SAEIMĀ

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Turpinājums

no 1.lpp.

Tā ir atzinība Latvijai par valsts stabilo demokrātisko attīstību, par sekmīgo ekonomiku, par drosmīgiem lēmumiem sabiedrības integrācijas politikā. Šajās dienās, kad mainās parlamenta deputātu sastāvs, es vēlos izteikt pateicību draudzīgo valstu vēstniekiem par viņu atbalstu un izpratni. Tas mums ir vajadzīgs, un tas mums ir palīdzējis būt pārliecinātiem, ka ceļš, kuru esam izvēlējušies un kuru turpinām iet savā attīstībā, ir pareizs un atbilst visas tautas interesēm.

Dāmas un kungi!

Atļaujiet man paskaidrot, ko es domāju, sakot, ka rūpes un izpratne par nākotni ir bijusi svarīgākā iezīme Latvijā sestās Saeimas darbības laikā.

Sestās Saeimas laikā sākām runāt par drošu sabiedrību. 6.Saeimas darbības laikā tika formulēts jauns uzstādījums. Tā ir tēze par sakļautu sabiedrību. Sākām saprast, ka sakļauta sabiedrība — tā nav tikai etniskā saskaņa. Sakļautas sabiedrības politikas ietvaros aizvien vairāk runājam un runāsim par kultūras, valodas, izglītības politikām.

Grozījumi Pilsonības likumā tika izdarīti, domājot par tālāku nākotni. Es atkārtošu vēlreiz, ka tā bija Saeimas deputātu lielākās daļas valstiski atbildīga, gudra un tālredzīga rīcība. Ar to populistiski neko nevarēja nopelnīt. Deputāti rīkojās mūsu valsts interesēs. Te izpaudās mūsu politiķu apzināšanās, ka ir nepieciešama ilglaicīga sabiedrības integrācijas politika.

Saeimas vairākuma gribu referendumā apstiprināja arī pilsoņu vairākums.

Integrēt nepilsoņus — tas ir politisks izaicinājums un uzdevums, un mēs to pieņemam. Atmodas laikā par dažādu tautību integrāciju daudz tika runāts, un ir labi, ka šī politiskā pārliecība dominē arī šodien. Visas valsts pastāvīgo iedzīvotāju integrācijai nav alternatīvas. Tas ir drošas sabiedrības interesēs.

6.Saeimas laikā sāka darboties latviešu valodas apguves valsts programmas. Arī tas ir pierādījums, ka domājam par mūsu sabiedrības nākotni. Latviešu valodas nostiprināšanas darbs ir iesākts, un tas tiks turpināts. Satversmē latviešu valodai ir definēts valsts valodas statuss.

Daudzi no jums, godātie deputāti, atceras, ka pirms trim gadiem parakstījām deklarāciju, kurā apliecinājām Latvijas mērķi iekļauties Eiropas Savienībā. Deklarāciju parakstīja 6.Saeimā iekļuvušo partiju vadītāji. Toreiz viens otrs vēl varbūt šaubījās par mūsu iekļaušanos Eiropas Savienībā.

Toreiz tikko bijām iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienībai par to, ka vēlamies kļūt par tās dalībvalsti. 6.Saeimas laikā eirointegrācijas politika kļuva visaptveroša. Tagad esam gatavi uzsākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā.

Integrācijas politika Eiropas Savienībā ir ilgstoša un viens no drošas nākotnes garantiem. Tā pilnībā atbilst mūsu sabiedrības interesēm.

Latvija kļuvusi par dalībvalsti Pasaules tirdzniecības organizācijā. Tas ir zināms vainagojums pārdomātai un mērķtiecīgai mūsu politikai. Līdz ar to izveidojas jauns ietvars mūsu tālākai ekonomiskajai attīstībai.

Par ilgstošu domāšanu nākotnes labā liecina politika, kas vērsta uz makroekonomisko stabilitāti. Svarīgi apzināties, ka aiz it kā sausajiem makroekonomiku raksturojošiem skaitļiem slēpjas mērķtiecīgas ekonomiskās reformas, stingra budžeta disciplīna, investīcijām labvēlīga vide.

Kad Latvijas politiķi runā par makroekonomikas stabilitāti Latvijā, es uzdodu jautājumu, vai tas ir pietiekami, lai Latvijā būtu pietiekami daudz stabilu darba vietu. Tieši darba vietas ir ikvienas Eiropas valsts politikas uzmanības centrā.

Man šķiet, ka nepietiekami esam uzsvēruši atbalsta politiku mazajam un vidējam uzņēmējam. Latvijā ir spēcīga tranzīta infrastruktūra, un tā ir nozīmīga Latvijas ekonomiskās identitātes sastāvdaļa. Tomēr arī mazajam un vidējam uzņēmējam daudz jūtamāk nekā tagad ir jāveido Latvijas tautsaimniecības vaibsti.

Es uzskatu, ka mazā un vidējā uzņēmēja balsij jābūt daudz dzirdamākai Latvijā.

Spēcīgi mazie un vidējie uzņēmēji ar daudzpusīgi orientētu sadarbību ļautu mums daudz drošāk raudzīties nākotnē šodien, kad daudzi uzdod jautājumu, vai un cik spēcīgi Krievijas krīze ietekmēs Latvijas ekonomiku.

Godātie deputāti!

Sestās Saeimas darbības laikā sākām daudz vairāk runāt par likuma varu un tiesiskumu. Korupcijas likums, "Latvenergo" izmeklēšanas komisijas darbība — tie ir spilgtākie piemēri tam, ka sabiedrība ir izvirzījusi skaidras prasības politikai. Drošā sabiedrībā nepieciešama pilnīga uzticēšanās tiesu varai un tiesiskumam. Tas ir grūts process, un par to liecina arī vēl pēdējā laikā atklātie skandalozie pārkāpumi izpildinstitūcijās, tomēr tas ir ceļš, no kura nedrīkstam novirzīties.

Pēdējie trīs gadi ļauj uzdot jautājumu par ilglaicīgumu partiju sistēmā. Šoruden notikušās vēlēšanas daļēji sniedza arī atbildi uz šo jautājumu. Tās parādīja to, ka Latvijas pilsoņi vērtē partijas jau ilglaicīguma kategorijās. Tagad jau no pieredzes varam teikt, ka politiski izdzīvo tikai tās partijas, kuras spēj vēlētājam piedāvāt savu skaidri saskatāmu ideoloģiju un nākotnes redzējumu.

Tomēr skaidrākais simbols par to, ka cenšamies domāt par ilgāku perspektīvu un nākotni, ir tas, ka esam izdarījuši vairākus papildinājumus Satversmē.

Satversme ir valsts pašapziņas un nākotnes skatījuma simbols. Satversme nav ikdienas pamācība. Saglabājot 1922.gada Satversmes tradīcijas, tā tikusi papildināta ar būtiskām nodaļām. Tajā ir iekļauta sadaļa par cilvēktiesībām. Ierakstot Satversmē cilvēktiesību principus, mēs vēlreiz akcentējam savas politiskās attīstības pamatidejas.

Latvijas Satversme tiek modernizēta. Tā vislabāk izsaka to modernizācijas politiku, kuru veidojam attiecībā uz visām jomām Latvijā. Tas vislabāk apliecina mūsu vēlmi domāt par nākotni un ilglaicīgu valsts attīstību.

Domājot par Latvijas rītdienu un savu nākotni tajā, ir nepieciešamas diskusijas par daudziem tematiem. 6.Saeima ir radījusi augsni jauniem uzstādījumiem un plašu horizontu rītdienas attīstībai. Vēlme domāt ilglaicīguma kategorijās ir galvenais sestās Saeimas politiskais mantojums, un par to es vēlreiz jums šodien izsaku pateicību.

Šodien, beidzot 6.Saeimas darbu un vērtējot padarīto, domāsim par Latvijas rītdienu un tautas nākotni tajā. Mums priekšā ir daudz darāmā, plašas diskusijas par sabiedrībai svarīgiem tematiem. Mans vēlējums 6.Saeimas deputātiem, kuri nestrādās septītajā, — lai šajā namā krātais spēks un pārliecība noder ikdienā, neizkaisiet savu tautas priekšstāvju krāto zināšanu un pieredzes pūru sīkos darbos vai laiskumā, bet turpiniet to likt Latvijas gaišās nākotes pamatos. Bet tiem, kas turpinās darbu Saeimā, — uz redzēšanos rīt pirmajā, es ceru, sekmīgajā 7.Saeimas darba dienā!

6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis:

Turpinājums

no 1.lpp.

Atļaujiet tagad mazliet konkrētāk ieskatīties padarītajā. 6.Saeimas deputātiem, kaut arī ilgstošās diskusijās, ir izdevies šobrīd pielikt punktu Satversmes pilnveidošanai. Tā 15.oktobrī Satversme tika papildināta ar astoto nodaļu "Cilvēka pamattiesības", tādējādi pirmo reizi Latvijas vēsturē konstitucionālā līmenī tiek noteiktas cilvēka pamattiesības un brīvības. Iepriekš, 1997.gada decembrī, kā zināms, atbilstoši mūsdienu apstākļiem mums izdevās vienoties par Saeimas un Valsts prezidenta pilnvaru termiņa pagarināšanu. Atgriežoties pie cilvēktiesību jautājuma, kā Latvijai nozīmīgu soli gribas atzīmēt arī pagājušā gada 4.jūnijā Saeimā ratificēto Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Līdz ar to mūsu valsts ir izpildījusi daļu no apņemšanās, kas Latvijai kā Eiropas Padomes dalībvalstij ir jāpilda. Jautājums par nāvessoda atcelšanu šīs konvencijas papildprotokola ratificēšanas sakarā acīmredzot būs jāizlemj nākamajai Saeimai.

Vairākus mēnešus mēs uzmanīgi sekojām parakstu vākšanai par šā gada jūnijā Saeimas pieņemto Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu un pēc tam sarīkotajam referendumam. Domāju, mēs vēl neesam aizmirsuši politisko spēku krasi atšķirīgos viedokļus šajā jautājumā, kas aptvēra plašu spektru — no atsauces uz tautai uzlikto grūto izlemšanas pienākumu līdz atziņai, ka referendums ir demokrātiskas valsts pilsoņu tiesību izpausmes apliecinājums. 3.oktobra referenduma rezultāti, kuri Eiropas Savienības deklarācijā novērtēti kā "nozīmīgs solis pretim turpmākai Latvijas iedzīvotāju integrācijai", parāda pilsoņu lielākās daļas viedokli. Iespējams, ka iekšējā motivācija, pieņemot izšķirīgo lēmumu, katram bija sava. Tas, ka balsis referendumā sadalījušās tik līdzīgi, būtībā liecina par to, ka ir sasniegta Pilsonības likuma grozīšanas (naturalizācijas logu atvēršanas) robeža, līdz kurai tauta šobrīd ir gatava iet.

Saeimā plaši tika diskutēts arī par latviešu valodas jautājumu. Satversmē nosakot, ka "valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda", nepārprotami esam parādījuši savu attieksmi pret latviešu nācijas pastāvēšanas svarīgāko priekšnosacījumu. Šīs normas piepildīšana ar saturu ir visu Latvijas iedzīvotāju, deputātu un arī valdības turpmākais uzdevums.

Neuzdrošinoties izvērtēt katrā nozarē pieņemto likumu svarīgumu, tomēr no 6.Saeimas pilnvaru laikā pieņemto likumu klāsta, domājams, vēl būtu jāmin vairāki būtiski likumi. Piemēram, 1996.gadā pieņemtais Satversmes tiesas likums, kas ar katru nākamo Satversmes tiesā izskatīto lietu tiek arvien vairāk iedzīvināts. Arī Krimināllikums un Civilprocesa likums, kas ir tapuši, cītīgi strādājot darba grupās, Saeimas Juridiskajā komisijā.

Latvijā pakāpeniski tiek radīta arī labvēlīga vide ārvalstu kapitāla ieguldījumiem un līdz ar to jaunu, mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanai, uzņēmumu atveseļošanai un ražojošo nozaru pastāvēšanai. Tomēr pašreizējā situācija, kad samazinās Latvijas preču noieta tirgus, kad tiek prognozēts bezdarbnieku skaita pieaugums Liepājā, Rēzeknē, Salacgrīvā un citās mazpilsētās, izraisa bažas. Arī lauksaimnieki izvirza Saeimai un valdībai pamatotas prasības pildīt Lauksaimniecības likumu un dotos solījumus. Un kā Latvija ir skatāma pasaules ekonomiskās krīzes kontekstā? Šie jautājumi paliek 7.Saeimai un valdībai.

Nereti, apspriežot Saeimā likumprojektus, īpaši uzņēmējdarbības jomā, saduras dažādu cilvēku grupu intereses. Atrast kompromisa risinājumu likumā ir grūts uzdevums. To mēs varējām vērot, pieņemot grozījumus likumā "Par izlozēm un azartspēlēm", kad Saeimā tika saņemti pretēja rakstura priekšlikumi. Atklātas diskusijas ieinteresēto organizāciju klātbūtnē, domājams, varētu palīdzēt Saeimas deputātiem jau komisijās izvēlēties pareizāko risinājumu. Piemēram, sociālo un darba tiesību jautājumu apspriešana, piedaloties arodbiedrību pārstāvjiem, ir atbalstāma prakse arī turpmāk.

Ņemot vērā divus apsvērumus — Latvijas tālāko attīstību un Latvijas valsts drošību, — Saeimas deputāti ir aktīvi strādājuši arī starptautiskajā laukā. Te būtu jāmin gan Baltijas asambleja, gan Eiropas Padome, Rietumeiropas savienība, Parlamentu savienība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārā asambleja, Ziemeļatlantijas asambleja. Īpaši jāatzīmē tieši pirms gada uz pirmo sēdi sanākusī Latvijas un Eiropas Savienības apvienotā parlamentārā komiteja, kas tika izveidota atbilstoši Eiropas līgumam un darbojas saskaņā ar Saeimas Prezidija un Eiropas Parlamenta biroja apstiprināto nolikumu. Šā aktīva darba piesātinātā gada laikā nodibinājušies cieši kontakti ar Eiropas Parlamenta delegācijas pārstāvjiem, izveidojusies laba sadarbība ar valdības institūcijām, Apvienotā komiteja ir nostiprinājusies un pierādījusi, ka tai ir liela nozīme procesā, kas saistīts ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Nākamā apvienotās parlamentārās komitejas sēde notiks 1999.gada sākumā, un tajā Latviju pārstāvēs 7.Saeimas deputāti. Tuvākajā laikā būs jāizveido jaunā Saeimas delegācija apvienotajā parlamentārajā komitejā, bet es ceru, ka 6.Saeimas uzsāktais darbs tiks veiksmīgi turpināts.

6.Saeimā ir notikušas piecu valstu prezidentu, septiņu parlamentu vadītāju un citu augstu ārvalstu amatpersonu oficiālas vizītes, kas liecina par cieņpilnu attieksmi pret mūsu parlamentu. Savā un jūsu vārdā gribētu pateikties par sadarbību, atbalstu un padomu Latvijā akreditētajiem vēstniekiem, īpaši tiem, kuru rezidence ir Rīgā. Paldies par padomu, par izpratni, par kopīgi paveikto darbu.

Godātie deputāti, šodien visapkārt nereti jūtam pesimistisku noskaņojumu, vēl daudz ir nepaveiktā. Tomēr domāju, ka kopumā cerībām, kuras saistām ar rītdienu, ar valsts labklājību, ir reāls pamats. Tie ir mūsu bērni, studenti. Ar patiesu prieku uzzināju, ka šogad studijas pirmajā kursā augstākajās mācību iestādēs ir uzsākuši 21 tūkstotis studentu, tas ir, par 2 tūkstošiem vairāk nekā pērn, vēlme mācīties un apzināti veidot savu darba mūžu vai karjeru, kā tagad mēdz sacīt, ir būtisks priekšnoteikums auglīgiem rezultātiem. Savukārt Saeimas deputātu uzdevums ir gādāt par to, lai tiktu pieņemta visa izglītības likumu pakete.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Atļaujiet man pateikties jums par uzrunu 6.Saeimai, par deputātu darba vērtējumu. Ceru, ka 7. Saeimas deputāti, apzinoties savu atbildību, strādās mērķtiecīgāk, spēs dziļāk izprast risināmās problēmas. Bet šajā reizē man gribētos nedaudz ieskicēt to jautājumu loku, kurā Valsts prezidenta līdzdalība ir veicinājusi kopējā likumdošanas darba kvalitāti vai palīdzējusi atrast optimālāku pieeju konkrētas problēmas risināšanai. Te ir jāmin Obligātā militārā dienesta likums, no starptautiskā aspekta svarīgie ar valsts drošību saistītie jautājumi, Saeimas vēlēšanu likums, arī otrreizējai caurlūkošanai nodotie Grozījumi Darba likumu kodeksā. Pateicos jums par jūsu ieguldījumu mūsu kopīgajā darbā.

Godātie kolēģi! Saeimas Kanceleja ir apkopojusi datus par 6.Saeimas sēdēm. Šajā laikā ir notikušas kopskaitā 197 Saeimas sēdes, kurās ir pavadītas 1280 stundas. Šeit ir asi diskutēts, aizstāvētas dažādas intereses un meklēti interešu saskarsmes punkti. Ir bijuši arī kuriozi atgadījumi, ko varam atcerēties ar smaidu. Šeit ir izteikti konstruktīvi priekšlikumi, bet diemžēl ir arī gari un, galvenais, ne par apspriežamo problēmu runāts. Tomēr jāsaka — šajā zālē žurnālistu klātbūtnē ir runāts par visu, kas sāp un ir svarīgs mūsu vēlētājiem: par vietējo uzņēmēju, zemnieku, pensionāru, skolotāju, par izglītību un virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Gaisotne sēžu zālē, īpaši spriedze, ietekmēja arī mani kā sēdes vadītāju un, domāju, arī pārējos Prezidija locekļus. Šodien, atskatoties uz Saeimā pavadīto laiku, es vēlos jums, godātie kolēģi, sacīt paldies: gan tiem, kuri debatēs runāja lietišķi, gan tiem, kuri runāja vienmēr un par visu, gan tiem, kuri Saeimas sēžu zālē bija tik tikko pamanāmi. Paldies jums, godātie Saeimas deputāti, par darbu. Es gribētu pateikties arī Saeimas komisiju vadītājiem un saviem kolēģiem Saeimas Prezidijā par atbalstu un kopīgi paveikto. Īpašs paldies arī bijušajiem Saeimas Prezidija locekļiem — Ilgai Kreitusei, Imantam Daudišam, Aigaram Jirgenam, Janīnai Kušnerei.

Saeimas darbību gan likumu pieņemšanā, gan ārpolitikā ik dienu nodrošina Saeimas darbinieki, un šodien es gribētu pateikties arī viņiem. Mums visiem ir bijusi izdevība pārliecināties par šo darbinieku profesionalitāti, pienākuma apziņu. Arī tajos laikposmos, kad darba slodze patiešām bija liela un likumi tika pieņemti ļoti intensīvi, mēs vienmēr varējām būt pārliecināti, ka darbs tiks paveikts labi un laikā.

Atļaujiet man, godātie kolēģi, novēlēt jums labu gribu, izturību un veiksmi, īpaši tiem, kuri vairs nestrādās 7.Saeimā un kuriem turpmākie mēneši būs savā ziņā pārbaudījuma laiks. Deputātiem, kuri turpinās darbu 7.Saeimā, lai pietiek prasmes un pacietības likumu jaunrades procesā atrast optimālāko saskaņu starp dažādiem viedokļiem, lai palīdz apziņa, ka strādājat cilvēku labā.

Pateicos par uzmanību un aicinu beigt mūsu sēdi ar Latvijas valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!".

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzrunas laikā valdība: satiksmes ministrs Vilis Krištopans, Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, zemkopības ministrs Andris Rāviņš, izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals, finansu ministrs Roberts Zīle, iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, kultūras ministre Ramona Umblija, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Ministru prezidents Guntars Krasts

Pēc 6. Saeimas noslēguma sēdes: Valsts prezidents Guntis Ulmanis, 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis ...

... Ministru prezidents, 7. Saeimas deputāts Guntars Krasts, un 6. Saeimas deputāts Viesturs Gredzens ...

... 6. un 7. Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, izglītības un zinātnes ministrs, 7. Saeimas deputāts Jānis Gaigals ...

... 6. Saeimas deputāts Odisejs Kostanda, 6. un 7. Saeimas deputāts

Andrejs Panteļējevs Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"