Valsts prezidents:

— izsakot līdzjūtību Zviedrijas tautai

30.oktobrī Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis nosūtīja vēstuli Zviedrijas premjerministram Jēranam Pērsonam. Tajā izteikta līdzjūtība sakarā ar traģisko notikumu Gēteborgā, kad ugunsgrēkā bojā gāja daudzi jaunieši.

— tiekoties ar NBS komandieri

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 2.novembrī, tikās ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri Juri Eihmani.

J.Eihmanis iesniedza G.Ulmanim motivāciju tam, ka ir gatavs atkāpties no NBS komandiera amata likumā noteiktajā kārtībā, un apliecināja, ka uzņemas morālu atbildību par notikušo, kas saistīts ar viņa dienesta dzīvokļa lietu.

Valsts prezidents nosūtīs vēstuli Saeimai ar aicinājumu izskatīt Jura Eihmaņa atbilstību ieņemamajam amatam.

Valsts prezidenta preses dienests

Par investīcijām ražošanai

ABB ir gatavs ieguldīt ievērojamus līdzekļus, lai paplašinātu ražošanu Latvijā, 30. oktobrī, tiekoties ar Ministru prezidentu Guntaru Krastu, apliecināja ABB grupas prezidents Jērans Lindāls.

Tikšanās laikā Ministru prezidents Guntars Krasts uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta piesaistīt tādu pasaulē ievērojamu firmu kā ABB investīcijas. Pārrunāta ekonomiskā un politiskā situācija valstī. Ministru prezidents izteica pārliecību, ka krīze Krievijā būtiski neapdraud ne Latvijas politiku, ne ekonomiku.

ABB ir viena no lielākajām elektroiekārtu ražotājsabiedrībām pasaulē. Tās pagājušā gada apgrozījums sasniedza 35 miljardus ASV dolāru. Sabiedrības 1300 uzņēmumos 140 pasaules valstīs strādā 215 000 darbinieku.

Latvijā ABB strādā kopš 1991. gada, tā bija viena no pirmajām starptautiskajām sabiedrībām, kas uzsāka darbību Latvijā pēc tās valstiskās neatkarības atgūšanas.

Romāns Meļņiks,

Ministru prezidenta preses sekretārs

Par sēklaudzētāju asociāciju

Aizvadītajā nedēļā savu asociāciju nodibināja Latvijas sēklaudzētāji. Pašlaik valstī ir vairāk nekā tūkstotis sēklaudzētāju, tāpēc nereti viņu individuālās iniciatīvas, idejas un informācija par patieso stāvokli attiecīgajā nozarē ir visai atšķirīga. Savukārt, apvienojoties asociācijā, ir cerības tikt pie kopīga viedokļa.

Viens no galvenajiem jaunizveidotās asociācijas uzdevumiem būs visdrīzākajā laikā sakārtot sēklkopības sistēmu un likumdošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Pagaidām Latvijai un Eiropai ir atšķirīgi standarti, bet tiem vajadzētu būt līdzīgiem. Piemēram, ja sēkla neatbilst Eiropas Savienības prasībām, Eiropas valstīs tiek anulēts sertifikāts.

Jau zināms, ka šī darba koordinācijā ar savu palīdzības programmu piedalīsies dāņu ekspertu grupa. Dānijas valdība šī projekta īstenošanai ir piešķīrusi līdzekļus, tie daļēji tiks izmantoti, lai mūsu standartus pietuvinātu Eiropas Savienības prasībām.

Nav noslēpums, ka Latvijā saražotā sēkla bieži vien ir nekvalitatīva, arī tāpēc ir vajadzīga organizācija, kas garantētu vai uzņemtos atbildību par sēklas kvalitāti, tās izcelsmi, veiktu koordināciju par nepieciešamo sēklas daudzumu. Šogad it īpaši sliktie laika apstākļi negatīvi iespaidoja izaudzēto sēklu. Zemkopjiem ir jāatceras, ka kvalitatīva un veiksmīgi izvēlēta šķirnes sēkla lielā mērā nosaka ražas panākums, tāpēc jau tagad ir jāzina, kādu šķirņu kultūras un cik lielu ataudzējumu katrs zemnieks cer iesēt nākamajā pavasarī. Pēc speciālistu prognozēm, nākamgad sēkla būs dārga.

Nereti sēklaudzētājiem grūtības sagādā saražotās produkcijas pārdošana. Arī šī jautājuma risināšanā, jaunu tirgu meklējumos asociācijas iespējas ir daudzveidīgas.

Tikpat būtisks ir jautājums par sēklaudzētāju kopējā viedokļa izstrādāšanu un aizstāvēšanu subsīdiju programmā. Šogad valsts subsīdijas sēklaudzētājiem tiks izmaksātas 2,2 miljonu latu vērtībā. Asociācija izstrādās savu nolikumu par to, kā nākamajos gados vajadzētu atbalstīt sēklkopību.

Sēklaudzētāju asociācija turpmāk sadarbosies ar graudaudzētāju asociāciju. Abas organizācijas izstrādās priekšlikumus, kādu šķirņu graudi ir nepieciešami maizei. Līdz šim ir bijuši gadījumi, kad dzirnavnieki nepērk atsevišķas šķirnes, kuras nav klasificētas kā maizes labība. Bez tam graudaudzētājiem ir jāzina, kādām vajadzībām viņi audzē labību, — lopbarībai vai pārtikai — kas būs šo graudu pircējs.

Par Latvijas sēklaudzētāju asociācijas prezidentu ievēlēja zemnieku kooperatīvās sabiedrības "Pūres grauds" valdes priekšsēdētāju Augustu Brigmani. Asociācijā apvienojušies graudu, kartupeļu, zālāju, dārzeņu, puķu audzētāji no visiem Latvijas reģioniem. Aktīvi dibinātāju grupā darbojas Viļānu SIS, Priekuļu SIS, paju sabiedrības "Līdums", SIA "Kurzemes sēkla", SIA "Vidzemes sēkla" sēklkopji u.c. Dibināšanas sanāksmes noslēgumā tika pieņemti statūti.

Sēklaudzētāju asociācijas prezidents Augusts Brigmanis atzīmēja, ka šajā organizācijā var darboties ikviens zemnieks vai interesents, kas nodarbojas ar sēklaudzēšanu.

Dagnija Muceniece —

speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Par ārvalstu finansu žurnālistu vizīti

Lai veicinātu pasaules sabiedrības informētību par ekonomisko reformu norisi mūsu valstī, Latvijas Bankas preses dienests sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru "Bloomfield Turner Associates" no 2. līdz 5. novembrim rīko ietekmīgu Lielbritānijas, Vācijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Krievijas preses izdevumu žurnālistu vizīti Latvijā. Žurnālisti apmeklēs Valsts prezidentu, Saeimu, Latvijas Banku, Latvijas Privatizācijas aģentūru, vairākas bankas, kā arī Ventspili — dinamisku ostas pilsētu ar nozīmīgu vietu Latvijas ekonomiskajā kartē.

Mūsu valstij savas astoņdesmit gadu jubilejas priekšvakarā ir daudz pozitīva, ko teikt Eiropas un pasaules sabiedrībai. Tagad arvien skaidrāk dzirdam ārvalstu amatpersonu viedokli par to, ka Latvija ir gatava sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Viens no svarīgākajiem uzdevumiem valstīm, kas vēlas iekļauties ES, ir ekonomikas izaugsme. Galvenie mūsu valsts aizvadīto gadu ekonomiskie sasniegumi ir stabils nacionālās valūtas kurss un konsekventi stingra monetārā politika, bezdeficīta budžets, zema inflācija. Latvijas iekšzemes kopprodukts 1997. gadā pieauga par 6,5%, 1998. gada pirmajā pusgadā — par 6,4%, un, neraugoties uz nelabvēlīgo ārējo situāciju, paredzams 4—5% pieaugums šogad kopumā. Gada inflācija ir tuva attīstīto valstu līmenim — septembrī tā sarukusi jau līdz 3,5%. Lielo uzņēmumu privatizācija veicina ārvalstu investīciju ieplūdi valstī, kas sekmē ražošanas modernizāciju un ekonomiskās konkurētspējas palielināšanos. Pasaules vadošo reitingu aģentūru "Moody’s", "Standard&Poor’s" un "Fitch IBCA" Latvijai piešķirtie kredītreitingi apstiprina, ka Latvija ir stabila, investīcijām labvēlīga valsts ar labām nākotnes perspektīvām. Aģentūras atzīst, ka Latvijā ir viena no veselīgākajām banku sistēmām starp Viduseiropas un Austrumeiropas t.s. pārejas tipa valstīm. Jāatzīmē, ka Krievijas un citu reģionālu krīžu iespaidā reitingu aģentūras ļoti piesardzīgi vērtē atsevišķas valstis. Taču tās nākušas klajā ar paziņojumiem, ka, neraugoties uz satraukumu apkārtējā pasaulē, izredzes Latvijas kredītnovērtējumam attiecībā uz ilgtermiņa ārvalstu aizņēmumiem vēl joprojām ir stabilas un Latvijas kredītreitingi netiek samazināti.

Edžus Vējiņš,

Latvijas Bankas preses sekretārs

 

Par Eiropas vienotās aviācijas telpas izveidi

Pagājušonedēļ, 29.oktobrī, Rīgā beidzās kārtējais sarunu posms ar Eiropas Savienības delegāciju par Eiropas vienotās aviācijas telpas izveidošanu. Sarunu laikā apspriests Eiropas vienotās aviācijas telpas līguma projekts un tā papildprotokoli.

Sarunu laikā augstu novērtēta Latvijas aviācijas nozares likumdošanas harmonizācija un aviācijas tehniskā modernizācija. Nākamais sarunu posms tiks veltīts aviācijas drošības sistēmas novērtēšanai, ko veiks Eiropas apvienotās aviācijas institūcijas. Ja arī šis novērtējums būs sekmīgs, nebūs nekādu šķēršļu parakstīt līgumu par vienotas aviācijas telpas izveidi. Nākamais sarunu posms varētu notikt nākamgad februārī, galīgās sarunas par līguma parakstīšanu — vasarā.

Kā atzina satiksmes ministrs Vilis Krištopans, šis ir viens no aviācijas nozares lielākajiem soļiem Eiropas Savienības (ES) virzienā. Process, kurš aizsāk vienotu aviācijas telpas izveidi, nodrošinās Latvijas reālu pieeju Rietumu tirgum. Latvijai nebūs jāsaskaras ar līdzšinējiem ierobežojumiem, tā saņems visas privilēģijas, kādas šajā jomā sniedz ES. Nebūdama ES sastāvā, Latvija varēs izmantot tādas pašas iespējas aviācijas jomā, kādas līdz šim izmantoja ES valstis — Norvēģija, Lihtenšteina un Islande. Tādējādi būtiski palielināsies Latvijas aviācijas konkurētspēja ne tikai Eiropā vien.

Par Zviedrijas dāvinājumiem

Pagājušonedēļ, 29. oktobrī, beidzās Zviedrijas un Latvijas kopīgi rīkotais seminārs, kurā apspriesti ar satiksmes politikas izstrādāšanu, efektīvas sabiedriskā transporta sistēmas plānošanu un ekspluatāciju saistīti jautājumi.

Seminārs notika Zviedrijas un Latvijas sadarbības projekta ietvaros, projekta mērķis — uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumus Latvijā.

Diskusijā tika iesaistītas arī attiecīgās personas no pašvaldībām un uzņēmumiem. Seminārā piedalījās pārstāvji (atbildīgie par plānošanu, tehniku, ekspluatāciju, saimnieciskajiem darījumiem) no tām pašvaldībām, kuras šogad šī projekta ietvaros saņems palīdzību no Zviedrijas valdības. Seminārā piedalījās arī Pašvaldību savienības, Pašvaldību lietu pārvaldes, Latvijas Pasažieru autopārvadātāju asociācijas pārstāvji.

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans ļoti atzinīgi novērtēja Zviedrijas valdības palīdzību sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlabošanā Latvijā. Ministrs informēja, ka Zviedrija sniegusi reālu palīdzību sabiedriskā transporta attīstībai Latvijā jau pagājušajā gadā, kad autobusi tika dāvināti Liepājas pilsētai, Daugavpils pilsētai, Valmieras rajonam, Jēkabpils un Alūksnes rajonam. Pavisam saņemts vairāk nekā 100 autobusu, galvenokārt "Volvo" tipa, kas ražoti pēc 1980. gada.

Vēl šogad Zviedrijas dāvinātos autobusus saņems Saldus, Aizkraukle, Ogre, Tukums un Balvi. Paredzēts sniegt palīdzību arī rezerves daļu iegādē un personāla mācībās — Zviedrijā tiks rīkoti speciāli semināri, kuros Latvijas pārstāvji gūs informāciju par autobusu ekspluatēšanu un apgūs Zviedrijas uzņēmumu pieredzi.

Gita Jeļisejeva,

satiksmes ministra preses sekretāre