un, ja nepieciešams, nosaka termiņu pierādījumu iesniegšanai.

94.pants. Pierādījumu attiecināmība

Tiesa pieņem tikai tos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā.

95.pants. Pierādījumu pieļaujamība

(1) Tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus.

(2) Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar pierādīt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

96.pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas

(1) Ja tiesa atzīst kādu faktu par vispārzināmu, tas nav jāpierāda.

(2) Fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

(3) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru taisīts spriedums krimināllietā, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība vai bezdarbība notikusi un vai to izdarījusi vai pieļāvusi tā pati persona.

97.pants. Pierādījumu novērtēšana

(1) Tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

(2) Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

(3) Tiesai spriedumā jānorāda, kādēļ tā vienam pierādījumam devusi priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinusi vienus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem.

16.nodaļa

Pierādījumu nodrošināšana

98.pants. Pierādījumu nodrošināšanas pieļaujamība

(1) Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt.

(2) Pieteikumus par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt gan līdz lietas ierosināšanai tiesā, gan arī lietas izskatīšanas laikā.

(3) Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā nodrošina tiesa, kas izskata lietu.

99.pants. Pieteikums par pierādījumu nodrošināšanu

Pieteikumā par pierādījumu nodrošināšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, lietu, kuras izskatīšanai nepieciešams nodrošināt pierādījumus, vai tās iespējamos dalībniekus; 2) pierādījumus, kurus nepieciešams nodrošināt; 3) faktus, kuru pierādīšanai šie pierādījumi nepieciešami; 4) iemeslus, kuru dēļ pieteicējs prasa nodrošināt pierādījumus.

100.pants. Kārtība, kādā izskata pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pirms lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē 10 dienu laikā no tā saņemšanas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un iespējamos lietas dalībniekus. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesniegtā pieteikuma izskatīšanai.

(3) Pierādījumus bez iespējamo lietas dalībnieku uzaicināšanas var nodrošināt tikai neatliekamos gadījumos vai gadījumos, kad nevar noteikt, kas būs lietas dalībnieki.

(4) Liecinieku nopratināšanu, kā arī apskati uz vietas un ekspertīzi izdara saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(5) Tiesas sēdes protokolu un materiālus, kas savākti, nodrošinot pierādījumus, glabā, līdz tos pieprasa tiesa, kas izskata lietu.

(6) Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt blakus sūdzību.

101.pants. Kārtība, kādā izskata pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu pēc lietas ierosināšanas tiesā

(1) Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu izskata tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma attiecīgajām normām.

(2) Pieteikuma iesniedzējam un citiem lietas dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu.

102.pants. Tiesas uzdevumi

(1) Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespējams savākt pierādījumus, kas atrodas citā pilsētā vai rajonā, tā uzdod attiecīgajai tiesai izdarīt noteiktas procesuālās darbības.

(2) Lēmumā par tiesas uzdevumu īsi izklāstāma izskatāmās lietas būtība un norādāmi apstākļi, kuri jānoskaidro, un pierādījumi, kuri jāsavāc tiesai, kas izpilda uzdevumu. Šis lēmums ir obligāts tiesai, kurai tas adresēts, un tas jāizpilda 15 dienu laikā.

103.pants. Tiesas uzdevumu izpildīšanas kārtība

(1) Tiesas uzdevumus izpilda tiesas sēdē šajā likumā noteiktajā kārtībā. Lietas dalībniekiem paziņo par sēdes laiku un vietu. Šo personu neierašanās nav šķērslis uzdevuma izpildīšanai.

(2) Protokolus un citus lietas materiālus, kas savākti, izpildot uzdevumu, triju dienu laikā nosūta tiesai, kas izskata lietu.

17.nodaļa

Pierādīšanas līdzekļi

104.pants. Pušu un trešo personu paskaidrojumi

(1) Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

(2) Ja viena puse atzīst faktus, ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšana nav notikusi viltus, vardarbības, draudu vai maldības ietekmē vai arī lai slēptu patiesību.

105.pants. Liecinieku liecības

(1) Liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu, un kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi.

(2) Lietas dalībniekam, lūdzot nopratināt liecinieku, jānorāda, kādus lietai nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.

(3) Nevienam uz tiesu izsauktajam lieciniekam nav tiesību atteikties no liecību došanas, izņemot šā likuma 106. un 107.pantā noteiktos gadījumus.

(4) Liecinieku var nopratināt vienīgi par šajā lietā noskaidrojamiem faktiem.

(5) Nevar būt par pierādījumu liecinieka liecības, kas pamatotas uz ziņām, kuru avots nav zināms, vai uz citu personu sniegtajām ziņām, ja šīs personas nav nopratinātas.

106.pants. Personas, kuras nevar būt par lieciniekiem

Par lieciniekiem nevar izsaukt un nopratināt:

1) garīdzniekus — par apstākļiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, uzklausot grēksūdzi, un personas, kurām pēc sava amata vai profesijas nav tiesību izpaust tām uzticētās ziņas, — par šīm ziņām; 2) nepilngadīgas personas — par apstākļiem, kas liecina pret viņu vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām; 3) personas, kas savu fizisko v ai psihisko trūkumu dēļ nespēj pareizi uztvert apstākļus, kuriem ir nozīme lietā; 4) bērnus līdz septiņu gadu vecumam.

107.pants. Personas, kuras var atteikties liecināt

(1) No pienākuma liecināt var atteikties:

1) pušu radinieki taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā un otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svaiņi, kā arī pušu ģimenes locekļi; 2) pušu aizbildņi un aizgādņi, kā arī personas, kas atrodas pušu aizbildnībā vai aizgādnībā; 3) personas, kuras citā lietā tiesājas ar vienu no pusēm.

(2) Tiesa i jāizskaidro minētajām personām to tiesības atteikties liecināt.

108.pants. Liecinieka pienākumi

(1) Par liecinieku izsauktai personai jāierodas tiesā un jādod patiesa liecība par tai zināmiem apstākļiem.

(2) Lieciniekam jāatbild uz tiesas un lietas dalībnieku jautājumiem.

(3) Tiesa liecinieku var nopratināt viņa atrašanās vietā, ja viņš slimības, vecuma, invaliditātes vai cita attaisnojoša iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas izsaukuma.

109.pants. Liecinieka atbildība

(1) Par atteikšanos liecināt tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, un par apzināti nepatiesas liecības došanu liecinieks ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

(2) Ja liecinieks bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas vai tiesneša izsaukuma, tiesa viņam var uzlikt naudas sodu līdz četrdesmit latiem vai atvest viņu uz tiesu piespiedu kārtā.

110.pants. Rakstveida pierādījumi

Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstisku zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos, citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio, video magnetofonu lentēs, datoru disketēs u.c.).

111.pants. Rakstveida pierādījumu iesniegšanas kārtība

(1) Lietas dalībniekiem, iesniedzot tiesai rakstveida pierādījumu vai lūdzot to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta veidā. Norakstu var apliecināt arī tiesnesis. Ja to faktu noskaidrošanai, kuriem ir nozīme lietā, pietiek ar rakstveida dokumenta vai cita raksta daļu, tiesai var iesniegt apliecinātu izrakstu no tā.

(3) Oriģināldokumenti, kā arī noteiktā kārtībā apliecināti rakstveida pierādījumi iesniedzami, ja likumos vai Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzēts, ka konkrētos faktus var pierādīt tikai ar oriģināldokumentiem vai noteiktā kārtībā apliecinātiem norakstiem.

(4) Ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījuma noraksts vai izraksts no tā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.

112.pants. Rakstveida pierādījumu pieprasīšanas kārtība

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt rakstveida pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(2) Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

(4) Ja puse atsakās iesniegt tiesai pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, tiesa var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

113.pants. Lietā esošo rakstveida pierādījumu atdošana

Pēc tās personas motivēta rakstveida pieprasījuma, kura iesniegusi rakstveida pierādījumu oriģinālus, tiesa tos atdod šai personai pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Ja uz šiem pierādījumiem ir atsauce tiesas nolēmumos, lietā atstājami tiesneša apliecināti šo rakstveida pierādījumu noraksti.

114.pants. Rakstveida pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja rakstveida pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var pieprasīt iesniegt noteiktā kārtībā apliecinātus izrakstus no rakstveida pierādījumiem vai arī izdarīt rakstveida pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

115.pant s. Lietiskie pierādījumi

Lietiskie pierādījumi ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām, īpatnībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kam ir nozīme lietā.

116.pants. Lietisko pierādījumu iesniegšana un pieprasīšana

(1) Lietas dalībniekam, kurš iesniedz tiesai lietisko pierādījumu vai lūdz to pieprasīt, jānorāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus šis pierādījums var apstiprināt.

(2) Lietas dalībniekam, kurš lūdz tiesu pieprasīt lietisko pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc viņš uzskata, ka tas atrodas pie minētās personas.

(3) Tiesa pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma ir tiesīga pieprasīt lietiskos pierādījumus no valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām.

(4) Valsts un pašvaldību iestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, kurām nav iespējams iesniegt pieprasītos lietiskos pierādījumus vai arī iesniegt tos tiesas noteiktajā termiņā, rakstveidā jāpaziņo par to tiesai, norādot iemeslus.

117.pants. Lietisko pierādījumu apskate to glabāšanas vietā

Ja lietisko pierādījumu iesniegšana tiesai ir neiespējama vai apgrūtināta to skaita, apjoma vai citu iemeslu dēļ, tiesa var izdarīt lietisko pierādījumu apskati un izpēti to glabāšanas vietā.

118.pants. Lietisko pierādījumu glabāšana

(1) Lietiskos pierādījumus pievieno lietai vai glabā tiesas lietisko pierādījumu glabātavā.

(2) Priekšmetus, kurus nevar nogādāt tiesā, glabā to atrašanās vietā. Tos apraksta un, ja nepieciešams, nofotografē vai nofilmē. Aprakstus un attēlus p ievieno lietai.

(3) Ātri bojājošos lietiskos pierādījumus tiesa apskata nekavējoties, paziņojot par to lietas dalībniekiem. Pēc apskates šos lietiskos pierādījumus atdod personām, no kurām tie saņemti.

119.pants. Lietisko pierādījumu atdošana

(1) Lietiskos pierādījumus pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā atdod personām, no kurām tie saņemti, vai nodod personām, kurām tiesa atzinusi tiesības uz šīm lietām.

(2) Lietiskos pierādījumus, ko pēc likuma vai tiesas sprieduma nedrīkst atdot lietas dalībniekiem vai personām, no kurām tie saņemti, tiesa nodod attiecīgām valsts iestādēm.

(3) Atsevišķos gadījumos lietiskos pierādījumus var atdot pirms sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, ja tas nekaitē lietas izskatīšanai.

120.pants. Atbildība par rakstveida un lietisko pierādījumu neiesniegšanu

Ja tiesai nav paziņots, ka nav iespējams iesniegt pieprasītos rakstveida vai lietiskos pierādījumus, vai arī tie nav iesniegti tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt vainīgajai personai naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Naudas soda samaksa neatbrīvo šo personu no pienākuma iesniegt tiesas pieprasītos pierādījumus.

121.pants. Ekspertīze

(1) Ekspertīzi lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Ja nepieciešams, tiesa nosaka vairākas ekspertīzes.

(2) Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta tiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās tiesa. Ja nepieciešams, var izraudzīties vairākus ekspertus.

(3) Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt tiesai jautājumus, par kuriem, pēc viņu domām, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka tiesa. Lietas dalībnieku uzdoto jautājumu noraidīšana tiesai ir jāmotivē.

(4) Tiesas lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(5) Ekspertīzi izdara tiesā vai ārpus tiesas, ja tās izdarīšana tiesā nav iespējama vai ir apgrūtināta.

122.pants. Eksperta pienākumi un tiesības

(1) Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma.

(2) Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz četrdesmit latiem.

(3) Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus lietas dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus.

(4) Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to.

(5) Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu robežas. Šajos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams.

(6) Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

123.pants. Eksperta atstatīšana vai noraidīšana

(1) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš šīs lietas izskatīšanā iepriekš ir bijis tiesnesis, lietas dalībnieks, kā arī šā likuma 19.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos.

(2) Eksperts nevar piedalīties lietas izskatīšanā arī tad, ja:

1) viņš pēc dienesta stāvokļa vai citādi ir vai ir bijis atkarīgs no puses vai cita lietas dalībnieka; 2) kāda no pusēm izskatāmajā lietā līdz lietas ierosināšanai tiesā ir bijusi saistīta ar šā eksperta profesionālo pienākumu izpildi; 3) noskaidrots, ka viņš nav kompetents.

(3) Pastāvot minētajiem apstākļiem, ekspertam sevi jāatstata līdz lietas iztiesāšanas sākumam.

(4) Ja eksperts nav sevi atstatījis, lietas dalībnieki ir tiesīgi pieteikt noraidījumu viņam uz šajā pantā minētajiem pamatiem.

(5) Noraidījumu ekspertam piesaka un tiesa to izlemj šā likuma 20. un 21.pantā noteiktajā kārtībā.

124.pants. Eksperta atzinums

(1) Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam.

(2) Atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem.

(3) Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu.

125.pants. Eksperta atzinuma novērtēšana

(1) Eksperta atzinumu tiesa novērtē saskaņā ar šā likuma 97.panta noteikumiem .

(2) Ja eksperta atzinums nav pietiekami skaidrs vai ir nepilnīgs, tiesa var noteikt papildu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu tam pašam ekspertam.

(3) Ja eksperta atzinums nav pamatots, kā arī gadījumā, ja vairāku ekspertu atzinumi ir pretrunīgi, tiesa var noteikt atkārtotu ekspertīzi, uzdodot tās izdarīšanu citam ekspertam vai ekspertiem.

126.pants. Valsts vai pašvaldības iestādes atzinums

Šā likuma 89.pantā noteiktajā kārtībā pieaicinātās valsts vai pašvaldības iestādes atzinumu tiesa novērtē kā pierādījumu. Tiesas nepievienošanās atzinumam motivējama lietā pieņemtajā spriedumā vai lēmumā.

B daļa

Tiesvedība pirmās instances tiesā

Ceturtā sadaļa

Prasības tiesvedība

18.nodaļa

Prasības celšana

127.pants. Personas, kuras var celt prasību tiesā

(1) Jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā vai juridiskā persona var celt tiesā prasību, lai aizstāvētu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

(2) Nepilngadīgo vai aizgādnībā esošu personu interesēs prasību ceļ šo personu likumiskie pārstāvji, bet šā likuma 72.panta ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos prasību var celt pats nepilngadīgais.

(3) Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes vai personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, var celt prasību, lai aizstāvētu šo personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības.

128.pants. Prasības pieteikums

(1) Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu.

(2) Prasības pieteikumā norādāms:

1) tās tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums; 2) prasītāja, kā arī viņa pārstāvja, ja prasību ceļ pārstāvis, atbildētāja, trešās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — tās nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms; 3) prasības priekšmets; 4) prasības summa, ja prasība ir novērtējama naudas izteiksmē, kā arī piedzenamās vai apstrīdamās summas aprēķins; 5) apstākļi, ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu, un pierādījumi, kas tos apstiprina; 6) likums, uz kura prasība pamatota; 7) prasītāja prasījumi; 8) prasības pieteikumam pievienoto dokumentu saraksts; 9) prasības pieteikuma sastādīšanas laiks un citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(3) Prasības pieteikumu paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ viņa pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

129.pants. Prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti

(1) Prasības pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir atbildētāju un trešo personu.

(2) Prasības pieteikumam pievienoja mi dokumenti, kas apstiprina:

1) valsts nodevas un citu tiesas izdevumu nomaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā; 2) lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja tāda noteikta likumā; 3) apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.

(3) Tiesnesis atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura var uzlikt prasītājam par pienākumu iesniegt prasības pieteikumam pievienoto dokumentu norakstus nosūtīšanai atbildētājam un trešajām personām.

130.pants. Prasības pieteikuma iesniegšana tiesā

(1) Prasības pieteikums iesniedzams pirmās instances tiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību.

(2) Prasības pieteikumu var iesniegt prasītājs personīgi vai viņa pilnvarota persona. Prasības pieteikumu var nosūtīt arī pa pastu.

(3) Pilnvarojumu prasības pieteikuma iesniegšanai var ietvert pašā prasības pieteikumā.

131.pants. Jautājuma izlemšana par prasības pieteikuma pieņemšanu un civillietas ierosināšanu

Pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā tiesnesis triju dienu laikā pieņem lēmumu:

1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu; 2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu; 3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.

132.pants. Prasības pieteikuma nepieņemšanas pamats

(1) Tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja:

1) strīds nav pakļauts tiesai; 2) prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesību; 3) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā; 4) tās pašas vai citas tiesas tiesvedībā ir lieta par strīdu starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata; 5) strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums izbeigt tiesvedību sakarā ar prasītāja atteikšanos no prasības vai pušu izlīguma apstiprināšanu; 6) lieta nav piekritīga šai tiesai; 7) prasītājs nav ievērojis attiecīgo lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu strīdu ar atbildētāju līdz prasības celšanai; 8) prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem; 9) prasības pieteikumu prasītāja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu tiesnesis pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu līdz ar iesniegto prasības pieteikumu izsniedz prasītājam.

(3) Lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Tiesneša atteikums pieņemt prasības pieteikumu uz šā panta pirmās daļas 6.–9.punkta pamata nav šķērslis tāda paša pieteikuma iesniegšanai tiesā, kad būs novērsti pieļautie trūkumi.

133.pants. Prasības pieteikuma atstāšana bez virzības

(1) Tiesnesis atstāj prasības pieteikumu bez virzības, ja:

1) prasības pieteikumā nav visu šā likuma 128.pantā noteikto rekvizītu; 2) prasības pieteikumam nav pievienoti šā likuma 129.pantā noteiktie dokumenti.

(2) Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības tiesnesis pieņem motivētu lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Šis termiņš nevar būt īsāks par 20 dienām, skaitot no lēmuma nosūtīšanas dienas. Tiesneša lēmumu var pārsūdzēt šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pārsūdzības termiņš skaitāms no dienas, kad prasītājs lēmumu saņēmis.

(3) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts tiesai.

(4) Ja prasītājs noteiktā termiņā trūkumus nenovērš, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu un atdod prasītājam.

(5) Prasības pieteikuma atdošana prasītājam nav šķērslis tā atkārtotai iesniegšanai tiesā, ievērojot šajā likumā noteikto vispārējo prasības pieteikumu iesniegšanas kārtību.

134.pants. Prasījumu un civillietu apvienošana

(1) Prasītājs ir tiesīgs apvienot vienā prasības pieteikumā vairākus savstarpēji saistītus prasījumus.

(2) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vienas un tās pašas puses, vai arī lietas, kurās viens prasītājs ceļ tiesā prasību pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji — pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesnesis ir tiesīgs apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmēs lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu un ja pusēm nav iebildumu.

135.pants. Prasījumu un civillietu sadalīšana

(1) Tiesnesis var uzdot prasītājam izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā prasībā, ja atzīst par lietderīgu prasījumu atsevišķu izskatīšanu.

(2) Tiesa, kas izskata lietu, ar lēmumu var izdalīt vienu prasījumu vai vairākus prasījumus no apvienotajiem prasījumiem atsevišķā lietā, ja to izskatīšana vienā tiesvedībā kļuvusi apgrūtināta vai neiespējama.

136.pants. Pretprasības celšana

(1) Atbildētājs ir tiesīgs līdz tiesas sprieduma taisīšanai pirmās instances tiesā celt pret prasītāju pretprasību.

(2) Pretprasību ceļ atbilstoši prasības celšanas vispārīgajiem noteikumiem.

(3) Tiesa pieņem pretprasību, ja:

1) starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits; 2) pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu; 3) pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(4) Pretprasību, ko pieņēmusi tiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

19.nodaļa

Prasības nodrošināšana

137.pants. Prasības nodrošināšanas pamats

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka tiesas sprieduma izpilde lietā varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Pieteikumā par prasības nodrošināšanu norādāms prasības nodrošinājuma līdzeklis.

(2) Prasības nodrošināšana pieļaujama tikai mantiska rakstura prasībās.

(3) Prasības nodrošināšana pieļaujama jebkurā procesa stadijā, kā arī pirms prasības celšanas tiesā.

138.pants. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas

(1) Iespējamais prasītājs var lūgt nodrošināt prasību pirms tās celšanas tiesā un pat pirms saistības termiņa iestāšanās, ja parādnieks, izvairoties no saistības izpildes, izved vai atsavina savu mantu, atstāj dzīvesvietu, neinformējot kreditoru, vai veic citas darbības, kas liecina, ka viņš nav godprātīgs. Iesniedzot pieteikumu, iespējamam prasītājam jāsniedz pierādījumi, kas apliecina viņa tiesību pēc saistības un nepieciešamību nodrošināt prasību.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas iesniedz tai tiesai, kurā ceļama nodrošināmā prasība. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai, pieteikumu iesniedz tiesai pēc parādnieka vai tā mantas atrašanās vietas.

(3) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesnesis nosaka prasītājam termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā.

(4) Apmierinot pieteikumu par prasības nodrošināšanu pirms tās celšanas, tiesnesis var pieprasīt, lai iespējamais prasītājs nodrošina zaudējumus, kas varētu rasties atbildētājam sakarā ar prasības nodrošināšanu, uzdodot iemaksāt noteiktu naudas summu tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

139.pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļi

(1) Prasības nodrošinājuma līdzekļi ir:

1) atbildētājam piederošas kustamas mantas, arī naudas līdzekļu apķīlāšana; 2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā; 3) prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā; 4) kuģa arests; 5) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības; 6) aizliegums citām personām nodot atbildētāja naudas līdzekļus vai citu mantu atbildētājam vai jebkurai citai personai (pie trešajām personām esošās atbildētāja kustamas mantas vai naudas apķīlāšana); 7) izpildu lietvedības vai mantas pārdošanas apturēšana.

(2) Ja prasības priekšmets ir īpašuma tiesība uz kustamu mantu vai nekustamo īpašumu vai arī prasība vērsta uz tiesības nostiprinājuma izdarīšanu, prasības nodrošinājums izdarāms, apķīlājot strīdā esošo kustamu mantu vai ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā aizlieguma atzīmi.

(3) Ja prasības priekšmets ir lietu tiesība uz nekustamo īpašumu, šīs prasības nodrošinājums izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā apgrūtinājuma atzīmi.

(4) Ja prasības priekšmets ir naudas prasījums, tās nodrošinājums ar nekustamo īpašumu izdarāms, ierakstot zemesgrāmatā attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā ķīlas tiesības atzīmi.

(5) Jūras prasības var nodrošināt, uzliekot kuģim arestu, bet citu prasību nodrošinājums ar kuģi izdarāms, ierakstot kuģu reģistrā aizlieguma atzīmi.

(6) Nodrošinot naudas prasījumu ar citu kustamu mantu, tā apķīlājama.

(7) Apmierinot p ieteikumu par prasības nodrošināšanu, lēmumā norāda summu, līdz kurai sniedzas nodrošinājums, bet ne lielāku par prasības summu.

(8) Pieļaujams vienlaikus piemērot vairākus prasības nodrošinājuma līdzekļus, ievērojot šā panta septītās daļas noteikumus.

140.pants. Kārtība, kādā izlemjams pieteikums par prasības nodrošināšanu

Pieteikumu par prasības nodrošināšanu tiesa vai tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā saņemšanas, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem.

141.pants. Prasības nodrošinājuma līdzekļu maiņa

(1) Tiesa vai tiesnesis pēc lietas dalībnieka pieteikuma var aizstāt noteiktos prasības nodrošinājuma līdzekļus ar citiem. Šo pieteikumu izskata, iepriekš paziņojot par to lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(2) Tiesa vai tiesnesis var atļaut atbildētājam prasības nodrošinājuma līdzekļa vietā iemaksāt prasības summu tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

142.pants. Lēmuma par prasības nodrošināšanu izpilde

(1) Lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

(2) Ja prasība nodrošināta ar nekustamo īpašumu vai kuģi, vai aizlieguma atzīmes ierakstīšanu kustamas mantas reģistrā, tiesa izsniedz prasītājam attiecīgā lēmuma norakstu ar uzrakstu, ka šis lēmuma noraksts izsniegts atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai attiecīgās kustamas mantas reģistrā, bet kuģa aresta gadījumā — kuģa aizturēšanai ostā.

(3) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētājam piederošu kustamu mantu vai naudas līdzekļus, kas atrodas pie atbildētāja, izpilda šā likuma 71.nodaļā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot atbildētāja mantu vai naudas līdzekļus, kas atrodas pie trešajām personām, izpilda tiesu izpildītājs. Tiesu izpildītājs paziņo attiecīgajai trešajai personai tiesas lēmumu un aizliegumu nodot atbildētājam vai citai personai apķīlāto mantu vai naudu. Ja prasības nodrošināšanai apķīlāti maksājumi, kuri atbildētājam pienākas no trešās personas noteiktos termiņos pēc līguma, trešajai personai ir pienākums paziņot tiesu izpildītājam, vai atbildētājam pienākas maksājumi un kādā apmērā, kā arī ieskaitīt turpmākos maksājumus tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

(5) Lēmumu par prasības nodrošināšanu, nosakot aizliegumu atbildētājam veikt noteiktas darbības, izpilda tiesu izpildītājs, paziņojot tiesas lēmumu atbildētājam.

(6) Tiesas lēmums par prasības nodrošināšanu paziņojams atbildētājam vai attiecīgajai trešajai personai pret parakstu vai nosūtot ierakstītā sūtījumā.

143.pants. Ar prasības nodrošināšanu radīto zaudējumu atlīdzināšana

Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar prasības nodrošināšanu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta.

144.pants. Prasības nodrošinājuma atcelšana

(1) Prasības nodrošinājumu var atcelt tā pati tiesa pēc puses pieteikuma.

(2) Pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu var izlemt arī lietas izskatīšanas gaitā.

145.pants. Prasības nodrošinājuma izbeigšanās

(1) Ja prasība noraidīta, prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta, tiesnesis pēc iespējamā atbildētāja pieteikuma pieņem lēmumu par nodrošinājuma atcelšanu.

146.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

(1) Par visiem lēmumiem prasības nodrošināšanas jautājumos, izņemot šā likuma 145.panta otrajā daļā paredzētos jautājumus, var iesniegt blakus sūdzību.

(2) Ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts bez lietas dalībnieka klātbūtnes, termiņu sūdzības iesniegšanai skaita no dienas, kad viņš saņēmis šo lēmumu.

(3) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru nodrošina prasību, neaptur tā izpildīšanu.

(4) Blakus sūdzības iesniegšana par lēmumu, ar kuru atcelts prasības nodrošinājums vai mainīts nodrošinājuma līdzeklis, aptur šā lēmuma izpildi.

20.nodaļa

Civillietu sagatavošana iztiesāšanai

147.pants. Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstu nosūtīšana atbildētājam

(1) Pēc civillietas ierosināšanas prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā sūtījumā, paziņojot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Paskaidrojumā atbildētājs norāda iebildumus pret prasību un pierādījumus, kas tos apstiprina.

(3) Paskaidrojums iesniedzams tiesai 30 dienu laikā no prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir prasītāju un trešo personu.

(4) Paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis nolikt lietu izskatīšanai tiesas sēdē.

148.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu iztiesāšanai

(1) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj lietas dalībnieku lūgumus par:

1) trešo personu pieaicināšanu lietā; 2) pierādījumu nodrošināšanu; 3) liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi; 4) ekspertīzes noteikšanu lietā; 5) rakstveida un lietisko pierādījumu pieprasīšanu.

(2) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj jautājumu par valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā likumā noteiktajos gadījumos, kā arī nosūta citām tiesām tiesas uzdevumus un izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.

(3) Tiesnesis var aicināt vienlaikus ierasties puses, viņu pārstāvjus un citus lietas dalībniekus, lai iztaujātu viņus par lietas būtību, iebildumiem pret prasību, izskaidrotu viņu procesuālās tiesības un pienākumus, tiesības noslēgt izlīgumu, nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā vai izlemtu citus ar lietas sagatavošanu saistītus jautājumus.

149.pants. Paskaidrojuma norakstu nosūtīšana

Pēc atbildētāja paskaidrojuma saņemšanas tiesnesis nekavējoties nosūta tā norakstu prasītājam un trešajai personai.

150.pants. Tiesas sēdes noteikšana

Pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa notecēšanas tiesnesis pieņem lēmumu, kurā nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

21.nodaļa

Civillietu iztiesāšana

151.pants. Tiesas sēde

(1) Lietas iztiesā tiesas sēdē, kuru vada tiesnesis.

(2) Tiesnesis vada lietas iztiesāšanu tā, lai nodrošinātu visiem lietas dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitā tiesnesis cenšas puses samierināt.

152.pants. Kārtība tiesas sēdē

(1) Lietas dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem, tulkiem tiesas sēdē jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība un bez ierunām jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesas lēmumiem.

(2) Tiesas sēžu zālē klātesošajām personām jāuzvedas tā, lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.

(3) Lietas iztiesāšanas gaitu var pierakstīt vai citādi fiksēt, netraucējot tiesas sēdes norisi. Foto, kino un video aparatūras lietošana tiesas sēdē pieļaujama tikai ar tiesas atļauju. Pirms šā jautājuma izlemšanas tiesa noklausās lietas dalībnieku viedokli.

(4) Tiesas sēžu zālē ielaižamo personu skaitu nosaka tiesa atbilstoši zālē esošo vietu skaitam. Pušu radiniekiem un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem ir priekšrocības tiesības būt klāt lietas iztiesāšanā.

(5) Tiesai ienākot sēžu zālē un aizejot uz apspriežu istabu, visiem tiesas sēžu zālē klātesošajiem jāpieceļas.

(6) Lietas dalībnieki, liecinieki un eksperti sniedz tiesai paskaidrojumus un atzinumus, piesaka lūgumus un dod liecības, stāvot kājās. Atkāpšanās no šā noteikuma pieļaujama tikai ar tiesneša atļauju.

(7) Tiesas spriedumu visi tiesas sēžu zālē klātesošie noklausās, stāvot kājās.

153.pants. Kārtības nodrošināšana tiesas sēdē

(1) Personai, kura traucē kārtību lietas iztiesāšanas laikā, tiesnesis izsaka brīdinājumu.

(2) Ja lietas dalībnieki, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību, tiesa var šīm personām uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(3) Ja prokurors vai advokāts atkārtoti traucē kārtību, par to paziņo amatā augstākam prokuroram vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(4) Ja persona, kura nav lietas dalībnieks, atkārtoti traucē kārtību, tiesnesis izraida to no tiesas sēžu zāles. Par necieņu pret tiesu šo personu var saukt arī pie likumā noteiktās atbildības.

154.pants. Tiesas sēdes uzsākšana

Lietas iztiesāšanai noteiktajā laikā tiesa ienāk sēžu zālē, sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi, paziņo, kāda lieta tiks izskatīta, nosauc tiesas sastāvu, sēdes sekretāru un tulku.

155.pants. Procesa dalībnieku ierašanās pārbaude

(1) Tiesas sēdes sekretārs ziņo tiesai, kuras šajā lietā uzaicinātās un izsauktās personas ieradušās, kā arī to, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kas nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par šo personu neierašanās iemesliem.

(2) Tiesa pārbauda ieradušos personu identitāti un pārstāvju pilnvaras.

156.pants. Lietas dalībnieka, liecinieka, eksperta vai tulka neierašanās sekas

(1) Ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, liecinieks, eksperts vai tulks, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt.

(2) Ja lietas dalībnieks, kas nav ieradies tiesas sēdē, nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

(3) Ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz simt latiem.

(4) Lieciniekam un ekspertam, kuri nav ieradušies tiesas sēdē, piemērojamas šā likuma 109. un 122.pantā noteiktās procesuālās sankcijas.

157.pants. Pienākumu izskaidrošana tulkam

(1) Tiesa izskaidro tulkam viņa pienākumu tulkot to personu paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus un lūgumus, kuras nepārvalda tiesvedības valodu, bet šīm personām — citu lietas dalībnieku paskaidrojumus, jautājumus, liecības, pieteikumus, lūgumus, nolasīto dokumentu saturu, tiesneša rīkojumus un tiesas nolēmumus.

(2) Tiesa brīdina tulku, ka par atteikšanos tulkot vai par apzināti nepareizu tulkošanu viņš ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

158.pants. Liecinieku izraidīšana no tiesas sēžu zāles

Liecinieki līdz viņu nopratināšanas sākumam tiek izraidīti no tiesas sēžu zāles. Sēdes priekšsēdētājs gādā, lai tiesas nopratinātie liecinieki nesazinātos ar nenopratinātajiem lieciniekiem.

159.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Tiesa izskaidro lietas dalībniekiem viņu procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Tiesa lietas izskatīšanas gaitā izskaidro pusēm un trešajām personām procesuālo darbību izpildīšanas vai neizpildīšanas sekas.

160.pants. Noraidījumu izlemšana

(1) Tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir noraidījumi tiesnesim, prokuroram, tiesas sēdes sekretāram, ekspertam vai tulkam.

(2) Pieteiktos noraidījumus tiesa izlemj šā likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā.

161.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana ekspertam

Tiesa izskaidro ekspertam viņa tiesības un pienākumus un brīdina, ka par atteikšanos no atzinuma došanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu.

162.pants. Lietas dalībnieku pieteikto lūgumu izlemšana

Tiesa noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir lūgumi, kas saistīti ar lietas iztiesāšanu, un izlemj tos pēc pārējo lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

163.pants. Sākums lietas izskatīšanai pēc būtības

(1) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu par lietas apstākļiem.

(2) Pēc tiesneša ziņojuma tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību, vai atbildētājs atzīst prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu vai nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā.

164.pants. Atteikšanās no prasības, prasības atzīšana, izlīgums, vienošanās par lietas nodošanu šķīrējtiesai

(1) Atteikšanos no prasības vai prasības atzīšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā un attiecīgi paraksta prasītājs vai atbildētājs.

(2) Ja atteikšanās no prasības vai prasības atzīšana izteikta tiesai adresētos rakstveida pieteikumos, tos pievieno lietai.

(3) Izlīgums iesniedzams tiesai rakstveidā, un to pievieno lietai.

(4) Vienošanos par lietas nodošanu šķīrējtiesai noformē rakstveidā un pievieno lietai.

(5) Par prasītāja atteikšanos no prasības, par pušu vienošanos nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā, kā arī par pušu izlīgumu tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā. Lēmumā par izlīguma apstiprināšanu norādāmi izlīguma noteikumi.

(6) Par atteikšanos apstiprināt izlīgumu tiesa pieņem motivētu lēmumu un turpina izskatīt lietu pēc būtības.

(7) Iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ir iespējams atteikties no prasības, atzīt prasību, noslēgt izlīgumu vai vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā.

165.pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi

(1) Lietas dalībnieki dod paskaidrojumus tiesas sēdē šādā secībā: prasītājs, trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem un atbildētājs.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu, tā dod paskaidrojumus pēc prasītāja vai atbildētāja atkarībā no tā, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(3) Ja prasību cēlis prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde vai persona, kurai ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, tā dod paskaidrojumus tiesas sēdē pirmā.

(4) Lietas dalībnieku pārstāvji dod paskaidrojumus savu pārstāvamo vārdā.

(5) Lietas dalībnieki paskaidrojumos norāda visus apstākļus, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, kā arī iesniedz visus viņu rīcībā esošos pierādījumus vai norāda uz tiem, ja tos tūdaļ nav iespējams iesniegt.

166.pants. Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumi

(1) Lietas dalībnieki ir tiesīgi savus paskaidrojumus iesniegt tiesai rakstveidā.

(2) Lietas dalībnieku rakstveida paskaidrojumus nolasa tiesas sēdē, ievērojot šā likuma 165.pantā noteikto secību, un pievieno lietai.

167.pants. Jautājumu uzdošanas kārtība

(1) Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot cits citam jautājumus. Tiesa var noraidīt jautājumus, kuri neattiecas uz lietu.

(2) Tiesnesis var uzdot jautājumu lietas dalībniekam, ja viņš izsakās neskaidri vai nenoteikti, kā arī tad, ja no paskaidrojumiem nav redzams, ka lietas dalībnieks atzītu vai noliegtu apstākļus, uz kuriem pamatoti pretējās puses prasījumi vai iebildumi.

(3) Ja puse atsakās atbildēt uz jautājumu par strīdīgiem apstākļiem vai izvairās dot paskaidrojumus par tiem, tiesa var pieļaut, ka puse šos apstākļus neapstrīd.

168.pants. Pierādījumu pārbaudes kārtības noteikšana

Tiesa, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un uzklausījusi viņu viedokli, nosaka liecinieku un ekspertu nopratināšanas un citu pierādījumu pārbaudes kārtību.

169.pants. Liecinieka brīdināšana

(1) Pirms liecinieka nopratināšanas tiesa noskaidro viņa personību un brīdina par atbildību par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu, kā arī izskaidro šā likuma 107.panta saturu.

(2) Pirms nopratināšanas liecinieks paraksta šāda satura brīdinājumu:

"Es, . . . (liecinieka vārds un uzvārds), apņemos liecināt tiesai par visu, kas man zināms lietā, kurā esmu aicināts kā liecinieks. Man izskaidrots, ka par atteikšanos no liecināšanas vai par apzināti nepatiesas liecības došanu man draud kriminālatbildība saskaņā ar krimināllikumu."

(3) Liecinieka parakstīto brīdinājumu pievieno tiesas sēdes protokolam.

(4) Lieciniekam, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, tiesnesis izskaidro viņa pienākumu patiesi liecināt, izstāstīt visu viņam šajā lietā zināmo, bet nebrīdina šo liecinieku par atbildību par atteikšanos liecināt vai par apzināti nepatiesas liecības došanu.

170.pants. Liecinieku nopratināšana

(1) Katru liecinieku nopratina atsevišķi.

(2) Vispirms nopratināmi prasītāja norādītie liecinieki, pēc tam — atbildētāja norādītie liecinieki. Vienas puses norādīto liecinieku nopratināšanas secību nosaka tiesa, ņemot vērā šīs puses viedokli.

(3) Liecinieks dod savas liecības un atbild uz jautājumiem mutvārdos.

(4) Tiesa noskaidro liecinieka attiecības ar pusēm un trešajām personām un aicina viņu izstāstīt tiesai visu, kas lieciniekam personīgi zināms lietā, izvairoties no tādu ziņu sniegšanas, kuru avotu viņš nevar uzrādīt, kā arī no savu pieņēmumu un secinājumu izteikšanas. Tiesa var pārtraukt liecinieka stāstījumu, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas u z lietu.

(5) Ar tiesas atļauju lietas dalībnieki var uzdot jautājumus lieciniekam. Pirmais jautājumus uzdod lietas dalībnieks, pēc kura lūguma liecinieks izsaukts, pēc tam — citi lietas dalībnieki.

(6) Tiesnesis var uzdot jautājumus lieciniekam jebkurā viņa nopratināšanas brīdī. Liecinieka nopratināšanas laikā jautājumus var uzdot arī lietas dalībniekiem.

(7) Tiesa var nopratināt liecinieku otrreiz tajā pašā vai citā tiesas sēdē, kā arī konfrontēt lieciniekus.

(8) Ja apstākļi, kuru noskaidrošanai liecinieki izsaukti, ir noskaidroti, tiesa ar lietas dalībnieku piekrišanu var nenopratināt ieradušos lieciniekus, pieņemot par to attiecīgu lēmumu. Lietas dalībnieku piekrišanu ieraksta tiesas sēdes protokolā, un to paraksta katrs lietas dalībnieks.

171.pants. Liecinieka tiesības lietot rakstveida piezīmes

Liecināšanas laikā liecinieks var lietot rakstveida piezīmes, ja viņa liecība saistīta ar aprēķiniem vai citiem datiem, kurus grūti atcerēties. Šīs piezīmes uzrādāmas tiesai un lietas dalībniekiem, un tās pēc tiesas lēmuma var pievienot lietai.

172.pants. Nepilngadīga liecinieka nopratināšana

(1) Nepilngadīga liecinieka nopratināšana pēc tiesas ieskata izdarāma likumiskā pārstāvja vai pedagoga klātbūtnē. Šīs personas var uzdot jautājumus nepilngadīgajam lieciniekam.

(2) Gadījumos, kad tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai, nepilngadīgā liecinieka nopratināšanas laikā pēc tiesas lēmuma var izraidīt no tiesas sēžu zāles jebkuru lietas dalībnieku un sēžu zālē klātesošu personu. Pēc lietas dalībnieka atgriešanās sēžu zālē viņu iepazīstina ar nepilngadīgā liecinieka liecību un viņam dod iespēju uzdot lieciniekam jautājumus.

(3) Liecinieks, kas nav sasniedzis 15 gadu vecumu, pēc nopratināšanas izraidāms no tiesas sēžu zāles, izņemot gadījumus, kad tiesa atzīst par nepieciešamu šā liecinieka klātbūtni tiesas sēžu zālē.

173.pants. Liecinieka liecības nolasīšana

Liecinieka liecību, kas iegūta pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā vai iepriekšējā tiesas sēdē, nolasa tiesas sēdē, kurā iztiesā liet u.

174.pants. Nopratinātā liecinieka pienākums

Nopratinātajam lieciniekam jāpaliek tiesas sēžu zālē līdz lietas iztiesāšanas beigām. Viņš var atstāt sēžu zāli pirms lietas iztiesāšanas beigām tikai saskaņā ar tiesas lēmumu, kas pieņemts pēc lietas dalībnieku viedokļu noklausīšanās.

175.pants. Eksperta atzinuma pārbaude un eksperta nopratināšana

(1) Eksperta atzinumu nolasa tiesas sēdē.

(2) Tiesa un lietas dalībnieki var uzdot ekspertam jautājumus tādā pašā kārtībā kā lieciniekiem.

(3) Šā likuma 125.pantā minētajos gadījumos tiesa var noteikt papildu vai atkārtotu ekspertīzi.

176.pants. Rakstveida pierādījumu pievienošana lietai

Jautājumu par rakstveida pierādījumu pievienošanu lietai tiesa izlemj pēc tam, kad tā iepazīstinājusi lietas dalībniekus ar šo pierādījumu saturu un uzklausījusi viņu viedokli.

177.pants. Rakstveida pierādījumu pārbaude

(1) Rakstveida pierādījumus vai to apskates protokolus nolasa tiesas sēdē vai uzrāda lietas dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Personisko korespondenci var nolasīt atklātā tiesas sēdē tikai ar sarakstē iesaistīto personu piekrišanu. Ja šādas piekrišanas nav vai personas mirušas, minētos pierādījumus nolasa un pārbauda slēgtā tiesas sēdē.

178.pants. Rakstveida pierādījumu apstrīdēšana

(1) Lietas dalībnieki var apstrīdēt rakstveida pierādījumu patiesīgumu.

(2) Pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.

(3) Zemesgrāmatu, notariālo un citu likumā noteiktajā kārtībā apliecināto aktu patiesīgumu nevar apšaubīt. Tos var apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību.

(4) Apstrīdētā rakstveida pierādījuma iesniedzējam jādod tajā pašā tiesas sēdē paskaidrojumi par to, vai viņš vēlas izmantot šo rakstveida pierādījumu vai arī lūdz to izslēgt no pierādījumiem.

(5) Ja lietas dalībnieks vēlas izmantot apstrīdēto pierādījumu, tiesa, salīdzinājusi šo pierādījumu ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, lemj par tā izmantošanas pieļaujamību.

179.pants. Pieteikums par rakstveida pierādījuma viltojumu

(1) Lietas dalībnieks var iesniegt motivētu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu.

(2) Persona, kura iesniegusi šo pierādījumu, var lūgt tiesu to izslēgt.

(3) Lai pārbaudītu pieteikumu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tiesa var noteikt ekspertīzi vai pieprasīt citus pierādījumus.

(4) Ja tiesa atzīst, ka rakstveida pierādījums viltots, tā izslēdz šo pierādījumu un par viltojuma faktu paziņo prokuroram.

(5) Ja tiesa atzīst, ka lietas dalībnieks apzināti nepamatoti ierosinājis strīdu par rakstveida pierādījuma viltojumu, tā var šim lietas dalībniekam uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

180.pants. Lietisko pierādījumu pārbaude

(1) Lietiskos pierādījumus apskata tiesas sēdē un uzrāda lietas dalībniekiem, bet, ja nepieciešams, — arī ekspertiem un lieciniekiem.

(2) Lietas dalībnieki par lietiskajiem pierādījumiem var sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli un lūgumus.

(3) Lietisko pierādījumu apskates protokolu, kas sastādīts pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevuma kārtībā, nolasa tiesas sēdē.

181.pants. Pierādījumu apskate un pārbaude uz vietas

(1) Ja rakstveida vai lietiskos pierādījumus nevar nogādāt tiesā, pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa pieņem lēmumu par šo pierādījumu apskati un pārbaudi to atrašanās vietā.

(2) Par apskati uz vietas tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis apskates izdarīšanai.

(3) Izdarot apskati uz vietas, tiesa var izsaukt ekspertus un lieciniekus.

(4) Apskates norisi ieraksta tiesas sēdes protokolā, kuram pievieno apskatē sastādīto un pārbaudīto lietisko pierādījumu plānus, rasējumus un attēlus.

182.pants. Valsts vai pašvaldības iestādes atzinums

(1) Pēc pierādījumu pārbaudes tiesa noklausās tās valsts vai pašvaldības iestādes atzinumu, kura piedalās procesā saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu.

(2) Tiesnesis un lietas dalībnieki var uzdot šīs iestādes pārstāvim jautājumus sakarā ar atzinumu.

183.pants. Lieta s izskatīšanas pēc būtības pabeigšana

(1) Pēc tam, kad pārbaudīti visi pieteiktie pierādījumi, tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespēju pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Ja nav nepieciešams pārbaudīt papildu pierādījumus, tiesa noskaidro, vai prasītājs uztur prasību un vai puses nevēlas noslēgt izlīgumu.

(3) Ja prasītājs neatsakās no prasības un puses nevēlas noslēgt izlīgumu, tiesa pasludina lietas izskatīšanu pēc būtības par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm.

184.pants. Tiesas debates

(1) Tiesas debatēs pirmais runā prasītājs vai viņa pārstāvis, pēc tam — atbildētājs vai viņa pārstāvis. Prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis un persona, kas griezušies tiesā, lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, runā tiesas debatēs pirmie.

(2) Ja lietā piedalās trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem par strīda priekšmetu, šī persona vai tās pārstāvis runā pēc pusēm.

(3) Trešā persona, kurai nav patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, vai tās pārstāvis runā pēc prasītāja vai atbildētāja, kura pusē šī trešā persona piedalās lietā.

(4) Tiesas debašu dalībnieks nav tiesīgs savā runā atsaukties uz apstākļiem un pierādījumiem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē.

(5) Tiesa var pārtraukt debašu dalībnieku, ja viņš runā par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu.

185.pants. Replikas

(1) Pēc tam, kad šā likuma 184.pantā minētie lietas dalībnieki runājuši debatēs, katram no viņiem ir tiesības uz vienu repliku.

(2) Tiesa var ierobežot repliku ilgumu.

186.pants. Prokurora atzinums

Ja lietā piedalās prokurors, kurš nav cēlis prasību, viņš pēc tiesas debatēm un replikām dod atzinumu par prasības pamatotību.

187.pants. Tiesas apspriede

Pēc tiesas debatēm, kā arī replikām un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā taisīt spriedumu, pirms tam paziņojot par to tiesas sēžu zālē esošajiem.

188.pants. Lietas izskatīšanas pēc būtības atsākšana

(1) Ja apspriedes laikā tiesa atzīst par nepieciešamu noskaidrot jaunus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, vai papildus pārbaudīt esošos vai jaunus pierādījumus, tā atsāk lietas izskatīšanu pēc būtības.

(2) Tādā gadījumā tiesas sēde turpinās šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

22.nodaļa

Spriedums

189.pants. Vispārīgie noteikumi

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā.

(2) Spriedumu taisa un pasludina tūlīt pēc lietas izskatīšanas.

(3) Spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam.

(4) Nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša iejaukšanās sprieduma taisīšanā vai tiesas iespaidošana.

190.pants. Sprieduma likumīgums un pamatotība

(1) Taisot spriedumu, tiesa vadās pēc materiālo un procesuālo tiesību normām.

(2) Tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

191.pants. Sprieduma taisīšanas kārtība

(1) Tiesa spriedumu taisa apspriežu istabā.

(2) Sprieduma taisīšanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā šajā lietā.

(3) Ja spriedumu taisa koleģiāli, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka savu viedokli pēdējais.

(4) Tiesa, taisot spriedumu, visus nolēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Spriedumu paraksta visi tiesneši.

(5) Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, spriedumu paraksta tiesnesis.

(6) Pēc sprieduma parakstīšanas to grozīt vai mainīt nav atļauts.

(7) Spriedumā dzēsumi un aizkrāsojumi nav pieļaujami, bet labojumi un pierakstījumi atrunājami pirms visu tiesnešu parakstiem.

192.pants. Prasījuma robežu ievērošana

Tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

193.pants. Sprieduma forma un saturs

(1) Spriedumu sastāda rakstveidā.

(2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums taisīts Latvijas Republikas vārdā, kā arī sprieduma taisīšanas laiku, tās tiesas nosaukumu, kas taisījusi spriedumu, tiesas sastāvu, tiesas sēdes sekretāru, lietas dalībniekus un strīda priekšmetu.

(4) Aprakstošajā daļā norāda prasītāja prasījumus, atbildētāja pretprasību, iebildumus, kā arī lietas dalībnieku sniegto paskaidrojumu būtību.

(5) Motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību.

(6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas nolēmumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību. Turklāt norāda, kam un kādā apmērā jāmaksā tiesāšanās izdevumi, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.

194.pants. Saīsināts spriedums

Sarežģītā lietā tiesa var sastādīt saīsinātu spriedumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šajā gadījumā pilnu spriedumu tiesa sastāda 14 dienu laikā.

195.pants. Spriedums par naudas summas piedziņu

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

196.pants. Spriedums par mantas atdošanu natūrā

Taisot spriedumu par mantas atdošanu natūrā, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, kā arī nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu.

197.pants. Spriedums, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības

(1) Spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, tiesa nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda.

(2) Taisot spriedumu, kas atbildētājam uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, tiesa spriedumā var norādīt, ka tad, ja atbildētājs noteiktā termiņā neizpildīs spriedumu, prasītājs ir tiesīgs izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina , pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus.

198.pants. Spriedums vairāku prasītāju labā vai pret vairākiem atbildētājiem

(1) Spriedumā vairāku prasītāju labā tiesa norāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem, vai arī to, ka piedziņas tiesības ir solidāras.

(2) Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem tiesa norāda, kāda sprieduma daļa izpildāma katram no viņiem, vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.

199.pants. Sprieduma pasludināšana

(1) Pēc sprieduma parakstīšanas tiesa atgriežas tiesas sēžu zālē, kur tiesnesis pasludina spriedumu, to nolasot.

(2) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesnesis izskaidro tā saturu, pārsūdzēšanas kārtību un termiņus.

(3) Pasludinot saīsinātu spriedumu, tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns spriedums.

200.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

(1) Tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Jautājumu par kļūdu labošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(2) Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas spriedumā izlabo ar tiesas lēmumu.

(3) Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

201.pants. Papildspriedums

(1) Tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, ir tiesīga pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus; 2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, darbības, kas jāizpilda, vai tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt likumā noteiktajā sprieduma pārsūdzēšanas termiņā.

(3) Par šā jautājuma izskatīšanas laiku un vietu tiesa paziņo lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis tam, lai izlemtu jautājumu par papildsprieduma taisīšanu.

(4) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

202.pants. Sprieduma izskaidrošana

(1) Tiesa, kura taisījusi spriedumu, var pēc lietas dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu to izskaidrot, negrozot sprieduma saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš tā izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu jautājumā par sprieduma izskaidrošanu var iesniegt blakus sūdzību.

203.pants. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā un sūdzība nav iesniegta. Ja apelācijas instances tiesa apelācijas sūdzību atstājusi bez izskatīšanas vai apelācijas tiesvedību izbeigusi, spriedums stājas spēkā no attiecīgā lēmuma pasludināšanas brīža.

(2) Ja spriedums pārsūdzēts kādā daļā, tā nepārsūdzētajā daļā spriedums stājas spēkā, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai.

(3) Lietas dalībnieki, kā arī viņu tiesību pārņēmēji pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nav tiesīgi no jauna celt tiesā prasību par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata, kā arī citā procesā apstrīdēt tiesas nodibinātos faktus.

(4) Ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.

(5) Spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, ir likuma spēks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

204.pants. Sprieduma izpildīšana

Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.

205.pants. Nekavējoties izpildāmie spriedumi

(1) Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi:

1) par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai; 2) par darba samaksas piedziņu; 3) par atjaunošanu darbā; 4) par atlīdzību par sakropļojumu vai citu veselības bojājumu; 5) par uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar tādas personas nāvi, kuras pienākums bijis kādu uzturēt; 6) lietās, kurās atbildētājs atzinis prasījumu; 7) lietās, kurās sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildīšanas novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama .

(2) Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja apelācijas instances tiesa spriedumu grozītu.

206.pants. Sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida vai kārtības grozīšana

(1) Tiesa, kas taisījusi spriedumu lietā, ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli vai citus apstākļus, pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par sprieduma veida un kārtības grozīšanu.

(2) Pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

207.pants. Sprieduma izpildīšanas nodrošinājums

Pēc lietas dalībnieku pieteikuma tiesa spriedumā var noteikt šā likuma 139.pantā paredzētos pasākumus sprieduma izpildes nodrošinājumam.

208.pants. Sprieduma noraksta nosūtīšana lietas dalībniekiem

(1) Lietas dalībniekam, kas nav piedalījies tiesas sēdē, sprieduma norakstu nosūta ne vēlāk kā trīs dienas pēc tā pasludināšanas, bet, ja ir pasludināts saīsināts spriedums, — triju dienu laikā pēc pilna sprieduma sastādīšanas.

(2) Ja lietas dalībnieks ir piedalījies tiesas sēdē un tiesa ir pasludinājusi saīsinātu spriedumu, pēc viņa rakstveida lūguma tiesa nosūta viņam pilna sprieduma norakstu triju dienu laikā pēc tā sastādīšanas.

23.nodaļa

Lietas izskatīšanas atlikšana

209.pants. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu

Tiesa atliek lietas izskatīšanu:

1) ja tiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu; 2) ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojošu; 3) ja atbildētājs nav saņēmis prasības pieteikuma norakstu un sakarā ar to lūdz lietas izskatīšanu atlikt; 4) ja nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu; 5) šā likuma 240.pantā paredzētajā gadījumā.

210.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

(1) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu:

1) ja prasītājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ; 2) ja atbildētājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināma iemesla dēļ; 3) ja atzīst, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kura piedalīšanās lietas izskatīšanā saskaņā ar likumu ir obligāta, kā arī liecinieks, eksperts vai tulks; 4) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādītā iemesla dēļ tiesa var atlikt lietas izskatīšanu ne vairāk kā vienu reizi.

211.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Lēmumā par lietas izskatīšanas atlikšanu jāmin visas tās procesuālās darbības, kuras jāizpilda līdz nākamajai tiesas sēdei, kā arī jānosaka nākamās tiesas sēdes diena.

(3) Nākamās tiesas sēdes dienu tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav noteikta nākamā tiesas sēdes diena.

212.pants. Liecinieku nopratināšana, atliekot lietas izskatīšanu

(1) Ja tiesas sēdē ir klāt visi lietas dalībnieki, tiesa, atliekot lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus.

(2) Ja nepieciešams, nopratinātos lieciniekus var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.

213.pants. Lietas izskatīšanas atsākšana

Pēc lietas izskatīšanas atlikšanas tās izskatīšana nākamajā tiesas sēdē atsākama no jauna.

24.nodaļa

Tiesvedības apturēšana civillietā

214.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

Tiesa aptur tiesvedību, ja:

1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu; 2) puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju; 3) puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā; 4) lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā.

215.pants. Tiesas tiesības apturēt tiesvedību

Tiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

1) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ārpus Latvijas robežām sakarā ar ilgstošu komandējumu vai valsts pienākumu pildīšanu; 2) izsludināta atbildētāja meklēšana; 3) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem slimības dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā; 4) tiesa nosaka ekspertīzi; 5) ir pušu savstarpēja vienošanās par tiesvedības apturēšanu un pret to neiebilst trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem.

216.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 214.panta l. punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai; 2) šā likuma 214.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai; 3) šā likuma 214.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai; 4) šā likuma 214.panta 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likumīgā spēkā stājas spriedums vai lēmums civillietā, krimināllietā vai administratīvajā lietā; 5) šā likuma 215.panta 1. — 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi; 6) šā likuma 215.panta 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam.

217.pants. Lēmums par tiesvedības apturēšanu

(1) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņš, uz kādu tiesvedība apturēta.

(3) Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

218.pants. Tiesvedības atjaunošana

Tiesvedību atjauno tiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

25.nodaļa

Prasības atstāšana bez izskatīšanas

219.pants. Tiesas pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas

Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas, ja:

1) prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai līdz prasības celšanai nav veicis likumā noteiktos pasākumus, lai noregulētu savu strīdu ar atbildētāju; 2) prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem; 3) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota; 4) strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā.

220.pants. Tiesas tiesības atstāt prasību bez izskatīšanas

Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas:

1) pēc prasītāja lūguma; 2) ja prasītājs atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.

221.pants. Lēmums par prasības atstāšanu bez izskatīšanas

(1) Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Par tiesas lēmumu atstāt prasību bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.

222.pants. Sekas prasības atstāšanai bez izskatīšanas

Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

26.nodaļa

Tiesvedības izbeigšana

223.pants. Tiesvedības izbeigšanas pamats

Tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja:

1) lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai; 2) prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības; 3) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, vai arī tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība; 4) prasītājs atteicies no prasības; 5) puses noslēgušas izlīgumu un tiesa to apstiprinājusi; 6) puses likumā noteiktajā kārtībā vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā; 7) mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu; 8) beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un nav tās tiesību pārņēmēja.

224.pants. Lēmums par tiesvedības izbeigšanu

(1) Tiesvedību izbeidz ar motivētu tiesas lēmumu, ko pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Par tiesas lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

225.pants. Tiesvedība s izbeigšanas sekas

Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

27.nodaļa

Izlīgums

226.pants. Vienošanās par izlīgumu

(1) Izlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā.

(2) Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

(3) Izlīgums nav pieļaujams:

1) strīdos, kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistros; 2) strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu mantiskajām tiesībām; 3) strīdos par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku vidū ir personas, kuru tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā vai valdījumā ir likumā noteiktajā kārtībā ierobežotas; 4) ja izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

227.pants. Izlīguma slēgšana

(1) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un iesniedz tiesai.

(2) Izlīgumā norāda:

1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet, ja prasītājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet, ja atbildētājs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) strīda priekšmetu; 4) katras puses saistības, ko tā labprātīgi uzņemas izpildīt.

(3) Izlīgumu tiesa var apstiprināt bez pušu piedalīšanās, ja izlīgums apliecināts pie notāra un tajā ietverts pušu paziņojums, ka tām ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

228.pants. Tiesas lēmums par izlīguma apstiprināšanu

(1) Tiesa, saņēmusi pušu izlīgumu, noskaidro, vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu, vai tas atbilst šā likuma 226. un 227.panta prasībām un vai pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

(2) Ja tiesa atzīst, ka izlīgums atbilst šā likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina izlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā.

(3) Ar tiesas lēmumu apstiprinātais izlīgums izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildes noteikumus.

28.nodaļa

Tiesas lēmums

229.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.

(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā un pasludina pēc tā pieņemšanas.

(3) Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā tiesas lēmumu sastāda šajā likumā paredzētajos gadījumos apspriežu istabā.

(4) Par tiesneša procesuālo darbību ārpus tiesas sēdes pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

230.pants. Lēmuma saturs

Lēmumā tiesa vai tiesnesis norāda:

1) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu; 2) tiesas nosaukumu un sastāvu; 3) lietas dalībniekus un strīda priekšmetu; 4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums; 5) lēmuma motīvus; 6) tiesas vai tiesneša nolēmumu; 7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

231.pants. Lēmuma noraksta nosūtīšana

(1) Tiesas lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms lietas dalībniekam, kas nav bijis klāt tā pasludināšanā.

(2) Tiesneša lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms personai, uz kuru tas attiecas.

232.pants. Tiesas blakus lēmums

(1) Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu likuma pārkāpumu, tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai iestādei.

(2) Tiesas blakus lēmums nav pārsūdzams.

Piektā sadaļa

Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas īpatnības

29.nodaļa

Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu

233.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu tiesa izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

234.pants. Lietu piekritība

Prasību par laulības neesamību vai laulības šķiršanu var celt tiesā arī pēc prasītāja dzīvesvietas, ja:

1) pie prasītāja ir nepilngadīgi bērni; 2) laulība šķirama ar personu, kura noteiktā kārtībā atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības dēļ vai kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem; 3) laulība šķirama ar personu, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā; 4) laulība šķirama ar personu, kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs.

235.pants. Lietas par laulības šķiršanu pēc abu laulāto pieteikuma

(1) Lietas par laulības šķiršanu, abiem laulātajiem par to vienojoties (Civillikuma 77.pants), tiesa izskata pēc abu laulāto kopīga pieteikuma.

(2) Pieteikumu var iesniegt tiesai pēc jebkura laulātā dzīvesvietas.

236.pants. Pilnvarojums lietas vešanai

(1) Lietā par laulības neesamību vai šķiršanu puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai.

(2) Tiesa var atzīt par nepieciešamu laulāto personisku piedalīšanos lietas izskatīšanā.

237.pants. Prasības celšana par laulības neesamību

Prasību par laulības neesamību var celt ieinteresētās personas un prokurors.

238.pants. Prasību apvienošanas ierobežojumi

Prasību par laulības neesamību vai prasību par laulības šķiršanu var apvienot tikai ar prasību par bērna dzīvesvietas noteikšanu un līdzekļu piedziņu bērna uzturam.

239.pants. Prasības pamata grozīšana

Prasītājam ir tiesības grozīt savas prasības pamatu, atsaucoties uz citiem iemesliem laulības neesamības atzīšanai vai šķiršanai, iekams tiesa nav pabeigusi lietas izskatīšanu pēc būtības.

240.pants. Laulības šķiršanas lietu izskatīšanas atlikšana

Lai laulātos samierinātu, tiesa Civillikuma 78.pantā paredzētajos gadījumos atliek lietas izskatīšanu uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

241.pants. Izlīgums

Lietās par laulības neesamību vai šķiršanu pušu izlīgums pieļaujams tikai daļā par prasījumiem attiecībā uz bērna dzīvesvietas noteikšanu un līdzekļu piedziņu bērna uzturam.

242.pants. Tiesas spriedums laulības šķiršanas lietās

Taisot spriedumu par laulības šķiršanu, tiesa spriedumā norāda:

1) laulības šķiršanas pamatu atbilstoši Civillikuma 71. — 77.pantam; 2) vai laulības iziršanā vainojams viens laulātais vai abi laulātie; 3) vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds; 4) pie kura no šķirtajiem laulātajiem un kuri bērni paliek, ja par to pastāv strīds; 5) no kura laulātā un kādā apmērā piedzenami līdzekļi bērna uzturam, ja par to pastāv strīds; 6) valsts nodevas apmēru, kas samaksājama vienam vai abiem laulātajiem, lai izdarītu laulības šķiršanas atzīmi pasē; 7) tiesāšanās izdevumu sadali.

243.pants. Tiesas spriedums lietās par laulības neesamību

Taisot spriedumu par laulības neesamību, tiesa spriedumā norāda:

1) laulības neesamības pamatu atbilstoši Civillikuma 60. — 67.pantam; 2) vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds vai atstājams laulības uzvārds; 3) pie kura no vecākiem un kuri bērni paliek, ja par to pastāv strīds; 4) no kura no vecākiem un kādā apmērā piedzenami līdzekļi bērna uzturam, ja par to pastāv strīds.

244.pants. Sprieduma noraksta izsniegšana, nosūtīšana un paziņošana par spriedumu

(1) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums attiecībā uz laulības neesamību vai šķiršanu, sprieduma norakstu vai izrakstu no šāda sprieduma nosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā laulība noslēgta vai kurā glabājas iepriekšējo gadu civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, — attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze).

(2) Lietā, kurā atbildētāja dzīvesvieta nav zināma, tiesa paziņo par laulības neesamību vai šķiršanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Izsniedzot sprieduma norakstu, ar kuru laulība atzīta par neesošu vai šķirta, tiesa bijušo laulāto pasēs izdara atzīmi par laulības neesamību vai šķiršanu.

30 .nodaļa

Lietas par laulībā vai ārlaulībā dzimušo bērnu izcelšanās noteikšanu

245.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Lietas par bērna dzimšanu laulībā vai ārlaulībā tiesa izskata pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

246.pants. Personas, kuras var celt prasību, lai apstrīdētu bērna dzimšanu laulībā

(1) Prasību, apstrīdot bērna dzimšanu laulībā, var celt bērna māte, bērna mātes vīrs un bērns pats pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves šādu prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā viņa tiesību pārņēmēji.

(4) Ja tiesa personu, kurai ir tiesības apstrīdēt bērna dzimšanu laulībā, atzinusi par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tās vietā prasību var celt rīcībnespējīgās personas aizgādnis. Šajos gadījumos tiesa pieaicina lietā bāriņtiesu (pagasttiesu).

(5) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 149.panta noteikumiem.

247.pants. Personas, kuras var celt prasību par ārlaulībā dzimuša bērna paternitātes apstrīdēšanu

(1) Prasību, apstrīdot ārlaulībā dzimuša bērna paternitāti, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, var celt persona, kura paternitāti atzinusi, tās vecāki, ja šī persona mirusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.

(3) Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

(4) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 156.panta otrās daļas noteikumiem.

248.pants. Personas, kuras var celt prasību par ārlaulībā dzimuša bērna paternitātes noteikšanu

(1) Prasību noteikt ārlaulībā dzimuša bērna paternitāti tiesā var celt bērna māte vai bērna aizbildnis, kā arī bērna miesīgais tēvs.

(2) Bērns pats var celt šādu prasību pēc pilngadības sasniegšanas.

(3) Šajā pantā minētās prasības var celt saskaņā ar Civillikuma 158.panta pirmās daļas noteikumiem.

249.pants. Kārtība, kādā ceļama prasība par bērna paternitātes noteikšanu

(1) Bērna māte, aizbildnis un bērns pats var celt prasību par paternitātes noteikšanu pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķā tiesāšanas kārtībā.

(3) Bērna tēvs prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai.

250.pants. Tiesas sprieduma norakstu nosūtīšana un izsniegšana

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā noraksts vai izraksts no sprieduma nosūtāms tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.

Sestā sadaļa

Sevišķā tiesāšanas kārtība

31.nodaļa

Vispārīgie noteikumi

251.pants. Lietas, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā

Sevišķā tiesāšanas kārtībā tiesa izskata lietas:

1) par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu; 2) par personu atzīšanu par rīcībnespējīgām un aizgādnības nodibināšanu; 3) par aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ; 4) par aizgādnības nodibināšanu promesošo vai pazudušo personu mantai; 5) par pazudušo personu izsludināšanu par mirušām; 6) par tādu faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme; 7) par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā; 8) par tiesību atjaunošanu pēc parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem; 9) par mantojuma tiesībām; 10) par nekustam ā īpašuma izpirkšanu; 11) par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju; 12) par kredītiestāžu likvidāciju vai maksātnespēju; 13) par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu.

252.pants. Lietu ierosināšana

Sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmu lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata.

253.pants. Lietas dalībnieki

(1) Sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībnieki ir pieteicējs un viņa pārstāvis, ieinteresētā persona un tās pārstāvis, kā arī likumā paredzētajos gadījumos prokurors, valsts vai pašvaldības iestāde.

(2) Sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībniekiem ir šā likuma 74.panta otrajā daļā noteiktās pušu procesuālās tiesības.

254.pants. Pieteikums sevišķā tiesāšanas kārtībā

(1) Pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai pieteikums iesniegts; 2) pieteicēja un ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi). Ieinteresētajai personai personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms; 3) pieteikuma priekšmetu un pamatojumu; 4) apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots, un pierādījumus, kas tos apstiprina; 5) likumu, uz kuru pieteikums pamatots; 6) pieteicēja lūgumu; 7) pievienoto dokumentu sarakstu; 8) pieteikuma sastādīšanas laiku.

(2) Pieteikumu paraksta pieteicējs vai viņa pārstāvis. Ja pieteikumu parakstījis pārstāvis, pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu griezties ar pieteikumu tiesā.

(3) Pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir ieinteresēto personu.

255.pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 254.panta prasībām un šīs sadaļas atsevišķās nodaļās norādītajām prasībām vai nav samaksāti tiesas izdevumi, tiesnesis atstāj pieteikumu bez virzības un iestājas šā likuma 133.pantā paredzētās sekas.

256.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Sevišķā tiesāšanas kārtībā lietu izskatīšanai sagatavo tiesnesis, un tiesa to izskata saskaņā ar šā likuma noteikumiem, ievērojot sestās sadaļas atsevišķo nodaļu noteikumus.

257.pants. Spriedums

Spriedumam sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajās lietās jāatbilst šā likuma 193.panta prasībām, ievērojot šīs sadaļas noteikumus.

258.pants. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas

Ja sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām un šis strīds izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai.

32.nodaļa

Adopcijas apstiprināšana un atcelšana

259.pants. Piekritība

Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams tiesai pēc adoptējamā dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu — tiesai, kura adopciju apstiprinājusi.

260.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda Civillikuma 162. — 174.pantā minētos apstākļus, un tam pievieno šos apstākļus apstiprinošus pierādījumus, kā arī bāriņtiesas atzinumu.

261.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietas izskatīšanā pieaicina Civillikuma 164. un 169.pantā norādītās personas.

(2) Lieta izskatāma slēgtā tiesas sēdē, piedaloties prokuroram.

262.pants. Tiesas spriedums

(1) Tiesa, pārbaudījusi pieteikuma pamatotību un atbilstību likuma prasībām, taisa spriedumu par adopcijas apstiprināšanu vai par pieteikuma noraidīšanu.

(2) Tiesas spriedumā par adopcijas apstiprināšanu norāda ziņas, kas nepieciešamas, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā.

(3) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu ir pamats, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā un izdotu jaunu adoptētā dzimšanas apliecību.

263.pants. Adopcijas atcelšana

(1) Tiesa, kas adopciju apstiprinājusi, var to atcelt pēc adoptētāja un pilngadīgā adoptētā kopīga pieteikuma. Pārējos gadījumos lietas par adopcijas atcelšanu tiesa izskata prasības kārtībā.

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu ir pamats, lai izdarītu ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā un izdotu jaunu dzimšanas apliecību.

33.nodaļa

Personas atzīšana par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšana

264.pants. Piekritība

Pieteikums atzīt personu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ iesniedzams tiesai pēc šīs personas dzīvesvietas, bet, ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes atrašanās vietas.

265.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda uz personas gara slimību vai plānprātību un pierādījumus, kas apstiprina šīs personas rīcības nespēju.

266.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu tiesa izskata, piedaloties bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvim un prokuroram.

(2) Personu, par kuras rīcības nespēju izskata lietu, aicina uz tiesas sēdi, ja to atļauj šīs personas veselības stāvoklis.

267.pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

(1) Tiesa izlemj jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu.

(2) Ja persona, par kuru ierosināta lieta, izvairās no ekspertīzes, tiesa, piedaloties prokuroram un ekspertam, var pieņemt lēmumu par šīs personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā.

(3) Nosakot tiesu ekspertīzi, tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai un tās mantai. Lēmums nosūtāms bāriņtiesai (pagasttiesai) izpildīšanai.

268.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa uz tiesu ekspertīzes atzinuma un citu pierādījumu pamata konstatē, ka personai gara slimības vai plānprātības dēļ trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju un šī persona nespēj savu darbību vadīt vai saprast tās nozīmi, tā taisa spriedumu par šīs personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai) — aizgādņa iecelšanai personai un tās mantai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu; 2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums; 3) to, ka šī persona atzīta par rīcībnespējīgu; 4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

269.pants. Tiesas izdevumi

(1) Tiesas izdevumi šajās lietās sedzami no valsts līdzekļiem.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pieteicējs lietu ierosinājis ļaunprātīgi, tiesas izdevumi uzliekami šai personai.

270.pants. Personas atzīšana par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšana

(1) Ja persona, kura ar tiesas spriedumu atzīta par rīcībnespējīgu, izveseļojas, tiesa pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) vai prokurora pieteikuma var atzīt šo personu par rīcības spējīgu un izbeigt aizgādnību.

(2) Izskatot lietu par personas atzīšanu par rīcības spējīgu, ir obligāts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums un, ja nepieciešams, pieaicināms arī psihologs.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai) — aizgādņa atcelšanai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes dzēšanai zemesgrāmatā.

(4) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu; 2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums; 3) to, ka šī persona atzīta par rīcības spējīgu; 4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

34.nodaļa

Aizgādnības nodibināšana personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ

271.pants. Piekritība

Pieteikums par aizgādnības nodibināšanu personai, kura izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, iesniedzams tiesai pēc šīs personas dzīvesvietas.

272.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, uz kāda pamata personai nodibināma aizgādnība un kādi pierādījumi to apstiprina.

(2) Pieteikumā var lūgt tūlītēju nodrošinājumu pret mantas izputināšanu, piemērojot šā likuma 139.pantā paredzētos nodrošinājuma līdzekļus. Šādu lūgumu tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas.

273.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, attiecībā uz kuru ierosināts nodibināt aizgādnību, nosakot tai laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Tiesa var uzlikt pieteicējam par pienākumu iesniegt papildu pierādījumus.

274.pants. Prokurora piedalīšanās

Lieta par aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ izskatāma, piedaloties prokuroram.

275.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzinusi, ka persona, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot vai pārmērīgi lietojot alkoholu vai narkotikas, draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tā ar spriedumu nodibina šai personai aizgādnību un atņem tai tiesības pārvaldīt savu mantu un rīkoties ar to.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai) — aizgādņa iecelšanai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu; 2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums; 3) to, ka šai personai atņemtas tiesības pārvaldīt savu mantu un rīkoties ar to un ka tai nodibināta aizgādnība; 4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

276.pants. Tiesas izdevumi

(1) Ja pieteikums tiek apmierināts, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas mantas, kurai nodibināta aizgādnība.

(2) Ja tiesa pieteikumu atzinusi par nepamatotu, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas, pēc kuras pieteikuma lieta ierosināta, bet, ja lieta ierosināta pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) vai prokurora pieteikuma, — tie sedzami no valsts līdzekļiem.

277.pants. Aizgādnības izbeigšana

(1) Ja atkrituši apstākļi, kas bija par pamatu aizgādnības nodibināšanai, tā pati tiesa pēc aizgādņa vai aizgādnībā esošās personas pieteikuma izbeidz nodibināto aizgādnību.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai) — aizgādņa atcelšanai. Sprieduma norakstu nosūta arī ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā un, ja nepieciešams, atzīmes dzēšanai zemesgrāmatā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu; 2) tās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, attiecībā uz kuru taisīts spriedums; 3) to, ka izbeigta šai personai nodibinātā aizgādnība; 4) sprieduma spēkā stāšanās dienu.

35.nodaļa

Aizgādnības nodibināšana promesošo vai pazudušo personu mantai

278.pants. Piekritība

Lietas par promesošās vai pazudušās personas mantas aizgādnību izskata tiesa pēc promesošās vai pazudušās personas pēdējās dzīvesvietas.

279.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumu nodibināt aizgādnību promesošās vai pazudušās personas mantai var iesniegt personas, kuras ir ieinteresētas promesošās vai pazudušās personas mantas saglabāšanā vai šīs personas tiesību aizstāvēšanā, vai prokurors.

(2) Pieteikumā norāda apstākļus, kas apstiprina personas prombūtni, un vietu, kur atrodas šīs personas manta, kurai nepieciešams nodibināt aizgādnību.

(3) Ja promesošās vai pazudušās personas atrašanās vieta ir zināma, tiesai tā jāpieaicina kā ieinteresētā persona.

280.pants. Tiesas spriedums

(1) Tiesa, atzinusi, ka pieteikums ir pamatots, taisa spriedumu par aizgādnības nodibināšanu promesošās vai pazudušās personas mantai.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta sprieduma norakstu bāriņtiesai (pagasttiesai) — aizgādņa iecelšanai.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta sprieduma norakstu promesošajai personai, ja tās uzturēšanās vieta ir zināma; ja nav, — nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

281.pants. Aizgādnības izbeigšana

Iestājoties Civillikuma 375.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem, aizgādnība izbeidzama ar tās tiesas spriedumu, kura aizgādnību nodibinājusi.

36.nodaļa

Pazudušas personas izsludināšana par mirušu

282.pants. Piekritība

Pieteikums par pazudušas personas izsludināšanu par mirušu iesniedzams tiesai pēc šīs personas pēdējās zināmās dzīvesvietas.

283.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā norāda pazudušās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, ja tas ir zināms, dzimšanas gadu, kā arī laiku, kad tā atstājusi dzīvesvietu un kad saņemtas pēdējās ziņas par šo personu, un, ja iespējams, pazudušās personas dzimšanas vietu, tās vecāku vārdu, uzvārdu un citas ziņas.

284.pants. Paziņojums par pazudušu personu

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu par paziņojuma publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" uz pieteicēja rēķina.

(2) Paziņojumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura saņēmusi pieteikumu; 2) tās personas vārdu, uzvārdu un dzimšanas gadu, kuru ierosināts izsludināt par mirušu, kā arī citas pieteikumā norādītās ziņas par to; 3) priekšlikumu pazudušajai personai triju mēnešu laikā ierasties tiesā vai paziņot savu atrašanās vietu, kā arī norāda, ka pretējā gadījumā tā tiks izsludināta par mirušu; 4) aicinājumu visiem, kas zina pazudušās personas uzturēšanās vietu vai kam ir zināms par tās nāvi, triju mēnešu laikā paziņot par to tiesai.

285.pants. Prokurora piedalīšanās

Lietu par personas izsludināšanu par mirušu izskata, piedaloties prokuroram.

286.pants. Tiesas spriedums

(1) Tiesa, atzinusi, ka pieteikums ir pamatots, taisa spriedumu par pazudušās personas izsludināšanu par mirušu.

(2) Ja tiesa ir konstatējusi pieņemamo pazudušās personas nāves dienu, tā norādāma spriedumā.

(3) Ja pieņemamo nāves dienu tiesa nevar konstatēt, par pazudušās personas nāves dienu uzskatāma diena, kad pieteikums iesniegts tiesai, par ko tiesa norāda spriedumā.

(4) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru persona izsludināta par mirušu, tā noraksts nosūtāms dzimtsarakstu nodaļai — pazudušās personas nāves reģistrēšanai un bāriņtiesai (pagasttiesai) — aizgādnības nodibināšanai par mirušu izsludinātās personas mantai.

(5) Pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru persona izsludināta par mirušu, tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, kurā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kura taisījusi spriedumu; 2) pazudušās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un citus konstatētos personas datus; 3) to, ka šī persona izsludināta par mirušu; 4) pieņemamo pazudušās personas nāves dienu vai dienu, ar kuru šī persona uzskatāma par mirušu.

287.pants. Par mirušu izsludinātās personas ierašanās sekas

(1) Ja persona, kura ar tiesas spriedumu izsludināta par mirušu, ierodas vai ja noskaidrojas tās atrašanās vieta, tiesa, kas taisījusi spriedumu, ar jaunu spriedumu atceļ spriedumu par šīs personas izsludināšanu par mirušu.

(2) Pieteikumu par sprieduma atcelšanu var iesniegt persona, kura izsludināta par mirušu, persona, pēc kuras pieteikuma lieta ierosināta, vai prokurors.

(3) Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā noraksts nosūtāms dzimtsarakstu nodaļai — miršanas ieraksta anulēšanai un attiecīgs paziņojums — publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

37.nodaļa

Juridisko faktu konstatēšana

288.pants. Tiesā izskatāmās lietas

(1) Tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās.

(2) Tiesa konstatē faktus par:

1) fizisko personu radniecības attiecībām; 2) personu atrašanos apgādībā; 3) adopcijas reģistrāciju, laulības noslēgšanas vai šķiršanas reģistrāciju, nāves reģistrāciju; 4) tiesību nodibinošu dokumentu (izņemot pases un apliecības, kuras izdod civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes) piederību fiziskajai personai, kuras vārds, tēvvārds, uzvārds vai dzimšanas dati, kas norādīti dokumentā, nesakrīt ar šīs personas vārdu, tēvvārdu, uzvārdu vai dzimšanas datiem, kas norādīti pasē vai dzimšanas apliecībā; 5) tiesību nodibinošu dokumentu (izņemot reģistrācijas apliecības) piederību juridiskajai personai, kuras nosaukums vai reģistrācijas dati, kas norādīti dokumentā, nesakrīt ar šīs personas nosaukumu vai reģistrācijas datiem, kas norādīti reģistrācijas apliecībā; 6) personas nāvi noteiktā laikā un noteiktos apstākļos, ja dzimtsarakstu nodaļa atsakās reģistrēt miršanas gadījumu.

(3) Tiesa konstatē arī citus faktus, kuriem ir juridiska nozīme, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai.

289.pants. Juridisko faktu konstatēšanai nepieciešamie noteikumi

Tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot.

290.pants. Piekritība

Pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu iesniedz tiesai pēc pieteicēja dzīvesvietas.

291.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādam nolūkam pieteicējam nepieciešams konstatēt attiecīgo faktu.

(2) Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina, ka pieteicējam nav iespējams saņemt attiecīgos dokumentus vai nav iespējams atjaunot nozaudētos, nozagtos vai iznīcinātos dokumentus.

292.pants. Tiesas spriedums

(1) Apmierinot pieteikumu, tiesa spriedumā norāda, kāds fakts un kādam nolūkam ir konstatēts.

(2) Tiesas spriedums par tāda fakta konstatēšanu, kas reģistrējams dzimtsarakstu nodaļā vai noformējams citās iestādēs, neaizstāj šo iestāžu izdotos dokumentus, bet pēc stāšanās likumīgā spēkā ir pamats reģistrācijai vai noformēšanai šajās iestādēs.

38.nodaļa

Lietas par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā

293.pants.Uzaicinājuma kārtībā izskatāmās lietas

(1) Uzaicinājuma kārtība piemērojama tikai likumā norādītajos gadījumos.

(2) Uzaicinājumu izdara uz ieinteresētās personas pieteikuma pamata, ja likumā nav noteikts citādi.

294.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumā par uzaicinājuma izdarīšanu un tiesību dzēšanu norāda:

1) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par uzaicinājumu, minot pierādījumus, kuri tos apstiprina; 2) pieteicējam zināmās ieinteresētās personas; 3) aicināmo personu neierašanās sekas.

(2) Pieteikums par tādu tiesību dzēšanu, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, iesniedzams tiesā pēc šā īpašuma atrašanās vietas, bet par citām tiesībām — pēc pieteicēja — fiziskās personas dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), ja likumā nav noteikts citā di.

295.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis lemj par sludinājuma publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" uz pieteicēja rēķina.

(2) Sludinājumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā saņemts pieteikums; 2) p ieteicēja vārdu un uzvārdu, bet juridiskajām personām — nosaukumu; 3) uzaicinājuma pamatu un priekšmetu; 4) termiņu tiesību pieteikšanai; 5) termiņa neievērošanas sekas.

(3) Termiņu, ja tas nav noteikts likumā, nosaka tiesa, bet tas nevar būt mazāks par trim mēnešiem no sludinājuma publicēšanas dienas.

(4) Ja uzaicinājums attiecas uz tiesībām uz nekustamo īpašumu vai uz prasījumiem, kas nodrošināti ar hipotēku, sludinājums izliekams arī attiecīgajā zemesgrāmatu nodaļā.

296.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu tiesa izskata pēc sludinājumā norādītā termiņa notecējuma, uzaicinot pieteicēju, pieteicēja norādītās ieinteresētās personas, kā arī personas, kuras termiņā pieteikušas savas tiesības.

(2) Pieteikums par tiesībām, kas iesniegts pēc sludinājumā norādītā termiņa, bet pirms sprieduma taisīšanas lietā, atzīstams par iesniegtu termiņā.

(3) Ja sakarā ar uzaicinājumu rodas strīds par tiesībām, kas var ietekmēt spriedumu lietā, tiesa aptur tiesvedību, nosakot termiņu prasības celšanai.

(4) Ja prasība noteiktā termiņā netiek celta vai arī ir iesniegts spriedums par strīda izšķiršanu, tiesvedība tiek atjaunota.

297.pants. Tiesas spriedums

(1) Apmierinot pieteikumu, tiesa taisa spriedumu par visu termiņā nepieteikto tiesību atzīšanu par spēkā neesošām, izņemot šā likuma 327.panta otrajā daļā minētās tiesības.

(2) Tiesību dzēšana nav šķērslis prasības celšanai vispārējā kārtībā šā likuma 327.panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos.

39.nodaļa

Tiesību atjaunošana pēc parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem

298.pants. Pieteikuma iesniegšana

Gadījumos, kad parāda akts vai uzrādītāja vērtspapīrs nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, kreditors vai persona, kurai dokuments ieķīlāts, nodots glabājumā, pārvaldīšanā vai komisijā vai arī kā citādi uzticēts, kā arī tā pēdējais turētājs, ja dokuments bija izrakstīts uzrādītājam vai dokumentam bija blanko uzraksts, var lūgt tiesu anulēt šo dokumentu un atjaunot tiesības pēc tā.

299.pants. Piekritība

Pieteikums par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu un tiesību atjaunošanu iesniedzams tiesai pēc dokumentā norādītās maksāšanas vietas, bet, ja maksāšanas vieta nav zināma, — tiesai pēc parādnieka — fiziskās personas dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses); ja arī tā nav zināma, — pēc dokumenta izdošanas vietas.

300.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu norāda:

1) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet, ja pieteicējs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 2) tās personas vārdu, uzvārdu (nosaukumu) un dzīvesvietu (adresi), kura izdevusi dokumentu, un tās personas vārdu, uzvārdu (nosaukumu) un dzīvesvietu (adresi), kurai saskaņā ar dokumentu jāpilda saistība. Norāda arī šo personu personas kodu vai reģistrācijas numuru, ja tas ir zināms; 3) dokumenta nosaukumu, saturu un atšķirības pazīmes; 4) apstākļus, kādos dokuments nozaudēts, nozagts vai iznīcināts.

(2) Pieteikumam, ja iespējams, pievieno dokumenta norakstu.

301.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis lemj:

1) par aizliegumu personai, kurai pēc dokumenta jāpilda saistība, izdarīt pēc šā dokumenta maksājumus vai devumus; 2) par sludinājuma publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Sludinājumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurā saņemts pieteikums; 2) pieteicēja vārdu un uzvārdu, bet, ja pieteicējs ir juridiskā persona, — tās nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta nosaukumu, saturu un atšķirības pazīmes; 4) priekšlikumu dokumenta turētājam triju mēnešu laikā, bet vekseļa vai čeka turētājam — divu mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas iesniegt tiesai pieteikumu par savām tiesībām uz šo dokumentu, kā arī norāda, ka pretējā gadījumā dokumentu var atzīt par anulētu.

(3) Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētā lēmuma norakstu tiesa nosūta personai, kurai saskaņā ar dokumentu jāpilda saistība, kā arī paziņo par pieņemto lēmumu visām dokumentā minētajām personām, ja tas iespējams.

302.pants. Dokumenta turētāja pienākums

(1) Dokumenta turētājam pēc tam, kad paziņots par dokumenta nozaudēšanu, nozagšanu vai iznīcināšanu, ir pienākums sludinājumā norādītajā termiņā iesniegt tiesai, kas pieņēmusi lēmumu, pieteikumu par savām tiesībām uz šo dokumentu kopā ar dokumenta oriģinālu.

(2) Ja dokumenta turētājs šādu pieteikumu nav iesniedzis, bet ar dokumenta anulēšanu tiek aizskartas viņa tiesības, savas aizskartās tiesības viņš var aizstāvēt prasības tiesvedības kārtībā.

303.pants. Tiesas rīcība pēc pieteikuma saņemšanas no dokumenta turētāja

(1) Ja sludinājumā norādītajā termiņā tiesā saņemts pieteikums no dokumenta turētāja, tiesa atstāj bez izskatīšanas tās personas pieteikumu, kura lūdz dokumentu anulēt, un nosaka termiņu, kurā aizliegts izdarīt saskaņā ar dokumentu maksājumus un devumus. Šis termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.

(2) Vienlaikus tiesa izskaidro pieteicējam viņa tiesības celt prasību pret dokumenta turētāju par šā dokumenta izprasīšanu, bet dokumenta turētājam — viņa tiesības pieprasīt no iesniedzēja zaudējumus, ko radījuši tiesas noteiktie aizlieguma līdzekļi.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

304.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par dokumenta anulēšanu un tiesību atjaunošanu tiesa izskata pēc sludinājumā norādītā termiņa notecējuma, ja nav saņemts pieteikums no dokumenta turētāja.

(2) Par lietas izskatīšanas laiku un vietu tiesa paziņo iesniedzējam un personai, kas dokumentu izsniegusi, kā arī visām dokumentā minētajām personām, ja tas iespējams. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

305.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītais dokuments nozaudēts, nozagts vai iznīcināts un ka pieteicējs bijis likumīgs šā dokumenta turētājs, tā taisa spriedumu par šā dokumenta anulēšanu un pieteicēja tiesību atjaunošanu.

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir pamats jauna dokumenta izsniegšanai anulētā dokumenta vietā, ja tas paredzēts likumā .

(3) Ja likums nenosaka jauna dokumenta izsniegšanas iespēju, spriedums ir pamats, lai prasītu no anulētā dokumenta izrietošo tiesību apmierinājumu.

40.nodaļa

Pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšana un stāšanās likumīgā spēkā

306.pants. Pēdējās gribas rīkojuma akta iesniegšana tiesai

(1) Personai vai iestādei, pie kuras atrodas kāds pēdējās gribas rīkojuma akts (turpmāk — arī testaments), tas pēc testatora nāves vai atzīšanas par mirušu nekavējoties iesniedzams tiesai pēc testatora pēdējās dzīvesvietas, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Pēdējās gribas rīkojuma akta iesniedzējs norāda visus viņam zināmos mantiniekus un viņu dzīvesvietas.

(2) Savstarpējs testaments iesniedzams tiesai, tiklīdz nomirst kāds no testatoriem.

307.pants. Pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas laika noteikšana

Tiklīdz pēdējās gribas rīkojuma akts iesniegts, tiesnesis, kuram lieta nodota izskatīšanai, nenogaidot lūgumu par to, ar rakstveida lēmumu nosaka akta nolasīšanas dienu. Par to izliek sludinājumu tiesas telpās visiem redzamā vietā un paziņo visiem zināmajiem mantiniekiem.

308.pants. Pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas kārtība

(1) Noteiktā dienā tiesa atklātā sēdē atver pēdējās gribas rīkojuma aktu un šā likuma 170.pantā noteiktajā kārtībā nopratina lieciniekus, kuri parakstījuši aktu, par viņu parakstu īstumu. Pēc tam tiek nolasīts viss pēdējās gribas rīkojuma akts.

(2) Ja ir vairāki pēdējās gribas rīkojuma akti, tos visus atver un nolasa. Atver un nolasa arī tādus aktus, par kuriem apgalvo, ka tie ir nelikumīgi vai viltoti. Nolasot pēdējās gribas rīkojuma aktu, ievēro Civillikuma 785.panta noteikumus.

(3) Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ir vairākos vienāda satura oriģināleksemplāros, nolasāms tikai viens no tiem. Noraksta nolasīšana nav pielīdzināma oriģināla nolasīšanai, izņemot gadījumu, kad oriģināls ir nozudis vai kad nav iespējams to drīzumā iesniegt; tādā gadījumā ieinteresētajām personām tomēr jāpierāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts tiešām pastāv un, ja noraksts nav pienācīgi apliecināts, jāpierāda arī tā saturs.

(4) Par testamenta satura pierādījumu var uzskatīt tikai dokumentus vai testatora vēstuli, kurā testamenta noraksts minēts, vai arī to liecinieku liecības, kuri norakstā minēti kā testamenta lieci nieki.

(5) Par visu pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanas un nolasīšanas gaitu sastādāms tiesas sēdes protokols, kurā ne vien pilnīgi ierakstāmi visi katrā testamentā ietvertie novēlējumi, bet arī ziņas par to:

1) vai zīmogi bijuši neskarti, ja akts bijis aizzīmogots; 2) kuri no lieciniekiem piedalījušies tiesas sēdē un kādas liecības viņi devuši; 3) vai bijuši iebildumi pret pēdējās gribas rīkojuma akta īstumu vai likumīgo spēku; 4) vai aktā nav nekādu īpatnību — labojumu, dzēsumu, svītrojumu.

309.pant s. Mutiska testamenta konstatēšana

(1) Ja testators savu pēdējo gribu izteicis mutvārdos, tiesa pēc ieinteresēto personu pieteikuma var konstatēt un formulēt mutisku testamentu. Šajā nolūkā tiesa aicina lieciniekus, kuri bija klāt, kad testators izteica savu gribu, un tiesas sēdē viņus nopratina par testatora vārdu, uzvārdu un vecumu, par mutiskā testamenta saturu, kā arī par tā sastādīšanas vietu, laiku un citiem apstākļiem, kuriem bijis sakars ar testamenta sastādīšanu un kuri var ietekmēt tā likumīgo spēku. Liecinieku liecības ierakstāmas tiesas sēdes protokolā, kas jānolasa un lieciniekiem jāparaksta.

(2) Pēc liecinieku liecībām tiesa rakstveida lēmumā formulē mutiskā testamenta saturu. Lēmumu nolasa tiesas sēdē.

(3) Ja tiesa, novērtējusi liecinieku liecības, atzīst, ka uz to pamata nevar formulēt mutisku testamentu, tā ar spriedumu noraida mutiskā testamenta pasludināšanu.

(4) Ja tiesa noskaidro, ka ir rakstveidā izteikts pēdējās gribas rīkojuma akts, tā pieteikumu par mutiska testamenta konstatēšanu atstāj bez izskatīšanas.

310.pants. Tiesas darbība, ja testamentā ir novēlējums vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem

Kad nolasīts testaments, kurā ir novēlējums vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, tiesa nosūta prokuroram izrakstu no testamenta kopā ar ziņām par testamenta izpildītāju vai to personu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kuras iesniegušas testamentu nolasīšanai.

311.pants. Uzaicinājuma par mantojuma atklāšanos izsludināšana

(1) Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas tiesa šā likuma 326.pantā noteiktajā kārtībā izsludina uzaicinājumu par mantojuma atklāšanos.

(2) Ja testamentā ir norādīts termiņš mantojuma pieņemšanai, tiesa to ņem vērā, nosakot uzaicinājuma termiņu.

312.pants. Mantinieku un ieinteresēto personu tiesības

(1) Kamēr testaments nav stājies likumīgā spēkā, tas glabājams tiesā, lai ieinteresētās personas varētu ar to iepazīties. Mantiniekiem pēc viņu lūguma var izsniegt šā testamenta norakstus ar uzrakstu, ka tas ir nolasīts un atbilst likumā noteiktajai formai, bet nav stājies likumīgā spēkā.

(2) Uzaicinājumā norādītajā termiņā testamentārajam mantiniekam ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu par pēdējās gribas rīkojuma atzīšanu par spēkā stājušos, bet personai, kuras tiesības ar pēdējās gribas rīkojumu ir aizskartas, — iesniegt iebildumus un apstrīdēt testamentu.

313.pants. Pieteikums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā

(1) Persona, kas vēlas mantot, iesniedz tiesai pieteikumu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, pievienojot pēdējās gribas rīkojuma aktu, ja šis akts jau nav tiesas rīcībā (šā likuma 306.pants).

(2) Pieteikumam pievieno arī:

1) testatora miršanas apliecību; 2) pierādījumus par testatora pēdējo dzīvesvietu; 3) mantojamās mantas sarakstu ar novērtējumu; 4) kvīti par valsts nodevas samaksu.

(3) Pieteikumā norādāmi visi pieteicējam zināmie mantinieki.

314.pants. Testamenta apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja ieinteresētā persona apstrīd pēdējās gribas rīkojuma aktu, tiesa aptur tiesvedību lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā un, ja nepieciešams, nosaka termiņu prasības celšanai. Ja noteiktā laikā prasība nav celta, tiesa atjauno tiesvedību un izskata lietu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā.

(2) Ja prasības kārtībā pēdējās gribas rīkojuma akts tiek atzīts par spēkā neesošu pilnā apjomā, tiesa izbeidz tiesvedību sevišķā tiesāšanas kārtībā.

(3) Ja prasības kārtībā pēdējās gribas rīkojuma akts tiek atzīts par spēkā neesošu kādā tā daļā, tiesa atzīst to par spēkā stājušos pārējā daļā.

(4) Ja lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā neatraidāmie mantinieki piesaka tiesības uz mantojumu saskaņā ar likumu un ja starp ieinteresētajām personām nepastāv strīds par tiesībām uz mantojumu, tiesa izskata šo pieteikumu šajā pašā lietā.

315.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Tiesa izskata pieteikumu, kad notecējis uzaicinājumā noteiktais termiņš.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un ieinteresētās personas.

316.pants. Spriedums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā

(1) Atzīstot pieteikumu par pamatotu, tiesa taisa spriedumu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā.

(2) Spriedumā tiesa lemj par termiņā nepieteikto tiesību dzēšanu.

(3) Akta oriģināls kopā ar spriedumu pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, cauršūts un apzīmogots, ar norādi, ka testaments ir nolasīts un stājies likumīgā spēkā, izsniedzams mantiniekam vai testamenta izpildītājam, ja testators nav devis citādu rīkojumu. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģinālu izsniedz tikai pēc tam, kad samaksāta valsts nodeva un citi tiesas izdevumi.

41.nodaļa

Mantojuma apsardzība un aizgādnība

317.pants. Mantojuma apsardzības piekritība, pamats un līdzekļi

(1) Par mantojamās mantas apsardzību gādā tiesa pēc mantojuma atstājēja pēdējās dzīvesvietas. Ja mantojamā manta atrodas citas tiesas teritorijā, tiesa, kura pieņēmusi pieteikumu, var uzdot šai tiesai gādāt par mantojamās mantas apsardzību.

(2) Mirušā mantu apsargāt var lūgt:

1) mantinieks; 2) testamenta izpildītājs vai mantojuma aizgādnis; 3) mirušās personas darbavietas administrācija — bet tikai attiecībā uz darbavietas naudu, lietām vai dokumentiem, kas palikuši mirušā mantā; 4) kreditori — attiecībā uz tādām pretenzijām, kas viņiem ar tiesas spriedumu piespriestas vai nodrošinātas. Šajā gadījumā apsargājama tikai tā mantojamās mantas daļa, ar kuru pietiek minēto pretenziju apmierināšanai.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos (Civillikuma 659.pants) tiesa gādā par mantojuma apsardzību pēc jebkuras personas paziņojuma, ja tiesai droši zināms par mantojuma atstājēja nāvi.

(4) Atzinis, ka ir pamats mantojuma apsardzībai, tiesnesis pieņem par to lēmumu.

(5) Mantojuma apsardzības līdzekļi ir mantojamās mantas:

1) aizzīmogošana; 2) aprakstīšana un novērtēšana; 3) nodošana glabāšanā.

318.pants. Mantojamās mantas aizzīmogošana

(1) Mantojamo mantu aizzīmogo tikai tādā gadījumā, ja ieinteresētās personas to lūdz vai ja tiesnesis atzīst aizzīmogošanu par nepieciešamu, vai ja pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams nekavējoties aprakstīt mantu.

(2) Aizzīmogošanu izdara tiesu izpildītājs, pieaicinot vismaz divus lieciniekus un aizzīmogojot lietu glabātavas vai pašas lietas. Pie aizzīmogošanas var būt klāt šā likuma 317.panta otrajā daļā norādītās personas.

(3) Pirms aizzīmogošanas tiesu izpildītājs ņem no personām, kas dzīvojušas ar mirušo vienā namā vai dzīvoklī, ja tādas ir, parakstu par to, ka tās no palikušās mantas nav neko noslēpušas un tām nav zināms, ka kāda mantas daļa būtu noslēpta, paņemta vai aiznesta.

(4) Ja ir saņemts paziņojums, ka starp mirušā lietām atrodas testaments, tiesu izpildītājs to uzmeklē vispirms. Ja testamentu atrod, tiesu izpildītājs to neatvērtu nosūta tiesnesim, uz kura lēmuma pamata tiek izdarīta aizzīmogošana.

(5) Atrastie vērtspapīri, skaidra nauda un vērtslietas nododamas glabāšanā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Lietas, uz kurām pretenzijas pieteikušas trešās personas, aizzīmogo, un aizzīmogošanas aktā norāda pieteikto pretenziju.

(7) Tiesu izpildītājs visu ar aizzīmogošanu saistīto darbību ieraksta aktā, kuru paraksta visas pieaicinātās personas. Akts kopā ar visiem pieteikumiem iesniedzams tiesai, uz kuras lēmuma pamata izdarīta aizzīmogošana.

319.pants. Lietas, kuras neaizzīmogo

Nav aizzīmogojamas lietas, kas nepieciešamas ikdienas lietošanai mirušā namā vai dzīvoklī palikušajām personām, kā arī lietas, kuras pēc to rakstura nevar aizzīmogot. Par neaizzīmogotajām lietām sastādāms saraksts.

320.pants. Zīmogu noņemšana

(1) Lēmumu par zīmoga noņemšanu no aizzīmogotās mantas pieņem vai nu tās tiesas tiesnesis, uz kuras lēmuma pamata manta aizzīmogota, vai tā tiesa, kas izskata mantojuma lietu.

(2) Ja aizzīmogošana izdarīta tādēļ, ka mantinieki nav zināmi, vai viņu prombūtnes dēļ, zīmogus var noņemt pēc tam, kad mantojumam iecelts aizgādnis.

(3) Zīmogus noņem tiesu izpildītājs vismaz divu liecinieku klātbūtnē.

(4) Zīmogus noņemot, ir tiesības būt klāt šā likuma 317.panta otrajā daļā norādītajām personām un personām, kas pieteikušas pretenzijas uz aizzīmogotajām lietām. Šīm personām tiesu izpildītājs paziņo par zīmogu noņemšanas laiku.

(5) Visa ar zīmogu noņemšanu saistītā tiesu izpildītāja darbība ierakstāma aktā, ko paraksta liecinieki un klātesošās šā panta ceturtajā daļā minētās ieinteresētās personas. Akts iesniedzams tiesai, pēc kuras lēmuma zīmogi noņemti.

321.pants . Mantojamās mantas aprakstīšana

(1) Mantojamās mantas aprakstīšanu un novērtēšanu pēc tiesneša lēmuma izdara tiesu izpildītājs vismaz divu liecinieku klātbūtnē likumā noteiktajā kārtībā. Ja aprakstīšana uzsākta, iepriekš mantu neaizzīmogojot, jāievēro šā likuma 318.panta trešajā, piektajā, sestajā un septītajā daļā paredzētie noteikumi.

(2) Neatliekamos gadījumos mantas aprakstīšanu pēc tiesneša lēmuma var uzsākt, nenogaidot, kamēr ieinteresētajām personām tiks paziņots par aprakstīšanai noteikto termiņu.

(3) Tiesu izpildītājs par aprakstīšanas darbībām sastāda aktu, ko paraksta liecinieki un klātesošās šā likuma 317.panta otrajā daļā minētās ieinteresētās personas. Akts iesniedzams tiesai, uz kuras lēmuma pamata izdarīta aprakstīšana un novērtēšana.

322. pants. Aizzīmogotas vai aprakstītas mantas glabāšana

(1) Aizzīmogotā vai aprakstītā manta nododama glabāšanā aizgādnim, bet, ja tas nav iecelts, — citai personai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Lietas, kuras atprasa trešās personas, tām var atdot pēc tiesneša lēmuma, ja lietu piederība šīm personām ir neapšaubāma un ja to atdošanu neapstrīd neviena ieinteresētā persona.

(3) Lietas, kas ātri bojājas, nekavējoties pārdodamas, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, bet par tām ieņemtā nauda pēc pārdošanas izdevumu atskaitīšanas ieskaitāma tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

323.pants. Aizgādnība mantojumam

Ja tiesa, kura izskata mantojuma lietu, atzīst par nepieciešamu nodibināt mantojumam aizgādnību, tā pieņem par to lēmumu, kuru nosūta izpildīšanai bāriņtiesai (pagasttiesai).

42.nodaļa

Sludinājums par mantojuma atklāšanos

324.pants. Izsludināšanas pamats

(1) Mantojuma atklāšanos tiesa vai tiesnesis izsludina pēc savas iniciatīvas vai ieinteresēto personu lūguma.

(2) Pieteikumu par izsludināšanu var iesniegt mantinieks (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, aizgādnis un visas personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori.

325.pants. Pieteikums par izsludināšanu

(1) Pieteikums par izsludināšanu iesniedzams tiesai pēc mantojuma atstājēja pēdējās dzīvesvietas, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

(2) Pieteikumā norāda:

1) apstākļus, uz kuriem dibināts lūgums par izsludināšanu, un pierādījumus, kas to apstiprina; 2) lietā ieinteresētās personas, kas pieteicējam zināmas, un to dzīvesvietu; 3) aicināmo personu neierašanās sekas.

326.pants. Izsludināšanas kārtība

(1) Sludinājumā tiesa uzaicina pieteikties visus tos, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir kādas tiesības uz mantojumu, norādot, ka gadījumā, ja viņi nepieteiks savas tiesības uzaicinājumā noteiktajā termiņā, nepieteiktās tiesības tiks dzēstas. Ja izsludināšana notiek sakarā ar testamenta nolasīšanu, tiesa ar sludinājumu uzaicina pieteikt savas tiesības arī personas, kurām ir iebildumi pret testamentu, norādot, ka pretējā gadījumā tās tiks atzītas par tādām, kas atteikušās no iebildumiem.

(2) Sludinājums par mantojuma atklāšanos publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", bet, ja mantojuma atstājēja atstātās mantas vērtība, pēc tiesas rīcībā esošajām ziņām, nepārsniedz tūkstoš latus, sludinājums izliekams tikai tiesas telpās visiem redzamā vietā.

(3) Par izsludināšanu un sludinājuma saturu tiesa nekavējoties paziņo tai zināmām ieinteresētajām personām.

327.pants. Uzaicinājuma spēks

(1) Tiesības, kas nav pieteiktas uzaicinājuma termiņā, tiek dzēstas.

(2) Uzaicinājuma spēks neattiecas uz:

1) zemesgrāmatā ierakstītu prasījumu, izņemot procentus un citus blakus prasījumus; 2) prasījumu, kas tiesai pieteikts pirms sludinājuma par mantojuma atklāšanos; 3) prasījumu, kas mantiniekam zināms.

(3) Personai, kas sludinājumā norādītajā termiņā nav pieteikusi savas tiesības, to dzēšana nav šķērslis prasības celšanai vispārējā kārtībā, ja:

1) pārkāpti likuma noteikumi par sludinājuma saturu vai izsludināšanas kārtību; 2) spriedums lietā taisīts, pirms beidzies sludinājumā norādītais termiņš tiesību pieteikšanai; 3) tiesa atstājusi bez izskatīšanas termiņā iesniegtu pieteikumu par tiesībām; 4) pie teikumā par izsludināšanu sniegtas nepareizas ziņas, kurām ir būtiska nozīme; 5) pierādīts viltojums pieteikumam pievienotajos dokumentos.

43.nodaļa

Mantojuma pieņemšana

328.pants. Aicinājums mantiniekiem izteikt attieksmi pret mantojumu

(1) Ja mantinieki nav izteikuši savu gribu pieņemt mantojumu, mantojuma atstājēja kreditori, legatāri, kā arī substitūti un pēcmantinieki var iesniegt tiesai, kurai piekrīt mantojuma lieta, pieteikumu par mantinieku uzaicināšanu izteikt attieksmi pret mantojuma pieņemšanu.

(2) Pieteikumā norāda:

1) mantot aicinātās personas, ja tās ir zināmas; 2) mantošanas pamatu: testamentu, līgumu vai likumu; 3) pieteicēja pretenziju uz mantojumu.

(3) Ja mantinieki ir zināmi, tiesa, neizsludinot mantojuma atklāšanos, izskata pieteikumu tiesas sēdē, uz kuru aicina pieteikumā norādītos mantiniekus.

(4) Tiesa, nepārbaudot pieteicēja pretenziju pareizību, noklausās klātesošo mantinieku paskaidrojumus, noskaidro, vai mantojums atrodas kāda mantinieka valdījumā, un nosaka termiņu, kurā mantiniekiem jāpaziņo, vai viņi vēlas vai nevēlas pieņemt mantojumu.

(5) Ja mantinieki pieteicējam nav zināmi vai arī nav ieradušies uz tiesas sēdi, tiesa šā likuma 326.pantā noteiktajā kārtībā izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" mantojuma atklāšanos un paziņo par to zināmajiem mantiniekiem.

(6) Ja uzaicinājuma termiņā mantinieki nav pieteikušies vai arī ir atteikušies no mantojuma, tiesa izbeidz tiesvedību šajā lietā un paziņo Finansu ministrijai par bezmantinieka mantu.

329.pants. Mantojuma pieņemšana uz inventāra tiesību pamata

(1) Pieteikums par mantojuma pieņemšanu uz inventāra tiesību (Civillikuma 709.pants) pamata iesniedzams tiesai, kurai piekrīt mantojuma lieta.

(2) Pieteikumu var iesniegt divu mēnešu laikā no dienas, kad mantiniekiem kļuvis zināms par mantojuma atklāšanos.

(3) Pēc pieteikuma saņemšanas tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par inventāra saraksta sastādīšanu, kuru nodod izpildei tiesu izpildītājam, bet, ja mantojums atrodas ārpus pilsētas, — attiecīgajai pagasttiesai.

330.pants. Mantojuma atraidīšana

(1) Iesniegumu par atteikšanos no mantošanas vai mantojuma atraidīšanu (Civillikuma 609., 651., 689. un 775. — 783.pants) var iesniegt rakstveidā tiesai, kurai piekrīt mantojuma lieta, vai par to paziņot tiesas sēdē.

(2) Mantot aicinātās personas paziņojumu par atteikšanos no mantošanas vai mantojuma atraidīšanu, kas izteikts tiesas sēdē, ieraksta tiesas sēdes protokolā, un to paraksta attiecīgā mantot aicinātā persona.

44.nodaļa

Apstiprināšana mantojuma tiesībās pēc likuma

331.pants. Pieteikums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās

(1) Likumiskie mantinieki var griezties tiesā ar pieteikumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.

(2) Pieteikums iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc mantojuma atstājēja pēdējās dzīvesvietas, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

(3) Pieteikumā norāda visas lietā ieinteresētās personas, mantojamo mantu un tās vērtību. Pieteikumam pievieno pierādījumus, kas apstiprina pieteicēja tiesību mantot.

332.pants. Uzaicinājuma par mantojuma atklāšanos izsludināšana

Pēc pieteikuma saņemšanas tiesa vai tiesnesis šā likuma 326.pantā noteiktajā kārtībā izsludina uzaicinājumu par mantojuma atklāšanos.

333.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu tiesa izskata, kad notecējis uzaicinājumā noteiktais termiņš.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju un ieinteresētās personas.

334.pants. Spriedums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās

(1) Atzīstot pieteikumu par pamatotu, tiesa taisa spriedumu par pieteicēja apstiprināšanu mantojuma tiesībās uz visu mantojumu vai uz noteiktu tā domājamo daļu.

(2) Spriedumā tiesa lemj par nepieteikto tiesību dzēšanu.

(3) Apstiprinot pieteicēju mantojuma tiesībās, likumam neatbilstošas mantinieku savstarpējās vienošanās nav ņemamas vērā.

335.pants. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas

Ja lietā rodas strīds par tiesībām uz mantojumu, kas izšķirams prasības kārtībā, tiesa pieteikumu atstāj bez izskatīšanas.

45.nodaļa

Nekustamā īpašuma izpirkšana

336.pants. Lietu piekritība

Pieteikums par nekustamā īpašuma izpirkšanu iesniedzams tiesai pēc izpērkamā nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

337.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda izpērkamā nekustamā īpašuma atrašanās vietu, tā ieguvēju un izpirkuma tiesību pamatu (Civillikuma 1382.pants).

(2) Pieteikumam pievieno:

1) tā akta norakstu, uz kura pamata nekustamais īpašums atsavināts; 2) pierādījumus par iesniedzēja tiesībām izpirkt nekustamo īpašumu; 3) ziņas par nekustamā īpašuma pārdošanas summu, atsavināšanas izmaksām un nodevām un par to samaksu.

338.pants. Pieteikuma noraksta nosūtīšana nekustamā īpašuma ieguvējam

Pieteikuma norakstu tiesa nosūta nekustamā īpašuma ieguvējam, nosakot viena mēneša termiņu paskaidrojuma iesniegšanai un ziņu sniegšanai par nekustamajam īpašumam izdarītiem nepieciešamiem un derīgiem izdevumiem.

339.pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz kuru uzaicina pieteicēju un nekustamā īpašuma ieguvēju.

340.pants. Tiesas spriedums

Atzinusi pieteikumu par pa matotu, tiesa taisa spriedumu par iesniedzēja izpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu un izpērkamā īpašuma ieguvēja tiesību uz izdevumu atlīdzību.

341.pants. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas

Ja nekustamā īpašuma ieguvējs apstrīd iesniedzēja izpirkuma tiesību, tiesa atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, paskaidrojot lietas dalībniekiem, ka strīds izšķirams prasības kārtībā.

46.nodaļa

Lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju

342.pants. Lietu piekritība

Lietu par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespēju izskata tiesa pēc uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības atrašanās vietas (juridiskās adreses).

343.pants. Maksātnespējas pieteikums

(1) Maksātnespējas pieteikumu tiesai var iesniegt:

1) parādnieks vai parādnieka likvidatori (likvidācijas komisija); 2) nenodrošinātais kreditors, nenodrošināto kreditoru grupa, kā arī nodrošinātais kreditors, ja prasījums nav nodrošināts pilnībā; 3) administrators maksātnespējas lietā — par trešo personu, kurai ir parādu saistība pret administratora pārstāvēto uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību; 4) likumā noteiktās valsts un pašvaldību iestādes.

(2) Pieteikumā norādāma vismaz viena likumā noteiktā maksātnespējas pazīme, kā arī iesniedzami pierādījumi, kas to apstiprina, un likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" norādītie dokumenti.

344.pants. Maksātnespējas pieteikuma saņemšana un reģistrācija

(1) Maksātnespējas pieteikumu tiesa pieņem no personas, kuras vārdā tiek iesniegts pieteikums, vai personas, kurai ir pilnvarojums pieteikuma iesniegšanai.

(2) Saņemot pieteikumu, pārbaudāma iesniedzēja personība. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Maksātnespējas pieteikums reģistrējams atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

345.pants. Lietas ierosināšana

(1) Lēmumu par maksātnespējas lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir bijis atstāts bez virzības, — ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesneša lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Ierosinot lietu, tiesa apķīlā parādnieka naudas līdzekļus, kas atrodas kredītiestādēs parādnieka kontos, publiskā apgrozībā esošos vērtspapīrus un pamatlīdzekļus.

(3) Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa apķīlā arī citu parādnieka mantu, ja tas nepieciešams un ja apķīlāšana būtiski netraucē turpināt uzņēmējdarbību.

(4) Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa apķīlā īpašnieka mantu.

346.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu izskatīšanai

(1) Tūlīt pēc lietas ierosināšanas tiesas telpās redzamā vietā izliekams paziņojums par maksātnespējas lietas ierosināšanu, uzaicinot pieteikties personas, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas un vēlas uzņemties administratora pienākumus maksātnespējas procesā.

(2) Līdz tiesas spriedumam ar tiesneša lēmumu ieceļ administratoru, ņemot vērā arī maksātnespējas pieteikuma iesniedzēja un parādnieka viedokli, ja tāds ir izteikts.

(3) Ja piecu dienu laikā par administratoru nav pieteicies neviens kandidāts, tiesnesis uzliek par pienākumu veikt administratora funkcijas Uzņēmumu reģistram, bet, ja maksātnespējas pieteikumu iesniegusi nodokļu administrācija, — attiecīgajai nodokļu administrācijai.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos par administratoru uzaicina Privatizācijas aģentūru, Zemkopības ministrijas vai attiecīgās pašvaldības pārstāvi.

(5) Par administratoru nevar iecelt personu, kuras iecelšanai ir likumā paredzētie šķēršļi.

(6) Ieceļot administratoru, viņam uzdod:

1) noskaidrot personas, kuras saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" ir parādnieka pārstāvji, un sastādīt šo personu sarakstu; 2) sagatavot pārskatu par banku kontos un kasē esošajiem parādnieka naudas līdzekļiem, parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu vērtību; 3) apzināt trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā, un sastādīt šīs mantas sarakstu; 4) sastādīt nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstus pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem; 5) iesniegt minētās ziņas tiesai līdz lietas izskatīšanai.

(7) Tūlīt pēc iecelšanas administrators iesniedz tiesai paziņojumu, kurā apstiprina savu piekrišanu stāties amatā un uzņemties likumā paredzēto atbildību. Paziņojumu pievieno lietai.

(8) Tiesnesis apliecina administratora apliecību.

347.pants. Maksātnespējas lietas izskatīšana

(1) Maksātnespējas lietu tiesa izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina maksātnespējas pieteikuma iesniedzēju, parādnieku un administratoru.

(3) Maksātnespējas lietā nav pieļaujama atteikšanās no pieteikuma vai tā grozīšana.

(4) Lietas izskatīšanas gaitā tiesa pārbauda, vai ir kāda no likumā norādītajām uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas pazīmēm.

348.pants. Tiesas spriedums maksātnespējas lietā

(1) Ja tiesa konstatē kādu no uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas pazīmēm, tā ar savu spriedumu pasludina parādnieku par maksātnespējīgu un nosaka maksātnespējas iestāšanās dienu. Par maksātnespējas iestāšanās dienu atzīstama maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas diena, ja tiesa nav konstatējusi agrāku faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienu.

(2) Taisot spriedumu par parādnieka maksātnespēju, tiesa apstiprina iecelto administratoru, bet šā likuma 361.pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā lemj par vairāku administratoru iecelšanu.

(3) Uz administratora iesniegtā parādnieka pārstāvju saraksta pamata tiesa nosaka tos parādnieka pārstāvjus, kuriem obligāti jāpiedalās maksātnespējas procesā.

(4) Pēc administratora lūguma tiesa var noteikt saīsinātu termiņu kreditoru prasījumu pieteikšanai.

(5) Ja uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības maksātnespējas pazīmes netiek konstatētas, tiesa pieteikumu noraida, vienlaikus izbeidzot maksātnespējas procesu un izlemjot jautājumu, vai pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju".

(6) Atzinusi pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un administratora atlīdzību. Pārējos gadījumos šie izdevumi piedzenami no parādnieka.

(7) Tiesas spriedums maksātnespējas lietā ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

349.pants. Tiesas darbības pēc maksātnespējas pasludināšanas

(1) Pēc sprieduma pasludināšanas maksātnespējas lietā tiesa izsniedz administratoram trīs noteiktā kārtībā apliecinātus sprieduma norakstus ar atzīmi par sprieduma stāšanos spēkā.

(2) Spriedumā noteiktos parādnieka pārstāvjus tiesnesis pret parakstu brīdina par to, ka:

1) viņu pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm un ka viņu neierašanās nav šķērslis kreditoru sapulces noturēšanai vai tiesas sēdei, taču tiesa var atzīt parādnieka pārstāvju ierašanos tiesas sēdē par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā; 2) viņiem ir pienākums sniegt tiesai, kreditoru sapulcei un administratoram nepieciešamo informāciju; 3) viņiem dzīvesvietas maiņas gadījumā triju dienu laikā jāpaziņo administratoram un tiesai jaunā adrese; 4) pienākumu neizpildīšanas gadījumā viņus var saukt pie likumā noteiktās atbildības.

(3) Pēc administratora lūguma tiesnesis pieņem lēmumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un tās nodošanu administratoram.

350.pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc maksātnespējas pasludināšanas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas uz attiecīga pieteikuma pamata tiesa lemj par:

1) izlīguma apstiprināšanu vai atcelšanu; 2) sanācijas plāna apstiprināšanu un grozījumiem tajā, kā arī par sanācijas pārtraukšanu; 3) bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu; 4) administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu; 5) maksātnespējas procesa izbeigšanu ; 6) vairāku administratoru iecelšanu; 7) administratora atkāpšanos, viņa atcelšanu un cita administratora iecelšanu.

(2) Tiesa izskata arī sūdzības par administratora rīcību, kreditoru komitejas un kreditoru sapulces lēmumiem, kā arī izlemj citus ar maksātnespējas procesu saistītos jautājumus.

(3) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(4) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, tiesas noteiktie parādnieka pārstāvji un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt parādnieka pārstāvju ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(5) Par pieteikumu un sūdzību izskatīšanu tiesa pieņem lēmumus, kuri nav pārsūdzami.

351.pants. Izlīguma apstiprināšana

(1) Tiesa izskata administratora iesniegto izlīgumu jebkurā maksātnespējas procesa stadijā līdz izsoles sākumam.

(2) Kopā ar izlīgumu, ko parakstījis parādnieks un kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis, tiesā iesniedzams arī noraksts no kreditoru sapulces lēmuma par izlīguma noslēgšanu.

(3) Ja lēmumu par izlīguma noslēgšanu pieņēmusi kreditoru komiteja, administrators iesniedz tiesai:

1) tā kreditoru sapulces lēmuma norakstu, ar kuru kreditoru komiteja tiek pilnvarota lemt jautājumu par izlīgumu; 2) izlīgumu, ko parakstījis parādnieks un kreditoru komitejas pilnvarots pārstāvis; 3) norakstu no kreditoru komitejas lēmuma par izlīguma noslēgšanu.

(4) Tiesa apstiprina izlīgumu, ja tas noslēgts likumā noteiktajā kārtībā un tā noteikumi nav pretlikumīgi.

352.pants. Izlīguma atcelšana

(1) Pieteikumu p ar izlīguma atcelšanu var iesniegt administrators, kreditors, kreditoru grupa vai kreditoru sapulce.

(2) Izlīgumu tiesa atceļ, ja konstatē, ka:

1) noslēdzot izlīgumu, pārkāpti likuma noteikumi; 2) izlīguma noslēgšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē; 3) parādnieks nepilda izlīgumā paredzētās saistības.

353.pants. Lēmums par sanācijas plānu

(1) Pēc administratora pieteikuma tiesa lemj par tā kreditoru sapulces lēmuma apstiprināšanu, ar kuru pieņemts sanācijas plāns.

(2) Pieteikumam pievienojams sanācijas plāns un noraksts no kreditoru sapulces lēmuma par sanācijas plāna pieņemšanu.

(3) Ja sanācijas plānu pieņēmusi kreditoru komiteja, pieteikumam pievieno:

1) tā kreditoru sapulces lēmuma norakstu, ar kuru kreditoru komiteja tiek pilnvarota izlemt šo jautājumu; 2) sanācijas plānu; 3) norakstu no kreditoru komitejas lēmuma par sanācijas plāna pieņemšanu.

(4) Tiesa neapstiprina lēmumu par sanācijas plāna pieņemšanu, ja konstatē, ka sanācijas plāns pieņemts, pārkāpjot likuma noteikumus, vai sanācijas plāna pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

(5) Lēmumu par grozījumu sanācijas plānā tiesa izskata un apstiprina tādā pašā kārtībā, kādā apstiprina lēmumu par sanācijas plānu.

354.pants. Lēmums par sanācijas pārtraukšanu

(1) Par sanācijas pārtraukšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma vai pēc tā nodrošinātā kreditora pieteikuma, kura tiesības sanācijas laikā ir ierobežotas.

(2) Administratora pieteikumam pievienojams kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmuma noraksts par sanācijas pārtraukšanu un administratora pārskats par sanācijas gaitu. Ja pieteikumu iesniedzis nodrošinātais kreditors, tiesa pieprasa, lai administrators iesniedz pārskatu par sanācijas gaitu.

( 3) Tiesa pieņem lēmumu par sanācijas pārtraukšanu, ja konstatē vismaz vienu no šādiem faktiem:

1) sanācijas pasākumi nenotiek saskaņā ar apstiprināto sanācijas plānu; 2) sanācijas plānā paredzētajos termiņos nav sasniegta parādnieka maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā; 3) sanācijas plāns nav izpildāms.

(4) Pieteikumu par sanācijas pārtraukšanu tiesa noraida, ja netiek konstatēts neviens no minētajiem faktiem vai arī tiek konstatēts, ka sanācijas pārtraukšanas lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

355.pants. Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu

(1) Pēc administratora pieteikuma tiesa lemj par tā kreditoru sapulces lēmuma apstiprināšanu, ar kuru nolemts uzsākt bankrota procedūru.

(2) Pieteikumam pie vienojams tās kreditoru sapulces protokola noraksts, kurā pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu, vai attiecīgā kreditoru komitejas lēmuma noraksts, ja tā bijusi pilnvarota lemt šo jautājumu.

(3) Tiesa lemj par bankrota procedūras uzsākšanu arī gadījumos, ja kreditoru sapulcē vai attiecīgi kreditoru komitejā nav pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu, bet no iesniegtā protokola izriet, ka nav piedāvāts cits maksātnespējas risinājums (izlīgums, sanācija), piedāvātais maksātnespējas risinājums ir noraidīts vai sanācija pārtraukta, nepieņemot lēmumu par citu maksātnespējas risinājumu.

(4) Tiesa neapstiprina lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, ja konstatē, ka tas pieņemts, pārkāpjot likuma noteikumus, vai tā pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

356.pants. Lēmums par administrācijas izmaksām un parādu segšanas kārtību

(1) Pēc administratora pieteikuma tiesa lemj par tā lēmuma apstiprināšanu, ar kuru noteiktas administrācijas izmaksas un parādu segšanas kārtība.

(2) Administratora pieteikumam pievienojams attiecīgā kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmuma noraksts, ja tā bijusi pilnvarota lemt šo jautājumu, un dokumenti, kas apliecina administrācijas izmaksas.

(3) Ja tiesa konstatē, ka kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas noteiktās administrācijas izmaksas un parādu segšanas kārtība neatbilst likumam, tā neapstiprina minēto lēmumu un pieņem lēmumu, kurā nosaka administrācijas izmaksas un parādu segšanas kārtību, vienlaikus, ja nepieciešams, izlemjot jautājumu par nepamatoto administrācijas izmaksu segšanu no administratora nodrošinājuma.

357.pants. Lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu

(1) Par bankrota procedūras pabeigšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma.

(2) Administratora pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apliecina naudas izmaksu kreditoriem, un attiecīgā kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmuma noraksts vai pierādījumi par to, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

(3) Tiesa pie ņem lēmumu par bankrota procedūras pabeigšanu un maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(4) Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa saņem no administratora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.

358.pants. Sūdzība par kreditoru sapulces lēmumu

(1) Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu.

(2) Ieinteresētais kreditors vai kreditoru grupa var iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, ar kuru atzīts vai noraidīts kāda kreditora prasījums, divu nedēļu laikā no kreditoru sapulces dienas vai dienas, kad kreditoram, kurš nav piedalījies kreditoru sapulcē, paziņots tās lēmums.

(3) Kreditoru sapulces lēmumu par kāda kreditora prasījuma atzīšanu vai noraidīšanu tiesa atceļ, ja šis lēmums pieņemts bez likumiska pamata.

(4) Ieinteresētais kreditors vai kreditoru grupa var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas piemērošanu. Tiesa šo lēmumu atceļ, ja konstatē, ka tā pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

359.pants. Sūdzība par kreditoru komitejas lēmumu

(1) Tiesa izskata administratora sūdzību par kreditoru komitejas lēmumu, ja pirms tam sūdzība izskatīta kreditoru sapulcē.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums neatbilst likumam, tā apmierina sūdzību un uzdod kreditoru komitejai novērst pieļauto pārkāpumu.

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētais lēmums ir likumīgs, tā sūdzību noraida.

360.pants. Sūdzība par administratora rīcību

(1) Tiesa izskata kreditoru sapulces sūdzību par administratora rīcību, ja pirms tam sūdzība iesniegta administratoram un viņš divu nedēļu laikā nav devis atbildi vai sūdzību noraidījis.

(2) Tiesa izskata kreditoru komitejas sūdzību par administratora rīcību, ja pirms tam sūdzība izskatīta kreditoru sapulcē.

(3) Tiesa izskata ikviena kreditora vai parādnieka sūdzību par administratora rīcību, ja pirms tam sūdzība iesniegta administratoram un viņš divu nedēļu laikā nav devis atbildi vai sūdzību noraidījis un kreditoru sapulce atteikusies pārsūdzēt tiesā administratora rīcību.

(4) Izskatot sūdzību, tiesa var pieprasīt administratora darbības pārskatu.

(5) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētā rīcība neatbilst likumam, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu.

(6) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētā rīcība ir likumīga, tā sūdzību noraida.

361.pants. Vairāku administratoru iecelšana

(1) Ņemot vērā parādnieka mantas apjomu un raksturu, pēc administratora lūguma, kreditoru komitejas vai kreditoru sapulces lēmuma tiesa var iecelt vairākus administratorus, nosakot viņu funkcijas un savstarpējo pakļautību.

(2) Uz jebkuru administratora amata kandidātu attiecas likumā noteiktās prasības.

(3) Katrs ieceltais administrators iesniedz tiesai šā likuma 346.pantā minēto paziņojumu, un tiesnesis apliecina viņa apliecību.

362.pants. Lēmums par administratora atkāpšanos vai viņa atcelšanu

(1) Tiesa pieņem administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz motivētu iesniegumu, kuram pievienots viņa darbības pārskats.

(2) Tiesa izskata kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmumu par neuzticības izteikšanu administratoram un atceļ administratoru, ja konstatē, ka viņš:

1) nevar pildīt pienākumus likumā noteikto ierobežojumu dēļ; 2) nav kompetents; 3) ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

(3) Tiesa var izskatīt jautājumu par administratora atcelšanu pēc savas iniciatīvas, ja:

1) administrators nesasauc kreditoru sapulci, kuras darba kārtībā paredzēts jautājums par neuzticības izteikšanu viņam vai par kuras sasaukšanu ir lēmusi tiesa; 2) tiesas rīcībā ir pierādījumi, ka administrators, pildot savus pienākumus, pārkāpj likumu.

(4) Pieņemot administratora atkāpšanos vai viņu atceļot, tiesa šajā likumā noteiktajā kārtībā uzaicina pieteikties administratora amata kandidātus, ja kreditoru sapulce nav ieteikusi savu administratora amata kandidātu.

363.pants. Lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu

(1) Pieteikumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu var iesniegt administrators, bet šā panta trešās daļas 1. un 2.punktā paredzētajos gadījumos — arī parādnieks.

(2) Pieteikumam pievienojami pierādījumi par parādnieka maksātspējas atjaunošanos. Administratora pieteikumam pievienojams arī attiecīgā kreditoru sapulces lēmuma noraksts vai pierādījumi par to, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja konstatē, ka:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības; 2) parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu; 3) līdz izsludinātā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām nav pieteicies neviens kreditors. (4) Izbeidzot maksātnespējas procesu, tiesa saņem no administratora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.

47.nodaļa

Kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas lietas

364.pants. Lietu piekritība

Kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas lietu izskata tiesa pēc kredītiestādes atrašanās vietas (juridiskās adreses).

365.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniedzēji

Maksātnespējas pieteikumu tiesai var iesniegt:

1) kredītiestāde vai kredītiestādes likvidators; 2) kreditors vai kreditoru grupa; 3) administrators citā maksātnespējas procesā; 4) Latvijas Banka.

366.pants. Likvidācijas pieteikuma iesniedzējs

Likvidācijas pieteikumu tiesai iesniedz Latvijas Banka.

367.pants. Maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas kārtība

(1) Kredītiestāde, kredītiestādes likvidators, kreditors vai kreditoru grupa, administrators citā maksātnespējas procesā kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu var iesniegt tiesai pēc tam, kad to izskatījusi Latvijas Banka.

(2) Maksātnespējas pieteikumu tiesai iesniedz Latvijas Banka, pievienojot tam savu lēmumu par pieteikuma iesniegšanu tiesai un citus dokumentus, kuriem varētu būt nozīme lietā. Par pieteicēju šajā gadījumā uzskatāma persona, kuras vārdā sastādīts maksātnespējas pieteikums un kura to iesniegusi Latvijas Bankai. Maksātnespējas pieteikumam jāatbilst šā likuma 368. un 369.panta prasībām.

(3) Ja Latvijas Banka ir noraidījusi maksātnespējas pieteikumu, šā panta pirmajā daļā minētās personas var to iesniegt tieši tiesai. Šādā gadījumā maksātnespējas pieteikumam pievienojams Latvijas Bankas lēmums par atteikumu iesniegt tiesai maksātnespējas pieteikumu.

368.pants. Maksātnespējas pieteikums, kuru iesniedz kreditors, kreditoru grupa vai administrators citā maksātnespējas procesā

(1) Maksātnespējas pieteikumā, kuru iesniedz kreditors, kreditoru grupa vai administrators citā maksātnespējas procesā, norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai piekrīt lieta; 2) pieteicēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), kā arī ziņas par pārstāvi (vārds, uzvārds, personas kods, amats un adrese), ja pieteikumu iesniedz pārstāvis; 3) kredītiestādes nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi); 4) faktiskās maksātnespējas apstākļus un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina; 5) maksātnespējas pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Maksātnespējas pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina kredītiestādes faktisko maksātnespēju, kā arī Latvijas Bankas lēmumu par atteikumu iesniegt tiesai maksātnespējas pieteikumu.

369.pants. Kredītiestādes maksātnespējas pieteikums

(1) Maksātnespējas pieteikumā, kuru iesniedz kredītiestāde, norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai piekrīt lieta; 2) kredītiestādes nosaukumu, reģistrācijas numuru, kredītiestādes darbībai izsniegtās licences numuru, izsniegšanas un pārreģistrācijas datumu, atrašanās vietu (juridisko adresi) un visu kredītiestādei atvērto kontu rekvizītus; 3) faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina; 4) maksātnespējas pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Maksātnespējas pieteikumam pievieno:

1) kredītiestādes padomes, valdes un revīzijas institūciju priekšsēdētāju un locekļu un kredītiestādes pārstāvju sarakstu (vārds, uzvārds, personas kods un adrese); 2) kredītiestādes pēdējo bilanci, kas sagatavota atbilstoši Latvijas Bankas norādījumiem par gada pārskata sagatavošanu; 3) dokumentus, kas apstiprina kredītiestādes faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus; 4) kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošās trešajām personām piederošās mantas sarakstu, izņemot noguldījumus un procentus par tiem; 5) Latvijas Bankas lēmumu par atteikumu iesniegt tiesai maksātnespējas pieteikumu.

370.pants. Latvijas Bankas pieteikums par kredītiestādes maksātnespēju

(1) Maksātnespējas pieteikumā, kuru iesniedz Latvijas Banka, norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai piekrīt lieta; 2) Latvijas Bankas adresi un ziņas par tās pārstāvi (vārds, uzvārds, personas kods un amats), kas iesniedz pieteikumu; 3) kredītiestādes nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi); 4) faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina; 5) maksātnespējas pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Maksātnespējas pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina kredītiestādes faktiskās maksātnespējas vai tās iestāšanās iespējas apstākļus.

371.pants. Kredītiestādes likvidācijas pieteikuma saturs

(1) Kredītiestādes likvidācijas pieteikumā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai piekrīt lieta; 2) Latvijas Bankas adresi un ziņas par tās pārstāvi (vārds, uzvārds, personas kods un amats), kas iesniedz pieteikumu; 3) kredītiestādes nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi); 4) kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās kredītiestādes likvidācijā ir obligāta; 5) apstākļus, kuru dēļ kredītiestādei atsaukta tās darbībai izsniegtā licence, un pierādījumus, kas šos apstākļus apstiprina; 6) pieteikumam pievienotos dokumentus.

(2) Likvidācijas pieteikumam pievieno Latvijas Bankas lēmumu par kredītiestādes darbībai izsniegtās licences atsaukšanu un dokumentus, kas apstiprina apstākļus, kuru dēļ kredītiestādei atsaukta tās darbībai izsniegtā licence.

372.pants. Kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma un likvidācijas pieteikuma iesniegšana un reģistrācija

(1) Kredītiestādes maksātnespējas pieteikumu vai likvidācijas pieteikumu tiesai var iesniegt Latvijas Bankas pārstāvis, bet šā likuma 367.panta trešajā daļā paredzētajā gadījumā — pieteicējs vai viņa pārstāvis.

(2) Saņemot pieteikumu, pārbaudāma iesniedzēja personība. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Kredītiestādes maksātnespējas pieteikums un likvidācijas pieteikums reģistrējams atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

373.pants. Kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas ierosināšana

(1) Lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums atstāts bez virzības, — ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad novērsti tiesneša lēmumā norādītie trūkumi vai beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Ierosinot lietu, tiesa apķīlā kredītiestādes mantu, izņemot gadījumus, kad maksātnespējas pieteikums iesniegts šā likuma 367.panta trešajā daļā paredzētajā kārtībā.

374.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot kredītiestādes maksātnespējas lietu izskatīšanai

(1) Ierosinot kredītiestādes maksātnespējas lietu, ar tiesneša lēmumu ieceļ Latvijas Bankas ieteiktu kredītiestādes administratoru.

(2) Par administratoru nevar iecelt personu, uz kuru attiecas Kredītiestāžu likumā noteiktie ierobežojumi.

(3) Ieceļot administratoru, viņam uzdod:

1) sagatavot to personu sarakstu, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta; 2) sagatavot pārskatu par kredītiestādes aktīviem (mantu) to reālajā (tirgus) vērtībā; 3) apzināt kredītiestādes valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu un sagatavot šīs mantas sarakstu; 4) sagatavot kreditoru sarakstu pēc kredītiestādes grāmatvedībā esošajiem datiem, norādot informāciju par kreditoriem, parādu un saistību apmēriem un izpildes termiņiem; 5) iesniegt minētās ziņas tiesai līdz lietas izskatīšanai.

(4) Lietai pievieno administratora parakstītu deklarāciju, kura apstiprina viņa piekrišanu stāties amatā un uzņemties likumā noteikto atbildību.

(5) Tiesnesis apliecina administratora apliecību.

375.pants. Kredītiestādes maksātnespējas lietas un likvidācijas lietas izskatīšana

(1) Kredītiestādes maksātnespējas lietu un likvidācijas lietu tiesa izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina pieteicēju, kredītiestādes pārstāvi, Latvijas Bankas pārstāvi, bet maksātnespējas lietā — arī administratoru.

(3) Kredītiestādes maksātnespējas lietā un likvidācijas lietā nav pieļaujama atteikšanās no pieteikuma vai tā grozīšana.

(4) Izskatot kredītiestādes maksātnespējas lietu, tiesa pārbauda, vai ir kāds no Kredītiestāžu likumā noteiktajiem apstākļiem, kas norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, un vai ir ievērota šā likuma 367.pantā noteiktā pieteikuma pirmstiesas izskatīšanas kārtība.

(5) Izskatot kredītiestādes likvidācijas lietu, tiesa nevērtē kredītiestādes maksātspēju.

376.pants. Tiesas spriedums kredītiestādes maksātnespējas lietā

(1) Ja tiesa konstatē kādu no apstākļiem, kas norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, tā ar savu spriedumu pasludina kredītiestādi par maksātnespējīgu un nosaka maksātnespējas iestāšanās dienu — maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienu vai pierādīto faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienu. Ja maksātnespējas pieteikumu iesniedzis likvidators, tiesa, izsludinot kredītiestādi par maksātnespējīgu, vienlaikus uz likvidatora pieteikuma pamata pieņem lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Taisot spriedumu par kredītiestādes maksātnespēju, tiesa apstiprina iecelto administratoru.

(3) Uz Latvijas Bankas pieteikuma un administratora sagatavotā saraksta pamata tiesa nosaka tos kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta.

(4) Spriedums ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret kredītiestādi, un spriedumu izpildīšanas lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no kredītiestādes nepiedzīto summu piedziņu.

(5) Ja tiesa nekonstatē apstākļus, kas norāda uz kredītiestādes maksātnespēju, tā pieteikumu noraida, vienlaikus izbeidzot maksātnespējas procesu un izlemjot jautājumu, vai pieteikums atbilstoši Kredītiestāžu likumam nav atzīstams par apzināti nepatiesu.

(6) Atzīstot pieteikumu par apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no pieteicēja tiesas izdevumus, kā arī administratora un administratora palīga atlīdzību.

377.pants. Tiesas spriedums kredītiestādes likvidācijas lietā

(1) Ja tiesa konstatē, ka Latvijas Banka atsaukusi kredītiestādes darbībai izsniegto licenci saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, tā atzīst kredītiestādi par likvidējamu. Spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Taisot spriedumu par kredītiestādes likvidāciju, tiesa ieceļ kredītiestādes likvidatoru. Par kredītiestādes likvidatoru tiesa ieceļ Latvijas Bankas ieteiktu personu.

(3) Par likvidatoru nevar iecelt personu, uz kuru attiecas Kredītiestāžu likumā noteiktie ierobežojumi.

(4) Uz Latvijas Bankas pieteikuma pamata tiesa nosaka tos kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās kredītiestādes likvidācijā ir obligāta.

(5) Spriedums ir pamats tiesvedības apturēšanai civillietās, kas ierosinātas pret kredītiestādi, un spriedumu izpildīšanas lietvedības izbeigšanai lietās par piespriesto, bet no kredītiestādes nepiedzīto summu piedziņu.

378.pants. Tiesas darbības pēc kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas pasludināšanas

(1) Pēc sprieduma pasludināšanas tiesa izsniedz administratoram vai likvidatoram trīs noteiktā kārtībā apliecinātus sprieduma norakstus ar atzīmi par sprieduma stāšanos spēkā.

(2) Spriedumā noteiktos kredītiestādes pārstāvjus un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā vai kredītiestādes likvidācijā ir obligāta, tiesnesis pret parakstu brīdina par to, ka:

1) viņu pienākums ir ierasties uz visām tiesas sēdēm, viņu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē, taču tiesa var atzīt viņu ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā; 2) viņiem ir pienākums sniegt tiesai un administratoram vai likvidatoram nepieciešamo informāciju; 3) dzīvesvietas maiņas gadījumā viņiem triju dienu laikā jāpaziņo tiesai un administratoram vai likvidatoram jaunā adrese; 4) pienākumu neizpildīšanas gadījumā viņus var saukt pie likumā noteiktās atbildības.

(3) Pēc administratora vai likvidatora lūguma tiesa pieņem lēmumu par mantas atbrīvošanu no apķīlājuma un tās nodošanu administratoram vai likvidatoram.

379.pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc kredītiestādes maksātnespējas pasludināšanas

(1) Pēc kredītiestādes maksātnespējas pasludināšanas uz attiecīgu pieteikumu pamata tiesa lemj par:

1) sanācijas atcelšanu; 2) bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu; 3) maksātnespējas procesa izdevumiem; 4 par ādu segšanas kārtību un termiņiem; 5) maksātnespējas procesa izbeigšanu; 6) vairāku administratoru iecelšanu; 7) administratora atkāpšanās pieņemšanu vai viņa atcelšanu un cita administratora iecelšanu.

(2) Tiesa izskata arī sūdzības par administratora rīcību un izlemj citus ar maksātnespējas procesu saistītos jautājumus.

(3) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(4) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, tiesas noteiktie kredītiestādes pārstāvji un personas, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt, ka kredītiestādes pārstāvjiem vai personām, kuru piedalīšanās maksātnespējas procesā ir obligāta, jāierodas uz tiesas sēdi, un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(5) Par pieteikumu un sūdzību izskatīšanu tiesa pieņem lēmumus, kuri nav pārsūdzami.

380.pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc kredītiestādes likvidācijas pasludināšanas

(1) Pēc kredītiestādes likvidācijas pasludināšanas uz attiecīgu pieteikumu pamata tiesa lemj par:

1) vairāku likvidatoru iecelšanu; 2) likvidatora atkāpšanās pieņemšanu vai viņa atcelšanu un cita likvidatora iecelšanu; 3) likvidācijas pabeigšanu un likvidatora pārskata apstiprināšanu.

(2) Tiesa izskata arī sūdzības par likvidatora rīcību un izlemj citus ar likvidāciju saistītos jautājumus.

(3) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai likvidators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(4) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas dienas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, likvidators, tiesas noteiktie kredītiestādes pārstāvji un personas, kuru piedalīšanās kredītiestādes likvidācijā ir obligāta. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt, ka kredītiestādes pārstāvjiem vai personām, kuru piedalīšanās likvidācijā ir obligāta, jāierodas uz tiesas sēdi, un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(5) Par pieteikumu un sūdzību izskatīšanu tiesa pieņem lēmumus, kuri nav pārsūdzami.

381.pants. Sanācijas atcelšana

(1) Par sanācijas atcelšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma.

(2) Administratora pieteikumā norādāmi apstākļi, kādos pieņemts lēmums par kredītiestādes sanāciju. Pieteikumam pievienojams sanācijas plāns un Latvijas Bankas atzinums par sanācijas atcelšanu.

(3) Tiesa atceļ lēmumu par kredītiestādes sanāciju tikai tad, ja konstatē, ka šāda lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

382.pants. Lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu

Lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu tiesa pieņem pēc administratora pieteikuma. Pieteikumam pievienojams attiecīgs administratora lēmums, ko apstiprinājusi Latvijas Banka.

383.pants. Maksātnespējas procesa un likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtības apstrīdēšana

(1) Pēc kreditora vai kreditoru grupas pieteikuma tiesa lemj par to, vai administratora vai likvidatora lēmums, ar kuru noteikta maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtība, atbilst likumam.

(2) Ja tiesa konstatē, ka administratora noteiktā maksātnespējas procesa izdevumu un parādu segšanas kārtība vai likvidatora noteiktā likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtība neatbilst likumam, tā pieņem lēmumu, kurā nosaka maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu un parādu segšanas kārtību, vienlaikus, ja nepieciešams, izlemjot jautājumu par nepamatoto maksātnespējas procesa vai likvidācijas izdevumu segšanu no administratora vai likvidatora nodrošinājuma.

384.pants. Lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu

(1) Par bankrota procedūras pabeigšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma, kuram pievienoti dokumenti, kas apliecina naudas izmaksas.

(2) Vienlaikus tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(3) Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa saņem no administratora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.

385.pants. Lēmums par likvidācijas pabeigšanu

(1) Par likvidācijas pabeigšanu tiesa lemj pēc likvidatora pieteikuma.

(2) Tiesa pie ņem lēmumu par likvidācijas pabeigšanu, vienlaikus apstiprinot likvidatora pārskatu par visu likvidācijas periodu.

(3) Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa saņem no likvidatora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.

386.pants. Sūdzības par administratora vai likvidatora rīcību

(1) Izskatot sūdzību par administratora vai likvidatora rīcību, tiesa var pieprasīt administratora vai likvidatora darbības pārskatu un Latvijas Bankas atzinumu par administratora vai likvidatora darbību un lemt par viņa atcelšanu.

(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētā rīcība neatbilst likumam, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram vai likvidatoram novērst pieļauto pārkāpumu.

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētā rīcība ir likumīga, tā sūdzību noraida.

387.pants. Lēmums par administratora vai likvidatora atkāpšanās pieņemšanu vai viņa atcelšanu

(1) Tiesa pieņem administratora vai likvidatora atkāpšanos, ja viņš iesniedz motivētu iesniegumu, kuram pievienots viņa darbības pārskats.

(2) Administratoru vai likvidatoru var atcelt tiesa pēc Latvijas Bankas pieteikuma. Pieteikumam pievienojams Latvijas Bankas lēmums par neuzticības izteikšanu administratoram vai likvidatoram sakarā ar kādu no šādiem apstākļiem:

1) administrators vai likvidators neatbilst Kredītiestāžu likuma 131.panta pirmās daļas noteikumiem vai atklājas kāds no 132.pantā minētajiem apstākļiem; 2) administrators vai likvidators nav kompetents; 3) administrators vai likvidators ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

(3) Tiesa var izskatīt jautājumu par administratora vai likvidatora atcelšanu pēc kreditora vai kreditoru grupas pieteikuma vai savas iniciatīvas, ja tās rīcībā ir pierādījumi, ka administrators vai likvidators, pildot savus pienākumus, neievēro Kredītiestāžu likuma un citu normatīvo aktu noteikumus un tiesas nolēmumus, administrators vai likvidators neatbilst Kredītiestāžu likuma 131.panta pirmās daļas noteikumiem vai atklājas kāds no 132.pantā minētajiem apstākļiem, administrators vai likvidators nav kompetents vai ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

388.pants. Jauna administratora vai likvidatora iecelšana administratora vai likvidatora atkāpšanās vai atcelšanas gadījumā

Administratora vai likvidatora atkāpšanās vai atcelšanas gadījumā tiesa pēc Latvijas Bankas ieteikuma nekavējoties ieceļ citu administratoru vai likvidatoru, kā arī nosaka termiņu nodrošinājumu apstiprinoša dokumenta iesniegšanai.

389.pants. Vairāku administratoru vai likvidatoru iecelšana

(1) Ņemot vērā kredītiestādes aktīvu apjomu, pēc Latvijas Bankas lūguma tiesa var iecelt vairākus administratorus vai likvidatorus, nosakot viņu funkcijas un savstarpējo pakļautību.

(2) Uz jebkuru administratora vai likvidatora amata kandidātu attiecas likumā noteiktie ierobežojumi.

48.nodaļa

Streika vai streika pieteikuma atzīšana par nelikumīgu

390.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikumu par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu saskaņā ar Streiku likumā minēto pamatu un noteikto kārtību var iesniegt darba devējs.

(2) Pieteikums par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedzams tiesai pēc streika norises vietas.

391.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda streika pieteicējus, streika pieteicēju vai streikotāju prasības, streika komitejas vadītāju, sastāvu, atrašanās vietu, Streiku likumā minēto pamatu, saskaņā ar kuru streiks vai streika pieteikums atzīstams par nelikumīgu.

(2) Pieteikumam pievieno darba devēja un darbinieku vai darbinieku arodorganizācijas streika sarunu protokolu.

392.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Tiesa izskata pieteikumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Pieteikumu izskata tiesas sēdē, par kuru iepriekš paziņo darba devējam, Valsts darba inspekcijai un streika komitejai.

(2) Pieteikuma iesniedzēja piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Viņa neierašanās gadījumā tiesai ir pamats lietu izbeigt.

393.pants. Prokurora piedalīšanās obligātums

Lietas sakarā ar pieteikumiem par streika vai streika pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu tiesa izskata, obligāti piedaloties prokuroram.

394.pants. Tiesas spriedums par pieteikumu

( 1) Izskatījusi pieteikumu, tiesa taisa spriedumu, ar kuru:

1) atzīst darba devēja pieteikumu par nepamatotu un noraida to; 2) atzīst darba devēja pieteikumu par pamatotu, bet streiku vai streika pieteikumu par nelikumīgu.

(2) Tiesas spriedums ir galīgs un apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

Septītā sadaļa

Saistību izpildīšana tiesas ceļā

49.nodaļa

Nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā

395.pants. Piekritība

Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

396.pants. Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā var iesniegt īpašnieks vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu.

(2) Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojami pārdošanas nosacījumi un apliecināts noraksts no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs, — arī ķīlas līguma noraksts.

(3) Pārdošanas nosacījumos norāda:

1) pārdodamā nekustamā īpašuma sastāvu; 2) nekustamā īpašuma apgrūtinājumus un ieķīlājumus; 3) izsoles sākumcenu; 4) nosolītās augstākās cenas samaksas veidu un kārtību; 5) tiesības nekustamajā īpašumā, kuras īpašnieks patur sev; 6) citus pārdošanas nosacījumus, kurus pārdevējs atzīst par nepieciešamiem.

(4) Ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas vairāku personu kopīgā īpašumā, tad, nosakot pārdošanu izsolē tiesas ceļā pēc īpašnieka pieteikuma, ir vajadzīga visu līdzīpašnieku piekrišana.

397.pants. Tiesas lēmums

Tiesa pieņem lēmumu atļaut pārdošanu izsolē, pārliecinājusies, ka:

1) nekustamais īpašums pieder pieteikuma iesniedzējam vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu; 2) nav likumīgu šķēršļu šā nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem nosacījumiem.

398.pants. Izsoles kārtība

Pārdošana izsolē notiek kārtībā, kāda šajā likumā noteikta tiesas spriedumu izpildei, ievērojot Civillikuma 2075., 2083., 2084., 2087., 2089. un 2090.panta noteikumus un šādus nosacījumus:

1) nekustamais īpašums aprakstāms un novērtējams tikai tajā gadījumā, ja to lūdz persona, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana; 2) sludinājumā norādāmi pārdošanas nosacījumi, kā arī tas, ka pārdošana ir labprātīga; 3) izsoli uzsāk, nolasot pārdošanas nosacījumus; 4) pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma izsoli var atzīt par notikušu arī tajā gadījumā, ja ieradies tikai viens pircējs; 5) ja saskaņā ar pārdošanas nosacījumiem nosolītās augstākās cenas pieņemšana ir atkarīga no pārdevēja un ja viņš pārdošanas nosacījumos paredzētajā vai tiesas noteiktajā laikā par to nav izteicies, atzīstams, ka viņš klusējot piekritis nosolītajai augstākajai cenai.

399.pants. Pircējam izsniedzamie dokumenti

Nekustamā īpašuma pircējam, kad viņš izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, tiesa izsniedz lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda, kā arī pārdošanas nosacījumus un izsoles aktu.

50.nodaļa

Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana

400.pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana

(1) Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama:

1) pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku vai komercķīlu; 2) pēc notariāli apliecinātiem un tiem juridiskā spēka ziņā pielīdzinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu; 3) pēc notariāli apliecinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem terminētiem īpašuma nomas vai īres līgumiem, kas paredz nomnieka vai īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai īrēto īpašumu (izņemot dzīvokli), kā arī pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu; 4) pēc protestētiem vekseļiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās saistības nav pakļautas bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, ja:

1) šī izpildīšana vērsta pret valsts īpašumu; 2) saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no paša akta.

4 01.pants. Personas, kuras var iesniegt pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

Iesniegt pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var:

1) persona, uz kuras vārda akts (līgums, vekselis) izdots; 2) persona, kurai akts nodots ar uzrādījuma kārtībā apliecinātu uzrakstu, atsevišķu zemesgrāmatas aktu, uzrādījuma kārtībā apliecinātu aktu vai notariālu aktu; 3) minēto personu mantinieks, ja viņa mantojuma tiesības pierādītas ar tiesas spriedumu par testamenta stāšanos likumīgā spēkā vai apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai tiesas lēmumu, ar kuru viņš ievests novēlētās mantas valdījumā (Civillikuma 638.pants) vai atzīts, ka viņš mantojumu pieņēmis (Civillikuma 697.pants); 4) galvinieks, kurš samaksājis parādnieka vietā uz tiesas sprieduma pamata vai piespiedu izpildīšanas kārtībā, vai arī kura izdarītā samaksa ir apstiprināta ar uzrādījuma kārtībā apliecinātu kvīti vai uzrakstu uz akta; 5) pēc nekustamā īpašuma nomas vai īres līgumiem — šā īpašuma ieguvējs, ja ieguvēja tiesības apliecinātas ar zemesgrāmatas aktu vai ar šā panta 3.punktā norādītajiem dokumentiem par īpašuma pāreju mantošanas ceļā; 6) pēc protestētiem vekseļiem — vekseļa turētājs, kura vārdā vekselis protestēts, kā arī galvinieks, indosants (žirants) un starpnieks, kuri vekseli samaksājuši un ceļ regresa prasījumu.

402.pants. Personas, pret kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana

Bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama:

1) pret personu, kuras vārdā akts izdots (līgumslēdzējs), bet pēc protestēta vekseļa — pret visām par to atbildīgajām personām; 2) pret galvinieku, ja viņš uzņēmies saistību kā pats parādnieks (Civillikuma 1702.panta otrā daļa); 3) pret saistību uzņēmušās personas mantinieku, ja par mantojuma pieņemšanu ir šā likuma 401.panta 3.punktā minētie pierādījumi.

403.pants. Piekritība

(1) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu naudas maksājumu saistībās vai kustamās mantas atdošanas saistībās iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas.

(2) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistībām atstāt vai atdot nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(3) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc kuģa hipotēkas obligācijas iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc hipotēkas reģistrācijas vietas.

404.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā norāda, kādu saistību un pēc kāda akta kreditors lūdz pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai.

(2) Pieteikumā par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu par naudas samaksu norāda piedzenamo galveno parādu, līgumsodu un procentus — kā nolīgtos, tā likumā noteiktos, bet pēc vekseļa — arī ar protestu saistītos izdevumus un likumā noteikto atlīdzību.

(3) Pieteikumam pievieno:

1) bez strīdus piespiedu kārtībā izpildāmo aktu un tā norakstu, bet pēc vekseļa — arī protesta aktu; 2) dokumentu par valsts nodevas samaksu; 3) pierādījumu par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam, ja no paša akta vai likuma neizriet, ka šāds brīdinājums nav nepieciešams.

405.pants. Tiesneša lēmums

(1) Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu izlemj tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata septiņu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to pieteicējam un parādniekam.

(2) Tiesnesis, pārbaudījis iesniegtā pieteikuma pamatotību un atzinis, ka tas apmierināms, pieņem lēmumu, ar kuru nosaka, kāda saistība un kādā apmērā ir izpildāma bezstrīdus piespiedu kārtībā. Lēmuma noraksts triju dienu laikā nosūtāms pieteicējam un parādniekam.

(3) Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Lēmums izpildāms saskaņā ar sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Tas iesniedzams izpildīšanai kopā ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļautā akta norakstu.

(4) Ja tiesnesis atzīst, ka pieteikums nav pamatots, viņš pieņem lēmumu par tā noraidīšanu. Lēmuma norakstu kopā ar iesniegtajiem dokumentiem tiesnesis nosūta pieteicējam.

406.pants. Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš sešu mēnešu laikā no lēmuma noraksta nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, bet, ja piedzinējs šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, — lūgt nodrošināt prasību.

51.nodaļa

Saistības priekšmeta iesniegšana tiesai glabājumā

407.pants. Saistības priekšmeta glabājuma pamats

Ja Civillikuma 1837.pantā noteiktajos gadījumos parādnieks nevar izpildīt saistību, viņam ir tiesības iesniegt saistības priekšmetu glabājumā rajona (pilsētas) tiesai pēc saistības izpildīšanas vietas.

408.pants. Saistības priekšmets

(1) Tiesai var iesniegt glabājumā:

1) skaidru naudu; 2) vērtspapīrus; 3) dokumentus; 4) vērtslietas.

(2) Citus priekšmetus tiesai glabājumā var iesniegt vienīgi tajā gadījumā, ja šo priekšmetu īpašību dēļ tiesai ir iespējams tos uzglabāt vai apsargāt.

409.pants. Pieteikuma saturs

Iesniedzot saistības priekšmetu tiesai glabājumā, pieteikumā norāda:

1) kreditora vai viņa tiesību pārņēmēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi), ja tiesību pārņēmējs parādniekam zināms, kā arī minēto personu dzīvesvietu vai atrašanās vietu (juridisko adresi) vai norādījumu, ka tā parādniekam nav zināma; 2) tās saistības apzīmējumu, kuras izpildīšanai iesniedz naudu vai citus priekšmetus; 3) iemeslu, kura dēļ nav bijis iespējams izpildīt saistību; 4) iesniedzamo naudas summu vai priekšmetu sīku apzīmējumu; 5) lūgumu izsniegt glabājumā iesniegto saistības priekšmetu kreditoram uz pieprasījumu.

410.pants. Tiesneša rīcība pēc pieteikuma saņemšanas

(1) Tiesnesis pēc pieteikuma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, izsniedz pieteicējam (parādniekam) dokumentu par iesniegtās naudas vai citu priekšmetu saņemšanu un pieņem lēmumu uzaicināt kreditoru saņemt glabājumā pieņemto saistības priekšmetu. Uzaicinājums izdarāms ar pavēsti, bet, ja kreditora vai viņa tiesību pārņēmēja dzīvesvieta vai atrašanās vieta (juridiskā adrese) nav zināma, — ar sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Pavēstē vai sludinājumā norāda saistību, pēc kuras saistības priekšmets iesniegts tiesai glabājumā, un uzaicina kreditoru saņemt glabājumā pieņemto saistības priekšmetu.

(3) Saņemot kreditora iesniegumu par glabājumā pieņemtā saistības priekšmeta izsniegšanu, tiesnesis noliek lietu izskatīšanai tiesas sēdē.

411.pants. Pieteicēja tiesības saņemt iesniegto priekšmetu atpakaļ

(1) Kamēr kreditors nav iesniedzis iesniegumu par glabājumā iesniegtā saistības priekšmeta izsniegšanu, pieteicējs (parādnieks) var saņemt iesniegto priekšmetu atpakaļ.

(2) Naudu, kas iemaksāta tiesā, lai dzēstu saistību vai prasījumus, kuri nodrošināti ar atzīmi zemesgrāmatā, ja šī atzīme ir jau dzēsta, pieteicējs (parādnieks) var saņemt atpakaļ tikai ar kreditora piekrišanu vai pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, kas iemaksu atzīst par spēkā neesošu.

(3 ) Ja pieteicējs (parādnieks) šajā pantā noteiktajā kārtībā saistības priekšmetu saņem atpakaļ, tiesa tiesvedību lietā izbeidz.

412.pants. Saistības priekšmeta izsniegšana kreditoram

(1) Iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu izskata tiesas sēdē, uz kuru uzaicina pieteicēju (parādnieku) un kreditoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis iesnieguma izskatīšanai.

(2) Tiesa, konstatējusi, ka kreditors piekrīt saņemt glabājumā pieņemto saistības priekšmetu, pieņem lēmumu par tā izsniegšanu kreditoram, kā arī par tiesas un glabāšanas izdevumu piedziņu no kreditora.

(3) Pirms pieņemt lēmumu par saistības priekšmeta izsniegšanu kreditoram, tiesa pieprasa no viņa aktu (ja tāds ir taisīts), kas ir par pamatu saistībai, kura dzēšama ar glabājumā iesniegto saistības priekšmetu.

(4) Ja ar kreditoram izsniegto saistības priekšmetu saistība dzēsta pilnīgi, tiesa iesniegto aktu nodod pieteicējam (parādniekam). Pretējā gadījumā tiesa uz akta taisa attiecīgu uzrakstu un nodod aktu kreditoram.

(5) Ja kreditors atsakās saņemt glabājumā pieņemto saistības priekšmetu un rodas strīds par tiesībām, tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, atdod glabājumā pieņemto saistības priekšmetu pieteicējam un izskaidro lietas dalībniekiem tiesības izšķirt strīdu prasības kārtībā.

C daļa

Tiesas spriedumu un lēmumu pārsūdzēšana

Astotā sadaļa

Apelācijas tiesvedība

52.nodaļa

Apelācijas sūdzības iesniegšana

413.pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību vai apelācijas protestu

(1) Par pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var iesniegt apelācijas sūdzību, bet prokurors — apelācijas protestu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, izņemot spriedumus, kuru pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā likums neparedz. Pārstāvis sūdzību iesniedz atbilstoši šā likuma 86.panta prasībām.

(2) Apelācijas protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā apelācijas sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

414.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Rajona (pilsētas) tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā.

(2) Apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā.

(3) Apelācijas instances tiesai adresētā apelācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(4) Ja apelācijas sūdzību termiņā iesniedz tieši apelācijas instances tiesai, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

415.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņi

(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņa tecējums sākas no dienas, kad tiesa sastādījusi pilno spriedumu.

(3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

416.pants. Apelācijas sūdzības saturs

(1) Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība; 2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu; 4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz; 5) kā izpaužas sprieduma nepareizība; 6) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesai; 7) sūdzības iesniedzēja lūgumu; 8) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Apelācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.

(3) Apelācijas sūdzību, kuru iesniegusi persona, kas nav lietas dalībnieks vai viņa pārstāvis, nepieņem un atdod iesniedzējam.

417.pants. Apelācijas sūdzības noraksti

(1) Apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus un pievienoto dokumentu norakstus, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam.

(2) Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru oriģināli vai noraksti jau atrodas pie lietas dalībniekiem.

418.pants. Apelācijas sūdzības robežas

(1) Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav celti pirmās instances tiesā.

(2) Par jauniem prasījumiem nav uzskatāma:

1) prasījumu precizēšana; 2) acīm redzamu kļūdu izlabošana prasībā; 3) procentu un pieaugumu pievienošana prasībai; 4) prasība atlīdzināt mantas vērtību sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā; 5) prasījuma kopējās summas sastāvdaļu grozīšana šīs summas robežās; 6) prasījuma, ar kuru lūgts atzīt tiesības, grozīšana uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ; 7) prasības summas palielināšana sakarā ar lietas gaitā pieaugušajām tirgus cenām.

419.pants. Pievienošanās apelācijas sūdzībai

(1) Līdzdalībnieki un trešās personas, kas piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi apelācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Par pievienošanos sūdzībai paziņo rakstveidā apelācijas instances tiesai ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas apelācijas instancē.

(3) Iesniegumu par pievienošanos apelācijas sūdzībai ar valsts nodevu neapmaksā.

420.pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai, ja:

1) iesniegta apelācijas sūdzība, kura neatbilst šā likuma 416.panta pirmās vai otrās daļas prasībām; 2) apelācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti; 3) iesniegta apelācijas sūdzība, par kuru nav samaksāta valsts nodeva.

(2) Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

421.pants. Tiesneša lēmuma pārsūdzēšana

Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību.

422.pants. Pirmās instances tiesas rīcība pēc apelācijas sūdzības saņemšanas

(1) Pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka apelācijas sūdzība atbilst šā likuma 416. un 417.panta prasībām, nekavējoties paziņo par šo sūdzību pārējiem lietas dalībniekiem un nosūta viņiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus, norādot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa notecēšanas tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem apelācijas instances tiesai.

423.pants. Lietas dalībnieka rakstveida paskaidrojums

(1) Lietas dalībnieks rakstveida paskaidrojumu uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar tā norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam, var iesniegt apelācijas instances tiesai 30 dienu laikā no dienas, kad viņam nosūtīts apelācijas sūdzības noraksts.

(2) Paskaidrojuma norakstus tiesa nosūta pārējiem lietas dalībniekiem.

424.pants. Pretapelācijas sūdzība

(1) Pēc apelācijas sūdzības noraksta saņemšanas puse ir tiesīga iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2 ) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 413., 416., 417. un 418.panta prasībām.

(3) Pretapelācijas sūdzība iesniedzama apelācijas instances tiesai termiņā, kas paredzēts šā likuma 423.pantā.

(4) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas apelācijas instances tiesa nekavējoties nosūta pārējiem lietas dalībniekiem sūdzības norakstus.

53.nodaļa

Lietas izskatīšana apelācijas instancē

425.pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa notecēšanas pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un noliek lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība nosūtīta apelācijas instances tiesai, pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzību iesniegšanas kārtību, tiesnesis pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja nokavēts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kas nav lietas dalībnieks vai viņa pilnvarots pārstāvis; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod iesniedzējam; 2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, pieļauti šā likuma 416.panta pirmajā daļā norādītie trūkumi vai nav samaksāta valsts nodeva.

(3) Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi konstatēti apelācijas instances tiesas sēdē, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.

426.pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē

(1) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

(2) Apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā. Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama.

(3) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, nenosūtot to jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, izņemot šā likuma 427.pantā norādītos gadījumus.

427.pants. Gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā, ja apelācijas instances tiesa konstatē, ka:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā; 2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu paziņot lietas dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu; 3) pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu; 4) tiesas spriedums piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personai, kura nav pieaicināta lietā kā lietas dalībnieks; 5) lietā nav tiesas sēdes protokola vai pilna tiesas sprieduma.

(2) Apelācijas instances tiesa, atzīstot par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai prasība atstāta bez izskatīšanas, atceļ pirmās instances spriedumu šajā daļā un lietu nosūta izskatīšanai pirmās instances tiesā.

428.pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

(1) Lietas dalībniekus aicina un citas personas izsauc uz tiesu saskaņā ar šā likuma 6.nodaļas noteikumiem.

(2) Apelācijas instances tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 21.nodaļas noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā noteiktās īpatnības.

429.pants. Paskaidrojumu sniegšana apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesas sēdē paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesniegušas abas puses, — prasītājs.

(2) Ja prokurors iesniedzis apelācijas protestu, viņš sniedz paskaidrojumus pirms pārējo lietas dalībnieku paskaidrojumiem.

430.pants. Pierādījumu pārbaude apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa pati izlemj, kurus pierādījumus pārbaudīt tiesas sēdē.

(2) Pārbaudot un vērtējot pierādījumus, apelācijas instances tiesa ievēro šā likuma trešās sadaļas noteikumus.

(3) Fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

(4) Ja apelācijas instances tiesā lietas dalībnieks iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, un ja apelācijas instances tiesa atzīst, ka ar šādu rīcību apzināti kavēta lietas iztiesāšana, apelācijas instances tiesa var viņam uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

431.pants. Apelācijas tiesvedības izbeigšana

(1) Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs to atsaukt, kamēr nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesnieguši citi lietas dalībnieki vai kad iesniegts apelācijas protests.

(3) Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs bez attaisnojoša iemesla divas reizes neierodas tiesas sēdē un nav lūdzis lietu izskatīt viņa prombūtnē, tiesa var izbeigt apelācijas tiesvedību.

(4) Ja apelācijas tiesvedību izbeidz, valsts nodevu neatmaksā.

54.nodaļa

Apelācijas instances tiesas spriedums vai lēmums

432.pants. Apelācijas instances tiesas spriedums

(1 ) Apelācijas instances tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, tiesa taisa sprieduma veidā.

(2) Apelācijas instances tiesa spriedumu taisa un sastāda šā likuma 189. — 198.pantā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā pantā norādītās īpatnības.

(3) Sprieduma ievaddaļā papildus šā likuma 193.panta trešajā daļā minētajiem apstākļiem tiesa norāda apelācijas sūdzības iesniedzēju un tiesas spriedumu, par kuru iesniegta sūdzība.

(4) Sprieduma aprakstošajā daļā papildus šā likuma 193.panta ceturtajā daļā minētajiem apstākļiem tiesa norāda pirmās instances tiesas sprieduma saturu, apelācijas (pretapelācijas) sūdzības un iebildumu saturu.

(5) Sprieduma motīvu daļā papildus šā likuma 193.panta piektajā daļā minētajiem apstākļiem tiesa motivē attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu un pret apelācijas (pretapelācijas) sūdzību.

433.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšana

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā likuma 199.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Sprieduma norakstu lietas dalībniekiem nosūta šā likuma 208.pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

434.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā tā pasludināšanas brīdī.

435.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu izlabošana apelācijas instances tiesas spriedumā

(1) Apelācijas instances tiesa pēc savas iniciatīvas vai lietas dalībnieka pieteikuma ir tiesīga izlabot spriedumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas.

( 2) Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma par kļūdu izlabošanu izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu izdarīt kļūdas labojumu spriedumā lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

436.pants. Apelācijas instances tiesas papildspriedums

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja:

1) nav taisīts spriedums par kādu no prasījumiem, kas ir bijis apelācijas instances tiesas izskatīšanas priekšmets; 2) tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, vai darbības, kas jāizpilda; 3) spriedumā nav izlemts par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu.

(2) Papildsprieduma taisīšanu var ierosināt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(3) Papildspriedumu tiesa taisa pēc jautājuma izskatīšanas tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis papildsprieduma taisīšanai vai pieteikuma noraidīšanai.

(4) Papildspriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

(5) Par tiesas lēmumu atteikt papildsprieduma taisīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

437.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izskaidrošana

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc lietas dalībnieka pieteikuma ar savu lēmumu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana ir pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš sprieduma izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(4) Par tiesas lēmumu jautājumā par sprieduma izskaidrošanu var iesniegt blakus sūdzību.

438.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildes atlikšana, sadalīšana termiņos, tā izpildes veida un kārtības grozīšana

(1) Apelācijas instances tiesa ir tiesīga pēc lietas dalībnieka pieteikuma, ievērojot pušu mantisko stāvokli vai citus svarīgus apstākļus, atlikt sprieduma izpildi vai sadalīt to termiņos, kā arī grozīt tā izpildes veidu un kārtību.

(2) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildi vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

439.pants. Apelācijas instances tiesas rīcība, ja spriedums netiek pārsūdzēts kasācijas kārtībā

Pēc kasācijas sūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa notecēšanas, ja kasācijas sūdzība nav iesniegta, apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.

440.pants. Tiesvedības apturēšana, prasības atstāšana bez izskatīšanas, tiesvedības izbeigšana apelācijas instances tiesā

Apelācijas instances tiesa aptur tiesvedību, atstāj prasību bez izskatīšanas vai izbeidz tiesvedību gadījumos un kārtībā, kāda noteikta šā likuma 24., 25. vai 26.nodaļā.

Devītā sadaļa

Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas

lēmumu pārsūdzēšana

55.nodaļa

Blakus sūdzības iesniegšana un izskatīšana

441.pants. Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšanas vai protestēšanas pamats

(1) Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumus var pārsūdzēt atsevišķi no tiesas sprieduma lietas dalībnieki, iesniedzot blakus sūdzību, kā arī prokurors, iesniedzot blakus protestu:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos; 2) ja tiesas lēmums kavē lietas virzību.

(2) Par citiem pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem blakus sūdzību neiesniedz, bet iebildumus par šiem lēmumiem var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā.

(3) Blakus protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā blakus sūdzība.

442.pants. Termiņš blakus sūdzības iesniegšanai

(1) Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

443.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Blakus sūdzība iesniedzama tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi, un tā adresējama:

1) par pirmās instances tiesas lēmumu — attiecīgajai apelācijas instances tiesai; 2) par apgabaltiesas kā apelācijas instances lēmumu — Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai; 3) par Tiesu palātas lēmumu — Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

(2) Blakus sūdzība nav apmaksājama ar valsts nodevu.

444.pants. Blakus sūdzības noraksti

Blakus sūdzībai pievienojami tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam.

445.pants. Blakus sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniedzējs nav parakstījis blakus sūdzību vai tai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, tiesnesis pieņem lēmumu atstāt blakus sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, blakus sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai. Pretējā gadījumā blakus sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

446.pants. Tiesas rīcība pēc blakus sūdzības saņemšanas

(1) Pēc blakus sūdzības saņemšanas tiesnesis sūdzības norakstus un tai pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta lietas dalībniekiem.

(2) Izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar blakus sūdzību tai tiesu instancei, kurai sūdzība adresēta.

447.pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

Blakus sūdzību izskata tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

448.pants. Apgabaltiesas, Tiesu palātas un Senāta kompetence

Apgabaltiesai, Tiesu palātai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt; 2) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi; 3) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības; 4) grozīt lēmumu.

449.pants. Par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma likumīgais spēks

(1) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā tā pieņemšanas brīdī, izņemot šajā pantā paredzētos gadījumus.

(2) Apgabaltiesas vai Tiesu palātas lēmums, ar kuru noraidīta blakus sūdzība par lēmumu atteikties pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 132.panta 1. un 2.punktu, vai par tiesvedības izbeigšanu, pamatojoties uz šā likuma 223.panta 1. un 2.punktu, ir pārsūdzams Senātā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(3) Tiesu palātas lēmums par blakus sūdzību par zemesgrāmatu tiesneša lēmumu pārsūdzams Senātā 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

(4) Pārsūdzot Senātā šā panta otrajā un trešajā daļā paredzētos lēmumus, iemaksājama drošības nauda četrdesmit latu apmērā.

Desmitā sadaļa

Kasācijas tiesvedība

56.nodaļa

Kasācijas sūdzības iesniegšana

450.pants. Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu

(1) Apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors — iesniegt kasācijas protestu.

(2) Kasācijas protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(3) Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārkāpusi savas kompetences ietvarus.

451.pants. Materiālo tiesību normas pārkāpums

Materiālo tiesību norma atzīstama par pārkāptu, ja tiesa:

1) nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot; 2) piemērojusi materiālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot; 3) materiālo tiesību normu iztulkojusi nepareizi.

452.pants. Procesuālo tiesību normas pārkāpums

(1) Procesuālo tiesību norma uzskatāma par pārkāptu, ja tiesa:

1) nav piemērojusi to procesuālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot; 2) piemērojusi procesuālo tiesību normu, kuru nevajadzēja piemērot; 3) procesuālo tiesību normu iztulkojusi nepareizi.

(2) Procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas.

(3) Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, katrā ziņā uzskatāms tas, ka:

1) tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā; 2) tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka pienākumu paziņot procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu; 3) pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu; 4) tiesas spriedums piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personai, kura nav pieaicināta lietā kā procesa dalībnieks; 5) lietā nav tiesas sēdes protokola vai pilna tiesas sprieduma.

453.pants. Kasācijas sūdzības saturs

(1) Kasācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments); 2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi); 3) spriedumu, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesu, kas taisījusi spriedumu; 4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz; 5) kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi, kā izpaužas šis pārkāpums vai kādā veidā tiesa pārkāpusi savas kompetences ietvarus; 6) lūgumu Senāta rīcības sēdei nodot lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā; 7) Senātam izteikto lūgumu.

(2) Kasācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzis pārstāvis, sūdzībai pievieno attiecīgu pilnvaru vai citu dokumentu, kas apliecina pārstāvja tiesības.

(3) Kasācijas sūdzību, kuru iesniegusi persona, kas nav tam pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam.

(4) Kasācijas sūdzībai pievieno dokumentu, kas apliecina drošības naudas nomaksu.

454 .pants. Termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņa tecējums sākas no šīs dienas.

(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

455.pants. Tiesneša lēmuma pārsūdzēšana

Par tiesneša lēmumu atteikties pieņemt kasācijas sūdzību var iesniegt blakus sūdzību.

456.pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Kasācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(2) Ja kasācijas sūdzību termiņā iesniedz tieši kasācijas instances tiesai, termiņš nav uzskatāms par nokavētu.

457.pants. Kasācijas sūdzības noraksti

Kasācijas sūdzību iesniedz kopā ar tās norakstiem, kuru skaits atbilst lietas dalībnieku skaitam.

458.pants. Drošības nauda

(1) Iesniedzot kasācijas sūdzību, iemaksājama drošības nauda piecdesmit latu apmērā.

(2) Ja Senāts pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

(3) Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz Senāta rīcības sēdei, sūdzības iesniedzējam atmaksā drošības naudu.

(4) Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.

459.pants. Kasācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kuru nav parakstījis tās iesniedzējs, ja kasācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, ja nav samaksāta drošības nauda, apelācijas instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu atstāt kasācijas sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā novērš lēmumā norādītos trūkumus, kasācijas sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai.

(3) Ja iesniedzējs noteiktā termiņā lēmumā norādītos trūkumus nav novērsis, kasācijas sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

(4) Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Ja šā panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzība tiek atdota apelācijas instances tiesai šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto darbību izpildei.

460.pants. Apelācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības saņemšanas

(1) Apelācijas instances tiesas tiesnesis nosūta pārējiem lietas dalībniekiem kasācijas sūdzības norakstus un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no norakstu nosūtīšanas dienas ir tiesības iesniegt Senātam paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību.

(2) Izbeidzoties sprieduma pārsūdzēšanas termiņam, apelācijas instances tiesa civillietu kopā ar kasācijas sūdzību nekavējoties nosūta Senātam.

461.pants. Pievienošanās kasācijas sūdzībai

(1) Līdzdalībnieki un trešās personas, kas uzstājas procesā tās personas pusē, kura iesniegusi kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Iesniedzot pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai, drošības nauda nav jāmaksā.

462.pants. Kasācijas sūdzības atsaukšana

(1) Persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību, ir tiesīga to atsaukt līdz kasācijas instances tiesas sēdei.

(2) Ja kasācijas sūdzību atsauc, kasācijas tiesvedību lietā izbeidz.

463.pants. Pretsūdzības iesniegšana

(1) Lietas dalībnieks 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta nosūtīšanas dienas var iesniegt Senātam savu pretsūdzību.

(2) Iesniedzot pretsūdzību, jāievēro šā likuma 450., 451., 452., 453., 457. un 458.panta noteikumi.

(3) Ja kasācijas sūdzība atsaukta, pretsūdzību izskata patstāvīgi.

57.nodaļa

Lietas izskatīšana kasācijas instancē

464.pants. Senāta rīcības sēde

(1) Visas Senātam iesniegtās kasācijas sūdzības un protestus izskata rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tie atbilst šā likuma 450. — 454.panta prasībām un vai ir izskatāmi kasācijas instances tiesas sēdē.

(2) Rīcības sēdē civillietu izskata Senāta departamenta priekšsēdētāja nozīmēta senatoru kolēģija, kuras sastāvā ir trīs senatori.

(3) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas sūdzība neatbilst likuma prasībām, tā pieņem lēmumu par kasācijas tiesvedības izbeigšanu.

(4) Ja kaut viens no senatoriem uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, senatoru kolēģija pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(5) Ar senatoru kolēģijas vienbalsīgu lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā paplašinātā Senāta sastāvā.

(6) Ja lietu nodod Senāta izskatīšanai, pēc puses lūguma ar rīcības sēdes lēmumu var apturēt sprieduma izpildi šajā lietā.

465.pants. Lietas nolikšana izskatīšanai Senāta sēdē

(1) Lietas izskatīšanas laiku, tiesas sastāvu un referentu nosaka Senāta departamenta priekšsēdētājs. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem.

(2) Kasācijas instancē lietu izskata trīs senatori, bet šajā likumā noteiktajos gadījumos — senatoru kolēģija ne mazāk kā septiņu senatoru sastāvā.

466.pants. Lietas izskatīšanas sākums

(1) Sēdes priekšsēdētājs atklāj tiesas sēdi un paziņo, kādu lietu Senāts izskata.

(2) Sēdes priekšsēdētājs noskaidro, kuri lietas dalībnieki ieradušies, viņu personību un pārstāvju pilnvarojumu.

467.pants. Tiesību un pienākumu izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Sēdes priekšsēdētājs paziņo tiesas sastāvu, kā arī nosauc prokuroru un tulku, ja tas piedalās tiesas sēdē, un izskaidro lietas dalībniekiem viņu tiesības pieteikt noraidījumus, kā arī citas procesuālās tiesības un pienākumus.

(2) Noraidījuma pamatu un noraidījuma izlemšanas kārtību nosaka šā likuma 19. — 21.pants.

468.pants. Sekas, kas rodas, ja tiesas sēdē neierodas lietas dalībnieki

To lietas dalībnieku neierašanās, kuriem pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

469.pants. Lietas dalībnieku pieteikumu izlemšana

Lietas dalībnieku pieteikumus, kas saistīti ar lietas izskatīšanu, izlemj pēc citu lietas dalībnieku viedokļa noklausīšanās.

470.pants. Ziņojums par lietu

Lietas izskatīšana sākas ar senatora referenta ziņojumu par lietu.

471.pants. Lietas dalībnieku paskaidrojumi un prokurora atzinums

(1) Pēc senatora ziņojuma tiesa noklausās pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus. Tiesa var iepriekš noteikt laiku paskaidrojumu sniegšanai, taču abām pusēm tas piešķirams vienāds.

(2) Pirmais runā lietas dalībnieks, kas iesniedzis kasācijas sūdzību, vai prokurors, ja viņš iesniedzis protestu. Ja spriedumu pārsūdzējušas abas puses, pirmais runā prasītājs.

(3) Senatori var uzdot lietas dalībniekiem jautājumus.

(4) Katrai pusei ir tiesības uz vienu repliku.

(5) Ja prokurors piedalās lietā, kurā nav iesniegts kasācijas protests, viņš dod atzinumu pēc pušu paskaidrojumiem un replikām.

472.pants. Sprieduma taisīšana

(1) Pēc lietas dalībnieku paskaidrojumiem un prokurora atzinuma tiesa aiziet apspriežu istabā, lai taisītu spriedumu.

(2) Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai paplašinātā Senāta sastāvā.

(3) Izskatot lietu paplašinātā sastāvā, spriedumu taisa ar balsu vairākumu un to paraksta visi senatori.

(4) Pēc senatoru apspriedes tiesa atgriežas sēžu zālē un sēdes priekšsēdētājs pasludina spriedumu, nolasot tā rezolutīvo daļu, un paziņo, kad lietas dalībnieki var iepazīties ar pilnu sprieduma tekstu.

58.nodaļa

Kasācijas instances tiesas spriedums

473.pants. Lietas izskatīšanas robežas

(1) Tiesa, izskatot lietu kasācijas kārtībā, pārbauda lietā esošā sprieduma likumību pārsūdzētajā daļā attiecībā uz personām, kas spriedumu pārsūdzējušas vai pievienojušās kasācijas sūdzībai, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā.

(2) Tiesa var atcelt visu spriedumu, lai gan pārsūdzēta tikai tā daļa, ja konstatē tādus likuma pārkāpumus, kas noveduši pie visas lieta s nepareizas izspriešanas.

474.pants. Kasācijas instances tiesas tiesības

Tiesa, izskatījusi lietu, var taisīt vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt; 2) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai; 3) atcelt visu spriedumu vai tā daļu un atstāt pieteikumu bez izskatīšanas vai arī izbeigt tiesvedību, ja otrās instances tiesa nav ievērojusi šā likuma 219. vai 223.panta noteikumus; 4) grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, ja tas nepareizi noteikts, kļūdaini piemērojot materiālo tiesību normu.

475.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma saturs

(1) Kasācijas instances tiesas spriedums sastāv no ievada, aprakstošās, motīvu un rezolutīvās daļas.

(2) Ievada daļā tiesa norāda:

1) tiesas nosaukumu un sastāvu; 2) sprieduma taisīšanas laiku; 3) lietas dalībniekus un strīda priekšmetu; 4) personas, kas iesniegušas kasācijas sūdzību (pretsūdzību) vai tai pievienojušās.

(3) Aprakstošajā daļā tiesa norāda:

1) īsu lietas apstākļu izklāstījumu; 2) apelācijas instances tiesas sprieduma būtību; 3) kasācijas sūdzības motīvus; 4) pretsūdzības motīvus vai paskaidrojumu būtību.

(4) Motīvu daļā tiesa norāda:

1) noraidot kasācijas sūdzību — argumentus, kuru dēļ sūdzība noraidīta; 2) apmierinot kasācijas sūdzību — argumentus par apelācijas instances tiesas pieļautajiem tiesību normu pārkāpumiem, to nepareizu iztulkošanu vai kompetences ietvaru pārkāpumu.

(5) Rezolutīvajā daļā tiesa norāda nolēmumu saskaņā ar šā likuma 474.panta attiecīgo punktu.

476.pants. Kasācijas instances tiesas norādījumu obligātums

(1) Likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāts tiesai, kas šo lietu izskata no jauna.

(2) Kasācijas instances tiesa nenorāda savā spriedumā, kāds spriedums jātaisa, izskatot lietu no jauna.

477.pants. Kasācijas instances tiesas sprieduma likumīgais spēks

Kasācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī.

Vienpadsmitā sadaļa

Lietas, kurā spriedums vai lēmums stājies likumīgā spēkā, jauna izskatīšana

59.nodaļa

Lietas jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

478.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt lietas dalībnieks, iesniedzot pieteikumu:

1) par rajona (pilsētas) tiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu — attiecīgajai apgabaltiesai; 2) par apgabaltiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu — Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātai; 3) par Tiesu palātas sprieduma vai lēmuma atcelšanu — Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentam.

(2) Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu lietas jaunai izskatīšanai.

(3) Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi.

479.pants. Jaunatklātie apstākļi

Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst:

1) būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam; 2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas apzināti nepatiesas liecinieku liecības, apzināti nepatiesu eksperta atzinumu, apzināti nepatiesu tulkojumu, viltotus rakstveida vai lietiskos pierādījumus, uz kuru pamata taisīts spriedums; 3) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai pieņemts lēmums; 4) tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā lietā.

480.pants. Pieteikuma iesniegšanas termiņa aprēķināšana

Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:

1) šā likuma 479.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem — no šo apstākļu atklāšanas dienas; 2) šā likuma 479.panta 2. un 3.punktā norādītajos gadījumos — no dienas, kad likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā; 3) šā likuma 479.panta 4.punktā norādītajos gadījumos — no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā vai krimināllietā, vai arī kad atcelts citas iestādes lēmums, uz kura pamatots tas spriedums vai lēmums, kuru lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

481.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata tiesas sēdē triju tiesnešu sastāvā.

(2) Par tiesas sēdi paziņo un pieteikuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

482.pants. Tiesas lēmums

(1) Tiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā likuma 479.pantu.

(2) Ja tiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

(3) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

60.nodaļa

Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem

483.pants. Protesta iesniegšana

Protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var iesniegt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi.

484.pants. Pamats protesta iesniegšanai

Pamats protesta iesniegšanai par spēkā stājušos tiesas nolēmumu ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras ir izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki .

485.pants. Protesta izskatīšanas kārtība

Protestu izskata Senāts šā likuma 464.—477.pantā norādītajā kārtībā.

D daļa

Šķīrējtiesa

Divpadsmitā sadaļa

Šķīrējtiesas izveidošana un darbība

61.nodaļa

Vispārīgie noteikumi

486.pants. Šķīrējtiesas izveidošana

(1) Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa var darboties arī pastāvīgi.

(2) Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz statūtu vai nolikuma pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Pastāvīgu šķīrējtiesu var izveidot juridiskās personas, kas par tās izveidošanu paziņo Tieslietu ministrijai.

(4) Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav uzņēmējdarbība.

487.pants. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi

Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:

1) kas saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā; 2) kas saistīts ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm; 3) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamu īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā; 4) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece; 5) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde.

488.pants. Strīda izšķiršanā piemērojamās procesuālās normas

Šķīrējtiesai saistošas ir tikai šā likuma D daļā noteiktās procesuālās normas, ja vien šajā daļā nav noteikts citādi.

489.pants. Strīda izšķiršanā piemērojamās materiālo tiesību normas

(1) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesai vispirms jāapsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem.

(2) Ja šādas vienošanās nav bijis vai šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.

62.nodaļa

Šķīrējtiesas līgums

490.pants. Šķīrējtiesas līguma jēdziens

(1) Šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta vienošanās starp pusēm par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.

(2) Puses var vienoties par tāda strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties nākotnē.

491.pants. Šķīrējtiesas līguma puses

Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt:

1) rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas; 2) Latvijā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona.

492.pants. Šķīrējtiesas līguma forma

(1) Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu (šķīrējtiesas klauzulu) var ietvert jebkurā līgumā.

(2) Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā.

(3) Līgumā var iekļaut atrunu par strīda izskatīšanas kārtību saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu vai pušu vienošanos.

(4) Šķīrējtiesas līgumu var atcelt vai grozīt saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.

493.pants. Šķīrējtiesas līguma spēks

(1 ) Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.

(2) Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.

(3) Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.

(4) Katra puse ir tiesīga vienpusēji atkāpties no šķīrējtiesas līguma, paziņojot par to otrai pusei, ja puses nav noteikušas citu termiņu lietas izskatīšanai šķīrējtiesā un ir viens no šādiem nosacījumiem:

1) šķīrējtiesas procesā ilgāk par četriem mēnešiem netiek izveidots šķīrējtiesas sastāvs vai netiek veiktas nekādas procesuālās darbības; 2) šķīrējtiesa gada laikā no šķīrējtiesas procesa uzsākšanas nav pabeigusi strīda izskatīšanu ar nolēmumu.

494.pants. Šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums

Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šā līguma spēkā esamība, šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma 19. un 25.pantu.

63.nodaļa

Šķīrējtiesas procesa sagatavošana

495.pants. Strīda pakļautības noteikšana

(1) Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.

(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.

(3) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.

496.pants. Prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā

(1) Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas šā likuma 138.pantā noteiktajā kārtībā var nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati tiesa pēc puses vai šķīrējtiesas lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

497.pants. Šķīrējtiesnesis

(1) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šā likuma noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru rīcībspējīgu personu neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona rakstveidā ir piekritusi būt par šķīrējtiesnesi.

(3) Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.

498.pants. Šķīrējtiesnešu skaits

(1) Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.

(2) Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.

499.pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana

(1) Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.

(2) Puses šķīrējtiesnešu iecelšanu var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(3) Ja šķīrējtiesas līgumā noteikts, ka strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.

(4) Ja puses nav vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgajai šķīrējtiesai un par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, kuri, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kas ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

500.pants. Šķīrējtiesneša atcelšana

Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

50 1.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati

(1) Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

(2) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

502.pants. Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība

(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību.

(2) Ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa un puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, to nosaka saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi, 15 dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kā d s no šā likuma 501.pantā minētajiem apstākļiem, nosūta šķīrējtiesnešiem paziņojumu, norādot tajā, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida, un noraidījuma pamatu. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu izlemj pārējie šķīrējtiesneši. Ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis, jautājumu par noraidījumu izlemj šis šķīrējtiesnesis.

503.pants. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās

(1) Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums; 2) ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas; 3) ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu; 4) ar šķīrējtiesneša nāvi.

(2) Par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas kārtību puses var brīvi vienoties. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanas kārtību un strīdu izskata pastāvīgā šķīrējtiesa, piemērojami šķīrējtiesas reglamenta noteikumi.

504.pants. Jauna šķīrējtiesneša iecelšana

Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šā likuma 499.pantā noteiktajā kārtībā.

64.nodaļa

Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

505.pants. Pušu līdztiesība un sacīkste

Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

506.pants. Šķīrējtiesas procesa kārtības noteikšana

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.

(2) Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgā šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, šķīrējtiesa pati nosaka šo kārtību.

(4) Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

507.pants. Termiņi

(1) Šķīrējtiesa pati nosaka procesuālos termiņus šā likuma 493.pantā noteikto termiņu ietvaros.

(2) Pastāvīgā šķīrējtiesa ievēro šķīrējtiesas reglamentā noteiktos procesuālos termiņus.

508.pants. Strīda izšķiršanas vieta

Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka šķīrējtiesa.

509.pants. Šķīrējtiesas valoda

(1) Process šķīrējtiesā notiek valsts valodā. Citā valodā process var notikt, ja par to ir vienojušās puses.

(2) Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Kārtību, kādā tiek apmaksāti tulka pakalpojumi, nosaka šķīrējtiesa.

(3) Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

510.pants. Pušu pārstāvība

(1) Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

511.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumi

(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar strīda izskatīšanu saistītās maksas, kā arī šķīrējtiesneša honorārs.

(2) Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru, kā arī samaksas termiņus un kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot prasības summu, strīda sarežģītību un šķīrējtiesas līgumā minētos nosacījumus.

(3) Šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, šķīrējtiesneša honorāru nosaka pēc šķīrējtiesneša iecelšanas, ja vien puses līgumā nav noteikušas citādi.

512.pants. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte

(1) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

513.pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

(1) Šķīrējtiesā, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, ja puses šķīrējtiesas līgumā ir vienojušās par šķīrējtiesas sastāvu, kā arī pastāvīgā šķīrējtiesā process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.

(2) Šķīrējtiesā, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, ja puses līgumā nav vienojušās par šķīrējtiesas sastāvu, šķīrējtiesas process sākas ar brīdi, kad atbildētājs saņem no prasītāja prasības pieteikuma norakstu un paziņojumu par šķīrējtiesneša iecelšanu.

514.pants. Prasības pieteikuma iesniegšana

(1) Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.

(2) Prasības pieteikumā norāda:

1) informāciju par pusēm: a) juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi) un, ja prasītājam ir zināmi, — arī reģistrācijas numuru un tālruņa numuru, b) fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu un, ja prasītājam ir zināmi, — arī personas kodu un tālruņa numuru; 2) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu; 3) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina; 4) prasītāja prasījumus; 5) pievienoto dokumentu sarakstu.

(3) Prasības pieteikumam pievieno:

1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds; 2) līgumu, kura sakarā radies strīds; 3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā; 4) pierādījumus par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam.

515.pants. Atsauksme uz prasību

Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, norādot iebildumus, ja tādi ir, un tos apstiprinošus pierādījumus.

516.pants. Pretprasība

(1) Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts ar šķīrējtiesas līgumu.

(2) Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai pastāvīgā šķīrējtiesā, bet nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, to nosaka pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments.

(3) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, un puses nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, atbildētājs ir tiesīgs iesniegt pretprasību ne vēlāk kā līdz tā termiņa notecējumam, kāds noteikts atsauksmes iesniegšanai.

517.pants. Prasības grozīšana un papildināšana

Ja puses nav vienojušās citādi, puse var grozīt un papildināt prasību visā šķīrējtiesas procesa laikā, līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana.

518.pants. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.

(2) Šķīrējtiesa savlaicīgi paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi.

(3) Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

519.pants. Korespondence

(1) Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.

(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, — pēc pēdējās zināmās adreses.

520.pants. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā

(1) Ja atbildētājs neiesniedz atsauksmi uz prasību saskaņā ar šā likuma 515.pantu, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot šādu neiesniegšanu par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

(2) Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

521.pants. Pierādījumi

(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.

(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai noraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.

(4) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību, atbilstību un pamatotību.

522.pants. Ekspertīze

(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesa var pēc puses lūguma noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse iepriekš ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.

(2) Puses pēc šķīrējtiesas pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

(3) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

(4) Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

523.pants. Prasības nodrošināšana

Pēc vienas puses pieprasījuma šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par prasības nodrošināšanu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai pretējā puse iesniedz attiecīgu nodrošinājumu šāda lēmuma izpildei.

524.pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas

(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

(2) Šajā gadījumā šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(3) Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

525.pants. Tiesības uz iebildumiem

(1) Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.

(2) Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa.

(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

526.pants. Protokols

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa un ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.

(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Puses sekretāru var noraidīt šā likuma 501. un 502.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un izteikt iebildumus vai piezīmes. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.

527.pants. Procesa dokumentu glabāšana pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas

(1) Ja strīdu izšķir pastāvīgā šķīrējtiesa, procesa dokumenti pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentu uzglabāšanu veic saskaņā ar likumā noteikto arhīvu glabāšanas kārtību.

(2) Ja strīdu izšķir šķīrējtiesa, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, procesa dokumenti tiek noformēti tādā eksemplāru skaitā, lai pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas tos vienā eksemplārā izsniegtu katrai pusei.

65.nodaļa

Šķīrējtiesas nolēmumi

528.pants. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā

(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.

529.pants. Izlīgums

(1) Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, šķīrējtiesa procesu izbeidz.

(2) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām — nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

(3) Pēc pušu pieprasījuma šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam jāatbilst šā likuma 530.panta noteikumiem, un tam ir tāds pats juridisks spēks kā šķīrējtiesas spriedumam.

530.pants. Šķīrējtiesas spriedums

(1) Šķīrējtiesa spriedumu taisa rakstveidā, un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(2) Spriedumā norāda:

1) šķīrējtiesas sastāvu; 2) sprieduma taisīšanas datumu un vietu; 3) ziņas par pusēm; 4) strīda priekšmetu; 5) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi; 6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību; 7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu; 8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā; 9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības; 10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem; 11) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.

(3) Šķīrējtiesas sprieduma norakstu nosūta pusēm.

(4) Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:

1) izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas; 2) izskaidrot spriedumu. Sprieduma iz skaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu; 3) 30 dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.

(5) Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.

531.pants. Kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma

Pastāvīgā šķīrējtiesā kārtību, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma, nosaka pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments, bet šķīrējtiesā, kas izveidota konkrēta strīda izšķiršanai, pirms nolēmuma izsniegšanas šķīrējtiesnešu parakstus apliecina notariāli.

532.pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

(1) Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to; 2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu; 3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku; 4) šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai; 5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.

(2) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šā panta pirmās daļas 1. vai 2.punktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

(3) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šā panta pirmās daļas 3. vai 4.punktā norādīto iemeslu dēļ vai ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.

66.nodaļa

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

533.pants. Šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas kārtība

(1) Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Ja nolēmumā nav noteikts tā izpildes termiņš, šķīrējtiesas nolēmums izpildāms nekavējoties.

(2) Ja šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga griezties rajona (pilsētas) tiesā pēc šķīrējtiesas atrašanās vietas ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

534.pants. Pieteikuma iesniegšana par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpil di

(1) Puse, kura lūdz izsniegt izpildu rakstu, paziņo par to šā likuma 519.pantā norādītajā kārtībā pusei, pret kuru tiek prasīta šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpilde, ne vēlāk kā:

1) trīs dienas pirms pieteikuma iesniegšanas tiesai, ja paziņojums tiek nodots personīgi vai izmantojot telekomunikācijas līdzekļus; 2) piecas dienas pirms pieteikuma iesniegšanas, ja paziņojums tiek sūtīts pa pastu.

(2) Pieteikumam par izpildu raksta izsniegšanu pievieno:

1) šķīrējtiesas nolēmumu; 2) dokumentu, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai šķīrējtiesā, vai notariāli apliecinātu tā norakstu; 3) pierādījumus, ka pusei, pret kuru tiek prasīta šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpilde, par to ir paziņots; 4) dokumentu par valsts nodevas samaksu.

(3) Visi dokumenti iesniedzami valsts valodā vai kopā ar notariāli apliecinātu tulkojumu valsts valodā.

(4) Šķīrējtiesas nolēmumu pēc puses lūguma var izsniegt atpakaļ, aizstājot to ar apliecinātu norakstu.

535.pants. Pieteikuma izlemšana par šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildi

(1) Lēmumu par izpildu raksta izsniegšanu vai motivētu atteikumu to izsniegt pieņem tiesnesis vienpersoniski uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata piecu dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, neaicinot puses.

(2) Lēmums par izpildu raksta izsniegšanu stājas spēkā nekavējoties.

(3) Par lēmumu atteikt izsniegt izpildu rakstu var iesniegt blakus sūdzību 10 dienu laikā no dienas, kad prasītājs saņēmis lēmuma norakstu.

536.pants. Pamats atteikumam izsniegt izpildu rakstu

(1) Tiesnesis atsaka izpildu raksta izsniegšanu, ja puse, pret kuru tiek prasīta šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšana, iesniedz pierādījumus, ka:

1) šķīrējtiesas līgumu noslēgusi rīcībnespējīga persona vai šķīrējtiesas līgums nav spēkā saskaņā ar tam piemērojamo likumu; 2) pusei nebija pienācīgā veidā paziņots par šķīrējtiesnešu iecelšanu vai šķīrējtiesas procesu un tas būtiski ietekmējis vai varēja ietekmēt šķīrējtiesas procesu; 3) šķīrējtiesa netika izveidota vai šķīrējtiesas process nenotika atbilstoši šķīrējtiesas līguma vai šā likuma D daļas noteikumiem; 4) šķīrējtiesas nolēmums pieņemts par strīdu, kurš nav paredzēts šķīrējtiesas līgumā vai kurš neatbilst šķīrējtiesas līguma noteikumiem, vai arī tajā ir izšķirti jautājumi, kurus neietver šķīrējtiesas līgums. Šādā gadījumā izpildu rakstu var izdot tajā šķīrējtiesas nolēmuma daļā, kura atbilst šķīrējtiesas līgumam, ja vien to var nošķirt no jautājumiem, kas nav ietverti šķīrējtiesas līgumā.

(2) Puse zaudē tiesības iebilst pret izpildu raksta izsniegšanu, ja tā saskaņā ar šā likuma 525.pantu uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

(3) Tiesnesis atsaka izpildu raksta izsniegšanu arī tad, ja konstatē, ka saskaņā ar šo likumu konkrēto strīdu var izskatīt tikai tiesā.

537.pants. Izpildu raksta izsniegšanas atteikuma sekas

Pēc tam, kad lēmums par atteikumu izsniegt izpildu rakstu stājies spēkā:

1) strīdu var izšķirt tiesā vispārējā kārtībā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā un trešajā daļā norādītā pamata; 2) strīdu var atkārtoti nodot izšķiršanai šķīrējtiesā, ja izpildu rakstu atteikts izsniegt uz šā likuma 536.panta pirmās daļas 2. un 3.punktā norādītā pamata.

E daļa

Tiesas spriedumu izpilde

Trīspadsmitā sadaļa

Tiesas spriedumu izpildes vispārīgie noteikumi

67.nodaļa

Izpildu dokumenti

538.pants. Tiesas spriedumu un lēmumu izpilde

Tiesas spriedumi un lēmumi izpildāmi pēc to stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar tiesas nolēmumiem tie izpildāmi nekavējoties. Norādei, ka spriedums vai lēmums izpildāms nekavējoties, jābūt pašā izpildu dokumentā.

539.pants. Tiesu un citu institūciju nolēmumi, kas jāizpilda

(1) Saskaņā ar šo likumu izpildāmi:

1) tiesas spriedumi un tiesas vai tiesneša lēmumi civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām; 2) tiesas spriedumi un lēmumi krimināllietās daļā par mantiskajām piedziņām; 3) tiesneša vai tiesas lēmumi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem daļā par mantiskajām piedziņām; 4) tiesas lēmumi par izlīguma apstiprināšanu; 5) šķīrējtiesas nolēmumi; 6) ārvalstu tiesu nolēmumi likumā paredzētajos gadījumos; 7) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu — naudas sodu uzlikšanu; 8 ) īrestiesu lēmumi.

(2) Šajā likumā noteiktajā kārtībā izpildāmi arī:

1) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās likumā noteiktajos gadījumos; 2) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kurām ar likumu piešķirtas tiesības izdarīt piedziņu bezstrīdus kārtībā.

540.pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, šķīrējtiesas nolēmumiem, īrestiesu lēmumiem un ārvalstu tiesu nolēmumiem; 2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās; 3) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kuras ir tiesīgas izdarīt piedziņu bezstrīdus kārtībā; 4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu; 5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu — naudas sodu uzlikšanu.

541.pants. Izpildu raksta izsniegšana

(1) Izpildu rakstu pirmās instances vai apelācijas instances tiesa izraksta pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet gadījumos, kad spriedums izpildāms nekavējoties, — tūlīt pēc sprieduma taisīšanas.

(2) Izpildu rakstu izsniedz piedzinējam uz viņa lūguma pamata tā tiesa, kurā tajā laikā atrodas lieta.

(3) Šā likuma 205.pantā paredzētajos gadījumos pēc piedzinēja lūguma tiesa izsniedz viņam izpildu rakstu tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas.

(4) Ja saskaņā ar tiesas spriedumu naudas summas piedzenamas valsts ienākumos, tiesa pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta izpildu rakstu tiesu izpildītājam pēc parādnieka — fiziskās personas — dzīvesvietas vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses).

542.pants. Vairāku izpildu rakstu izsniegšana par vienu spriedumu

(1) Par katru spriedumu izsniedz vienu izpildu rakstu.

(2) Ja sprieduma izpilde izdarāma dažādās vietās vai spriedums taisīts par labu vairākiem prasītājiem vai vērsts pret vairākiem atbildētājiem, pēc piedzinēja lūguma tiesa izsniedz vairākus izpildu rakstus. Izsniedzot vairākus izpildu rakstus, katrā no tiem precīzi norāda izpildes vietu vai to sprieduma daļu, kura pēc šā izpildu raksta izpildāma, bet solidārās piedziņas gadījumā — arī atbildētāju, pret kuru vēršama piedziņa pēc šā izpildu raksta .

543.pants. Izpildu raksta saturs

(1) Izpildu rakstā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kas izsniegusi izpildu rakstu; 2) lietu, kurā izsniegts izpildu raksts; 3) nolēmuma taisīšanas laiku; 4) nolēmuma rezolutīvo daļu; 5) laiku, kad nolēmums stājas likumīgā spēkā, vai norādi, ka spriedums izpildāms nekavējoties; 6) izpildu raksta izsniegšanas laiku; 7) ziņas par piedzinēju un parādnieku: fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, bet juridiskajām personām — nosaukumu, atrašanās vietu (juridisko adresi) un reģistrācijas numuru.

(2) Izpildu rakstu paraksta tiesnesis, un to apstiprina ar tiesas zīmogu.

(3) Citu izpildu dokumentu saturu nosaka attiecīgi likumi.

544.pants. Izpildu raksta dublikāta izsniegšana

(1) Ja izpildu raksts nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, tiesa, kas taisījusi spriedumu, pēc piedzinēja pieteikuma, bet, ja tas noticis sprieduma izpildes procesā, — pēc tiesu izpildītāja pieteikuma var izsniegt izpildu raksta dublikātu. Pieteikumā norādāmi apstākļi, kādos izpildu raksts nozaudēts, nozagts vai iznīcināts.

(2) Pieteikumu par dublikāta izsniegšanu izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot piedzinējam un parādniekam. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai par izpildu raksta dublikāta izsniegšanu.

(3) Pieņemot lēmumu par izpildu raksta dublikāta izsniegšanu, tiesa vienlaikus pasludina nozaudēto, nozagto vai iznīcināto izpildu rakstu par spēku zaudējušu un atbrīvo piedzinēju no kancelejas nodevas samaksas, ja nav konstatēta viņa vaina izpildu raksta nozaudēšanā, iznīcināšanā vai nozagšanā.

(4) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Izpildu raksta dublikāts izsniedzams piedzinējam pēc lēmuma stāšanās spēkā un kancelejas nodevas samaksas, ja piedzinējs nav no tās atbrīvots.

545.pants. Atbildība par izpildu dokumenta saglabāšanu

Amatpersonai, kas nav nodrošinājusi tai nodotā izpildu dokumenta saglabāšanu, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

546.pants. Termiņi, kādos izpildu dokumenti iesniedzami izpildei

(1) Izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi.

(2) Ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, izpildu dokuments saglabā savu spēku visu periodu, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņa tecējums, kas paredzēts šā panta pirmajā daļā, sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas.

(3) Termiņus, kādos citi šā kodeksa 539.pantā norādītie lēmumi iesniedzami izpildei, nosaka attiecīgi likumi .

547.pants. Izpildu dokumenta iesniegšanas noilguma termiņa pārtraukšana

(1) Noilguma termiņš tiek pārtraukts, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei. Noilguma termiņš tiek pārtraukts arī ar daļēju labprātīgu sprieduma izpildi.

(2) Pēc pārtraukuma termiņa tecējums sākas no jauna, neieskaitot pirms tam notecējušo laiku. Ja pēc izpildu dokumenta nav izdarīta pilnīga piedziņa un tas izsniegts atpakaļ piedzinējam, jaunu termiņu dokumenta iesniegšanai skaita no dienas, kad tas izsniegts piedzinējam.

68.nodaļa

Tiesu izpildītāja statuss

548.pants. Tiesu izpildītājs

(1) Tiesas spriedumus un citus šā likuma 539.pantā norādītos nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs.

(2) Pareizu un savlaicīgu tiesas sprieduma izpildi kontrolē rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs vai viņa noteikts tiesnesis.

549.pants. Tiesu izpildītāja darbības vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu.

(2) Ja parādnieks ir fiziskā persona, spriedumus un citus nolēmumus izpilda tiesu izpildītājs pēc šīs personas dzīvesvietas, tās mantas atrašanās vietas vai darbavietas, bet, ja parādnieks ir juridiskā persona, spriedumu izpilda pēc šīs personas atrašanās vietas (juridiskās adreses) vai tās mantas atrašanās vietas.

(3) Tiesu izpildītājs izpildi veic sava apkalpojamā rajona robežās. Tiesu izpildītājs var turpināt izpildu darbības ārpus apkalpojamā rajona robežām, ja šādu darbību veikšanai ir saņēmis Tieslietu ministrijas rakstveida atļauju.

(4) Svētdienās un svētku dienās sprieduma izpilde tiek pieļauta tikai neatliekamos gadījumos ar vecākā tiesu izpildītāja atļauju.

(5) Sprieduma izpilde laikā no pulksten 24 līdz pulksten 6 netiek pieļauta.

(6) Piedzinējam un parādniekam ir tiesības būt klāt pie izpildu darbībām un saņemt ziņas, kas saistītas ar sprieduma izpildi.

550.pants. Tiesu izpildītāja atstatīšana vai noraidīšana

(1) Tiesu izpildītājs nevar piedalīties sprieduma vai cita nolēmuma izpildē, ja viņš:

1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar piedzinēju vai parādnieku, vai viņu pārstāvjiem; 2) ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā, vai tad, ja tiek konstatēti citi apstākļi, kas rada šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti.

(2) Tiesu izpildītājs paziņo par savu atstatīšanu vecākajam tiesu izpildītājam, kurš nodod izpildu dokumentu izpildīšanai citam tiesu izpildītājam, bet, ja attiecīgajā tiesu izpildītāju kantorī strādā tikai viens tiesu izpildītājs, — izpildu dokumentu nosūta izpildei citam tā paša tiesu apgabala tiesu izpildītāju kantorim.

(3) Noraidījumu tiesu izpildītājam var pieteikt piedzinējs vai parādnieks, iesniedzot pieteikumu vecākajam tiesu izpildītājam. Vecākā tiesu izpildītāja lēmumu, ar kuru pieteikums atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

(4) Par tiesas lēmumu atteikt tiesu izpildītāja noraidījumu var iesniegt blakus sūdzību. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības.

551.pants. Tiesu izpildītāja prasību vai rīkojumu obligātums

(1) Tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā.

(2) Ja tiesu izpildītāja prasības vai rīkojumi netiek izpildīti, tiesu izpildītājs par to sastāda aktu un iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par atbildību. Tiesa vainīgajām personām var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

(3) Personai (darba devējam), kurai pēc tiesas sprieduma vai tiesneša lēmuma bija jāietur uzturlīdzekļi bērnu uzturēšanai un kura likumā noteiktajā termiņā tiesu izpildītājam un uzturlīdzekļu saņēmējam nav paziņojusi par uzturlīdzekļu maksātāja atbrīvošanu no darba, kā arī par viņa jauno darbavietu vai dzīvesvietu, ja tā šai personai zināma, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz simt latiem.

(4) Ja, izpildot spriedumu, tiek izrādīta pretošanās, tiesu izpildītājs pieaicināto personu klātbūtnē sastāda par to aktu un, lai novērstu šķēršļus, griežas pēc palīdzības policijā. Tiesu izpildītāja un pieaicināto personu parakstīto aktu iesniedz tiesai, lai tā izlemtu jautājumu par to personu atbildību, kuras pretojušās sprieduma izpildei.

552.pants. Parādnieka pienākumi un to neizpildīšanas sekas

(1) Parādnieks pēc uzaicinājuma ierodas pie tiesu izpildītāja un sniedz paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu.

(2) Parādnieks, kuram jāmaksā uzturlīdzekļi vai citi periodiski maksājumi, paziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu sprieduma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākuma avotiem.

(3) Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu līdz simt latiem.

(4) Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs griežas tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas vai krimināllietas ierosināšanu.

69.nodaļa

Izpildu lietvedības vispārīgie noteikumi

553.pants. Izpildāmā sprieduma izskaidrošana

Ja izpildāmais spriedums nav skaidrs, tiesu izpildītājs ir tiesīgs lūgt tiesu, kura taisījusi spriedumu, to izskaidrot. Sprieduma izskaidrošana notiek saskaņā ar šā likuma 202. vai 437.panta noteikumiem.

554.pants. Sprieduma izpildes atlikšana

(1) Ja ir apstākļi, kas apgrūtina sprieduma izpildi vai padara to neiespējamu, tiesu izpildītājs ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi spriedumu lietā, priekšlikumu par sprieduma izpildes atlikšanu.

(2) Šādu tiesu izpildītāja pieteikumu izskata šā likuma 206. vai 438.pantā noteiktajā kārtībā.

555.pants. Priekšlikums labprātīgi izpildīt spriedumu

(1) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, nosūta parādniekam priekšlikumu izpildīt spriedumu labprātīgi 10 dienu laikā.

(2) Priekšlikumu nogādā un izsniedz parādniekam saskaņā ar šā likuma 6.nodaļas noteikumiem. Vienlaikus ar priekšlikuma izsniegšanu par labprātīgu izpildi tiesu izpildītājs var:

1) pieprasīt, lai parādnieks deklarē savu mantisko stāvokli un pārmaiņas tajā pēdējā gada laikā; 2) apķīlāt parādnieka mantu.

556.pants. Tiesas sprieduma piespiedu izpilde

Tiesas sprieduma piespiedu izpildi izdara pēc tam, kad notecējis šā likuma 555.pantā paredzētais tiesas sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

557.pants. Piespiedu izpildes līdzekļi

Piespiedu izpildes līdzekļi ir:

1) piedziņas vēršana uz parādnieka mantu, to pārdodot; 2) piedziņas vēršana uz parādnieka darba algu un citiem ienākuma veidiem; 3) piedziņas vēršana uz parādnieka mantu, kas atrodas pie citām personām, kā arī naudu, kas pienākas no citām personām; 4) tiesas spriedumā norādīto priekšmetu izņemšana parādniekam un nodošana piedzinējam; 5) citi līdzekļi, kas norādīti spriedumā.

558.pants. Parādnieka telpu apskate

(1) Tiesu izpildītājs ir tiesīgs, ja tas nepieciešams piedziņas izdarīšanai, izdarīt parādnieka telpu un viņa glabātavu apskati. Telpu un glabātavu apskate izdarāma liecinieku klātbūtnē.

(2) Ja parādnieks atsakās ielaist tiesu izpildītāju telpā, kuru viņš aizņēmis, vai mantas atrašanās vietā vai arī atsakās atvērt glabātavu, tiesu izpildītājs pieaicina policijas pārstāvi, kura klātbūtnē atver telpu vai glabātavu un veic to apskati.

559.pants. Izpildu darbības atlikšana

(1) Tiesu izpildītājs izpildu darbību var atlikt, pamatojoties uz piedzinēja pieteikumu vai tiesneša lēmumu par sprieduma izpildes atlikšanu, apturēšanu vai mantas pārdošanas apturēšanu.

(2) Par izpildu darbības atlikšanu tiesu izpildītājs paziņo piedzinējam un parādniekam.

560.pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību

(1) Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) fiziskā persona, kas ir parādnieks, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks, beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu; 2) parādnieks zaudējis rīcībspēju; 3) ir tiesas lēmums par sprieduma izpildes apturēšanu; 4) likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības likvidāciju un tas reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizāciju, izpildu lietvedība pēc privatizāciju veicošās iestādes lūguma apturama, izņemot izpildu lietvedību par zaudējumu atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

561.pants. Tiesu izpildītāja tiesības apturēt izpildu lietvedību

Tiesu izpildītājs var apturēt izpildu lietvedību, ja:

1) parādnieks atrodas ārstniecības iestādē un tas kavē izpildu darbību veikšanu; 2) iesniegta sūdzība par tiesu izpildītāja rīcību; 3) saskaņā ar šā likuma 569.pantu pieņemts lēmums par parādnieka meklēšanu; 4) parādnieks atrodas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

562.pants. Izpildu lietvedības apturēšanas termiņi

(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai; 2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz aizgādņa iecelšanai rīcībnespējīgam parādniekam; 3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajos gadījumos — līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai; 4) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai; 5) šā likuma 560.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā — līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma nodošanai viņam vai uzņēmējsabiedrības pamatdokumentu grozījumu izdarīšanai Uzņēmumu reģistrā; 6) šā likuma 561.panta 1. un 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad atkrituši šajos punktos minētie apstākļi; 7) šā likuma 561.panta 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību; 8) šā likuma 561.panta 3.punktā paredzētajos gadījumos — līdz parādnieka atrašanai.

(2) Izpildu lietvedība tiek atjaunota pēc piedzinēja pieteikuma vai tiesu izpildītāja iniciatīvas.

563.pants. Izpildu lietvedības izbeigšana

(1) Izpildu lietvedību pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidz, ja:

1) piedzinējs atteicies no piedziņas un tiesa par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu; 2) iesniegts tiesas apstiprināts piedzinēja un parādnieka izlīgums; 3) prasījums vai pienākums nevar pāriet tiesību pārņēmējam pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija piedzinējs vai parādnieks; 4) šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš; 5) atcelts attiecīgās institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments.

(2) Izpildu lietvedība par piespriesto naudas summu piedziņu no uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām izbeidzama pēc administratora pieteikuma, ja parādnieks likumā noteiktajā kārtībā atzīts par maksātnespējīgu.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos tiesu izpildītājs var izbeigt izpildu lietvedību arī pēc savas iniciatīvas.

(4) Ja izpildu lietvedību izbeidz, visi tiesu izpildītāja pieņemtie izpildu līdzekļi tiek atcelti.

(5) Izbeigto izpildu lietvedību nevar uzsākt no jauna.

564.pants. Izpildu lietvedības apturēšanas, atjaunošanas vai izbeigšanas kārtība

(1) Par izpildu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu vai izbeigšanu lemj tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

(2) Tiesu izpildītāja lēmumu triju dienu laikā nosūta piedzinējam un parādniekam.

(3) Piedzinējs vai parādnieks tiesu izpildītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas.

565.pants. Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam

(1) Izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi, izsniedz atpakaļ piedzinējam:

1) pēc piedzinēja pieteikuma; 2) ja parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu; 3) ja piedzinējs atteicies saņemt parādniekam izņemtos priekšmetus, kas norādīti tiesas spriedumā; 4) ja pēc piedzinēja norādītās adreses parādnieks nedzīvo vai nestrādā vai tur neatrodas viņa manta, izņemot gadījumus, kad izsludināta parādnieka meklēšana; 5) ja piedzinējs, kas nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, nav tos samaksājis.

(2) Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiesu izpildītājs sastāda attiecīgu aktu, kuru pārbauda un apstiprina tiesnesis ar lēmumu.

(3) Šā panta pirmās daļas 5.punktā minētajā gadījumā lēmumu par iesniegtā izpildu dokumenta nosūtīšanu iesniedzējam pieņem vecākais tiesu izpildītājs.

(4) Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam nav šķērslis šā dokumenta jaunai iesniegšanai izpildei likumā noteiktajā termiņā.

566.pants. Sprieduma izpildes izdevumi

Sprieduma izpildes izdevumi ir šādi:

1) izdevumi par parādnieka mantas glabāšanu un pārvadāšanu; 2) samaksa par mantas izsoles sludinājuma publicēšanu; 3) samaksa ekspertam; 4) tiesu izpildītāja ceļa izdevumi braukšanai uz sprieduma izpildes vietu; 5) atlīdzība par sprieduma izpildi.

567.pants. Sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtība

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu rakstu izpildei, norāda sprieduma piespiedu izpildes līdzekli (557.pants) un samaksā tiesu izpildītājam sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams sprieduma izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā. No sprieduma izpildes izdevumu samaksas ir atbrīvotas personas, kas saskaņā ar šā likuma 43.panta noteikumiem ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas. Šajā gadījumā izdevumi sedzami no Tieslietu ministrijas budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

(2) Kārtību, kādā aprēķināmi tiesu izpildītāja ceļa izdevumi, ekspertam izmaksājamās summas un maksa par parādnieka mantas glabāšanu un pārvadāšanu, nosaka Ministru kabinets.

(3) Atlīdzība par sprieduma izpildi maksājama gadījumos, kad sprieduma izpilde saistīta ar parādnieka mantas aprakstīšanu un pārdošanu. Atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt piecus procentus no piedzenamās summas, bet, ja mantas pārdošanā saņemtā summa ir mazāka par piedzenamo summu, — no mantas pārdošanā saņemtās summas. Atlīdzības takses par sprieduma izpildi nosaka Ministru kabinets.

(4) Atlīdzību par sprieduma izpildi ieskaita Tieslietu ministrijas speciālā budžeta kontā, un tās izlietošanas kārtību nosaka tieslietu ministrs.

568.pants. Sprieduma izpildes izdevumu ieturēšana no parādnieka

(1) Par sprieduma izpildes izdevumiem tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu un nodod to apstiprināšanai tiesā. Apstiprinot iesniegto aprēķinu, tiesa vienlaikus nosaka, kādā apmērā sprieduma izpildes izdevumi atlīdzināmi piedzinējam vai ieskaitāmi Tieslietu ministrijas budžetā.

(2) Ja parādnieks spriedumu izpilda labprātīgi pēc tam, kad izpildu dokuments ir iesniegts izpildei, attiecīgi pēc piedzinēja vai tiesu izpildītāja pieteikuma tiesa pieņem lēmumu par sprieduma izpildes izdevumu piedziņu no parādnieka piedzinēja labā, bet, ja piedzinējs atbrīvots no to samaksas, — par sprieduma izpildes izdevumu ieskaitīšanu valsts ienākumos.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

569.pants. Parādnieka meklēšana

(1) Ja parādnieka atrašanās vieta nav zināma, tiesnesis pēc ieinteresētās puses lūguma pieņem lēmumu par parādnieka meklēšanu ar policijas palīdzību šādās lietās:

1) par uzturlīdzekļu piedziņu; 2) par prasījumiem personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve; 3) par piedziņu valsts ienākumos.

(2) Pēc policijas iestādes iesnieguma tiesa pieņem lēmumu par meklēšanas izdevumu piedziņu no parādnieka.

Četrpadsmitā sadaļa

Tiesas spriedumu izpildes

piespiedu līdzekļu piemērošana

70.nodaļa

Piedziņas vispārīgie noteikumi

570.pants. Piedziņas vēršana uz fiziskās personas mantu

(1) Piedziņu vērš uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos — uz laulāto mantas kopību.

(2) Piedziņa uz parādnieka mantu netiek vērsta, ja parādnieks strādā vai saņem pensiju vai stipendiju un piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša ienākumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu.

571.pants. Manta, uz kuru nedrīkst vērst piedziņu

Izpildot spriedumus, piedziņu nedrīkst vērst uz šā likuma 1.pielikumā minēto mantu.

572.pants. Piedziņas vēršana uz juridisko personu naudas līdzekļiem

(1) Piedziņu pēc izpildu dokumentiem vispirms vērš uz tiem juridisko personu naudas līdzekļiem, kuri atrodas kredītiestādēs.

(2) Ja piedzinējs un parādnieks ir juridiskās personas un tām ir konti kredītiestādēs, izpildu rakstu parādnieka naudas līdzekļu piespiedu piedziņai attiecīgajā kredītiestādē iesniedz pats piedzinējs. Ja piedzinēja prasījums šādā veidā netiek apmierināts, tiesu izpildītājs vērš piedziņu uz juridiskās personas mantu, arī uz naudas līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādēs.

71.nodaļa

Piedziņas vēršana uz kustamo mantu

573.pants. Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana

Parādnieka kustamās mantas apķīlāšana izpaužas šīs mantas aprakstīšanā un apsardzībā.

574.pants. Parādnieka mantas aprakstes vispārīgie noteikumi

(1) Tiesu izpildītājs apraksta parādnieka mantu tādā daudzumā, kāds nepieciešams, lai dzēstu piedzinējam piespriesto summu un segtu sprieduma izpildes izdevumus. Tiesu izpildītājs var aizzīmogot aprakstītos priekšmetus.

(2) Parādnieka mantas aprakste izdarāma parādnieka un liecinieku klātbūtnē. Ja parādnieks — fiziskā persona — ir prombūtnē vai izvairās no sprieduma izpildes, apraksti izdara kāda šīs personas pilngadīga ģimenes locekļa klātbūtnē, bet šo personu prombūtnē — piedaloties pašvaldības vai policijas pārstāvim. Ja parādnieks — juridiskā persona — izvairās no sprieduma izpildes, apraksti izdara pašvaldības vai policijas pārstāvja klātbūtnē.

(3) Notiekot mantas aprakstei, parādnieks ir tiesīgs paziņot tiesu izpildītājam, uz kuriem priekšmetiem vispirms būtu vēršama piedziņa. Tiesu izpildītājs šādu pieteikumu apmierina, ja tas nekavē sprieduma izpildi.

(4) Aprakstot kuģi, ievēro Latvijas jūrniecības noteikumu (Jūras kodeksa) prasības un paziņo par tā aprakstīšanu Kuģu reģistram.

(5) Izdarot piedziņu no viena laulātā, ievēro Civillikuma noteikumus par laulāto mantiskajām attiecībām.

(6) Ja tiek aprakstīts transportlīdzeklis vai cita reģistrācijai pakļauta kustamā manta, par tās aprakstīšanu paziņo attiecīgajai reģistrācijas iestādei.

575.pants. Parādnieka mantas aprakste, ja manta atrodas pie citas personas

(1) Ja ir ziņas, ka parādnieka manta atrodas pie citas personas, tiesu izpildītājs nosūta šai personai pieprasījumu paziņot, vai pie tās atrodas parādnieka manta, un vienlaikus paziņo aizliegumu atsavināt šo mantu vai nodot to parādniekam.

(2) Pēc tam, kad saņemta atbilde, ka parādnieka manta atrodas pie citas personas, tiesu izpildītājs apķīlā to vispārējā kārtībā.

(3) Ja parādnieka mantas atrašanās pie citas personas noteikta ar savstarpēji noslēgtu līgumu, jautājumu par citas personas no līguma izrietošo tiesību saglabāšanu izšķir tiesa prasības kārtībā.

576.pants. Kustamās mantas aprakstīšana

(1) Aprakstot kustamo mantu, precīzi norāda tās individuālās īpašības un daudzumu.

(2) Aprakstot kustamo mantu, jāatšķir jauni priekšmeti no lietotiem, kuriem norāda nolietojuma pakāpi.

(3) Aprakstot dārgmetālus, norāda provi (raudzi), ja tā ir zināma. Ja apraksta dārgakmeņiem izgreznotas lietas, norāda šo akmeņu skaitu, lielumu un nosaukumu.

(4) Aprakstot preces, kā arī preču iesaiņojumos esošos izstrādājumus un materiālus, norāda uz iesaiņojumiem esošos numurus vai zīmes un šajos iesaiņojumos glabājamo preču nosaukumu un aprakstu.

(5) Aprakstot vērtspapīrus, norāda to skaitu, šķiru, nominālvērtību un numurus.

577.pants. Mantas aprakstes akts

(1) Mantas aprakstes aktā norāda:

1) akta sastādīšanas laiku un vietu; 2) tiesu izpildītāju kantora nosaukumu, tiesu izpildītāja vārdu un uzvārdu; 3) tiesas vai citas institūcijas vai amatpersonas nolēmumu, kas tiek pildīts; 4) piedzinēja un parādnieka vai mantas aprakstē klātesošo viņu pilnvaroto pārstāvju vārdu un uzvārdu; 5) liecinieku vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, bet amatpersonai — vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu; 6) katra aprakstītā priekšmeta nosaukumu, tā īpašās pazīmes (576.pants), katra priekšmeta novērtējumu atsevišķi un visas mantas vērtību; 7) uz priekšmetu aizzīmogošanu, ja tā izdarīta; 8) tās personas vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, kurai manta nodota glabāšanā; 9) to, ka piedzinējam un parādniekam izskaidrota tiesu izpildītāja rīcības pārsūdzēšanas kārtība un termiņš; 10) to, ka mantas glabātājam izskaidrota aprakstītās mantas glabāšanas kārtība, viņa civiltiesiskā atbildība, kā arī kriminālatbildība, ja glabāšanā nodoto mantu izšķērdē, atsavina, slēpj vai apmaina; 11) piedzinēja, parādnieka vai citu mantas aprakstē klātesošo personu izteiktās piezīmes un iebildumus.

(2) Mantas aprakstes aktu paraksta tiesu izpildītājs, piedzinējs, parādnieks, mantas glabātājs un citas personas, kuras piedalījušās mantas aprakstē. Ja piedzinējs, parādnieks vai viņu pārstāvji mantas aprakstes aktu neparaksta, tiesu izpildītājs par to aktā izdara atzīmi.

(3) Piedzinējam vai parādniekam, kas parakstījis aprakstes aktu bez jebkādām piezīmēm, nav tiesību vēlāk iesniegt sūdzību par aprakstes akta nepareizību.

578.pants. Parādnieka mantas novērtēšana

(1) Parādnieka mantas novērtēšanu izdara tiesu izpildītājs pēc šai apvidū esošajām cenām, ievērojot tās nolietojuma pakāpi.

(2) Pēc piedzinēja vai parādnieka lūguma mantas novērtēšanai pieaicina ekspertu.

(3) Ekspertu tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā izraugās piedzinējs un parādnieks, savstarpēji vienojoties, bet, ja viņi nevienojas, — pēc tiesu izpildītāja ieskata. Novērtēšanas izdevumus maksā persona, pēc kuras lūguma eksperts pieaicināts.

579.pants. Mantas glabāšana

(1) Lēmumu par mantas glabātāja iecelšanu pieņem tiesu izpildītājs. Aprakstīto parādnieka mantu tiesu izpildītājs nodod glabāšanā parādniekam, piedzinēja ieteiktai personai vai citai personai pret parakstu. Tiesu izpildītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par mantas glabātāja nomaiņu, ja glabātājs nevar turpināt savu pienākumu pildīšanu.

(2) Parādnieks vai viņa ģimenes locekļi var lietot viņu glabāšanā atstāto mantu, ja šīs mantas īpašību dēļ tās lietošana mantu neiznīcina vai būtiski nesamazina tās vērtību.

(3) Ja glabātājs nav parādnieks vai parādnieka ģimenes loceklis, viņš par glabāšanu saņem atlīdzību.

(4) Aprakstot kustamo mantu, no parādnieka vai glabātāja ņemams paraksts, ka viņš to neatsavinās, neieķīlās un neizlietos citam uzdevumam vai nolūkam un ka par tās izšķērdēšanu, atsavināšanu, noslēpšanu vai apmainīšanu viņu var saukt pie kriminālatbildības.

580.pants. Parādniekam izņemto vērtību glabāšana

(1) Pie parādnieka atrastos zelta un sudraba izstrādājumus un citas vērtslietas, kā arī vērtspapīrus pēc to aprakstīšanas tiesu izpildītājs izņem un nodod glabāšanā kredītiestādē.

(2) Pie parādnieka atrasto naudu apmērā, kāds nepieciešams piedzenamā parāda un izpildīšanas izdevumu dzēšanai, tiesu izpildītājs izņem un iemaksā tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

581.pants. Aprakstītās mantas pārdošana

(1) Tiesu izpildītājam ir tiesības pārdot parādnieka mantu, ja

10 dienu laikā pēc mantas aprakstes nav iesniegtas sūdzības vai pieteikti civiltiesiski strīdi; ja iesniegtas sūdzības vai pieteikti civiltiesiski strīdi, — pēc to izlemšanas.

(2) Gadījumos, kad sevišķu apstākļu dēļ sprieduma izpildes kavēšanās var radīt ievērojamus zaudējumus piedzinējam vai arī pati piedziņa var kļūt neiespējama, manta izņemama un pārdodama nekavējoties.

582.pants. Aprakstītās mantas pārdošanas kārtība

(1) Aprakstītā manta pārdodama izsolē, bet ar piedzinēja un parādnieka piekrišanu tiesu izpildītājs aprakstīto mantu var nodot tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai pēc komisijas noteikumiem. Ja starp piedzinēju un parādnieku tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā nav panākta vienošanās, aprakstīto mantu var nodot tirdzniecības uzņēmumam komisijā tikai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Uzņēmējsabiedrību kapitāla daļas un slēgtas emisijas akcijas izsolē pārdod tiesu izpildītājs, bet publiskā apgrozībā esošās akcijas un citi vērtspapīri nododami pārdošanai Rīgas fondu biržā.

(3) Ja parādnieks pilnīgi samaksā parādu un tiesas sprieduma izpildes izdevumus pirms aprakstītās mantas pārdošanas, pārdošana apturama un aprakstītā manta atdodama parādniekam.

583.pants. Aprakstītās mantas pārdošana komisijā

(1) Aprakstīto parādnieka mantu komisijā realizē, pārdodot to ar tirdzniecības uzņēmuma starpniecību.

(2) Mantas pārdošana citā pilsētā vai rajonā pieļaujama pēc piedzinēja lūguma, ja tās pārdošana atrašanās vietā ir apgrūtināta un ja piedzinējs samaksā pārvešanas izdevumus.

(3) Aprakstīto mantu tiesu izpildītājs nodod pārdošanai ne agrāk par 10 dienām un ne vēlāk par vienu mēnesi pēc mantas aprakstes.

(4) Produktus un citas lietas, kas ātri bojājas, izņem un nodod pārdošanai nekavējoties.

(5) Summas, ko ieņēmuši tirdzniecības uzņēmumi, iemaksājamas tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā triju dienu laikā no pārdošanas dienas. No ieņemtajām summām tirdzniecības uzņēmums ietur savā labā komisijas atlīdzību.

(6) Parādnieka mantu, kas nav pārdota mēneša laikā no tās nodošanas tirdzniecības uzņēmumam, ja piedzinējs atsakās šo mantu paturēt sev par novērtējuma summu, pēc piedzinēja, parādnieka vai tirdzniecības uzņēmuma pieprasījuma var pārcenot. Par pārcenošanas laiku un vietu paziņo piedzinējam un parādniekam, tomēr šo personu neierašanās nav šķērslis mantas pārcenošanai. Šajā gadījumā piedzinējam un parādniekam paziņo par notikušo pārcenošanu.

(7) Ja manta netiek pārdota divu mēnešu laikā pēc tās pārcenošanas, piedzinējam ir tiesības paturēt šo mantu sev pēc pārcenošanas summas. Ja piedzinējs no mantas atsakās, to nodod atpakaļ parādniekam.

584.pants. Kustamās mantas izsoles izziņošana

(1) Kustamās mantas izsoli, izņemot kuģa izsoli, tiesu izpildītājs izziņo vismaz septiņas dienas iepriekš. Paziņojumā norāda pārdodamos priekšmetus un to novērtējumu, pārdošanas vietu un laiku, parādnieka vārdu un uzvārdu.

(2) Paziņojumu par izsoli izliek pie tiesu izpildītāju kantora, pie tās mājas, kur notiks izsole, un vietējās pašvaldības noteiktā vietā. Paziņojums par laivas vai cita peldlīdzekļa pārdošanu, izņemot kuģa pārdošanu, izliekams arī attiecīgajā piestātnē.

(3) Tādas mantas pārdošanu, kuras novērtējums pārsniedz vienu tūkstoti latu, tiesu izpildītājs izsludina arī vietējā laikrakstā.

(4) Ieinteresētā persona paziņojumu par izsoli uz sava rēķina var ievietot laikrakstos un citos masu informācijas līdzekļos, kā arī izlikt sludinājumu sabiedriskās vietās atbilstoši attiecīgās pašvaldības noteiktajai kārtībai.

(5) Par izsoli paziņo piedzinējam un parādniekam.

585.pants. Kuģa izsoles izziņošana

(1) Kuģa izsole izsludināma vismaz 30 dienas iepriekš.

(2) Paziņojums par kuģa izsoli publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", norādot šā likuma 584.panta pirmajā daļā minētās ziņas, kā arī kuģa nosaukumu un ostu, kurā tas pierakstīts. Paziņojums par kuģa izsoli izliekams arī pie tiesu izpildītāju kantora, uz pārdodamā kuģa, Jūrniecības departamentā un tās ostas valdē Latvijā, kurā kuģis pierakstīts.

(3) Par kuģa izsoli paziņo kuģa īpašniekam, kuģa reģistratoram, hipotekārajiem kreditoriem, kā arī jūrniecības prasījumu turētājiem, ja tādi ir zināmi.

586.pants. Personas, kam nav tiesību piedalīties solīšanā

Solīšanā nav tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas piedalījusies mantas aprakstē, mantas izsolītājam, kā arī izsolē klātesošajam policijas vai pašvaldības pārstāvim. Piedzinējam ir tiesības piedalīties izsolē vispārējā kārtībā.

587.pants. Kustamo lietu izsoles kārtība

(1) Atklājot izsoli, tiesu izpildītājs nosauc katra priekšmeta cenu, kāda noteikta novērtējumā, un jautā: "Kas sola vairāk?" Pircēju solītās cenas tiesu izpildītājs paziņo mutvārdos, kamēr vien turpinās pārsolīšana.

(2) Pārsolīšanai beidzoties, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk. Ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu un pēc tam pārsolījumus vairs nepieņem.

(3) Kuģa izsole notiek pēc noteikumiem, kādi paredzēti nekustamā īpašuma izsolei.

(4) Parādniekam ir tiesības noteikt priekšmetu izsolīšanas secību.

(5) Ja summa, kas saņemta, pārdodot daļu no aprakstītās mantas, ir pietiekama pilnīgai piedziņai un tiesas sprieduma izpildīšanas izdevumu segšanai, pārējos priekšmetus neizsola. Tie atdodami atpakaļ parādniekam, kad solītāji ir samaksājuši pilnu pirkuma maksu.

(6) Personai, kura nosolījusi pārdodamo priekšmetu, nekavējoties jāsamaksā vismaz piektā daļa no solītās cenas, bet pilna nosolītā summa — ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc izsoles. Nopirktie priekšmeti atdodami nosolītājam pēc tam, kad izsolē nosolītā summa samaksāta pilnībā.

588.pants. Izsoles akts

Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) pārdošanas dienu un vietu; 2) pārdodamā priekšmeta nosaukumu vai numuru pēc aprakstes akta; 3) izsolē solīto augstāko cenu; 4) pircēja vārdu un uzvārdu; 5) vai pie pārdošanas bijis klāt parādnieks vai viņa pārstāvis.

589.pants. Izsoles pasludināšana par nenotikušu

(1) Tiesu izpildītājs pasludina izsoli par nenotikušu, ja:

1) izsolē nav ieradušies pircēji vai ieradies tikai viens pircējs; 2) neviens no tiem, kas ieradušies, nesola vairāk par izsoles sākumcenu; 3) pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, par kuru viņš mantu nosolījis.

(2) Šā panta pirmās daļas 3.punktā paredzētajā gadījumā pēc nosolīšanas iemaksātā nauda netiek atmaksāta, bet pievienojama kopsummai, kas ieņemta par mantu.

590.pants. Sekas, kas rodas, ja izsole pasludināta par nenotikušu

(1 ) Ja izsole pasludināta par nenotikušu, piedzinējam ir tiesības paturēt aprakstīto mantu par izsoles sākumcenu. Tiesība paturēt mantu sev vispirms ir tam piedzinējam, uz kura lūguma pamata manta ir aprakstīta, bet pēc viņa — tam, kura labā piedzenamā summa ir lielāka.

(2) Ja tāds pieteikums nav saņemts divu nedēļu laikā no izsoles dienas, tiesu izpildītājs nekavējoties nosaka otro izsoli. Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Otrajā izsolē kustamo mantu var pārdot arī zem novērtējuma summas ar noteikumu, ka nosolītā summa jāsamaksā uzreiz.

(3) Ja arī otrā izsole pasludināta par nenotikušu vai nav pārdotas visas aprakstītās kustamās lietas un piedzinējs nevēlas aprakstīto mantu paturēt sev par sākumcenu, manta atdodama parādniekam.

591.pants. Izsoles atzīšana par spēkā neesošu

(1) Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums; 2) mantu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē; 3) manta pārdota pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu; 4) tiesu izpildītājs, piedzinējs vai pircējs pieļāvis ļaunprātības.

(2) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

72.nodaļa

Piedziņas vēršana uz darba samaksu un citām naudas izmaksām

592.pants. Piedziņas vēršana uz darba samaksu

(1) Piedziņa uz parādnieka darba samaksu, arī uz samaksu, ko parādnieks saņem par civildienesta vai militārā dienesta pildīšanu, tiek vērsta, izpildot spriedumu par periodisku maksājumu piedziņu, kā arī tad, ja piedziņas apmērs nepārsniedz to mēneša darba samaksas vai tai pielīdzināto maksājumu daļu, uz kuru pēc likuma var vērst piedziņu.

(2) Piedziņa uz parādnieka darba samaksu tiek vērsta arī tad, ja parādniekam nav mantas vai tās nepietiek, lai piedzītu parādu.

593.pants. Ziņas par parādnieka darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem

Darba devējs pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma un viņa noteiktajā termiņā sniedz ziņas par to, vai parādnieks strādā pie tā un kāda ir viņa vidējā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi pēdējā gada laikā.

594.pants. Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem

(1) No parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai:

1) piedzenot uzturlīdzekļus, atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu, — 50 procentus; 2) pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, — 30 procentus.

(2) Ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu ieturējumu apmēra ierobežojumi neattiecas uz uzturlīdzekļu piedziņu nepilngadīgo bērnu uzturēšanai.

(4) Ieturējumu apmēru no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem aprēķina no summas, kas parādniekam jāsaņem.

595.pants. Piedziņas vēršana uz citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas

(1) Šajā nodaļā noteiktos nosacījumus un kārtību, kas jāievēro, vēršot piedziņu uz darba samaksu, piemēro arī gadījumos, kad parādnieks saņem:

1) mācību iestādes audzēkņa stipendiju; 2) summas zaudējumu atlīdzināšanai par personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve; 3) slimības vai bezdarbnieka pabalstu.

(2) Piedziņas vēršanu uz pensijām izdara saskaņā ar likumiem par pensijām.

596.pants. Summas, uz kurām nevar vērst piedziņu

Piedziņu nevar vērst uz:

1) atlaišanas pabalstu, uz pabalstu, ko izmaksā sakarā ar bērna piedzimšanu, kā arī uz apbedīšanas pabalstu; 2) kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības; 3) darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu; 4) valsts un pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem.

597.pants. Kārtība piedziņas vēršanai uz parādnieka darba samaksu un citiem ienākumiem

(1) Tiesu izpildītājs piedziņas izpildu dokumentu nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai ar norādi — izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, pensijas, stipendijas, pabalsta, pamatojoties uz saņemto izpil d u dokumentu, un uz parādnieka rēķina nosūtīt ieturētās summas piedzinējam.

(2) Izbeidzot darba attiecības ar parādnieku, izpildu dokumentu ar atzīmi par izdarītajiem ieturējumiem, par parāda atlikumu, ja tāds ir, un par parādnieka jauno darbavietu, ja tā ir zināma, darba devējs nosūta atpakaļ tiesu izpildītājam. Šie noteikumi attiecināmi arī uz juridiskajām personām, kas ir izdarījušas ieturējumus no parādniekam izmaksājamās pensijas, stipendijas vai pabalsta, ja šo maksājumu izdarīšana tiek pārtraukta.

5 98.pants. Kontrole par ieturējumu pareizību

Tiesu izpildītājs pēc piedzinēja lūguma pārbauda, vai darba devējs (attiecīga juridiskā persona) pareizi un savlaicīgi izdarījis ieturējumus no parādnieka darba samaksas un cita veida ienākumiem un vai ieturētās summas nosūtījis piedzinējam.

599.pants. Piedziņas vēršana uz naudas summām, kas atrodas pie citām personām

(1) Ja piedziņu vērš uz naudas summām, kas atrodas pie citām personām, tiesu izpildītājs nosūta šīm personām pieprasījumu paziņot, vai tām ir pienākums samaksāt kādas summas parādniekam, uz kāda pamata un kādā termiņā.

(2) Vienlaikus ar pieprasījumu tiesu izpildītājs paziņo, ka šīs naudas summas tiek apķīlātas piedziņas summas apmērā un ka līdz pilnīgai piedzenamās summas dzēšanai šīm personām nauda jāsamaksā piedzinējam vai jāiemaksā tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

(3) Ja parādnieka naudas summas atrodas kredītiestādē, tiesu izpildītājs nosūta kredītiestādei izpildu rakstu un dod uzdevumu pārskaitīt naudu piedzinējam vai tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

73.nodaļa

Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu

600.pants. Paziņojums par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu

(1) Ja piedzinējs lūdz vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam paziņojumu un uzaicina viņu nokārtot parādu.

(2) Vienlaikus tiesu izpildītājs paziņo par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatu nodaļai, kas par to izdara atzīmi zemesgrāmatā. Šīs atzīmes sekas norādītas Civillikuma 1077.panta pirmajā daļā, 1081. un 1305.pantā, kā arī Zemesgrāmatu likuma 46.pantā.

(3) Tiesu izpildītājs pieprasa no zemesgrāmatu nodaļas attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma norakstu un nosūta paziņojumu nekustamā īpašuma līdzīpašniekiem, kā arī visiem ķīlu kreditoriem, norādot:

1) kuras personas prasījuma apmierināšanai tiek vērsta piedziņa uz nekustamo īpašumu; 2) cik liela ir parāda summa un vai parāds nodrošināts ar hipotēku uz attiecīgo nekustamo īpašumu.

601.pants. Parādnieka pienākumi

(1) No tiesu izpildītāja paziņojuma saņemšanas dienas parād niekam ir aizliegts:

1) atsavināt šo nekustamo īpašumu vai ieķīlāt to; 2) cirst tajā mežu, izņemot saimniecības uzturēšanai nepieciešamo; 3) atsavināt vai bojāt nekustamā īpašuma piederumus.

(2) Līgumi, kurus par nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis pēc tam, kad zemesgrāmatā izdarīta piedziņas atzīme, nav spēkā attiecībā uz piedzinēju un nekustamā īpašuma pircēju izsolē.

602.pants. Piedzinēju un citu kreditoru tiesības

(1) Piedzinējam neatkarīgi no piedziņas vēršanas uz nekustamo īpašumu ir tiesības prasīt, lai viņam nostiprina zemesgrāmatā hipotēku piedzenamās summas apmērā.

(2) Hipotekārajam kreditoram ir tiesības piedalīties nekustamā īpašuma aprakstē, saņemt aprakstes aktu, ar tiesu izpildītāja piekrišanu publicēt sludinājumus par izsoli.

603.pants. Nekustamā īpašuma aprakste

(1) Nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs apraksta pēc piedzinēja lūguma.

(2) Aprakstes aktā norāda:

1) vietu, kur nekustamais īpašums atrodas; 2) no kādām daļām tas sastāv; 3) uz zemesgrāmatas ierakstu pamata — aprakstāmā nekustamā īpašuma vērtību, tā īpašnieku, apgrūtinājumus ar parādiem un to summu, kā arī aprobežojumus un apgrūtinājumus, kas uzlikti nekustamajam īpašumam; 4) ziņas par nekustamā īpašuma stāvokli un par attiecībā uz nekustamo īpašumu noslēgtiem līgumiem, kā arī ziņas par kustamo mantu, kura ir nekustamā īpašuma piederums.

(3) Aprakstot uzņēmumu kopumā, norāda arī, kurās ēkās tas atrodas, aizņemto ēku lielumu, sastāvu, darba telpu skaitu, darbgaldu un citu iekārtu skaitu.

(4) Parādnieks iesniedz dokumentus un plānus, ar kuriem noteikta aprakstāmā nekustamā īpašuma platība un parādnieka tiesības uz šo īpašumu.

(5) Tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma un uz to rēķina var pieprasīt no zemesgrāmatu nodaļas to dokumentu norakstus, kuri attiecas uz aprakstāmo nekustamo īpašumu.

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā norādīto dokumentu nesaņemšana neaptur apraksti.

604.pants. Nekustamā īpašuma novērtēšana

(1) Par nekustamā īpašuma vērtību tiek norādīta tā vērtība, kas ierakstīta zemesgrāmatā. Ja tādas vērtības nav, novērtējumu izdara pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma uz piedzinēja rēķina.

(2) Ja to pieprasa parādnieks vai piedzinējs, nekustamais īpašums tiek novērtēts no jauna uz pieprasītāja rēķina.

(3) Novērtēšanu izdara Valsts zemes dienesta speciālists.

605.pants. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana

(1) Aprakstītais nekustamais īpašums līdz pārdošanai izsolē paliek agrākā valdītāja pārvaldīšanā.

(2) Īpašuma pārvaldītājam tas jāsaglabā tādā pašā stāvoklī, kādā viņš īpašumu saņēma pēc aprakstes, un kopā ar to pašu kustamo mantu.

(3) Ja īpašumu pārvalda parādnieks, viņam jādod norēķins tiesu izpildītājam par aprakstītā īpašuma pārvaldīšanas laiku. Viņa saņemtie ienākumi no nekustamā īpašuma nododami tiesu izpildītājam un pievienojami summai, kas ieņemta, šo īpašumu pārdodot.

606.pants. Nekustamā īpašuma izsoles izziņošana

(1) Nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs izziņo:

1) vismaz vienu mēnesi pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma vērtība nav augstāka par piecdesmit tūkstošiem latu; 2) vismaz divus mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz piecdesmit tūkstošus latu, bet nav augstāka par trīssimt tūkstošiem latu; 3) vismaz trīs mēnešus pirms izsoles, ja nekustamā īpašuma vērtība ir augstāka par trīssimt tūkstošiem latu.

(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāju kantora.

(3) Sludinājumā par nekustamā īpašuma izsoli norāda:

1) nekustamā īpašuma īpašnieka un piedzinēja vārdu un uzvārdu, juridiskajām personām — nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi); 2) tiesu izpildītāju kantora nosaukumu un adresi; 3) nekustamā īpašuma īsu aprakstu un atrašanās vietu; 4) nekustamā īpašuma novērtējumu; 5) hipotekāros kreditorus un viņu prasījumus; 6) ka visām personām, kurām uz nekustamo īpašumu ir tiesības, kas nepieļauj tā pārdošanu izsolē, jāpieteic savas prasības tiesā līdz izsoles dienai; 7) kura izsole pēc kārtas tā ir; 8) izsoles laiku un vietu; 9) nodrošinājuma summu, kas iemaksājama tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā.

(4) Par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs paziņo parādniekam, piedzinējam, kā arī līdzīpašniekam un hipotekārajam kreditoram, ja tādi ir.

(5) No izsoles izsludināšanas dienas visi dokumenti, kas attiecas uz pārdošanu izsolē, ir pieejami visām personām, kuras vēlas ar tiem iepazīties.

607.pants. Nekustamā īpašuma pirkuma nodrošinājums

(1) Personas, kuras vēlas piedalīties nekustamā īpašuma izsolē, iemaksā tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā nodrošinājumu 10 procentu apmērā no nekustamā īpašuma novērtējuma.

(2) Nodrošinājumu, ko iemaksājusi persona, kura izsolē nopirkusi nekustamo īpašumu, ieskaita pirkuma maksā. Pārējiem izsoles dalībniekiem iemaksāto nodrošinājumu pēc izsoles nekavējoties izsniedz atpakaļ.

608.pants. Nekustamā īpašuma izsoles kārtība

(1) Izsole sākas no novērtējuma summas. Ja to prasījumu (izdevumu, nodokļu parādu un citu parādu) summa, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secības ir priekšrocība salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām, ir lielāka par novērtējumu, izsole sākas no šo prasījumu summas.

(2) Tiesu izpildītājs nosauc pārdodamo nekustamo īpašumu un izsoles sākumcenu. Pēc tam tiesu izpildītājs jautā, vai kāds nevēlas pārsolīt sākumcenu. Katru pārsolījumu tiesu izpildītājs atzīmē izsoles aktā, norādot solītāja vārdu un uzvārdu.

(3) Pārsolīšanai beidzoties, tiesu izpildītājs trīs reizes jautā, vai neviens nesola vairāk. Ja pēc trešās reizes neseko pārsolījums, tiesu izpildītājs izdara piesitienu un pēc tam pārsolījumus vairs nepieņem.

609.pants. Divkāršā izsole

(1) Divkāršo izsoli var pieprasīt ķīlas ņēmējs, ja zemesgrāmatā pēc hipotēkas nostiprināšanas bez viņa piekrišanas ierakstīts tāds nekustamā īpašuma apgrūtinājums, kas var ietekmēt ķīlas ņēmēja apmierinājuma apmēru, un izsole notiek tieši viņa vai par viņu agrāk zemesgrāmatā ierakstīta ķīlas ņēmēja prasījuma piedziņai.

(2) Nekustamais īpašums pārdodams izsolē ar nosacījumu, ka minētais apgrūtinājums atstājams, un ar nosacījumu, ka minētais apgrūtinājums dzēšams.

(3) Ja neviens nevēlas iegūt nekustamo īpašumu ar atstāto apgrūtinājumu, tas paliek nosolītājam ar nosacījumu, ka apgrūtinājums dzēšams.

(4) Ja ir solītāji, kas vēlas pirkt nekustamo īpašumu, gan atstājot apgrūtinājumu, gan to dzēšot, nekustamais īpašums paliek nosolītājam ar nosacījumu dzēst apgrūtinājumu tikai tad, ja nosolītā cena pārsniedz ne vien augstāko cenu, kāda solīta ar nosacījumu atstāt apgrūtinājumu, bet arī to prasījumu summu, kuriem ir priekšrocība salīdzinājumā ar tā ķīlas ņēmēja prasījumiem, kurš lūdzis izdarīt divkāršo izsoli.

610.pants. Izsoles akts

(1) Izsoles aktā tiesu izpildītājs norāda:

1) izsoles dienu un vietu; 2) kāds nekustamais īpašums tiek izsolīts un izsoles sākumcenu; 3) kas piedalās izsolē kā amatpersonas, piedzinēji, parādnieki un solītāji; 4) katru nosolīto cenu pretī solītāja uzvārdam; 5) kas nosolījis augstāko cenu un kādu.

(2) Izsoles aktu paraksta tiesu izpildītājs, nosolītājs, piedzinējs un parādnieks, ja viņi bijuši izsolē, kā arī amatpersonas, kas bijušas klāt izsolē.

611.pants. Izsoles sekas

(1) Nekustamais īpašums paliek tam, kas solījis augstāku cenu nekā citi.

(2) Pircējam viena mēneša laikā pēc izsoles jāsamaksā visa summa, ko viņš nosolījis.

(3) Pēc tam, kad nekustamā īpašuma pircējs samaksājis visu no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs izsoles aktu iesniedz apstiprināšanai tā rajona (pilsētas) tiesā, kura teritorijā atrodas nekustamais īpašums.

(4) Ja pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu no viņa pienākošos summu, iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās par īpašumu saņemtās summas un sadalāms tādā pašā kārtībā kā šī summa. Iemaksātais nodrošinājums pievienojams pie kopējās summas arī tad, ja tiek konstatēts, ka pircējam nebija tiesību piedalīties izsolē.

612.pants. Pirkuma maksas ieskaits

(1) Pircējam atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu hipotekāro prasījumu, kā arī citus hipotekāros parādus, ja hipotekārie kreditori piekrīt tos atstāt uz nekustamo īpašumu, pārvedot šos parādus uz pircēju.

(2) Ja ar pārdošanā ieņemto summu nepietiek visu piedziņu un hipotekāro parādu apmierināšanai, pircējs var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas pēc tam, kad segti tie prasījumi, kuriem salīdzinājumā ar viņa prasījumu ir priekšrocība.

613.pants. Nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana

(1) Lietu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu tiesa izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot piedzinējam, parādniekam un hipotekārajiem kreditoriem. Šo personu neierašanās nav šķērslis nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanai.

(2) Tiesa pieņem lēmumu par pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda un par to, ka neatkarīgi no kreditoru piekrišanas dzēšamas:

1) visas zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, par kurām pircējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi; 2) tie apgrūtinājumi, kuru dzēšana pieņemta kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants).

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā tiesa apstiprina arī kuģa izsoles aktu.

614.pants. Nenotikusi izsole

(1) Izsole uzskatāma par nenotikušu, ja:

1) izsolē nav ieradušies pircēji vai arī ieradies tikai viens pircējs; 2) neviens no tiem, kas ieradušies izsolē, nepārsola sākumcenu; 3) pircējs noteiktā termiņā nesamaksā visu summu, par kuru viņš nopircis nekustamo īpašumu.

(2) Par to, ka izsole uzskatāma par nenotikušu, tiesu izpildītājs paziņo personām, kas ieradušās izsolē, kā arī parādniekam, viņa līdzīpašniekam, ja pārdodamais nekustamais īpašums atrodas kopīpašumā, un kreditoriem, ja šīs personas nav bijušas klāt izsolē.

615.pants. Nenotikušas izsoles sekas

(1) Ja izsole ir atzīta par nenotikušu, katram kreditoram vai parādnieka līdzīpašniekam, kā arī izsolē pārsolītam pircējam ir tiesības divu nedēļu laikā no nenotikušās izsoles dienas paziņot tiesu izpildītājam par nekustamā īpašuma paturēšanu sev. Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā paredzēto iemeslu dēļ, minētās personas nekustamo īpašumu var paturēt sev par sākumcenu. Ja izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētā iemesla dēļ, pārsolītais pircējs var p a turēt nekustamo īpašumu par viņa solīto augstāko cenu.

(2) Ja vairākas personas vēlas paturēt nekustamo īpašumu sev par sākumcenu, rīkojama otrā izsole, kurā solīšana sākas no pirmās izsoles sākumcenas.

(3) Persona, kas patur sev nekustamo īpašumu, viena mēneša laikā iemaksā tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā šā panta pirmajā daļā norādīto summu, ņemot vērā šā likuma 612.panta noteikumus.

(4) Pēc šā panta trešajā daļā minētās summas samaksas tiesu izpildītājs iesniedz ziņojumu un izsoles aktu apstiprināšanai tiesā, kura pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja, līdzīpašnieka vai kreditora vārda un zemesgrāmatā ierakstīto parādu dzēšanu (613.pants).

(5) Ja neviens nav pieteicies paturēt nekustamo īpašumu sev, rīkojama otrā izsole.

616.pants. Otrā un trešā izsole

(1) Otro izsoli izziņo un rīko, ievērojot pirmās izsoles noteikumus. Tomēr nekustamā īpašuma solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

(2) Ja arī otrā izsole nav notikusi un neviens nav vēlējies paturēt nekustamo īpašumu sev (615.pants), pēc piedzinēja lūguma pēc viena mēneša no sludinājuma dienas tiesu izpildītājs rīko trešo izsoli, ievērojot pirmās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 60 procentiem no sākumcenas pirmajā izsolē.

617.pants. Spēkā neesoša izsole

(1) Tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ja:

1) kādam nepamatoti nav atļauts piedalīties izsolē vai nepareizi atraidīts kāds pārsolījums; 2) nekustamo īpašumu nopirkusi tāda persona, kura nav bijusi tiesīga piedalīties izsolē; 3) nekustamais īpašums pārdots pirms termiņa, kāds noteikts paziņojumā par pārdošanu; 4) pirmajā izsolē nekustamais īpašums pārdots zem to prasījumu summas, kuriem pēc piedzinēju prasījumu apmierināšanas secības ir priekšrocība salīdzinājumā ar visām uz nekustamo īpašumu vērstajām piedziņām; 5) tiesu izpildītājs, piedzinējs vai pircējs pieļāvis ļaunprātības.

(2) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

618.pants. Kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošana

(1) Izdarot piedziņu no viena vai vairākiem nedalīta nekustamā īpašuma īpašniekiem, šis īpašums aprakstāms visā tā sastāvā, bet izsolē pārdodama tikai parādnieka tiesība uz viņa daļu, to iepriekš neatdalot.

(2) Kopīpašumā esošus nekustamos īpašumus var pārdot arī visā sastāvā, ja to vēlas visi kopīpašnieki un ja kreditori neceļ pret to iebildumus. Pārdošanā ieņemtā nauda sadalāma starp nekustamā īpašuma īpašniekiem, bet summa, kas pienākas parādniekam, izlietojama parāda dzēšanai.

74.nodaļa

Tiesas piespriestās mantas piespiedu nodošana un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana

619.pants. Tiesas spriedumā norādīto priekšmetu nodošana piedzinējam

Ja piedzinējam piespriež tiesas spriedumā norādītus noteiktus priekšmetus, tiesu izpildītājs izņem šos priekšmetus parādniekam un nodod tos piedzinējam.

620.pants. Sekas, kas rodas, ja neizpilda spriedumu, kas uzliek parādniekam par pienākumu izpildīt noteiktas darbības

(1) Ja netiek izpildīts spriedums, kas uzliek parādniekam par pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, tiesu izpildītājs sastāda aktu par sprieduma neizpildīšanu.

(2) Ja spriedumā norādītas šā likuma 197.panta otrajā daļā paredzētās sprieduma neizpildīšanas sekas, sastādīto aktu nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc izpildīšanas vietas, lai tā pieņemtu lēmumu par spriedumā norādīto seku piemērošanu sakarā ar to, ka parādnieks neizpilda noteiktas darbības.

(3) Ja spriedumā nav norādītas tā neizpildīšanas sekas, sastādīto aktu nosūta tiesai, kura taisījusi spriedumu lietā, un šī tiesa izlemj jautājumu par sprieduma izpildīšanas kārtību saskaņā ar šā likuma 206. un 438.panta noteikumiem.

(4) Ja tiesas noteiktajā termiņā neizpilda spriedumu, kas uzliek parādniekam par pienākumu izpildīt darbības, kuras var izpildīt tikai viņš pats (197.panta pirmā daļa), sastādīto aktu tiesu izpildītājs nosūta tiesai pēc izpildīšanas vietas. Jautājumu par sprieduma neizpildīšanu izlemj tiesas sēdē. Par sēdes laiku un vietu paziņo piedzinējam un parādniekam, tomēr šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par sprieduma neizpildīšanu. Parādniekam, ja viņš tiesas noteiktajā termiņā neizpilda spriedumu, kas uzliek viņam par pienākumu izpildīt darbības, kuras var izpildīt tikai viņš pats, tiesa var uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem, nosakot jaunu termiņu sprieduma izpildei. Naudas sods piedzenams no parādnieka valsts ienākumos.

(5) Ja parādnieks otrreiz un atkārtoti pārkāpj sprieduma izpildīšanas termiņus, tiesa no jauna veic pasākumus, kas paredzēti šā panta ceturtajā daļā. Par atkārtotu sprieduma neizpildīšanu tiesa uzliek naudas sodu piecsimt latu apmērā. Naudas soda samaksa neatbrīvo parādnieku no pienākuma izpildīt tiesas spriedumā paredzētās darbības.

(6) Ja darba devējs neizpilda tiesas spriedumu par nelikumīgi atlaista vai pārcelta darbinieka atjaunošanu darbā, tiesa pēc darbinieka lūguma pieņem lēmumu par darba samaksu par visu laiku no sprieduma taisīšanas dienas līdz tā izpildīšanas dienai.

(7) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

75.nodaļa

Piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem

621.pants. Piedzīto summu izsniegšana piedzinējiem

(1) No summas, ko tiesu izpildītājs piedzinis no parādnieka, vispirms sedz sprieduma izpildes izdevumus, no pārējās summas apmierina piedzinēju prasījumus. Summu, kas paliek pēc visu prasījumu apmierināšanas, izsniedz atpakaļ parādniekam.

(2) Summas, kas piedzītas no parādnieka un nododamas piedzinējiem, ieskaita tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā, bet pēc tam izsniedz vai pārskaita noteiktā kārtībā.

(3) Summas, kas ieskaitāmas valsts ienākumos, tiesu izpildītājs iemaksā Valsts kases budžeta kontā.

(4) Summas, kas piedzītas ārvalstīs dzīvojošas personas labā, pārskaita piedzinējam noteiktā kārtībā.

622.pants. Piedzinēju prasījumu apmierināšanas secība

(1) Ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai apmierinātu visus prasījumus pēc izpildu dokumentiem, šī summa sadalāma starp piedzinējiem šajā likumā noteiktajā secībā, ja atsevišķā likumā kādiem piedzinējiem nav noteiktas priekšrocības.

(2) Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas.

(3) Ja piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus vienas kārtas prasījumus, šie prasījumi apmierināmi proporcionāli summai, kas pienākas katram piedzinējam.

623.pants. Pirmās kārtas piedziņas

Vispirms apmierināmi:

1) prasījumi par uzturlīdzekļu piedziņu; 2) prasījumi par darba samaksas piedziņu; 3) prasījumi personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve.

624.pants. Otrās kārtas piedziņas

Otrajā kārtā apmierināmi prasījumi par nodokļiem un nenodokļu maksājumiem budžetā.

625.pants. Trešās kārtas piedziņas

Trešajā kārtā apmierināmi fizisko personu prasījumi par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas nodarīti to mantai ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu.

626.pants. Ceturtās kārtas piedziņas

Ceturtajā kārtā apmierināmi visi pārējie prasījumi.

627.pants. Ar ķīlu apgrūtinātas kustamās mantas pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana

No naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu kustamo mantu, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, pēc tam apmierināmi prasījumi šādā secībā:

1) ar ķīlu nodrošinātais prasījums; 2) pārējie prasījumi šajā likumā noteiktajā secībā.

628.pants. Ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana

(1) No naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, pēc tam apmierināmi prasījumi šādā secībā:

1) to darbinieku prasījumi par darba algu izmaksu, kuri saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu, un ar viņu darba algām saistītie sociālās apdrošināšanas maksājumi; 2) prasījumi par nodokļu maksājumiem, kas maksājami par šo nekustamo īpašumu; 3) zemesgrāmatā ierakstītās reālnastas, kurām pienācis samaksas termiņš; 4) ar šā nekustamā īpašuma ķīlu nodrošinātie prasījumi pēc to pirmtiesības; 5) pārējie prasījumi šajā likumā noteiktajā secībā.

(2) Apmierinot hipotekāros prasījumus pēc to pirmtiesības, vienlaikus apmierināmi arī to blakus prasījumi — procenti par pēdējiem trim gadiem līdz izsoles dienai, piespriestie tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

629.pants. Kuģa pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana

(1) No naudas, kas saņemta par pārdoto kuģi, vispirms sedzami sprieduma izpildes izdevumi, ieskaitot arī prasījumus par algām un citām izmaksām kapteinim, virsniekiem un citiem kuģa apkalpes locekļiem sakarā ar viņu darbu uz kuģa pēc kuģa aresta.

(2) Pārējie prasījumi apmierināmi, ņemot vērā Latvijas jūrniecības noteikumu (Jūras kodeksa) 59., 60., 63. un 66.panta prasības.

630.pants. Piedziņas secība gadījumos, kad parādniekam manta konfiscēta ar spriedumu krimināllietā

(1) Izpildot krimināllietas spriedumu par mantas konfiskāciju, parādnieka mantu nodod finansu iestādēm pēc tam, kad apmierināti visi parādniekam iesniegtie prasījumi, kādi radušies, pirms notiesātā mantai uzlikušas arestu vai to apķīlājušas iepriekšējās izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

(2) Prasījumus par uzturlīdzekļiem un prasījumus personisku aizskārumu dēļ, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, apmierina arī tad, ja tie radušies pēc aresta uzlikšanas notiesātā mantai vai tās apķīlāšanas.

631.pants. Tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins

(1) Ja tiesa ir atzinusi piedzinēja tiesības saņemt procentus par piespriesto summu līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai), tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu par kopējo summu, kas izmaksājama piedzinējam.

(2) Ja ir vairāki piedzinēji un ja no parādnieka piedzītās summas nepietiek, lai pilnīgi apmierinātu visus prasījumus, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu naudas sadalīšanai starp piedzinējiem un izsniedz to piedzinējiem un parādniekam.

(3) Ja nekustamā īpašuma izsole pasludināta par nenotikušu un kreditors izteicis vēlēšanos paturēt nekustamo īpašumu sev par sākumcenu, tiesu izpildītājs sastāda aprēķinu, lai noteiktu summu, kāda pienākas no kreditora, un sadalītu to starp piedzinējiem.

(4) Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

76.nodaļa

Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesību aizsardzība, izpildot tiesas spriedumu

632.pants. Tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšana

(1) Tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.

(2) Sūdzību izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā. Par tiesas sēdi paziņo parādniekam un piedzinējam, kā arī tiesu izpildītājam. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

633.pants. Citu personu tiesību aizsardzība, izpildot spriedumu

(1) Ja tiesu izpildītājs, apķīlājot mantu, pieļauj likuma pārkāpumu, neatkarīgi no tā, vai manta pieder parādniekam vai citām personām, parādnieka un šo personu pieteikumu par mantas izslēgšanu no aprakstes akta izskata tiesa šā likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Citu personu pieteiktais civiltiesiskais strīds, kas saistīts ar tās mantas piederību, uz kuru vērsta piedziņa, tiek izskatīts tiesā saskaņā ar prasības tiesvedības noteikumiem (prasības par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ).

(3) Prasības par mantas izslēgšanu no aprakstes akta tiek iesniegtas pret parādnieku un piedzinēju. Ja manta aprakstīta, pamatojoties uz krimināllietas spriedumu daļā par mantas konfiskāciju, kā atbildētājus pieaicina notiesāto un finansu iestādi.

(4) Ja aprakstītā manta jau pārdota, prasība iesniedzama arī pret personām, kurām manta nodota. Ja prasība par jau pārdotas mantas atdošanu atpakaļ natūrā ir apmierināta, strīdus starp mantas ieguvēju, piedzinējiem un parādnieku izskata tiesa prasības kārtībā.

634.pants. Sprieduma izpildīšanas pagrieziens

(1) Ja izpildītu spriedumu atceļ un pēc lietas jaunas izskatīšanas taisa spriedumu par prasības noraidīšanu vai pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā vai par lietas atstāšanu bez izskatīšanas, atbildētājam jāatdod atpakaļ viss, kas no viņa piedzīts prasītāja labā pēc atceltā sprieduma (sprieduma izpildīšanas pagrieziens).

(2) Ja atdot atpakaļ mantu natūrā nav iespējams, tiesas spriedumā vai lēmumā tiek paredzēta šīs mantas vērtības atlīdzināšana.

63 5.pants. Jautājuma izlemšana par sprieduma izpildīšanas pagriezienu

(1) Tiesa, kurai lieta nodota jaunai izskatīšanai, pēc savas iniciatīvas izskata jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu un izlemj to jaunajā spriedumā vai lēmumā, ar kuru beidzas tiesvedība lietā.

(2) Ja tiesa, kas izskata lietu no jauna, nav izlēmusi jautājumu par atceltā sprieduma izpildīšanas pagriezienu, atbildētājs ir tiesīgs iesniegt šai tiesai pieteikumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Šis pieteikums tiek izskatīts tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(3) Kasācijas instances tiesa, ja tā ar savu spriedumu groza pārsūdzēto (protestēto) spriedumu, atceļ to un izbeidz tiesvedību lietā vai atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, izlemj jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu vai nodod tā izlemšanu tiesai, kuras spriedums bija pārsūdzēts.

(4) Ja apelācijas instances tiesa noraida prasību lietā, kurā pirmās instances tiesa saskaņā ar šā likuma 205.pantu pieļāvusi sprieduma izpildīšanu nekavējoties, vai tiesvedību šādā lietā izbeidz vai atstāj prasību bez izskatīšanas, tā vienlaikus izlemj jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu.

(5) Ja spriedums tiek atcelts sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, jautājumu par sprieduma izpildīšanas pagriezienu izlemj tiesa, kura pēc sprieduma atcelšanas izskata lietu no jauna.

(6) Lietās par uzturlīdzekļu piedziņu, darba samaksas piedziņu, zaudējumu piedziņu sakarā ar personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, sprieduma izpildīšanas pagrieziens pieļaujams, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām maldīgām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem.

(7 ) Par tiesas lēmumu jautājumā par sprieduma izpildīšanas pagriezienu var iesniegt blakus sūdzību.

F daļa

Nobeiguma noteikumi

Piecpadsmitā sadaļa

Ārvalstu tiesu nolēmumi un tiesu uzdevumi

77.nodaļa

Ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana

636.pants. Ārvalstu tiesu, arbitrāžu un šķīrējtiesu nolēmumu atzīšana un izpildīšana Latvijā

(1) Ārvalstu tiesu, arbitrāžu un šķīrējtiesu (turpmāk — ārvalsts tiesa) nolēmumu atzīšana un izpildīšana notiek saskaņā ar šo likumu un Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Ārvalsts tiesas nolēmums iesniedzams atzīšanai un izpildīšanai triju gadu laikā no dienas, kad nolēmums stājies likumīgā spēkā, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts cits termiņš .

637.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikums par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu ir piekritīgs izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā, kuras teritorijā nolēmums izpildāms.

(2) Pieteikumam pievienojams:

1) ārvalsts tiesas nolēmums ar apliecinājumu, ka nolēmums stājies likumīgā spēkā un ir izpildāms, vai pienācīgi apliecināts nolēmuma noraksts; 2) dokuments, kas apliecina pušu rakstveida vienošanos par strīda nodošanu izskatīšanai arbitrāžā vai šķīrējtiesā, ja lūdz izpildīt arbitrāžas vai šķīrējtiesas nolēmumu; 3) pieteikuma un šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minēto dokumentu apliecināts tulkojums latviešu valodā; 4) pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti izsniegšanai pusēm; 5) dokuments par valsts nodevas samaksu, ja lūdz izpildīt arbitrāžas vai šķīrējtiesas nolēmumu.

638.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu izskata tiesa atklātā tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot pusēm. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.

(2) Tiesa var pieprasīt no pusēm paskaidrojumus vai arī papildu ziņas no tiesas, kas pieņēmusi nolēmumu.

(3) Izskatījusi pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu, tiesa pieņem lēmumu atzīt un izpildīt nolēmumu vai noraidīt pieteikumu.

(4) Pieteikumu var noraidīt tikai likumos un Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos.

(5) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

639.pants. Ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšana

(1) Ārvalsts tiesas nolēmumu pēc tā atzīšanas izpilda šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ar ārvalsts tiesas nolēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz vispārējā kārtībā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

78.nodaļa

Tiesu uzdevumi

640.pants. Tiesu uzdevumu izpildīšana

(1) Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos tiesas izpilda tām nodotos ārvalstu tiesu uzdevumus izdarīt atsevišķas procesuālās darbības.

(2) Ārvalstu tiesu uzdevumus izpilda šajā likumā un Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

641.pants. Latvijas tiesu sazināšanās ar ārvalstu tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm

Kārtību, kādā Latvijas tiesas sazinās ar ārvalstu tiesām un tiesībaizsardzības iestādēm, nosaka likumi un Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi.

79.nodaļa

Ārvalsts likumu piemērošana civillietu iztiesāšanā

642.pants. Ārvalstīs noslēgtu līgumu apspriešana

(1) Līgumi un akti, kas taisīti ārvalstīs, apspriežami uz tās valsts likumu pamata, kurā tie taisīti, un uzskatāmi par spēkā esošiem, ja vien tajos ietvertais darījums nav pretējs sabiedriskajai kārtībai un Latvijas likumiem.

(2) Līgumi, kas noslēgti ārvalstīs pēc ārvalstu likumiem, nezaudē savu spēku Latvijā pēc noilguma notecējuma, ja pēc tās valsts likumiem, kur tie noslēgti, noteikts garāks noilguma termiņš.

643.pants. Ārvalsts likuma piemērošanas kārtība

(1) Gadījumos, kad Latvijas likums atļauj piemērot ārvalsts likumu, lietas dalībniekam, kas atsaucas uz ārvalsts likumu, jāiesniedz tā teksta notariāli apliecināts tulkojums.

(2) Ja nepieciešams, tiesa ar Tieslietu ministrijas starpniecību var lūgt attiecīgas ārvalsts iestādes informāciju par šo likumu.

Civilprocesa likuma

1. pielikums

Mantas saraksts, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem

Piedziņas vēršanai pēc izpildu dokumentiem nav pakļauta šāda veida manta un priekšmeti, kas pieder parādniekam vai ir viņa daļa kopīpašumā:

1. Mājas iekārtas un mājturības priekšmeti, apģērbs, kas nepieciešams parādniekam, viņa ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras atrodas viņa apgādībā:

1) ikdienā valkājamais nepieciešamais apģērbs, apavi un veļa; 2) gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi; 3) virtuves un galda piederumi, kuri nepieciešami ikdienas lietošanai; 4) mēbeles — pa vienai gultai un krēslam katrai personai, kā arī viens galds un viens skapis uz ģimeni; 5) visi bērnu piederumi.

2. Mājās esošie pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds nepieciešams parādnieka un viņa ģimenes locekļu uzturēšanai triju mēnešu laikā.

3. Nauda mēneša minimālās algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

4. Uz ģimeni viena govs vai kaza un viena cūka, kā arī lopbarība tādā daudzumā, kāds nepieciešams līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai līdz lopu dzīšanai ganībās.

5. Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai apkurināšanas sezonas laikā.

6. Grāmatas, instrumenti un rīki, kas nepieciešami parādniekam viņa personīgajā ikdienas darbā, sagādājot iztikai vajadzīgos līdzekļus.

7. Lauksaimniecības inventārs, tas ir, zemkopības rīki, tehnika, lopi un sēkla, kas nepieciešami zemnieku saimniecībā, līdz ar barības daudzumu, kāds nepieciešams attiecīgās saimniecības lopu uzturēšanai līdz jaunai ražai. Kādi zemkopības rīki, cik lopu un kādi barības daudzumi uzskatāmi par nepieciešamiem, nosaka zemkopības ministra instrukcija.

8. Kustamā manta, kas pēc Civillikuma atzīstama par nekustamā īpašuma piederumu, — atsevišķi no šā nekustamā īpašuma.

9. Dievnami un rituāla priekšmeti.

Civilprocesa likuma

2. pielikums

Nozaudēto tiesvedības vai izpildu lietvedības materiālu atjaunošanas noteikumi

1. Nozaudētos tiesvedības vai izpildu lietvedības materiālus civillietā tiesa var atjaunot pēc lietas dalībnieka pieteikuma, pēc tiesu izpildītāja vai prokurora iesnieguma, kā arī pēc savas iniciatīvas.

2. Nozaudētos tiesvedības materiālus atjauno pilnīgi vai tajā daļā, kuru atjaunot nepieciešams pēc tiesas ieskata. Ja lietā bijis tiesas spriedums vai lēmums par tiesvedības izbeigšanu, tas obligāti atjaunojams.

3. Pieteikumu par nozaudēto tiesvedības materiālu vai izpildu raksta atjaunošanu iesniedz tiesai, kas izskatījusi lietu, bet pieteikumu par nozaudēto izpildu lietvedības materiālu (izņemot izpildu rakstu) atjaunošanu — rajona (pilsētas) tiesai pēc izpildīšanas vietas.

4. Pieteikumā norāda precīzas ziņas par lietu. Pieteikumam pievieno dokumentus vai to norakstus, kuri saglabājušies pie iesniedzēja un kuri attiecas uz lietu, pat tad, ja tie nav noteiktā kārtībā apliecināti.

5. Tiesa, izskatot lietu, izmanto saglabājušās tiesvedības materiālu daļas, pieprasa no lietas dalībniekiem vai citām personām dokumentus, kas pirms tiesvedības materiālu nozaudēšanas tiem izsniegti, šo dokumentu norakstus, kā arī citus materiālus, kuri attiecas uz lietu. Lietas dalībnieki ir tiesīgi iesniegt apspriešanai viņu sastādīto atjaunojamā sprieduma vai lēmuma projektu.

6. Tiesa kā lieciniekus var nopratināt personas, kas bijušas klāt pie procesuālo darbību izpildīšanas, bet, ja nepieciešams, — personas, kas bijušas tiesas sastāvā, izskatot lietu, kuras tiesvedības materiāli nozaudēti, kā arī personas, kas izpildījušas tiesas spriedumu.

7. Ja savākto materiālu nepietiek, lai precīzi atjaunotu nozaudētos tiesvedības materiālus, tiesa ar lēmumu izbeidz pieteikuma izskatīšanu par tiesvedības materiālu atjaunošanu. Šajā gadījumā iesniedzējs ir tiesīgs atkārtoti iesniegt prasību vai pieteikumu vispārīgā kārtībā. Izdevumus, kas saistīti ar tādas lietas izskatīšanu, sedz valsts.

8. Izdevumus, kas radušies tiesai, izskatot lietu par nozaudēto materiālu atjaunošanu, sedz valsts. Ja iesniegts apzināti nepatiess pieteikums, tiesas izdevumi tiek piedzīti no iesniedzēja.

Pārejas noteikumi

1. Izskatīšanas kārtību lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, līdz dienai, kad spēkā stājas administratīvā procesa likums, regulē Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi un Latvijas Civilprocesa kodeksa divdesmit otrās, divdesmit trešās, divdesmit trešās—A, divdesmit ceturtās, divdesmit ceturtās—A un divdesmit piektās nodaļas noteikumi.

2. Šā likuma 548.panta otrā daļa, 550. un 632.panta noteikumi piemērojami pēc tam, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā "Par tiesu varu".

3. Līdz dienai, kad stājas spēkā pārejas noteikumu 2.punktā minētie grozījumi likumā "Par tiesu varu":

1) tiesas spriedumu pareizu un savlaicīgu izpildi kontrolē Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments; 2) vecākā tiesu izpildītāja lēmumu, ar kuru pieteikums par tiesu izpildītāja noraidīšanu atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamentā. Sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības; 3) sūdzības par tiesu izpildītāju darbībām vai viņu atteikumu izpildīt šādas darbības piedzinējs vai parādnieks var iesniegt tiesā tikai pēc tam, kad sūdzību izskatījis Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments. Sūdzību var iesniegt tiesā 10 dienu laikā no dienas, kad sūdzības iesniedzējs saņēmis atbildi no Tiesu izpildītāju departamenta, vai no dienas, kad izbeidzies mēnesi ilgs termiņš pēc sūdzības iesniegšanas un iesniedzējs uz to nav saņēmis atbildi.

4. Ja nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā (dzīvokļa īpašums likumā paredzētajos gadījumos — Kadastra reģistrā), nodrošinot ar to prasību vai vēršot uz to piedziņu, nekustamais īpašums aprakstāms un nododams pārvaldīšanā atbilstoši šā likuma 603.panta otrās — ceturtās daļas un 605.panta noteikumiem. Pirms nekustamā īpašuma aprakstīšanas tiesu izpildītājs pārliecinās par tā piederību vai tā valdītāju, pieprasot ziņas no Valsts zemes dienesta vai attiecīgās pašvaldības. Par nekustamā īpašuma aprakstīšanu prasības nodrošināšanai vai parāda piedziņai tiesu izpildītājs paziņo attiecīgi Valsts zemes dienestam vai pašvaldībai.

5. Ja šā likuma spēkā stāšanās dienā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktie procesuālie termiņi attiecībā uz sprieduma izpildes darbībām nav notecējuši un šis likums nosaka ilgāku termiņu, piemērojams ilgākais termiņš, ieskaitot notecējušo laiku.

6. Ja manta nodota komisijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksa 390.pantu, tās realizācija izdarāma saskaņā ar komisijas līguma noteikumiem.

7. Ja uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai slēgtās emisijas akcijas atbilstoši Latvijas Civilprocesa kodeksa 389.panta trešās daļas noteikumiem nodotas attiecīgās uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijai līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, izpildinstitūcija pārdošanu veic noteiktajā mēneša termiņā no nodošanas dienas.

8. Ja parādniekam piederošās aprakstītās mantas izsole izsludināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tā rīkojama pēc izziņotajiem noteikumiem.

9. Ja tiesu izpildītāja sastādītais aprēķins par sprieduma izpildīšanas izdevumiem iesniegts tiesā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tiesa pieņem lēmumu par tiesu izpildītāja iepriekš sastādīto aprēķinu.

10. Ja tiesu izpildītājs ir pieņēmis lēmumu par izpildu lietvedības apturēšanu, tad gadījumā, kad izpildu lietvedības apturēšanu neparedz Civilprocesa likums, pēc šā likuma spēkā stāšanās izpildu lietvedība nekavējoties atjaunojama. Tiesu izpildītājs par to pieņem attiecīgu lēmumu un nosūta to ieinteresētajām personām.

11. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Civilprocesa kodekss, izņemot tā divdesmit otro, divdesmit trešo, divdesmit trešo—A, divdesmit ceturto, divdesmit ceturto—A un divdesmit piekto nodaļu.

Likums stājas spēkā 1999.gada 1.martā.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 3.novembrī