• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 14. oktobra likums "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.11.1998., Nr. 326/330 https://www.vestnesis.lv/ta/id/50501-grozijumi-latvijas-kriminalprocesa-kodeksa

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"

Vēl šajā numurā

03.11.1998., Nr. 326/330

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.10.1998.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Aizstāt 2., 3.pantā, 5.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 12., 17., 19., 19.1 , 23.1, 23.3, 23.4, 23.5 pantā, 23.6 panta pirmajā daļā un trešās daļas 2. un 3.punktā, 34., 37.pantā, 41.panta ceturtajā daļā, 47., 48., 63., 66., 70., 71., 72., 74., 75., 76.pantā, 77.panta trešajā un ceturtajā daļā, 81.1 pantā, 98.panta pirmās daļas 1.punktā, 100., 101., 102., 106.1 pantā, 107.panta otrajā daļā, 108.pantā, 109.panta nosaukumā, pirmajā un trešajā daļā, 111., 120., 122., 123., 125.1 panta 1.punktā, 127., 129., 131., 140., 142., 143., 144., 145.pantā, 146.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 168., 176.1 , 179., 182., 209.pantā, 223.panta trešajā daļā, 225.panta 4.punktā, 256.panta pirmajā daļā, 257.panta pirmajā daļā, 257.1, 300., 304.pantā, 305.panta trešajā daļā, 307.panta trešās daļas 1.punktā, 312.panta 5.punktā, 313.panta pirmajā un otrajā daļā, 314.panta 2. un 4.punktā, 317.panta pirmajā un trešajā daļā, 364.panta trešajā daļā, 388.panta pirmās daļas 3.punktā, 406.panta otrās daļas 2.punktā, 408., 409., 410., 411., 414.pantā un 446.panta otrajā daļā vārdu "noziegums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "noziedzīgs nodarījums" (attiecīgā locījumā).

2. 5.pantā:

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdus "sabiedriski bīstamā";

izslēgt ceturtajā daļā vārdus "izņēmuma soda veids".

3. Papildināt kodeksu ar 5.3 pantu šādā redakcijā:

"5.3 pants. Atteikšanās ierosināt krimināllietu vai krimināllietas izbeigšana, atbrīvojot no kriminālatbildības

Prokurors vai ar viņa piekrišanu izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu, ja:

1) persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu;

2) personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi;

3) noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais un ir konstatēti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai īpaši apstākļi, un par nepilngadīgā personību iegūtas ziņas, kas mīkstina viņa atbildību.

Nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu, ja pret to iebilst persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, vai likumā noteiktajos gadījumos tās likumiskais pārstāvis. Kriminālpārkāpuma gadījumā nav pieļaujams atteikties ierosināt krimināllietu vai izbeigt krimināllietu uz izlīguma pamata, ja cietušais ir nepilngadīgs."

4. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

"8.pants. Materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšana uz tiesu audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai

Ja nepilngadīgais izdarījis noziedzīgu nodarījumu un ir konstatēti šā kodeksa 5.3 pantā minētie apstākļi, prokurors var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu vai lēmumu par krimināllietas izbeigšanu un materiālu vai izbeigtas krimināllietas nosūtīšanu tiesai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanai nepilngadīgajam."

5. Aizstāt 11.1 pantā vārdu "pilsonis" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "persona" (attiecīgā locījumā).

6. Aizstāt 13.pantā vārdu "pilsoņu" ar vārdu "personu".

7. Izslēgt 19.panta pirmajā daļā vārdu "notikuma".

8. Aizstāt 21.panta ceturtajā daļā vārdu "pilsoņiem" ar vārdiem "fiziskajām personām".

9. Aizstāt 23.6 panta trešās daļas 5.punktā vārdu "noziegums" ar vārdu "noziedzīgs".

10. Izslēgt 27.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "sabiedriskais apsūdzētājs" un vārdus "sabiedriskais aizstāvis".

11. Izteikt 28.panta tekstu šādā redakcijā:

"Tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā nevienas instances tiesā, ja spriedums vai lēmums, kas pieņemts, viņam piedaloties jebkuras instances tiesā, ir atcelts."

12. Izteikt 32.panta tekstu šādā redakcijā:

"Apgabaltiesai ir piekritīgas krimināllietas par sevišķi smagiem noziegumiem, visas lietas par izspiešanu organizētā grupā, dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta kustības drošības vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, satiksmes ceļu vai dzelzceļa, ūdens vai gaisa transporta līdzekļu bojāšanu, gaisa vai ūdens transporta līdzekļu sagrābšanu, kā arī visas krimināllietas, kur veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi."

13. Izteikt 45.pantu šādā redakcijā:

"45. pants. Izziņas izdarītājs un viņa pienākumi

Izziņas izdarītājs ir valsts amatpersona, kuru noteiktā kārtībā ir iecēlusi valsts policija vai cita valsts institūcija, kam ar likumu ir noteiktas izziņas iestādes tiesības, un kuras pienākums ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Ja ir šā kodeksa 107.pantā minētie iemesli un pamats, izziņas izdarītājam atbilstoši savai piekritībai un kompetencei obligāti ir jāierosina krimināllieta un nekavējoties jāuzsāk izmeklēšana.

Ja noziedzīga nodarījuma atklāšanas un pierādījumu iegūšanas nolūkā ir veicamas neatliekamas izmeklēšanas darbības, izziņas izdarītājs uzsāk arī tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas ir piekritīga citai izziņas iestādei. Šādos gadījumos pēc neatliekamo izmeklēšanas darbību veikšanas krimināllieta nekavējoties nododama pēc piekritības.

Visos gadījumos, kad izziņas izdarītājs uzsāk izmeklēšanu krimināllietā, viņš to pieņem savā lietvedībā un nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā paziņo par to prokuroram un ieinteresētajām personām.

Izziņas izdarītāja pienākums ir nodrošināt krimināllietā pieņemto lēmumu likumību, izmeklēšanas darbību savlaicīgu veikšanu, kā arī savā lietvedībā pieņemtās krimināllietas ātru, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu izmeklēšanu."

14. Papildināt kodeksu ar 45.1, 45.2 un 45.3 pantu šādā redakcijā:

"45.1 pants. Izziņas izdarītāja pilnvaras

Izziņas izdarītājam ir tiesības:

1) savas piekritības ietvaros ierosināt krimināllietu un veikt nepieciešamās pirmstiesas izmeklēšanas darbības šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, līdz tiek noskaidrota persona, kas saucama pie kriminālatbildības, un iegūti pietiekami pierādījumi kriminālvajāšanas uzsākšanai;

2) patstāvīgi pieņemt visus lēmumus par izziņas virzību un izmeklēšanas darbību veikšanu, izņemot šajā kodeksā noteiktos gadījumus, kad nepieciešams tiesneša lēmums vai prokurora piekrišana;

3) dot rakstveida uzdevumus operatīvajiem dienestiem tādu apstākļu vai faktu noskaidrošanā, kuri ir būtiski krimināllietā, bet kurus var noskaidrot, tikai izmantojot operatīvās darbības metodes un līdzekļus;

4) saņemt informāciju, kas iegūta, veicot operatīvo darbību krimināllietā, un pārbaudīt operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā. Šāda informācija izmantojama, ievērojot Operatīvās darbības likuma nosacījumus.

Izziņas izdarītāja lēmumi viņa izmeklējamā krimināllietā obligāti izpildāmi visām fiziskajām un juridiskajām personām.

45.2 pants. Izziņas iestādes priekšnieks

Izziņas iestādes priekšnieks ir valsts amatpersona, kuru noteiktā kārtībā ir iecēlusi valsts policija vai cita valsts institūcija, kam ar likumu ir noteiktas izziņas iestādes tiesības.

Procesuālās pilnvaras, kas noteiktas izziņas iestādes priekšniekam šā kodeksa 45.3 pantā, ir arī viņa vietniekam un izziņu veicošās struktūrvienības priekšniekam un viņa vietniekam, kuri realizē šīs tiesības pakļautības kārtībā un atbilstoši katrs savai kompetencei.

45.3 pants. Izziņas iestādes priekšnieka procesuālās pilnvaras

Izziņas iestādes priekšniekam ir tiesības:

1) pārbaudīt krimināllietas, kurās tiek izdarīta izziņa;

2) dot norādījumus izziņas izdarītājam par pirmstiesas izmeklēšanas izdarīšanu un atsevišķu izmeklēšanas darbību veikšanu;

3) nodot lietu citam izziņas izdarītājam;

4) uzdot lietā veikt pirmstiesas izmeklēšanu vairākiem izziņas izdarītājiem un iecelt izziņas grupas vadītāju;

5) piedalīties izziņā un personīgi veikt pirmstiesas izmeklēšanas darbības, izmantojot šajā gadījumā izziņas izdarītāja pilnvaras, tiesības un pienākumus;

6) atcelt nepamatotus vai nelikumīgus izziņas izdarītāja lēmumus.

Izziņas iestādes priekšnieks un šā kodeksa 45.2 panta otrajā daļā minētās valsts amatpersonas izziņas izdarītājam krimināllietā norādījumus dod rakstveidā un tie ir obligāti izpildāmi. Saņemto norādījumu pārsūdzēšana augstākam priekšniekam vai prokuroram neaptur to izpildi, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus."

15. Izteikt 47.panta 4.punktu šādā redakcijā:

"4) ar noziedzīgu nodarījumu nodarīto zaudējumu un radītā kaitējuma raksturs un apmēri."  

16. Aizstāt 49.panta pirmajā daļā vārdus "sabiedriski bīstama nodarījuma" ar vārdiem "Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmju".

17. 50.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pilsoņiem" ar vārdiem "citām fiziskajām personām";

aizstāt otrajā daļā vārdus "visiem pilsoņiem" ar vārdiem "visām personām";

aizstāt trešajā daļā vārdus "jebkurš pilsonis" ar vārdiem "jebkura persona".

18. Aizstāt 54.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "176.panta" ar skaitli un vārdu "302.panta", kā arī skaitli un vārdu "174.panta" — ar skaitli un vārdu "300.panta".

19. Papildināt 77.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem "kas apsūdzēti smagu" ar vārdiem "vai sevišķi smagu".

20. Aizstāt 69. un 81.1 pantā vārdu "karavīrs" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "militārpersona" (attiecīgā locījumā).

21. 84.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "kā arī Latvijas Republikas Augstākās Tiesas plēnuma sēdēs";

aizstāt otrajā daļā vārdu "rakstāmmašīnu" ar vārdiem "tehniskām ierīcēm".

22. Aizstāt 85.panta otrajā daļā vārdus "uzvārds, vārds un tēva vārds" ar vārdiem "vārds, uzvārds un personas kods".

23. Izslēgt 89.pantu.

24. Papildināt 95.panta trešo daļu pēc vārdiem "darbībām un lēmumiem" ar vārdiem "pieprasīt drošības garantēšanu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā".

25. Aizstāt 96.panta sestajā daļā vārdu "pilsoni" ar vārdu "personu".

26. 100.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "atzīstama" ar vārdiem "fiziskā vai juridiskā" un aizstāt pirmajā daļā vārdu "nodarīts" ar vārdu "radīts";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "tiesneša lēmumiem" ar vārdiem "kā arī pieprasīt drošības garantēšanu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā".

27. Papildināt 106.panta otro daļu pēc skaitļa "176.1" ar skaitli "208.1" un pēc skaitļa un vārda "280.pantā" — ar vārdiem "kā arī devītajā A nodaļā".

28. Papildināt 106.2 pantu pēc vārda "smagiem" ar vārdiem "un sevišķi smagiem".

29. 106.5 pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"106.5 pants. Procesa virzītāja pienākums veikt speciālās procesuālās aizsardzības pasākumus";

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdu "nekādi".

30. Aizstāt 106.7 panta 3.punktā vārdu "uzzīmēšanai" ar vārdu "atpazīšanai".

31. Aizstāt 107.panta pirmās daļas 1.punktā vārdu "pilsoņu" ar vārdu "personu" un 5.punktā vārdu "nozieguma" — ar vārdiem "noziedzīga nodarījuma sastāva".

32. Aizstāt 108.panta pirmajā daļā vārdu "pilsoņu" ar vārdu "personu".

33. Aizstāt 110.panta pirmajā daļā vārdus "sabiedriski bīstamu darbību" ar vārdiem "noziedzīgu nodarījumu" un vārdus "lai paziņotu par izdarīto noziegumu" — ar vārdiem "un paziņošana par izdarīto noziedzīgo nodarījumu".

34. 111.pantā:

aizstāt 1.punktā skaitli un vārdus "121.panta pirmajā daļā" ar skaitli un vārdiem "159.panta pirmajā daļā";

aizstāt 2.punktā skaitļus un vārdus "109.pantā, 110.panta otrajā daļā, 111.panta pirmajā daļā, 127.panta pirmajā daļā un 128.panta pirmajā daļā paredzētajiem" ar skaitļiem un vārdiem "130., 156., 157. un 158.pantā paredzētajiem";

aizstāt 4.punktā vārdu "pilsoņu" ar vārdu "personu".

35. Papildināt 112.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"Ja ir šā kodeksa 5.3 un 8.pantā minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, ģenerālprokurors, virsprokurors vai ar viņa piekrišanu prokurors vai izziņas iestāde var pieņemt lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.";

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu un izteikt to šādā redakcijā:

"Par atteikšanos ierosināt krimināllietu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos pieņem lēmumu un pieteicējam un citām ieinteresētajām personām nosūta šā lēmuma norakstu, kā arī izskaidro šo personu tiesības izziņas izdarītāja lēmumu pārsūdzēt attiecīgajam prokuroram, izziņas iestādes vai prokurora (virsprokurora) lēmumu — vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu — ģenerālprokuroram, bet tiesneša lēmumu vai tiesas lēmumu — augstākas instances tiesai."

36. Aizstāt 114.panta 2.punktā vārdus "smaga nozieguma" ar vārdiem "smaga vai sevišķi smaga nozieguma".

37. Izteikt 116.panta pirmo punktu šādā redakcijā:

"1) valsts policija;".  

38. Izteikt 117.pantu šādā redakcijā:

"117.pants. Izziņas iestādes pienākumi

Izziņas iestādes pienākums pirmstiesas kriminālprocesā ir:

1) novērst gatavotu noziedzīgu nodarījumu;

2) izskatīt pieteikumus par gatavotiem vai izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, ierosināt vai atteikties ierosināt krimināllietas;

3) veikt izmeklēšanas darbības, operatīvās darbības un citus nepieciešamos pasākumus, lai noskaidrotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un personu, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kā arī lai konstatētu, savāktu, fiksētu un saglabātu pierādījumus;

4) šā kodeksa 120.pantā paredzētajos gadījumos un 122.pantā noteiktajā kārtībā aizturēt personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu;

5) izpildīt izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas (tiesneša) dotos uzdevumus lietās, kas ir to lietvedībā, kā arī veikt apsūdzēto un tiesājamo meklēšanu;

6) veikt šajā kodeksā un starptautiskajos līgumos paredzētajā kārtībā attiecīgu ārvalsts iestāžu dotos uzdevumus.

Izziņas iestādes pienākums ir veikt izziņu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā tikai savas kompetences ietvaros un apjomā, izņemot šā kodeksa 45.panta trešajā daļā un 125.1 panta 6.punktā noteiktos gadījumus."

39. Papildināt 121.panta otro daļu pēc vārda "lūgumus" ar vārdiem "kā arī pieprasīt drošības garantēšanu šajā kodeksā noteiktajā kārtībā".

40. Izslēgt 123.panta piektajā daļā vārdus "ar juridiskās konsultācijas starpniecību".

41. Papildināt 124.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ja ir šā kodeksa 5.3 un 8.pantā minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, izziņas iestāde ar virsprokurora piekrišanu var pieņemt lēmumu par krimināllietas izbeigšanu un par to nekavējoties paziņo ieinteresētajām personām, nosūta šā lēmuma norakstu, kā arī izskaidro šo personu tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un pārsūdzēt šo lēmumu."

42. Papildināt kodeksu ar 124.1 pantu šādā redakcijā:

"124.1 pants. Izziņas izdarīšana uz tālbraucienos esošiem Latvijas Republikas jūras kuģiem

Izziņas izdarīšana uz tālbraucienos esošiem Latvijas Republikas jūras kuģiem notiek šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un termiņos, nododot lietu izziņas turpināšanai valsts policijai vai kriminālvajāšanas uzsākšanai prokuroram tajā dienā, kad kuģis piestāj Latvijas Republikas ostā.

Ja izziņas procesā rodas nepieciešamība veikt izmeklēšanas darbības, kuras izdarāmas tikai ar tiesneša vai tiesas lēmumu, to var pieprasīt un saņemt pa radio, telefonu, telefaksu, telegrāfu vai izmantojot citus sakaru līdzekļus."

43. Papildināt 127.pantu pēc skaitļiem un vārdiem "111.panta 2.punktā" ar vārdiem "un šā kodeksa trīsdesmit ceturtajā nodaļā noteiktajos gadījumos".

44. Aizstāt 130.panta otrajā daļā vārdus un skaitli "ar Latvijas kriminālkodeksa 177.pantu" ar vārdiem un skaitli "ar Krimināllikuma 304.pantu".

45. Aizstāt 134.1 panta sestajā daļā vārdus "līdz septiņiem tūkstošiem rubļu" ar vārdiem un skaitli "līdz divām minimālajām mēnešalgām."

46. Aizstāt 135.panta ceturtajā daļā vārdus "līdz septiņiem tūkstošiem rubļu" ar vārdiem "līdz divām minimālajām mēnešalgām".

47. Aizstāt 137.panta trešajā daļā skaitļus un vārdus "176. un 174.panta" ar skaitļiem un vārdiem "302. un 300.panta".

48. Aizstāt 139.panta pirmajā daļā vārdu "uzzīmēšanai" ar vārdu "atpazīšanai".

49. 140.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pilsonim" ar vārdu "personai";

aizstāt otrajā daļā vārdu "pilsoņa" ar vārdu "personas".

50. 146.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "uzvārds, vārds, tēvvārds" ar vārdiem "vārds, uzvārds un personas kods";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Ja persona ir izdarījusi tādu noziedzīgu nodarījumu, kas atbilst vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm (noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība), lēmumā par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības jānorāda visi noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi, bet pēc tam — tā kvalifikācija, minot attiecīgos Krimināllikuma pantus, to daļas un punktus, kas inkriminēti apsūdzētajam.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja apsūdzētajam inkriminē divus vai vairākus savstarpēji nesaistītus noziedzīgus nodarījumus, kas atbilst vairāku dažādu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm (noziedzīgu nodarījumu reālā kopība), lēmumā par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības atsevišķi jānorāda katra noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi un tā kvalifikācija."

51. 147.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "Tautas deputātu padomei" ar vārdu "pašvaldībai";

aizstāt piektajā daļā vārdus "ieslodzījuma vietas" ar vārdu "cietuma vai audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem".

52. Aizstāt 149.panta trešajā daļā vārdu "tais" ar vārdu "tajos".

53. Aizstāt 153.panta pirmajā daļā vārdus "uzvārds, vārds un tēva vārds" ar vārdiem "vārds, uzvārds un personas kods" un izslēgt vārdus "partijas piederība".

54. 157.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Tautas deputātu padomei" ar vārdu "pašvaldībai";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "sešpadsmit" ar vārdu "četrpadsmit".

55. 160 .pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "pieaicina pedagogu" ar vārdiem "vai psihologu";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "sešpadsmit" ar vārdu "četrpadsmit".

56. Aizstāt piecpadsmitās nodaļas nosaukumā vārdu "uzzīmēšanai" ar vārdu "atpazīšanai".

57. Aiz stāt 165., 166. un 167.panta nosaukumā un tekstā vārdus "uzzīmēšana", "uzzīmējamais", "uzzīmētājs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "atpazīšana", "atpazīstamais", "atpazinējs" (attiecīgā locījumā).

58. Aizstāt 169.panta pirmajā daļā vārdu "pilsoņiem" ar vārdiem "un citām fiziskajām personām".

59. Papildināt 176.panta pirmo daļu pēc vārda "smagus" ar vārdiem "un sevišķi smagus".

60. Papildināt 176.1 panta pirmo daļu pēc vārdiem "konkrētajā krimināllietā" ar vārdiem "par noziegumiem".

61. Aizstāt 178.panta pirmajā daļā vārdus "Tautas deputātu padomes" ar vārdu "pašvaldības".

62. Aizstāt 179.panta pirmajā daļā vārdus "nozieguma noskaidrošanā" ar vārdu "krimināllietā".

63. Izteikt 184.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Aizliegts izdarīt izmeklēšanas eksperimentu, kas pazemo personas cieņu, apdraud tās dzīvību un veselību, pārkāpj sabiedrisko drošību un morāles normas vai kas var radīt būtisku kaitējumu valsts un sabiedriskajam īpašumam un personas mantai."

64. Aizstāt 198.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus "gara slimību" ar vārdiem "psihiskiem traucējumiem".

65. Aizstāt 201.panta otrajā daļā vārdus "Latvijas kriminālkodeksa 45.pantā" ar vārdiem "Krimināllikuma 56.pantā".

66. 208.pantā:

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "sabiedriski bīstamu" ar vārdiem "Krimināllikumā paredzēto";

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) ja ir šā kodeksa 5.3 un 8.pantā minētie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības."  

67. 208.1 pantā:

papildināt panta nosaukumu un pirmo daļu pēc vārda "smagu" ar vārdiem "vai sevišķi smagu";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Latvijas Kriminālkodeksā" ar vārdu "Krimināllikumā".

68. 209.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdu "tēvvārds" ar vārdiem "personas kods";

aizstāt ceturtajā daļā vārdu "personību" ar vārdu "personu".

69. Papildināt 212.panta pirmo daļu pēc vārdiem "kas nepieļauj tiesvedību lietā" ar vārdiem "kā arī šā kodeksa 5.3 un 8.pantā norādītie apstākļi personas atbrīvošanai no kriminālatbildības".

70. Izteikt 223.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem un sevišķi smagiem noziegumiem, par kuriem var piespriest nāves sodu, kā arī gadījumos, ja tiesnesis nepievienojas apsūdzības raksta secinājumiem vai ja nepieciešams grozīt drošības līdzekli, kas izraudzīts apsūdzētajam, lieta izskatāma tiesas rīcības sēdē."

71. Aizstāt 227.panta pirmās daļas 6.punktā vārdu "pilsoņiem" ar vārdu "personām".

72. 229.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "gara slimība" (attiecīgā lasījumā) ar vārdiem "psihiskie traucējumi" (attiecīgā lasījumā);

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "kriminālkodeksa 45.pantā" ar vārdiem "Krimināllikuma 56.pantā".

73. Aizstāt 236.panta pirmajā daļā vārdus "Latvijas kriminālkodeksa 47.pantā" ar vārdiem "Krimināllikuma 58.pantā".

74. Papildināt 237.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Par rīcības sēdes lēmumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu blakus sūdzību var iesniegt apsūdzētais (tiesājamais), viņa aizstāvis un likumā noteiktajos gadījumos — likumiskais pārstāvis, bet prokurors var iesniegt blakus protestu septiņu dienu laikā augstākas instances tiesā."

75. Papildināt 248.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Par tiesas (tiesneša) lēmumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu iztiesāšanas laikā blakus sūdzību var iesniegt tiesājamais, viņa aizstāvis un likumā noteiktajos gadījumos — likumiskais pārstāvis, bet prokurors var iesniegt blakus protestu septiņu dienu laikā augstākas instances tiesā, ja pēc lēmuma pieņemšanas lietas iztiesāšana atlikta ne mazāk kā uz vienu mēnesi vai lieta s iztiesāšana apturēta."

76. Papildināt 251.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Nepilngadīgā tiesājamā likumiskais pārstāvis piedalās procesā līdz brīdim, kad tiesājamais kļuvis pilngadīgs."

77. Papildināt 252.panta otro daļu pēc vārdiem "ar tiesājamā piekrišanu" ar vārdiem "saskaņā ar šā kodeksa 96.panta ceturtās daļas prasībām".

78. Aizstāt 252.panta ceturtajā daļā vārdus "advokātu kolēģijas prezidijam" ar vārdiem "Zvērinātu advokātu padomei".

79. Aizstāt 255.panta trešajā daļā vārdu "nozieguma" ar vārdiem "noziedzīga nodarījuma sastāva".

80. 258.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "gara slimību" ar vārdiem "psihiskiem traucējumiem";

aizstāt trešajā daļā vārdus "gara slimības" ar vārdiem "psihisku traucējumu";

aizstāt piektajā daļā vārdus "gara slimība" ar vārdiem "psihiskie traucējumi".

81. 261.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Visiem procesa dalībniekiem, kā arī visām tiesas sēžu zālē klātesošajām personām bez ierunām jāpakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumiem par kārtības ievērošanu tiesas sēdē.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "sešpadsmit gadiem" ar vārdiem "četrpadsmit gadiem".

82. Aizstāt 262.panta otrajā daļā vārdus "advokātu kolēģijas prezidijam" ar vārdiem "Zvērinātu advokātu padomei".

83. Aizstāt 271.panta pirmajā daļā vārdus "uzvārdu, vārdu, tēva vārdu" ar vārdiem "vārdu, uzvārdu un personas kodu".

84. Aizstāt 274.pantā vārdus un skaitļus "Latvijas kriminālkodeksa 174. un 176.pantu" ar vārdiem un skaitļiem "Krimināllikuma 300. un 302.pantu".

85. Aizstāt 275.panta pirmajā daļā vārdus "iztiesāšanas dalībnieku" ar vārdu "pušu" un izslēgt vārdus "noklausās prokurora atzinumu".

86. Aizstāt 280.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus "Latvijas kriminālkodeksa 176. un 174.panta" ar vārdiem un skaitļiem "Krimināllikuma 302. un 300.panta".

87. 284.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda "pedagogu" ar vārdu "psihologu";

aizstāt trešajā daļā vārdu "sešpadsmit" ar vārdu "četrpadsmit".

88. Izteikt 286.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja tiesā nepieciešams izdarīt papildu vai atkārtotu ekspertīzi, tās izdarīšanai tiesā var aicināt ekspertu, kurš nav izdarījis ekspertīzi pirmstiesas izmeklēšanā, un par to pieņem lēmumu, kurā norāda iespējamos ekspertīzē noskaidrojamos jautājumus.

Šajā gadījumā eksperts piedalās pierādījumu pārbaudē, viņš var uzdot jautājumus tiesājamam, cietušajam un pārējiem procesa dalībniekiem par visiem apstākļiem, kam ir nozīme ekspertīzes izdarīšanā.

Ar pušu piekrišanu ekspertu var atbrīvot no klātbūtnes tādu tiesas darbību laikā, kas neattiecas uz ekspertīzi.

Kad noskaidroti visi ekspertīzei nepieciešamie dati, tiesas sēdes priekšsēdētājs uzaicina puses rakstveidā iesniegt jautājumus ekspertam. Pēc pušu iesniegto jautājumu nolasīšanas tiesa noskaidro pārējo pušu viedokli par tiem un apspriežu istabā pieņem lēmumu, kādi jautājumi izšķirami ekspertam.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs nolasa lēmumu, brīdina ekspertu par kriminālatbildību par apzināti nepatiesa atzinuma došanu vai atteikšanos no atzinuma došanas un nodod lēmumu ekspertam atzinuma došanai. Ja nepieciešams, eksperta rīcībā nodod arī lietu un citus materiālus.

Eksperts atzinumu dod rakstveidā. Eksperts to nolasa tiesas sēdē un nodod tiesai pievienošanai lietai.

Ekspertam savas kompetences ietvaros ir tiesības atzinumā izteikt secinājumus arī par tādiem apstākļiem, par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti."

89. Izslēgt 300.panta pirmās daļas 5.punktu un papildināt pirmo daļu ar 7.a punktu šādā redakcijā:

"7a) vai personai, kas atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, ir jāpiemēro Krimināllikuma 68.pantā paredzētie medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi;".  

90. Izslēgt 300.panta pirmās daļas 9.punktu.

91. Izteikt 304.panta trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Tiesa taisa notiesājošu spriedumu, nepiespriežot sodu, ja līdz lietas iztiesāšanas brīdim noskaidrots, ka persona gan izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kuram ir Krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmes, bet ar to nav radīts tāds kaitējums, lai vajadzētu piespriest kriminālsodu, kā arī gadījumā, kad personai, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu, ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi."

92. 305.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesa izlemj, kādi pienākumi nosacīti notiesātajam uzliekami un kam uzlikt nosacīti notiesātā pārraudzību un audzināšanu.";

izslēgt otro daļu.

93. Izteikt 306.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja tiesa (tiesnesis) atzīst, ka nepilngadīgais tiesājamais izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kam nav lielas bīstamības, tiesa (tiesnesis) šādu nepilngadīgo tiesājamo var atbrīvot no piespriestā soda un piemērot viņam Krimināllikuma 66.pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus.

Piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, tiesa (tiesnesis) ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un bīstamību, tiesājamā personību, kā arī atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus.

Ja nepilngadīgais, kurš atbrīvots no piespriestā soda, tā laikā nepilda tiesas uzliktos pienākumus, sods izpildāms.

Jautājumu par soda izpildīšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc nepilngadīgā dzīvesvietas šā kodeksa 372.–374.pantā paredzētajā kārtībā."

94. Aizstāt 312.panta 4.punktā vārdus "uzvārds, vārds un tēva vārds" ar vārdiem "vārds, uzvārds un personas kods".

95. Izslēgt 313.panta otrajā daļā vārdus "tiesājamā atzīšana par sevišķi bīstamu recidīvistu".

96. 314.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus "uzvārds, vārds un tēva vārds" ar vārdiem "vārds, uzvārds un personas kods";

izslēgt pirmās daļas 3.punktu;

papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārdiem "pārbaudes laiks un" ar vārdiem "uzliktie pienākumi, kā arī";

izslēgt pirmās daļas 9.punktu.

97. Aizstāt 315.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus "uzvārds, vārds un tēva vārds" ar vārdiem "vārds, uzvārds un personas kods".

98. 317.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "valsts orgānu" ar vārdiem "valsts iestāžu";

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu "pilsoņu" ar vārdu "personu";

izslēgt trešajā daļā vārdu "ražošanā" un aizstāt vārdus "valsts orgāniem" ar vārdiem "valsts iestādēm";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "valsts orgānam" ar vārdiem "valsts iestādei".

99. 357.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pirmās instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzēšanai (protesta iesniegšanai) apelācijas vai kasācijas kārtībā paredzētā termiņa izbeigšanās, ja spriedums nav pārsūdzēts. Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzēšanai (protesta iesniegšanai) kasācijas kārtībā paredzētā termiņa izbeigšanās, ja spriedums nav pārsūdzēts. Ja kasācijas sūdzība vai protests ir iesniegts, spriedums stājas likumīgā spēkā pēc lietas izskatīšanas kasācijas instances tiesā, ja tā spriedumu nav atcēlusi.";

aizstāt otrajā daļā vārdu "notiesātie" ar vārdu "tiesājamie", vārdu "notiesātajiem" — ar vārdu "tiesājamiem" un vārdus "kasācijas vai apelācijas instances tiesa" — ar vārdiem "attiecīgi apelācijas vai kasācijas instances tiesa".

100. 358.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pirmās instances tiesas (tiesneša) lēmums stājas likumīgā spēkā un tiek izpildīts pēc tā pārsūdzēšanai (protesta iesniegšanai) paredzētā termiņa izbeigšanās. Apelācijas instances tiesas lēmums stājas likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzēšanai (blakus protesta iesniegšanai) kasācijas kārtībā paredzētā termiņa izbeigšanās, ja lēmums nav pārsūdzēts. Ja par to iesniegtas kasācijas sūdzī b as vai protests, lēmums stājas likumīgā spēkā dienā, kad kasācijas instances tiesa to atstājusi negrozītu.";

izslēgt otro daļu.

101. Izteikt 359.panta tekstu šādā redakcijā:

"Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums un lēmums ir saistošs visiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, amatpersonām un citām personām, un tas jāizpilda visā Latvijas teritorijā, bet ārvalstīs — saskaņā ar attiecīgiem starptautiskajiem līgumiem."

102. Izteikt 360.pantu šādā redakcijā:

"360.pants. Sprieduma un lēmuma izpildīšanas kārtība

Spriedumu un lēmumu nodod izpildei tiesa (tiesnesis), kas taisījusi spriedumu vai pieņēmusi lēmumu pirmajā instancē. Tiesnesis vai tiesas priekšsēdētājs kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūta sprieduma norakstu (kopiju) tai iestādei, kurai uzlikts pienākums izpildīt spriedumu. Ja lieta skatīta apelācijas kārtībā, kopā ar rīkojumu par sprieduma izpildi nosūta arī apelācijas instances tiesas sprieduma norakstus (kopijas).

Attaisnojošs spriedums, tiesājamo no soda atbrīvojošs un nosacītas notiesāšanas spriedums tiek izpildīts nekavējoties pēc sprieduma pasludināšanas daļā par tiesājamā atbrīvošanu no apcietinājuma, kā arī mājas aresta un policijas uzraudzības.

Iestādes, kas izpilda spriedumu, nekavējoties paziņo tiesai (tiesnesim), kas taisījusi spriedumu, par sprieduma izpildīšanu un soda izciešanas vietu.

Tiesai (tiesnesim), kas taisījusi spriedumu, jākontrolē sprieduma un lēmuma savlaicīga un pilnīga izpilde.

Tiesa (tiesnesis), kas uzdevusi fiziskajām un juridiskajām personām pārraudzīt nosacīti notiesāto un tā labošanos, nosūta šīm personām sprieduma norakstu. Nosacīti notiesātā uzvedība tiek kontrolēta saskaņā ar likumu par sodu izpildi.

Lai izpildītu spriedumu daļā par naudas sodu, mantas konfiskāciju un citām mantiskām piedziņām, tiesnesis sastāda izpildrakstus un nosūta tos tiesu izpildītājiem pēc notiesātā dzīvesvietas vai pēc tā īpašuma atrašanās vietas.

Par notiesātajam piederoša un bez uzraudzības palikuša īpašuma, dzīvokļa vai mājas apsargāšanas pasākumiem tiesa (tiesnesis) paziņo attiecīgai iestādei un notiesātajam.

Ja personai piespriesta brīvības atņemšana vai arests un tai ir nepilngadīgi bērni, kuri paliek bez vecāku gādības, tiesa par to paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai), bet par citiem apgādājamiem, kuri palikuši bez aprūpes, — viņu radiniekiem vai sociālās aprūpes institūcijām."

103. Izteikt 361.panta tekstu šādā redakcijā:

"Pēc tāda sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, ar kuru notiesātajam piespriesta brīvības atņemšana vai arests, cietuma un aresta vietas administrācija paziņo notiesātā ģimenei gan par to, uz kurieni notiesātais nosūtīts soda izciešanai, gan arī turpmāk par soda izciešanas vietas maiņu.

Tikšanos ar notiesāto, kas atrodas apcietinājumā, līdz sprieduma nodošanai izpildīšanai atļauj tiesas priekšsēdētājs vai tiesnesis."

104. 362.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "nometinājums, izsūtījums" ar vārdiem "vai arests" un izslēgt pirmās daļas 5.punktu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Sprieduma izpildīšanu nav atļauts atlikt personām, kas notiesātas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem."

105. Izslēgt 362.1 pantu.

106. Izslēgt 364.pantā vārdus "nometinājumu, izsūtījumu".

107. Izteikt 365.pantu šādā redakcijā:

"365.pants. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda

Saskaņā ar Krimināllikuma 61.pantu un 65.panta trešo daļu notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no brīvības atņemšanas soda vai aresta izdara tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas soda izciešanas vieta, pēc brīvības atņemšanas iestādes vai aresta vietas administratīvās komisijas iesnieguma.

Iesniegumu, nepieprasot krimināllietu, izskata tiesas sēdē, kurā piedalās prokurors, kā arī administratīvās komisijas pārstāvis un notiesātais.

Ja tiesa noraidījusi iesniegumu, to var atkārtoti iesniegt pēc sešiem mēnešiem.

Tiesa, atbrīvojot nosacīti pirms termiņa no soda, var notiesātajam uz neizciestā soda laiku uzlikt Krimināllikuma 55.pantā noteiktos pienākumus. Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvus pārkāpumus, par ko uzlikti administratīvie sodi, tiesa uz tās iestādes iesnieguma pamata, kurai uzdots par pienākumu kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildi."

108. Izslēgt 366.pantu.

109. Izslēgt 367.pantu.

110. Izteikt 367.1 panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"367.1 pants. Soda samazināšana izņēmuma gadījumos

Ja notiesātā persona būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu, un ģenerālprokurors griežas tiesā, ar kuras spriedumu šī persona ir notiesāta, ar iesniegumu par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu, tiesa var to samazināt atbilstoši Krimināllikuma 60.panta nosacījumiem."

111. Izteikt 368.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja persona, kurai piemērota policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, Krimināllikuma 45. pantā noteiktajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesa pēc notiesātā dzīvesvietas uz policijas iestādes iesnieguma pamata var aizstāt neizciesto soda laiku ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku. Iesniegumu izskata šā kodeksa 374.pantā noteiktajā kārtībā."

112. Aizstāt 369.pantā vārdus "brīvības atņemšanas iestādes" ar vārdu "cietuma".

113. Izteikt 370.pantu šādā redakcijā:

"370.pants. Nosacīti notiesātajiem uzlikto pienākumu atcelšana vai nosacītas notiesāšanas atcelšana

Ja nosacīti notiesātais ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka ir labojies, rajona (pilsētas) tiesa pēc nosacīti notiesātā dzīvesvietas uz tās iestādes iesnieguma pamata, kurai uzdots par pienākumu kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, pārbaudes laikā uzliktos pienākumus var pilnīgi vai daļēji atcelt.

Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvus pārkāpumus, par ko uzlikti administratīvie sodi, tiesa pēc nosacīti notiesātā dzīvesvietas uz tās iestādes iesnieguma pamata, kurai uzdots par pienākumu kontrolēt nosacīti notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu p ar spriedumā noteiktā soda izpildīšanu viņam vai par pārbaudes termiņa pagarināšanu uz vienu gadu.

Iesniegumu, nepieprasot krimināllietu, izskata tiesas sēdē, nosacīti notiesātās personas un tās iestādes pārstāvja klātbūtnē, kura kontrolē šīs personas uzvedību.

Ja tiesa noraidījusi iesniegumu par pārbaudes laikā uzlikto pienākumu atcelšanu, to var atkārtoti iesniegt pēc sešiem mēnešiem."

114. Aizstāt 370.1 panta pirmajā daļā vārdus "brīvības atņemšanas iestādes" ar vārdu "cietuma".

115. Papildināt 371.pantu pēc vārdiem "brīvības atņemšanas sodu" ar vārdiem "vai arestu".

116. Izteikt 372.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja par notiesāto ir vairāki neizpildīti spriedumi, par ko nav bijis zināms tiesai, kura taisījusi pēdējo spriedumu, šai tiesai vai vienāda nosaukuma tiesai pēc sprieduma izpildīšanas vietas saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu vai 51.pantu jāpieņem lēmums par soda noteikšanu notiesātajam pēc šo spriedumu kopuma."

117. Papildināt 373.panta pirmo daļu pēc vārdiem "sadalīšanu termiņos" ar vārdiem "par soda izpildīšanu nepilngadīgajam saskaņā ar Krimināllikuma 66.panta otrās daļas prasībām, par sprieduma izpildes atlikšanu saskaņā ar šā kodeksa 362.panta nosacījumiem".

118. Izteikt 375.panta tekstu šādā redakcijā:

"Jautājumu par sodāmības noņemšanu izskata rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pēc sodu izcietušās personas, tās aizstāvja vai likumiskā pārstāvja lūguma.

Jautājumu par sodāmības noņemšanu personai, kas izcietusi sodu par noziegumiem pret cilvēci, mieru, kara noziegumiem, genocīdu vai par noziegumiem pret valsti, izskata apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģija pēc personas dzīvesvietas.

Par saņemto lūgumu tiesa paziņo prokuroram. Prokurora neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis jautājuma izskatīšanai par sodāmības noņemšanu.

Tiesa s sēdē obligāti jāpiedalās personai, attiecībā uz kuru tiek izskatīts lūgums par sodāmības noņemšanu. Šai personai ir tiesības uz aizstāvību.

Jautājumu par sodāmības noņemšanu sāk izskatīt ar lūguma nolasīšanu. Pēc tam tiesnesis noklausās uzaicināto personu viedokli un pieņem lēmumu apspriežu istabā.

Ja lūgums par sodāmības noņemšanu tiek noraidīts, to var atkārtoti iesniegt ne ātrāk kā pēc gada no dienas, kad pieņemts lēmums par šāda lūguma noraidīšanu."

119. Izteikt 375.1 panta tekstu šādā redakcijā:

"Jautājumu par labošanas darbos nostrādātā laika, ja nav bijusi piespriesta brīvības atņemšana, un nometinājuma kolonijās nostrādātā laika ieskaitīšanu notiesātā vispārējā darba stāžā izskata rajona (pilsētas) tiesa pēc sodu izcietušās personas lūguma.

Par saņemto lūgumu tiesa paziņo prokuroram. Prokurora neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis lūguma izskatīšanai. Lūgumu iesniegušās personas piedalīšanās jautājuma izskatīšanā ir obligāta.

Lūguma izskatīšana sākas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja ziņojumu, pēc tam tiesa izskata saņemtos materiālus, noklausās personas paskaidrojumus un prokurora atzinumu. Izskatīdama lūgumu, tiesa konstatē faktus, kas liecina par notiesātā apzinīgu darbu un priekšzīmīgu uzvedību.

Tiesas lēmums sakarā ar lūguma izskatīšanu nav pārsūdzams."

120. Izteikt 390.panta tekstu šādā redakcijā:

"Tiesības uzsākt tiesvedību sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir prokuroram.

Iemesls tiesvedības uzsākšanai krimināllietā ir fizisko un juridisko personu, kā arī to pārstāvju pieteikumi, sabiedrības saziņas līdzekļos sniegtā informācija, kā arī informācija, kas iegūta citas krimināllietas izmeklēšanas vai izskatīšanas procesā, ja ir šā kodeksa 388.panta pirmajā daļā noteiktie apstākļi.

Par tiesvedības atjaunošanu krimināllietā prokurors pieņem lēmumu un izdara izmeklēšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, ievērojot šā kodeksa noteikumus.

Ja prokurors atsakās atjaunot tiesvedību sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, par ko saņemts pieteikums, viņš par to pieņem motivētu lēmumu, nosūta pieteicējam lēmuma norakstu, izskaidrojot tiesības pārsūdzēt to amatā augstākam prokuroram."

121. Izteikt 391.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja prokurors, pabeidzis jaunatklāto apstākļu izmeklēšanu krimināllietā, atzīst, ka ir pamats atcelt spriedumu un atjaunot tiesvedību lietā, viņš par to sniedz atzinumu, pamatojot to ar jaunatklāto apstākļu pārbaudē iegūtajiem pierādījumiem.

Atzinumu kopā ar krimināllietu un izmeklēšanas materiāliem, kas iegūti, izmeklējot jaunatklātos apstākļus, prokurors nosūta tiesai saskaņā ar šā kodeksa 392.panta noteikumiem.

Ja prokurors, pabeidzis jaunatklāto apstākļu pārbaudi, atzīst, ka nav pamata atcelt spriedumu jaunatklāto apstākļu dēļ, viņš par to pieņem lēmumu. Norakstu no lēmuma par atteikšanos uzsākt tiesvedību sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem prokurors nosūta pieteicējam, izskaidrojot tiesības pārsūdzēt to amatā augstākam prokuroram."

122. Izteikt 392.pantu šādā redakcijā:

"392.pants. Tiesas, kas izskata lietas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Prokurora atzinumu par krimināllietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskata:

1) lietās, kurās spriedumu taisījusi vai lēmumu pieņēmusi rajona (pilsētas) tiesa, — apgabaltiesa;

2) lietās, kurās spriedumu taisījusi vai lēmumu pieņēmusi apgabaltiesa, — Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta;

3) lietās, kurās spriedumu taisījusi vai lēmumu pieņēmusi Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta, — Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments;

4) lietās, kurās lēmumu pieņēmis Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, — Augstākās tiesas Senāta sēdē pieci senatori, kuri agrāk nav piedalījušies lietas izskatīšanā. Sēdi vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs."

123. Papildināt kodeksu ar 392.1 un 392.2 pantu šādā redakcijā:

"392.1 pants. Kārtība, kādā tiesa izlemj jautājumu par krimināllietas atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Saņēmis lietu ar prokurora atzinumu par jaunatklātiem apstākļiem, tiesnesis nosaka lietas izskatīšanas dienu, par ko tiek paziņots pusēm, vienlaicīgi izskaidrojot pušu tiesības piedalīties tiesas sēdē.

Prokurora piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta. Lietas izskatīšanā piedalās prokurors, kurš pieņēmis lēmumu par procesa atjaunošanu, vai amatā augstāks prokurors.

Pušu neierašanās bez attaisnojoša iemesla, ja tām ir savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Notiesātajam, kas atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma jānodrošina piedalīšanās lietas izskatīšanā.

Lietas izskatīšana šā kodeksa 392.pantā minētajās tiesās notiek šā kodeksa 460.pantā noteiktajā kārtībā.

392.2 pants. Tiesas lēmumi, izskatot lietu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Izskatījusi lietu sakarā ar prokurora atzinumu, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atcelt spriedumu vai lēmumu un nodot lietu jaunai pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai;

2) atcelt spriedumu vai lēmumu un izbeigt lietu;

3) noraidīt prokurora atzinumu un atstāt negrozītu tiesas nolēmumu."

124. Izteikt 394.pantu šādā redakcijā:

"394.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšana

Krimināllikuma 68.pantā paredzētos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus tiesa šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nosaka personām, kuras izdarījušas Krimināllikumā paredzētos nodarījumus, atrodoties nepieskaitāmības stāvoklī, vai kurām pēc noziedzīga nodarījuma vai sprieduma taisīšanas radušies tādi psihiski traucējumi, kas atņēmuši tām spēju saprast savu darbību vai vadīt to, ja šīs personas pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa ir bīstamas sabiedrībai."

125. Izteikt 395.pantu šādā redakcijā:

"395.pants. Pirmstiesas izmeklēšana

Lietās par Krimināllikumā paredzētajiem nodarījumiem, ko izdarījušas personas, atrodoties nepieskaitāmības stāvoklī, kā arī par tādu personu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kurām psihiski traucējumi radušies pēc to izdarīšanas, pirmstiesas process ir obligāts un notiek, ievērojot šajā kodeksā noteikto vispārējo kārtību, kā arī šīs nodaļas noteikumus.

Ja parastā kārtībā ierosinātas krimināllietas izmeklēšanas gaitā ir noskaidroti šā panta pirmajā daļā minētie iemesli medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai vai ir saņemts tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums par šo iemeslu esamību, prokurors 10 dienu laikā pieņem motivētu lēmumu par procesa uzsākšanu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai un , ja nepieciešams, krimināllietu izdala atsevišķā lietvedībā saskaņā ar šā kodeksa 131.panta noteikumiem. Lēmums ir pārsūdzams šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Pēc lēmuma pieņemšanas atceļ lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās personas saukšanu pie kriminālatbildības un drošības līdzekļa piemērošanu.

Ja personai, kas izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, psihiski traucējumi radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un tā rezultātā saskaņā ar eksperta atzinumu šī persona nevar piedalīties izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas procesā, prokurors par to sastāda protokolu, kuru paraksta aizstāvis un šīs personas likumiskais pārstāvis."

126. Papildināt kodeksu ar 395.1, 395.2, 395.3 un 395.4 pantu šādā redakcijā:

"395.1 pants. Apstākļi, kas noskaidrojami pirmstiesas izmeklēšanā

Pirmstiesas izmeklēšanā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu noskaidro:

1) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas apstākļus;

2) vai Krimināllikumā paredzēto nodarījumu vai noziedzīgo nodarījumu izdarījusi pārbaudāmā persona;

3) vai Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā šī persona slimojusi ar psihiskiem traucējumiem, kuru dēļ vai garīgas atpalicības dēļ tā nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt, kā arī tās saslimšanas laiku un raksturu;

4) apstākļus, kas nepieļauj soda piemērošanu, ja personai psihiski traucējumi radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

5) pārbaudāmo personu raksturojošos datus;

6) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma vai noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītā zaudējuma raksturu un apmēru.

Tiesa var pieņemt lēmumu par Krimināllikuma 68.pantā paredzēto medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ja noskaidroti šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi.

395.2 pants. Tiesu psihiatriskā ekspertīze

Prokurors vai tiesa nosaka tiesu psihiatrisko ekspertīzi aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam, ja lietā ir pietiekamas ziņas par to, ka attiecīgā persona izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu nepieskaitāmības vai ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai tai radušies psihiski traucējumi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Tiesu psihiatriskā ekspertīze lietās par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu ir obligāta.

Nosakot tiesu psihiatrisko ekspertīzi, nepieciešams noskaidrot šā kodeksa 395.1 panta 3. un 4. punktā norādītos apstākļus, uzdodot ekspertam konkrētus jautājumus.

Ja lietā ir pamats uzskatīt, ka noziedzīgu nodarījumu persona izdarījusi ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, papildus tiesu psihiatriskajai ekspertīzei var noteikt arī tiesu psiholoģisko, tiesu medicīnisko ekspertīzi vai komplekso ekspertīzi.

Nosakot tiesu psihiatrisko vai citu ekspertīzi, ievērojami šā kodeksa noteikumi.

395.3 pants. Pirmstiesas izmeklēšanas apturēšana sakarā ar personas ievietošanu ārstniecības iestādē

Ja personai psihiski traucējumi radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un tā rezultātā saskaņā ar eksperta atzinumu šī persona nevar piedalīties pirmstiesas procesā un tai nepieciešama ārstēšana, prokurors pieņem lēmumu par šīs personas ievietošanu ārstniecības iestādē. Lēmumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē līdz ar lietas materiāliem prokurors nosūta tiesai. Tiesa, piedaloties prokuroram, pieņem lēmumu par šīs personas ievietošanu ārstniecības iestādē vai noraida prokurora lēmumu. Saņēmis tiesas lēmumu par personas ievietošanu ārstniecības iestādē, prokurors aptur izmeklēšanu.

Saņēmis no ārstniecības iestādes atzinumu, ka persona ir izārstēta un izmeklēšanu iespējams turpināt, prokurors atjauno procesu un pabeidz pirmstiesas izmeklēšanu saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Ja saskaņā ar eksperta atzinumu persona nav izārstējama un tai nepieciešams piemērot vienu no Krimināllikuma 68.pantā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, prokurors pabeidz procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

395.4 pants. Personas piedalīšanās izmeklēšanas darbību veikšanā pirmstiesas izmeklēšanas gaitā

Ja persona sava veselības stāvokļa dēļ var piedalīties izmeklēšanas darbību veikšanā, prokurors pieņem lēmumu par tās piedalīšanos pirmstiesas izmeklēšanā.

Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos personai, attiecībā uz kuru tiek izdarīts pirmstiesas process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, ir tiesības zināt, par kādu Krimināllikumā paredzētu nodarījumu vai noziedzīgu nodarījumu notiek process, dot liecības, iesniegt pierādījumus, pieteikt lūgumus, iepazīties ar visiem lietas materiāliem pēc pirmstiesas procesa pabeigšanas, piedalīties lietas izskatīšanā tiesā, pieteikt noraidījumu s , iesniegt sūdzības par prokurora un tiesas darbībām un lēmumiem.

Šā panta otrajā daļā norādītās tiesības prokurors izskaidro personai un paziņo lēmumu par pirmstiesas procesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

Par šo tiesību izskaidrošanu prokurors sastāda protokolu, kuru paraksta pārbaudāmā persona, tās aizstāvis un likumiskais pārstāvis."

127. Izteikt 396.pantu šādā redakcijā:

"396.pants. Aizstāvja un likumiskā pārstāvja piedalīšanās procesā

Aizstāvja un likumiskā pārstāvja piedalīšanās lietās par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu ir obligāta.

Aizstāvis un likumiskais pārstāvis lietā piedalās no brīža, kad tiek konstatēta personas saslimšana ar psihiskiem traucējumiem, vai no brīža, kad lietā tiek noteikta tiesu psihiatriskā ekspertīze, ja aizstāvis un likumiskais pārstāvis saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem lietā nav piedalījies jau iepriekš citu iemeslu dēļ.

Ja krimināllietas izmeklēšanas gaitā persona tiek izārstēta un ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu atzīta par pieskaitāmu, jautājumu par aizstāvja un likumiskā pārstāvja piedalīšanos lietā izlemj prokurors saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem."

128. Papildināt kodeksu ar 396.1 un 396.2 pantu šādā redakcijā:

"396.1 pants. Drošības līdzekļa atcelšana

Ja ir noskaidrots, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais slimo ar psihiskiem traucējumiem vai tie viņam radušies pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, izraudzītais drošības līdzeklis jāatceļ.

Ja persona sakarā ar saslimšanu ir bīstama sabiedrībai, tiesnesis ar savu lēmumu var šo personu ievietot psihiatriskajā slimnīcā līdz tiesas lēmuma pieņemšanai par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu.

396.2 pants. Iepazīstināšana ar krimināllietas materiāliem

Ja prokurors atzīst savāktos lietas materiālus par pietiekamiem lēmuma pieņemšanai par lietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, viņš paziņo personai, kura izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, tās aizstāvim un likumiskajam pārstāvim, ka viņiem ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem.

Ja šī persona sava psihiskā stāvokļa dēļ nevar piedalīties izmeklēšanas darbību veikšanā, par ko šā kodeksa 395.pantā noteiktajā kārtībā prokurors ir sastādījis protokolu, tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem izskaidro tās aizstāvim un likumiskajam pārstāvim. Aizstāvja un likumiskā pārstāvja iepazīstināšana ar krimināllietas materiāliem ir obligāta.

Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem prokurors izskaidro arī cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam vai viņu pārstāvjiem un iepazīstina viņus ar lietas materiāliem, ja viņi ir pieteikuši attiecīgu lūgumu.

Iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem, lūgumu un papildinājumu pieteikšana, to izskatīšana notiek šajā kodeksā noteiktajā kārtībā."

129. Izteikt 397.pantu šādā redakcijā:

"397.pants. Pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšana

Pirmstiesas izmeklēšanu lietās par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu prokurors pabeidz, pieņemot lēmumu par lietas nosūtīšanu tiesai Krimināllikuma 68.pantā norādīto medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

Ja krimināllietā bez šīs personas ir vēl citi apsūdzētie, prokurors pirmstiesas izmeklēšanu pret viņiem pabeidz šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, sastādot apsūdzības rakstu.

Ja nepieciešams, prokurors lietu iz dala atsevišķā lietvedībā saskaņā ar šā kodeksa 131.panta noteikumiem.

Ja persona, kas izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, pēc nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, bet slimo ar psihiskiem traucējumiem, prokurors, izbeigdams krimināllietu, paziņo par šo personu vietējām ārstniecības iestādēm."

130. Papildināt kodeksu ar 397.1 pantu šādā redakcijā:

"397.1 pants. Lēmums par krimināllietas nosūtīšanu tiesai

Lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai pieņem prokurors pēc šā kodeksa 396.2 pantā paredzēto prasību izpildes.

Lēmumu sastāda saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem. Turklāt lēmumā norāda apstākļus, kas noskaidroti izmeklēšanā, pamatu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai, aizstāvja vai citu procesa dalībnieku lūgumus, kas pieteikti šā kodeksa 396.2 panta kārtībā, to izskatīšanas rezultātus, kā arī citus apstākļus.

Lēmumam pievieno uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstu, izziņu par personas atrašanās ilgumu apcietinājumā vai ārstniecības iestādē, par lietiskajiem pierādījumiem un to glabāšanas vietu, par civilprasību un līdzekļiem, kas izmantoti tās nodrošināšanai, kā arī par šā kodeksa 92.pantā paredzētajiem tiesu izdevumiem.

Lēmumu paraksta prokurors, kas to pieņēmis, un kopā ar krimināllietu un lietiskajiem pierādījumiem nosūta tiesai pēc piekritības, un paziņo par to ieinteresētajām personām."

131. Izteikt 398.pantu šādā redakcijā:

"398.pants. Tiesas sēdes sagatavošana

Saņemot no prokurora krimināllietu ar lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, tiesnesis izlemj jautājumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē un paziņo par to prokuroram, aizstāvim un likumiskajam pārstāvim, kā arī izlemj jautājumu par citām uz tiesas sēdi aicināmām personām. Tiesnesis var dot rīkojumu uz tiesas sēdi nogādāt arī personu, attiecībā uz kuru izskata lietu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu pielietošanu, ja to pieļauj šīs personas psihisko traucējumu raksturs.

Ja tiesnesis atzīst, ka ir pamats lietas izbeigšanai vai lēmums nav sastādīts atbilstoši šā kodeksa noteikumiem, viņš nosaka šīs krimināllietas izskatīšanu rīcības sēdē saskaņā ar šā kodeksa 223.–228.panta noteikumiem."

132. Izteikt 399.pantu šādā redakcijā:

"399.pants. Krimināllietas izskatīšana tiesas sēdē

Krimināllietu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu izskata slēgtā tiesas sēdē, piedaloties prokuroram, aizstāvim un likumiskajam pārstāvim, ekspertam psihiatram, bet 398.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos — arī personai, attiecībā uz kuru tiek izskatīta lieta. Apelācijas instances tiesā ekspertu uzaicina pēc tiesas ieskata.

Tiesas izmeklēšana sākas, prokuroram nolasot lēmumu par krimināllietas nosūtīšanu tiesai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai.

Tiesas sēdē nopratina cietušo, lieciniekus, pārbauda citus pierādījumus, noklausās eksperta atzinumu par personas psihisko stāvokli, kā arī izdara citas darbības, izlemjot jautājumu, vai persona izdarījusi Krimināllikumā paredzēto nodarījumu un vai tai ir piemērojami medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi.

Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu apsūdzētajam, kam psihiski traucējumi radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, tiesa izskata šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, vienlaicīgi pārbaudot pierādījumus par apsūdzētā vainu.

Pēc lietas apstākļu noskaidrošanas tiesa noklausās prokurora atzinumu, cietušā, likumiskā pārstāvja un aizstāvja viedokli. Pēc tam tiesa pieņem lēmumu apspriežu istabā."

133. Izteikt 400.pantu šādā redakcijā :

"400.pants. Krimināllietas izlemšana tiesā

Pieņemot lēmumu, tiesa izlemj šādus jautājumus:

1) vai izdarīts Krimināllikumā paredzētais nodarījums;

2) vai šo nodarījumu izdarījusi persona, attiecībā uz kuru tiek izskatīta lieta;

3) vai persona Krimināllikumā paredzēto nodarījumu izdarījusi nepieskaitāmības stāvoklī un vai tai ir psihiski traucējumi lēmuma pieņemšanas brīdī;

4) vai personai psihiski traucējumi radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, vai šī saslimšana nav pārejoša un tāpēc lietas izskatīšana ir apturama;

5) vai persona ir bīstama sabiedrībai un kādi medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi tai nosakāmi."

134. Izteikt 401.pantu šādā redakcijā:

"401.pants. Tiesas lēmums

Atzīstot, ka tiesai nodotā persona nepieskaitāmības stāvoklī izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu vai ka personai psihiski traucējumi radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, saskaņā ar Krimināllikuma 13.pantu tiesa pieņem lēmumu par šīs personas atbrīvošanu no kriminālatbildības un soda un nosaka vienu no Krimināllikuma 68.pantā paredzētajiem medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem.

Ja persona pēc izdarītā nodarījuma rakstura un sava psihiskā stāvokļa nav bīstama sabiedrībai, tiesa var nodot to tuvinieku vai citu personu gādībā, kuras veic slimnieku kopšanu, un ārstniecības iestādes uzraudzībā pēc dzīvesvietas.

Atzinusi, ka personai nepieskaitāmība nav konstatēta, tiesa ar savu lēmumu nodod lietu prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Atzinusi, ka pārbaudāmās personas piedalīšanās noziedzīgajā nodarījumā nav pierādīta, vai noskaidrojusi apstākļus, kuri saskaņā ar šā kodeksa 5.panta noteikumiem nepieļauj tiesvedību lietā, tiesa pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu un paziņo par to ārstniecības iestādei, kurā persona ārstējas.

Atzīstot, ka persona, attiecībā uz kuru tiek izskatīta lieta, nav izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu vai noziedzīgu nodarījumu, bet to izdarījusi cita persona, tiesa izbeidz lietu attiecībā uz šo personu un lietu nosūta prokuroram vainīgās personas noskaidrošanai un pirmstiesas procesa pabeigšanai.

Lēmuma rezolutīvajā daļā tiesa nosaka rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, rīcību ar mantu, kurai uzlikts arests, procesuālo izdevumu piedziņu un izskaidro tiesas lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņus."

135. Izteikt 402.pantu šādā redakcijā:

"402.pants. Sūdzības un protesta iesniegšana par tiesas lēmumu

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt persona, par kuru tiesa pieņēmusi lēmumu, vai tādā gadījumā, ja par šo personu šā kodeksa 395.4 panta kārtībā lēmumu ir pieņēmis prokurors, — tās aizstāvis, likumiskais pārstāvis, cietušais vai viņa pārstāvis.

Prokurors var iesniegt protestu.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt un protestu iesniegt apelācijas vai kasācijas kārtībā 10 dienu laikā no tā pasludināšanas brīža .

Sūdzības un protesti izskatāmi šā kodeksa 36. un 37.nodaļā noteiktajā kārtībā."

136. Papildināt kodeksu ar 402.1 pantu šādā redakcijā:

"402.1 pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas pamats

Ja zudusi nepieciešamība pielietot tiesas noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli sakarā ar to, ka persona, kurai šis līdzeklis noteikts, izveseļojusies vai mainījies tās veselības stāvoklis, tiesa lemj par noteiktā medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu.

Jautājumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu, pamatojoties uz ārsta komisijas atzinumu, izskatīšanai tiesā ierosina tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā ārstējas persona.

Iesniegumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu tiesai var nosūtīt arī prokurors. Iesniegumu tiesai prokurors nosūta kopā ar ārstniecības iestādes atzinumu un citiem dokumentiem, kas nepieciešami jautājuma izskatīšanai.

Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus piemēro arī attiecībā uz personu, kurai psihiski traucējumi radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas."

137. Izteikt 403.pantu šādā redakcijā:

"403.pants. Medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas kārtība

Lietu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu izlemj tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par tā piemērošanu, vai tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas ārstniecības iestāde, kas veic piespiedu ārstēšanu. Tiesas sēdē piedalās prokurors, aizstāvis un likumiskais pārstāvis.

Uz tiesas sēdi uzaicina puses, ārstniecības iestādes pārstāvi, kā arī personas, kas ierosinājušas vai lūgušas izskatīšanu.

Ja tiesa šaubās par ārstu komisijas atzinumu, tā var noteikt tiesu psihiatrisko ekspertīzi un papildus pieprasīt medicīnas vai citus dokumentus, kā arī veikt citas darbības.

Pēc apstākļu pārbaudes tiesa uzklausa prokurora atzinumu un aizstāvja viedokli.

Par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu, kā arī atteikšanos to darīt tiesa pieņem lēmumu un izskaidro tā pārsūdzēšanas kārtību saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Iesnieguma atkārtota izskatīšana tiesā pieļaujama ne ātrāk kā sešu mēnešu laikā no brīža, kad tiesa noraidījusi lūgumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu vai grozīšanu."

138. Izteikt 404.pantu šādā redakcijā:

"404.pants. Krimināllietas atjaunošana par personu, kurai noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis

Ja persona, kurai psihiski traucējumi radušies pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, atzīta par veselu, tiesa šā kodeksa 403.panta kārtībā pieņem lēmumu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa atcelšanu un lietu nosūta prokuroram pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai.

Ārstniecības iestādē pavadīto laiku ieskaita apcietinājuma termiņā."

139. 406. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Saīsināto procesu var piemērot lietās par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziegumiem, ja sākotnējos materiālos par šiem nodarījumiem ir ziņas par personu, kas tos izdarījusi.";

izslēgt otrās daļas 1.punktu.

140. 409.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus "sabiedriski bīstamā nozieguma";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "vārdu, uzvārdu" ar vārdiem "personas kodu".

141. Papildināt 411.panta otrās daļas 1.punktu pēc vārdiem "vārdu, uzvārdu" ar vārdiem "personas kodu".

142. Izteikt 413.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Apsūdzētajam, viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, cietušajam un viņa pārstāvim, kā arī tās juridiskās personas pārstāvim, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no brīža, kad prokurors pieņēmis lēmumu lietu virzīt tiesai."

143. Papildināt 414.panta otro un ceturto daļu pēc vārdiem "aizstāvis" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "likumiskais pārstāvis" (attiecīgā locījumā).

144. Aizstāt 415.panta pirmās daļas 4.punktā vārdus "Latvijas kriminālkodeksa 47.pantu" ar vārdiem "Krimināllikuma 58.pantu".

145. Papildināt 416.pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Tiesnesis var pieņemt lēmumu — neizdarīt tiesas izmeklēšanu, ja tiesājamais tiesas sēdē atzīst sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, par kuru viņš saukts pie kriminālatbildības un nodots tiesai, un lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesnesis ir pārliecinājies, ka tie apstiprina tiesājamā vainu, un tiesājamais, viņ a aizstāvis, likumiskais pārstāvis un prokurors ir vienojušies par to, ka nav nepieciešams veikt tiesas izmeklēšanu, un pieteikuši tiesnesim šādu lūgumu, un pret to neiebilst cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji.

Pēc procesa dalībnieku lūguma vai tiesneša iniciatīvas tiesas sēdē var pārbaudīt pierādījumus, kas raksturo tiesājamo.

Pieņēmis lēmumu par tiesas izmeklēšanas neizdarīšanu, tiesnesis noklausās pušu debates, tiesājamā pēdējo vārdu, taisa un pasludina spriedumu."

146. Papildināt 434.panta otro daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Tomēr prokurors, kurš piedalījies pirmās instances tiesā, ir tiesīgs iesniegt protestu tikai par spriedumiem, kuros tiesa nav ņēmusi vērā viņa atzinumus un prasības lietas iztiesāšanā vai arī pieļāvusi tādus pārkāpumus, kurus viņš nevarēja novērst lietas izskatīšanas gaitā. Šie ierobežojumi neattiecas uz amatā augstāku prokuroru."

147. Aizstāt 435.panta pirmajā daļā vārdu "iesniedz" ar vārdiem "adresē augstākas instances tiesai".

148. Izteikt 436.panta tekstu šādā redakcijā:

"Apelācijas sūdzību un protestu iesniedz rakstveidā ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas, bet tiesājamie, kas atrodas apcietinājumā, — tādā pašā termiņā no sprieduma noraksta saņemšanas dienas, bet, ja tiesājamais nesaprot valodu, kurā taisīts nolēmums, termiņu skaita no nolēmuma tulkojuma saņemšanas dienas.

Apelācijas sūdzībā un protestā jānorāda konkrēti nolēmuma pārsūdzēšanas iemesli, kuru dēļ lieta skatāma pēc būtības no jauna, un jāizsaka konkrēti lūgumi, kā arī jānorāda, vai apelācijas instances tiesā aizstāvis būs vajadzīgs un vai tas jānorīko tiesai.

Pēc noteiktā termiņa izbeigšanās iesniegto sūdzību vai protestu ar tiesneša lēmumu atstāj bez izskatīšanas un paziņo par to iesniedzējam. Termiņā neiesniegtas sūdzības un protestus pievieno lietai.

Ja noteiktais termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, personas, kas ir tiesīgas pārsūdzēt vai iesniegt protestu, var lūgt tiesai (tiesnesim), kas taisījusi spriedumu, atjaunot nokavēto termiņu. Šo jautājumu izlemj rīcības sēdē, piedaloties iesniedzējam.

Atteikšanos atjaunot nokavēto termiņu un tiesneša lēmumu par sūdzības vai protesta atstāšanu bez izskatīšanas var septiņu dienu laikā pārsūdzēt apelācijas instances tiesā, kura rīcības sēdē var atjaunot termiņu un pieņemt lietu izskatīšanai, izpildot šā kodeksa 437.panta prasības.

Termiņā, kas noteikts pārsūdzēšanai vai protesta iesniegšanai apelācijas kārtībā, lietu nedrīkst izprasīt no tiesas. Šajā laikā puses ir tiesīgas tiesas telpās iepazīties ar lietu un izdarīt no tās izrakstus.

Personas, kas iesniegušas apelācijas sūdzību vai protestu, ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc pārsūdzības termiņa izbeigšanās ir tiesīgas iesniegt apelācijas instances tiesai sūdzības vai protesta papildinājumus, taču tie nedrīkst grozīt sākotnējā lūguma būtību. Šis ierobežojums neattiecas uz aizstāvi vai amatā augstāku prokuroru, kas no jauna iestājies lietā šo septiņu dienu laikā."

149. Papildināt 438.panta otro daļu pēc vārdiem "no apcietinājuma" ar vārdiem "mājas aresta vai policijas uzraudzības".

150. 439.pantā:

papildināt pirmo teikumu pēc vārdiem "atsaukt savu sūdzību vai protestu" ar vārdiem "līdz brīdim, kad tiesa aiziet apspriesties nolēmuma pieņemšanai";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Ja tiesājamais, kurš noziedzīgu nodarījumu izdarījis, būdams nepilngadīgs, ir sasniedzis pilngadību, viņš var atsaukt sava aizstāvja vai likumiskā pārstāvja iesniegto sūdzību, un šis atsaukums tiesai ir saistošs."

151. Izteikt 442.panta tekstu šādā redakcijā:

"Uz tiesas sēdi aicina prokuroru, tiesājamo, kurš pārsūdzējis spriedumu vai par kuru spriedumu pārsūdzējis prokurors, cietušo, civilprasītāju, civilatbildētāju, viņu aizstāvjus un likumiskos pārstāvjus.

Cietušo, civilprasītāju, civilatbildētāju un viņu pārstāvjus aicina uz tiesu, ja lietu izskata pēc viņu sūdzības vai arī gadījumos, kad nepieciešama viņu klātbūtne.

Ja cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs, kas iesniedzis apelācijas sūdzību, vai pārstāvis neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla un nav paziņojis tiesai, ka lūdz sūdzību izskatīt viņa prombūtnē, sūdzība atstājama bez izskatīšanas.

Tiesājamam un cietušajam, kurš nav pārsūdzējis spriedumu, par tiesas sēdes laiku paziņo, bet viņu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai. Tiesājamam, kurš atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma jānodrošina iespēja piedalīties lietas izskatīšanā.

Lieciniekus, ekspertus, speciālistus, kas piedalījušies pirmās instances tiesā, kā arī tiesājamo un cietušo, kas nav pārsūdzējuši spriedumu, aicina uz tiesu tad, ja apelācijas instances tiesa to uzskata par nepieciešamu. Šajā gadījumā jāaicina arī šā tiesājamā aizstāvis un likumiskais pārstāvis.

Pusēm lūgumi par šā panta piektajā daļā minēto personu aicināšanu uz apelācijas instances tiesas sēdi jāizsaka jau apelācijas sūdzībā vai protestā, norādot apstākļus, kuru dēļ šo personu atkārtota nopratināšana nepieciešama.

Ja tiesājamais, kurš iesniedzis apelācijas sūdzību, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, viņa sūdzība atstājama bez izskatīšanas."

152. Izteikt 444.pantu šādā redakcijā:

"444.pants. Rīcība ar krimināllietu pēc tās saņemšanas apelācijas instances tiesā

Pēc krimināllietas saņemšanas apelācijas instances tiesā apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs vai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs nodod to sagatavot izskatīšanai vienam no tiesnešiem, kurš būs referents lietā un tiesas sēdes priekšsēdētājs.

Ja, saņemot lietu apelācijas instances tiesā, apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs vai Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs konstatē, ka faktiski lietā iesniegta kasācijas sūdzība un lieta kļūdaini nosūtīta apelācijas instances tiesai, viņš lietu nosūta kasācijas instances tiesai un paziņo par to pusēm.

Tiesnesis, saņēmis lietu, sagatavo to izskatīšanai apelācijas kārtībā."

153. Papildināt kodeksu ar 444.1 un 444.2 pantu šādā redakcijā:

"444.1 pants. Apstākļi, kas jānoskaidro, nozīmējot lietu izskatīšanai

Izlemjot jautājumu par lietas nozīmēšanu izskatīšanai, noskaidro:

1) vai lieta piekritīga šai apelācijas instances tiesai;

2) vai nav kādi apstākļi, kas liedz iespēju izskatīt lietu apelācijas kārtībā;

3) vai nav jāizprasa kādi papildmateriāli;

4) vai tiesājamam nav grozāms drošības līdzeklis.

444.2 pants. Lietas nozīmēšana izskatīšanai

Ja nav apstākļu, kas liedz lietu izskatīt apelācijas kārtībā, tiesnesis referents ar rakstveida lēmumu nozīmē to izskatīšanai.

Lēmumā par lietas nozīmēšanu izskatīšanai norāda:

1) tiesājamā vārdu, uzvārdu, personas kodu;

2) Krimināllikuma pantu, pēc kura tiesājamais atzīts par vainīgu;

3) kas iesniedzis apelācijas sūdzību un protestu;

4) kādā apjomā spriedums tiek pārsūdzēts;

5) kādas personas aicināmas uz tiesas sēdi;

6) pieņemto lēmumu par pieteiktajiem lūgumiem;

7) vai lieta izskatāma atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

8) lietas izskatīšanas laiku un vietu;

9) vai pieaicināms tulks.

Lēmuma norakstus nekavējoties nosūta pusēm (arī tām, kas spriedumu nav pārsūdzējušas).

Par lietas izskatīšanas laiku paziņo pirmās instances tiesai."

154. Izteikt 446.panta tekstu šādā redakcijā:

"Tiesas izmeklēšana un tiesu debates apelācijas instances tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņemot gadījumus, kad apelācijas instances tiesai rodas šaubas par pirmās instances tiesas konstatēto tiesājamā vainu vai apstākļiem, kas pastiprina viņa atbildību. Ja apelācijas sūdzībā nav izteiktas konkrētas prasības attiecībā uz kādu sprieduma daļu, par pārsūdzētu uzskatāms spriedums kopumā.

Apelācijas instances tiesa drīkst piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, nekā atzinusi pirmās instances tiesa, tikai tad, ja to lūdzis prokurors protestā vai cietušais savā sūdzībā. Šajā gadījumā tomēr nedrīkst piemērot likumu par smagāku nodarījumu nekā tas, par kuru tiesājamais bijis nodots tiesai.

Smagāka soda noteikšana tiesājamam, kā arī attaisnotās personas atzīšana par vainīgu un soda piemērošana tai pieļaujama tikai gadījumos, kad šā iemesla dēļ iesniegts prokurora protests vai cietušā sūdzība.

Likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu vai attaisnotās personas atzīšana par vainīgu pēc cietušā sūdzības apelācijas instances tiesā pieļaujama tikai tad, ja apelācijas instances tiesas sēdē prokurors uztur šo cietušā sūdzību."

155. Izteikt 447.panta tekstu šādā redakcijā:

"Lietas izskatīšanas rezultātā apelācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāt negrozītu pirmās instances tiesas spriedumu;

2) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu, taisot jaunu spriedumu;

3) atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā, taisot šajā daļā jaunu spriedumu;

4) atstāt negrozītu pirmās instances tiesas lēmumu;

5) pilnīgi vai daļēji atcelt pirmās instances tiesas nolēmumu, nododot lietu jaunai izskatīšanai vai papildu pirmstiesas izmeklēšanai.

Šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā paredzētajā gadījumā apelācijas instances tiesa taisa spriedumu, bet pārējos gadījumos pieņem lēmumu.

Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu vai lēmumu vai to rezolutīvo daļu. Ja pasludina sprieduma vai lēmuma rezolutīvo daļu, tai jābūt rakstveidā un to paraksta tiesneši. Šajā gadījumā motivēts spriedums vai lēmums uzrakstāms piecu dienu laikā.

Apelācijas instances tiesas nolēmumus nosūta visiem tiesājamiem, arī tiem, kas pirmās instances tiesas spriedumu nav pārsūdzējuši, kā arī prokuroram. Pārējiem procesa dalībniekiem nolēmumu norakstus nosūta pēc viņu lūguma, ja šāds lūgums iesniegts piecu dienu laikā pēc nolēmuma pasludināšanas."

156. Papildināt kodeksu ar 447.1 pantu šādā redakcijā:

"447.1 pants. Apelācijas instances tiesas blakus lēmums

Apelācijas instances tiesa šā kodeksa 317.pantā paredzētajos gadījumos var pieņemt blakus lēmumu, kas izpildāms 317.pantā paredzētajā kārtībā.

Apelācijas instances tiesa ar blakus lēmumu var vērst arī pirmās instances tiesas uzmanību uz tādiem tās pieļautajiem trūkumiem, kas neizraisa nolēmuma atcelšanu."

157. 448.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Pārsūdzēšana un protesta iesniegšana kasācijas kārtībā ir likumīgā spēkā nestājušos apelācijas instances tiesas nolēmumu pārsūdzēšana Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentā nolūkā atcelt pārsūdzēto nolēmumu un nosūtīt lietu jaunai izmeklēšanai vai nolēmumu grozīt.";

papildināt otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja sūdzībā ir norāde uz šā kodeksa 451.panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem, lieta sūtāma izskatīšanai kasācijas kārtībā.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja, izskatot lietu kasācijas kārtībā, sūdzībā vai protestā norādītie kasācijas motīvi neapstiprinās, šajā daļā sūdzību vai protestu noraida un lietu nosūta apelācijas instances tiesai sūdzības vai protesta izskatīšanai pārējā daļā."

158. Aizstāt 450.pantā vārdus "Latvijas Kriminālkodeksa" ar vārdu "Krimināllikuma".

159. Izteikt 452.panta pirmās daļas tekstu šādā redakcijā:

"Kasācijas sūdzību vai protestu iesniedz rakstveidā ne vēlāk kā 10 dienas pēc motivēta sprieduma vai lēmuma saņemšanas."

160. Papildināt 454.panta otro daļu pēc vārda "apcietinājuma" ar vārdiem "kā arī daļā par mājas aresta vai policijas uzraudzības atcelšanu".

161. 455.pantā:

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"Ja tiesājamais, kurš noziedzīgu nodarījumu izdarījis, būdams nepilngadīgs, ir sasniedzis pilngadību, viņš var atsaukt sava aizstāvja un likumiskā pārstāvja iesniegto kasācijas sūdzī bu, un šis atsaukums tiesai ir saistošs.";

uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

162. Papildināt 462.panta ceturto daļu pēc vārda "lēmumu" ar vārdiem "vai tā rezolutīvo daļu".

163. 465.pantā:

papildināt trešo daļu pēc skaitļa un vārdiem "112.panta otrajā daļā" ar skaitli un vārdiem "234.panta otrajā daļā";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"Par rīcības sēdes lēmumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu apsūdzētajam (tiesājamam) (228., 229., 237.pants), kā arī tiesas tiesneša lēmumu par drošības līdzekļa izraudzīšanu vai grozīšanu iztiesāšanas laikā (248.pants) septiņu dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību apsūdzētais, tiesājamais, viņa aizstāvis un likumā noteiktajos gadījumos — likumiskais pārstāvis, bet prokurors var iesniegt blakus protestu augstākas instances tiesā. Lietas ar blakus sūdzību vai blakus protestu nosūta augstākas instances tiesai, kas tos izskata un pieņem lēmumu šā kodeksa 222.1 panta trešajā daļā noteiktajos termiņos un kārtībā. Par citiem lēmumiem, kas pieņemti lietas iztiesāšanas laikā pirmās un otrās instances tiesā, ja iztiesāšana beigusies ar tiesas spriedumu, atsevišķi nevar iesniegt sūdzību vai protestu. Iebildumus pret šiem lēmumiem var ietvert sūdzībā vai protestā, ko iesniedz ar tiesas spriedumu."

164. Papildināt kodeksu ar trīsdesmit astoto nodaļu šādā redakcijā:

"Trīsdesmit astotā nodaļa
Ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzēšanas un izskatīšanas kārtība

466.pants. Ģenerālprokurora lēmuma pārsūdzēšana

Par ģenerālprokurora lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā kodeksa 23.6 pantu, 106.4 panta otro daļu, 131.panta trešo un ceturto daļu, 208.1 un 367.1 pantu, var iesniegt sūdzību Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam personas, uz kurām lēmums attiecas, to aizstāvis un likumiskais pārstāvis 10 dienu laikā n o brīža, kad šīs personas uzzinājušas par lēmuma pieņemšanu un tā saturu.

467.pants. Sūdzības iesniegšanas un izskatīšanas noteikšana

Saņēmis sūdzību, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs nosaka tiesas sastāvu un uzdod vienam no tiesnešiem (senatoriem) referēt.

Senators, kam uzdots referēt, pieprasa no ģenerālprokurora krimināllietu vai citus materiālus, kas bijuši par pamatu lēmuma pieņemšanai, un nosaka izskatīšanas laiku.

Ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam, viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim vai pārstāvim paziņo par sūdzības izskatīšanas laiku un par viņu tiesībām piedalīties tiesas sēdē. Ja nepieciešams, tiesa var izprasīt dokumentus un citus materiālus vai izsaukt personas paskaidrojumu došanai. Sūdzības iesniedzējam, kas atrodas apcietinājumā, pēc viņa lūguma jānodrošina iespēja piedalīties sūdzības izskatīšanā.

468.pants. Sūdzības izskatīšana un lēmuma pieņemšana

Sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu izskata Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments triju senatoru sastāvā, piedaloties ģenerālprokuroram un sūdzības iesniedzējam, viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim un pārstāvim.

Šo personu neierašanās bez attaisnojoša iemesla, ja tām savlaicīgi paziņots par izskatīšanas laiku un vietu, nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

Tiesa, uzklausījusi sūdzības iesniedzēju, viņa aizstāvi, likumisko pārstāvi un pārstāvi, kā arī ģenerālprokuroru, aiziet apspriesties un pieņem lēmumu, kuru nolasa tiesas sēdē.

469.pants. Tiesas lēmums

Tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāt ģenerālprokurora lēmumu negrozītu;

2) grozīt ģenerālprokurora lēmumu;

3) atcelt ģenerālprokurora lēmumu.

Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

470.pants. Tiesas rīcība pēc lēmuma pieņemšanas

Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa krimināllietu vai citus izprasītos materiālus triju dienu laikā kopā ar lēmumu nosūta ģenerālprokuroram."

165. Aizstāt visā kodeksā vārdus "Latvijas kriminālkodekss" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "Krimināllikums" (attiecīgā locījumā).

Šis likums stājas spēkā vienlaikus ar Krimināllikumu.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 3.novembrī

 

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!