Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 29.oktobra sēdi. Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Pirmais priekšlikums ir no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kura lūdz izskatīt, tas ir, iekļaut, aiz darba kārtības 21. jautājuma likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Dokumenta nr.4814, tas deputātiem ir izsniegts. Ja nav, kolēģi, tad varbūt pēc 21.darba kārtības jautājuma iekļaujam un izskatām šo jautājumu. Paldies! (No zāles deputāts M.Lujāns: "Nav jēgas!")

Tad vēl ir no Eiropas lietu komisijas pieci priekšlikumi, kuri lūdz tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem šīsdienas sēdē izskatīt darba kārtības 19.jautājumu likumprojekts — Informācijas atklātības likums, 20.jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā", 21.jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā", 25.jautājumu — likumprojekts "Par iekšējā tirgus aizsardzību" un 26.jautājumu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". Tātad 19., 20., 21., 25. un 26. jautājumu izskatīt tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nav iebildumu? Varam piekrist Eiropas lietu komisijas priekšlikumam? Neprasa. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Eiropas lietu komisijas priekšlikumu par piecu likumprojektu izskatīšanu tūlīt pēc Prezidija ziņojumiem. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 5, atturas — 14. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Sākam izskatīt Prezidija akceptēto darba kārtību. Pirmais — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi un vai kāds vēlas runāt? Nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par budžeta un finansu vadību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Šajā jautājumā vēlas runāt deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lamberg

s (DP, KDS, LZP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Divas nedēļas atpakaļ mēs aizsūtījām atpakaļ Ministru kabinetam 1998.gada budžetu tāpēc, ka bija pārkāpts likums "Par budžeta un finansu vadību" 90.panta ceturtā daļa, kura pēc būtības nosaka, ka Saeimai ir tiesības noteikt to budžetu un valdībai nav tiesības viņu mainīt līdz izskatīšanai Saeimā. Tas nenozīmē, ka Saeima nevar mainīt šo Saeimas Prezidija iesniegto budžetu. Kas ir noticis? Tagad pēc divām nedēļām mēs neesam saņēmuši no valdības budžeta maiņas, ka viņi būtu atsūtījuši budžetu mums atpakaļ sakarā ar šo likumu, bet gan ir atsūtījuši izmainīt, tātad likvidēt šo pantu, šo punktu, kas atļauj Saeimai noteikt savu budžetu līdz izskatīšanai Saeimā. Es uzskatu, ka tāda veida rīcība no mūsu valdības ir ļoti nekorekta, ļoti, ļoti nekorekta, un es domāju, ka visi saprot, ka valdība absolūti nav respektējusi Saeimas lēmumu, un es tiešām negribētu būt rupjš, bet pēc būtības valdība ir parādījusi viena pirksta kombināciju Saeimai, pateikusi, ko viņa domā par Saeimu.

Un es aicinu tieši lūdzu noraidīt un nenosūtīt šo likuma maiņu komisijām, nobalsot pret. Galu galā kas tad būs? Kurš būs noteicējs šajā valstī? Vai Saeima vai valdība šajā jautājumā? Abām šīm institūcijām ir nepieciešams sadarboties un, ja arī būtu bijis iespējams, ja valdība būtu kontaktējusies ar Saeimas Prezidiju un šo jautājumu pārrunājusi, bet tas netika darīts. Valdība vienpersoniski izdarīja un nolēma, ka Saeimai nevajag. Un ko Saeima pieprasīja 1999.gada budžetā? 500 tūkstoš latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tātad tas ir pēc būtības inflācijas koeficients. Bet valdība noraidīja un noņēma vēl miljonu no iepriekšējā gada Saeimas budžeta, bet sev Ministru kabinets pielika pāri par 400 tūkstoš dolāru pie sava budžeta. Lūdzu, tā ir tā lieta. Tā kā es lūdzu, godātie kolēģi, uz mums tas vairs neattiecas, uz 6.Saeimu tas vairs neattiecas, bet tas attiecas uz 7.Saeimu. Māja Torņa ielā 3/5 būs jāiekonservē, visi darbi, kas ir iesākti, lai uzlabotu Saeimas deputātu darbu, apstāsies, un es domāju, ka tas nav pieļaujams. Tā ka es lūdzu nobalsot pret šo ļoti nekorekto valdības rīcību pret šo Saeimu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par iesniegto likumprojektu runāt neviens nevēlas. Tāpēc lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par priekšlikumu — nodot iesniegto likumprojektu Saeimas komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 125, pret — 42, atturas — 7. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav, runāt arī neviens nav pieteicies. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Koncernu likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti runāt nevēlas. Iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Debatēs arī neviens runāt nevēlas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par paju sabiedrībām"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par grāmatvedību"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam"" nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Tālāk, godātie kolēģi, saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām 19.darba kārtības jautājumu, un tas ir likumprojekts "Informācijas atklātības likums" . Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Anta Rugāte. Lūdzu!

A.Rugāte

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Labrīt, godātie kolēģi! Dokumenta nr.4808, trešais lasījums, likumprojekts "Informācijas atklātības likums". 1.priekšlikums atrodas 3.lappusē, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts attiecībā uz 6.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Rugāte.

Arī nākamais ir Juridiskā biroja 2.priekšlikums, precizējot likumprojekta normu attiecībā uz 6.panta trešo daļu, tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam, un līdz ar to deputāti akceptē likumprojekta 6.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakciju. Paldies! Pieņemts.

A.Rugāte.

Nākamais ir 7.pants, kurā ir 3.priekšlikums attiecībā uz šī panta otrās daļas izslēgšanu, ko piedāvā Juridiskais birojs tādēļ, lai precizētu atkal likumprojektā paredzētās normas un lai nebūtu dublēšanās vai neprecizitātes, un tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt svītrot 7.panta otro daļu. Paldies! Pieņemts.

A.Rugāte.

4.priekšlikums attiecas uz 9.panta pirmo daļu, ko arī iesniedz Juridiskais birojs ar šādu pašu motivāciju, kā jau es teicu iepriekš, un arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta un līdz ar to akceptē likumprojekta 9.panta pirmās un otrās daļas redakciju. Atvainojiet, Rugātes kundze! Debatēs pieteikusies Ilga Kreituse par šo priekšlikumu. Lūdzu!

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Šeit mūs, ienākot zālē, vairākus cilvēkus, kuriem ir saistība ar dokumentiem, dokumentu apstrādi un saglabāšanu, sagaidīja arhīva ģenerāldirekcijas vadība un iedeva dokumentu, kurā ir izteiktas zināmas pretenzijas pret izskatāmo likumprojektu un kam, manuprāt, nav pievērsusi uzmanību komisija, un tas attiecas arī uz 9.pantu, lai neteiktu, ka es nerunāju par lietu. Šajā gadījumā likumā ir paredzēts viss, izņemot vienu punktu — dokumentu saglabāšana. Likumā nekur nav paredzēts, ka dokumenti ir jāuzskaita un jāsaglabā, nevienā pantā. Un līdz ar to mēs esam radījuši Latvijā situāciju, ka visi dokumenti pēc uzskaitīšanas var tikt iznīcināti. Un tāpēc es vispār lūgtu deputātus padomāt, vai šis likumprojekts nav jāatgriež atpakaļ komisijā pirms galīgā lasījuma pieņemšanas un vēlreiz jāpārskata šis jautājums, jo arī 9.panta normāls nosaukums būtu — informācijas uzskaite un saglabāšana. Nav šī vārda iekšā, tas ir tas, par ko mēs runājām Valodas likumā par informācijas saglabāšanu.

Jūs zināt, ka arhīvos veidojas katastrofāla situācija — 90.gadi ir dokumentāli nenosegti, jo netiek ievērota tā kārtība, kāda bija tajos gados, kad darbojās Latvijas PSR likumdošana, un mēs tagad neregulējam to, kā informācija nonāk glabātuvēs un kā tā tiek saglabāta. Ja tas nav noteikts ar likumu, tad veidojās pat tāda situācija, ka mums veselai rindai Ministru kabineta lēmumu nav oriģinālu, un līdz ar to šis laika periods dokumentāli nav nosegts un nav izmantojams. Es lūdzu komisiju šeit varbūt, skatot tālāk, tomēr pārdomāt, jo arī 3.punktā, kas būs 9.pantā, trūkst vārdu "un saglabā normatīvos aktus noteiktā kārtībā". Nekur šajā likumā nav šo vārdu par saglabāšanu, ja es pareizi saku. Un to izmanto un ļaunprātīgi izmanto ierēdņi. Mēs ar to sastopamies arvien biežāk un biežāk. Ja mēs gribam pētīt 90.gadus, mums nav dokumentu valsts glabātuvēs, no kā pētīt, jo ierēdņi atbild vienkārši: "Man nav noteikta kārtība, ka tie vispārībā ir jāsaglabā." Kurš tad? (No zāles deputāts Bišers: "Ir likums!")

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Rugātes kundze.

A.Rugāte

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Šis Juridiskā biroja priekšlikums komisijā tika izsvērts, tieši balstoties uz juristu skaidrojumu, ka, pirmkārt, tas, par ko runāja Kreituses kundze, tas tiek regulēts ar citu likumu. Tas ir likums "Par arhīviem". Šeit šā paša 9.panta pirmās daļas otrajā punktā ir arī atsauce uz lietvedības noteikumiem. Tas arī nenoliedzami ir saistoši jebkurai valsts institūcijai, kura strādā ar dokumentiem, par kuriem tātad arī ir runa šajā pantā par informācijas uzskaiti. Tādēļ es citu motivāciju vairs nevaru jums piedāvāt. Es varu piedāvāt vienīgi balsot, atbalstot komisijas atbalstu Juridiskā biroja priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kreituses kundze, vai jūs prasāt balsojumu par šo? Nav. Paldies! Vai varam akceptēt komisijas atzinumu par 4.priekšlikumu? Varam. Paldies! Pieņemts.

A.Rugāte.

Paldies! 5. un 6.priekšlikums ir skatāmi kopīgi tādēļ, ka gan Juridiskais birojs, gan atbildīgā komisija vienojās par to, ka jāapvieno trešā un ceturtā nodaļa tādēļ, ka ceturtajā nodaļā paliek tikai viens pants. Līdz ar to bija nepieciešams mainīt arī attiecīgās trešās nodaļas nosaukumu. Šeit šī redakcija ir piedāvāta, un abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret trešās nodaļas nosaukumu "Informācijas sniegšana un informācijas pieprasītāju tiesību aizsardzība" iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Rugāte.

7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 13.panta ceturto daļu. Pieņemts.

A.Rugāte.

Nākamais priekšlikums attiecas uz 14.pantu. Tas ir 8.priekšlikums 6.lappusē — Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 14.panta tekstu precizētā, juridiski korektākā redakcijā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 14.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Rugāte.

9.priekšlikums attiecas uz 15.pantu. Juridiskais birojs, kā jau es iepriekš teicu attiecībā uz nodaļām, arī šeit piedāvā atbilstoši sakārtotu pantu tā, kā tam būtu pēc jaunās kārtības jābūt. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

A.Rugāte.

10.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — 16.panta otrajā daļā, precizējot redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Rugāte.

11.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem un uz termiņiem, kuros ir saistības izveidot šo Ministru kabineta noteikumu sistēmu, kādā veidā šis likums var stāties spēkā un darboties. Tas ir 1999.gada 1.marts. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu tekstam tādā veidā, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Pieņemts.

A.Rugāte.

Paldies, godātie kolēģi! Tie visi ir priekšlikumi, kurus esam izskatījuši. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā un beidzamajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 5. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums nr.20 — likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Labrīt! Augsti godātais sēdes priekšsēdētāj! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 4809 — likumprojekts "Grozījumi Autopārvadājumu likumā". Par lielu apmierinājumu mums visiem man jāpaziņo, ka neviens no deputātiem uz trešo lasījumu šajā likumprojektā nav iesniedzis nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu jūs balsot par likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Es arī ar tikpat lielu apmierinājumu daru zināmu, ka arī debatēs naviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" , trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā... Vai būs ziņotājs? Deputāts Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Mēs skatām dokumentu nr. 4810 trešajā lasījumā. "Grozījumi Radio un televīzijas likumā". 1.priekšlikums ir deputāta Pēterkopa priekšlikums. Viņš iesaka, ka apraides tiesības komerctelevīzijām piešķir, pamatojoties uz konkursa rezultātiem, izņemot kabeļtelevīziju un kabeļradio. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Bet es gribu teikt, ka tur domas mums dalījās. Varbūt, Čepāņa kungs, ja neviens debatēs nav pieteicies, tad es gribētu kā deputāts...

Sēdes vadītājs.

Jā, lūdzu, Vidiņa kungs! Tātad atklājam debates. Runās Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es gribu šo lietas būtību izstāstīt ļoti vienkāršiem vārdiem, lai jūs varētu saprast. Ja man īpašumā ir viena smagā automašīna un es nodarbojos ar tranzītpārvadājumiem, ar preču pārvadājumiem, tad es nekad nepieļaušu, ka valsts izsludinās uz manu automašīnu konkursu, lai es varētu pārvadāt tās vai citas preces. Es pats izvēlēšos, kādas preces es pārvadāšu. Tas pats ir ar kabeļtelevīziju. Es ierīkoju kabeļus, un tagad valsts vai Nacionālā radio un televīzijas padome izsludinās konkursu uz šīm kabeļtelevīzijām, kas man pieder, kam būs tiesības par tām raidīt. Es kā īpašnieks pats ļoti labi varu atrast sev pasūtītājus, kas šīs kabeļtelevīzijas izmantos, un tam izmantotājam, ar kuru es slēgšu līgumu, ir tiesības iet uz Nacionālo radio un televīzijas padomi un tur dabūt apraides tiesības. Apraides tiesības viņš dabūs uz savas koncepcijas pamata. Tādēļ es lūdzu atbalstīt tomēr deputāta Pēterkopa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! No tīri ekonomiskā vai no formālā viedokļa Vidiņa kungam lielā mērā ir taisnība. Lieta ir šāda: kāpēc komisija šo priekšlikumu noraidīja? Tāpēc ka tikko ir sākušies konkursi, tie normālā gaitā iet. Es saprotu kabeļtelevīziju, tās īpašniekus, ka viņiem negribas papildkontroli, bet nesakārtotība tomēr ir tik liela, ka sakārtotības labad es ļoti lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un noraidīt deputāta Pēterkopa priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka tikko šis process ir sācies.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! It īpaši tie, kuri runā par Eiropu, Eiropas Savienību un augstāko spēku tiem dokumentiem, kas darbojas jau un kuriem mēs arī pievienojamies un kurus gribam ievērot. Tas, ka kaut kas notiek pretrunā ar to, kas ir pieņemts, nav pamats, lai mēs mainītu šo pantu. Es arī jūs gribu aicināt atbalstīt Pēterkopa kunga priekšlikumu. Te jau Vidiņa kungs norādīja uz to, jo vispirms jau šis priekšlikums ir saskaņots ar to, ka tas ir bijis izteikts pirms tam pirmajā redakcijā, bet ir arī vairāki dokumenti, kuri būtu jāņem vērā tad, kad mēs gatavojamies, Seiksta kungs, izsludināt konkursu kabeļtelevīzijai.

Es saprotu, ka komisija noteikti zina Eiropas komisijas direktīvu par kabeļtelevīzijas liberalizāciju, kā arī Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju. Es jums citēšu tikai vienu pantu no turienes: "Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā ietvertais izteiksmes un informācijas brīvības princips ir viens no būtiskākajiem demokrātiskās sabiedrības pamatprincipiem." Ja mēs šādā veidā sākam ierobežot kabeļoperatoru un kabeļtīklu darbību, tad jau mums ir jāsāk domāt, vai mēs ievērojam šīs Eiropas konvencijas un vai mēs nenonākam pretrunā? Vai atkal nebūs kārtējā reize, kad likumprojektā tāpēc vien, lai apmierinātu savas iekšējās šauri utilitārās intereses, kas varbūt ir saistītas arī ar zināmām citām problēmām cilvēkiem, kas veidojas dzīvē, kuri atrodas pie vadības, mēs varbūt tagad šobrīd darām to, ko nevajadzētu. Es vēlreiz deputātus aicinu padomāt par tām Eiropas konvencijām un direktīvām, kas jau ir spēkā, un balsot par Pēterkopa kunga iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vidiņa kungs!

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ļoti cienījamā Antona Seiksta argumentācija mani nepārliecināja, un es aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Pēterkopa 1.priekšlikumu, kuru komisija ir noraidījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 8, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts.

J.G.Vidiņš.

2.priekšlikums arī ir no deputāta Pēterkopa. Komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 2.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.G.Vidiņš.

3.priekšlikums ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir pieņemts. Tur ir kā tekstā, lūdzu, izlasiet! Es domāju, ka to var pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 3.priekšlikumu un akceptē likumprojekta 18.panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

4.priekšlikums ir deputāta Seiksta priekšlikums, kas liek priekšā izslēgt 19.panta trešo daļu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Seiksta kungs runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Seiksts

(LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es komentēšu, kāpēc es iesniedzu šādu priekšlikumu. Likuma darbības korektuma dēļ. Tāpat jau likums izskatās pēc dienesta instrukcijas. Mēs pat pulksteņus esam sarakstījuši vienā vietā iepriekšējā redakcijā, kam, cik, ko un kā. Lieta ir sekojoša. Šis priekšlikums — Vidiņa kunga priekšlikums, ja atceraties, Saeimā pagājušajā reizē, būtībā pēc sava izskata ir normāls, taču mēs esam noteikuši valodas robežas, valodas procentus. Atļausim galu galā raidorganizācijām pašām izvēlēties, ko viņas raida. Atgādinu jums, ka, ja mēs sākam sīki reglamentēt ar titriem un valodām, tad mēs nodarām pāri saviem skatītājiem.

Atcerieties, pagājušajā gadā bija piketi un sūdzības par to, ka veci cilvēki nevar uztvert raidījumu. Pieprasīsim stingru Valodas likuma ievērošanu, procentuālo barjeru, kādu mēs esam uzlikuši, taču nereglamentēsim katrā sīkumā. Es ļoti lūdzu atbalstīt manus abus priekšlikumus! Es atvainojos! Bet, kas attiecas uz bērnu filmām, tur nu gan ir jābūt skaidrai pozīcijai. Es ļoti lūdzu atbalstīt abus manus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es šoreiz, lai cik tas nebūtu paradoksāli, atbalstu Antona Seiksta priekšlikumu. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Tādēļ, ka mēs likumā jau esam ielikuši tādu normu, ka raidījumi svešvalodā nedrīkst pārsniegt 25%. Ko televīzija tajos 25% liek iekšā, vai tā būtu kāda ziepju opera jeb tās būtu ziņas, tā ir televīzijas, komerctelevīzijas, pašu lieta. Ja viņi grib zaudēt savus skatītājus, lai viņi raida ķīniski. Tā ir viņu darīšana. Un lai viņi bankrotē. Ja viņi grib izdzīvot, tad viņi laidīs, protams, kaut kādu Latīņamerikas ziepju operu, jo to skatās apmēram 700 000 skatītāju. Un es domāju, ka tamdēļ neliegsim televīzijas kompānijām pašām noteikt, jo mēs tos lielos rāmjus esam ielikuši: ne vairāk kā 25% drīkst raidīt svešvalodā. Un tāpat es atbalsta Antona Seiksta priekšlikumu, ka tas neattiecas uz bērnu filmām. Paldies! Un tādēļ es aicinātu atbalstīt Seiksta priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Mani gan ļoti pārsteidz Vidiņa kunga uzstāšanās šeit un arī tas, ka pēkšņi Seiksta kungs sācis mīlēt vecus cilvēkus, teikdams, ka priekš viņiem filmas nevajag tulkot. Seiksta kungs, tautā gan saka, ka veci cilvēki un mazi bērni ir apmēram vienādā līmenī uztverē pret sabiedrību un pret valodu. Vispirms jau es domāju, ka šim pantam ir jāpaliek šeit, jāpaliek šeit tāpēc, ka Saeimā šī diskusija par Valodas likumu beidzās ar Ābiķa kunga ļoti nervozu dokumentu mētāšanu pa gaisu un uztraukumiem, ka mēs gribam kaut ko par daudz regulēt. Tātad ir skaidrs, ka Valodas likums neko par daudz neregulēs. Līdz ar to ir vajadzīgs cits likums, kas regulē. Un man liekas, ka, šķiet, jūs šodien redzējāt, kas notiek ārā pie Saeimas — aizsietas mutes, ķēdes ap galvu un viss pārējais, ko mums demonstrē attiecībā pret valsts valodas lietošanu. Un es, piemēram, domāju, ka, tieši par filmām runājot, kuras skatās visvairāk cilvēku, ir nepieciešama šī latviešu valoda vai arī vismaz uzraksti, kam ir jābūt latviešu valodā, jo tā ir sava veida arī valodas mācīšana nelatvietim, ja viņš vēlas to darīt.

Un līdz ar to šāds te reglamentējums nav ne ierobežojums, nav ne kaut kāds dalījums, bet kungiem vajadzētu tomēr padomāt, jo ne jau tikai bērni ir tie, kuriem ir problēmas ar valodu šajā valstī. Man šķiet, ka tikpat lielas problēmas, Seiksta kungs, ir jūsu ļoti mīlētajiem un aizstāvētajiem vecajiem cilvēkiem. Un es deputātus, tomēr it īpaši "Tēvzemes" pārstāvjus, kurus interesē latviešu valodas situācija Latvijā un kuri jau runā arī par naturalizācijas gaitas stingrāku sekošanu, aicinu pārdomāt un neatbalstīt Seiksta kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamie deputāti, godājamais Prezidij! Arī mani izbrīnīja šeit Seiksta kunga priekšlikums. Jūs ziniet, un tie, kas skatās Latvijas televīziju un sevišķi mūsu kabeļtelevīzijas, es domāju, ka šis punkts ir parādījies tāpēc, ka oriģinālā skaņas pavadījuma vietā filmas iet krievu valodā, nepārtraukti pārkāpjot Latvijas likumdošanu, un es domāju, ka tas ir tīri pasūtījuma darbs, šoreiz lai man piedod Seiksta kungs, ja es maldos, tad lai viņš nāk un paskaidro, kā viņš izskaidros, ka kabeļtelevīzijas raida angļu filmas krievu valodā. Tātad, atstājot spēkā šo pantu — 19. panta trešo daļu — mēs it kā to novēršam. Ja mēs to izsvītrojam ārā, tad neiet jau runa tik daudz par dublētajām filmām, bet tieši iet runa par oriģinālo skaņas pavadījumu. Es vienmēr esmu izbrīnījies, ka mūsu valstī kaut kāds niecīgs jeb šķietams likuma pārkāpums var izraisīt debates divu un trīs mēnešu laikā, bet sistemātiska valsts likumdošanas pārkāpšana tādās programmās kā, teiksim, Latvijas neatkarīgās televīzijas raidījumos, kur regulāri rāda krievu valodā šīs filmas un rādīja, uz ko nereaģē neviens, absolūti neviens Latvijā — ne prokuratūra, ne likumdošana, pieļauj šādas normas līdz šim.

Un es domāju, ka šis priekšlikums, ja mēs tiešām to atbalstīsim un izslēgsim 19. panta trešo daļu, tas legalizēs to, ka mūsu valstī ir divas normas — vieniem un otriem — un ka šī televīzija turpinās ignorēt likumdošanu, kā viņa to veiksmīgi ir darījusi līdz šim. Tā kā es aicinu šoreiz atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK".

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu noraidīt deputāta Seiksta priekšlikumu, un mani šeit ļoti pārsteidza deputāta Vidiņa nostāja, jo, manuprāt, tas, kas ir šobrīd iebalsots, ir iebalsots tieši pēc Vidiņa kunga priekšlikuma otrajā lasījumā. Mani ļoti pārsteidz šī pozīcijas maiņa no otrā uz trešo lasījumu, un kas šajā laikā ir noticis tāds, ka latviešu valoda pēkšņi vairs nav jāaizsargā, un kas ir noticis tāds, ka mums vairs nav jārūpējas par to, lai latvieši varētu skatīties savas valsts televīzijā filmas latviešu valodā — vai nu ieskaņotas, vai arī ar subtitriem. Es domāju, ka tā ir absolūti nepieciešama norma un ka nekādā gadījumā nav pieļaujams to izslēgt. Un ka šeit televīzijas komerciālās intereses ir tomēr liekamas otrajā vietā, un pirmajā vietā ir valsts valodas aizsardzība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es nesaprotu, kā šāds priekšlikums šeit varēja parādīties un kāpēc tas šeit tiek aizstāvēts, jo mēs šo jautājumu jau izdiskutējām otrajā lasījumā un savu lēmumu mēs esam pieņēmuši. Un šis lēmums ir pieņemts tāds, ka Latvijā visām filmām ir jābūt vai nu dublētām latviešu valodā, vai arī ar subtitriem latviešu valodā. Nu ja kāds tik ļoti grib rādīt šo filmu arī krieviski, lai viņš to rāda likumā paredzētajos rāmjos, bet lai uzliek šos subtitrus latviešu valodā. Tā būs tikai cieņa pret mūsu valsti, cieņa pret mūsu valodu, un tas ir ļoti svarīgi. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt šeit Seiksta kunga priekšlikumu un atstāt spēkā iepriekšējā lasījuma redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte.

A.Rugāte

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi deputāti! Vidiņa kungs parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kurā arī darbojas, par Radio un televīzijas padomes darbības likumību izteica pat pateicību par to, ka Saeima ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Tādēļ es esmu pilnīgā neizpratnē, kādēļ mainās viedoklis. Un, ja ir jāatbild uz šo jautājumu, kādēļ ir vajadzīga šāda aizsardzības sistēma, tad šī atbilde nav mainīga, šī aizsardzības sistēma ir vajadzīga divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, valsts valodas aizsardzībai, un tas ir pilnīgi korekts prasījums. Subtitriem ir jābūt tādā gadījumā, ja filma ir citā valodā. Un otrs. Tā ir arī autortiesību aizsardzība. Jo ir pilnīgs murgs, savādāk to nevar nosaukt, ka, pārpērkot filmas, kuras ir pavisam citu valstu ražojums, pārpirkšanas cenā parādās šī kontrabanda vai vēl kā citādi puslegāli vai pusnelegāli iegādāts materiāls, un raidīts ne visai stiprā, ne visai finansiāli atbalstītā un ne visai pārliecinošā televīzijā, tad, protams, ka šīs filmas oriģinālā valoda arī tiek iznīcināta, tātad ne it labums svešvalodai, kura šajā filmā varētu būt apgūstama, nedz arī ir labums no attieksmes pret šo sistēmu, ka mēs nevēlamies latviešu valodu redzēt savās televīzijās tādā veidā, kādā visās citās valstīs to vēlas redzēt tad, ja tiek izmantots citu valstu vizuālais materiāls. Es lūdzu atbalstīt komisiju un nepieņemt deputāta Seiksta priekšlikumu — izslēgt 19. panta trešo daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Mani ļoti pārsteidza kolēģa Kiršteina viedoklis. Viņš kā izcils liberālis kaut kā tomēr nepamanīja dažas lietas, kas likumā ir skaidri un gaiši norādītas. Ja mums ir noteikta zināma kvota, un to mēs paši ar saviem balsojumiem esam noteikuši, tad patiesībā mums ir pilnīgi vienalga, kas šīs kvotas ietvaros tiek rādīts krievu valodā. Un, ja nu mums ir šāda kvota, tad mēs nedrīkstam pieļaut, ka šīs kvotas ietvaros tiek rādīts kaut kas priekš bērniem krievu valodā. Domāju, ka skaidrāku priekšlikumu, kā ir iesniedzis deputāts Seiksts, vispār nevar iesniegt. Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt deputāta Seiksta priekšlikumu. Tas ir pilnīgi korekts.

Vēl es gribēju piebilst: maz skatos, bet vienīgā televīzija, kurā nekad netiek pārkāpts likums, cik man ir zināms, ir Neatkarīgā televīzija. Un tad, ja jāmet ir akmens, tad iemetiet akmeni tajā dārziņā, kurā jums patiesībā vēlēšanās bija to iemest.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Tā... es ieteiktu balsot par Seiksta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par ceturto — deputāta Antona Seiksta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 25, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš.

Tā kā priekšlikums nav pieņemts, tātad 5. priekšlikums nav vispār balsojams.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Turpinām.

J.G.Vidiņš.

6. priekšlikums. Tur Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija liek priekšā... un kā ir tekstā, un es iesaku pieņemt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

7. priekšlikums ir tīri redakcionāls, un es iesaku... aicinu deputātiem atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Tālāk, lūdzu!

J.G.Vidiņš.

Un 8. priekšlikums arī ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un tas arī ir redakcionāls precizējums, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.G.Vidiņš.

Un aicinu pieņemt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 18, atturas — 10. Likums pieņemts.

Saskaņā ar izmaiņām darba kārtībā nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts "Par iekšējā tirgus aizsardzību" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... nav ziņotāja.

Izskatām nākošo likumprojektu. Tas ir 26. mūsu dienas kārtībā — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aristids Lambergs... Tātad... komisijas vārdā — kurš? Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Aicinu jūs skatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" pirmajā lasījumā. ....Kāpēc?... Tas...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, Leiškalna kungs, 25. — "Par iekšējā tirgus aizsardzību", komisijas ziņotāja nebija. Mēs esam pārgājuši pie nākošā dienas kārtības jautājuma. Lūdzu, Apiņa kungs!

P.Apinis.

Godātie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par steidzamības piešķiršanu grozījumiem likumā "Par Latvijas Banku". Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsojam par steidzamības piešķiršanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"". Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 7. Steidzamība pieņemta.

P.Apinis.

Godātie kolēģi, tie ir tikai redakcionālas dabas un daži precizējoši labojumi. Aicinu jūs balsot pirmajā lasījumā grozījumus likumā "Par Latvijas Banku"!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu!

P.Apinis.

Godātie kolēģi, ja nevienam nav iebildumu, vai mēs nevarētu šodien nobalsot arī likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā?

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav?... (No zāles deputāts L.Ozoliņš: "Ir iebildumi!") Tā kā deputāts Leopolds Ozoliņš izsaka iebildumus, tad acīmredzot šodien...

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Man ir priekšlikums — divu stundu laikā iesniegt savus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīt to šajā pašā plenārsēdē pēdējā jautājumā. Steidzamību pieņēmām ar jūsu balsīm. Vēlreiz. Ja jums ir priekšlikumi, iesniedziet tad, lūdzu, divu stundu laikā, lai mēs varam par to balsot. Cienījamais kolēģi Lujān! Jūs esat kārtīgi un ilgi lasījis likumu "Par Latvijas Banku". Jūs to esat jau darījis trīs gadus. Vai jūs varētu divu stundu laikā iesniegt savus priekšlikumus? Leopolds arī ir trīs gadus lasījis šo likumu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu un pieņemts pirmajā lasījumā. Ir priekšlikums pieņemt to otrajā lasījumā tūlīt. Vai deputāti tam piekrīt? Godātie kolēģi! Tā kā deputātam ir iebildumi, tad ir priekšlikums, deputātam Ozoliņam ir iebildumi, tad ir priekšlikums divu stundu laikā iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam. Vai varam par to vienoties?

P.Apinis.

Līdz pulksten 11.45 es jūs lūdzu iesniegt savus priekšlikumus!

Sēdes vadītājs.

Paldies!

P.Apinis.

Paldies! Un izskatīšanu šodien kā pēdējo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Tātad vai mēs varam vienoties par priekšlikumu, ka divu stundu laikā līdz pulksten 12.00... (Deputāts Valdmanis no zāles: "Uz 3.novembri.") Valdmaņa kungs, paldies par ideju, bet tā nav realizējama. Vai varam vienoties, ka līdz pulksten 12.00 tiek iesniegti priekšlikumi otrajam lasījumam? Un izskatām to šodienas Saeimas sēdē arī otrajā lasījumā. Paldies!

P.Apinis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kolēģi! Tagad darba kārtības 25.jautājums — likumprojekts "Par iekšējā tirgus aizsardzību" , pirmais lasījums. Komisijas vārdā deputāts Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Tā kā Bāna kungs ir saslimis, tad uz vienu mirkli izpaliks ziņotājs par attiecīgo likumu. Dokuments nr.4734, Ministru kabineta sagatavotais un iesniegtais likums "Par iekšējā tirgus aizsardzību", kas ir ļoti svarīgs, sevišķi šajā krīzes situācijā.

Augsti godātie deputāti! Lai nekavētu jūsu laiku, jūs visi esat iepazinušies ar konkrēto likumprojektu, aicinu jūs nobalsot par Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu "Par iekšējā tirgus aizsardzību" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par — 59, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Godātie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības ruļļa tagad pieņemtajām prasībām šī jautājuma izskatīšanu, likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā turpinās nākamā Saeima.

Sakarā ar mūsu balsojumu, godātie kolēģi, mums tagad jāizskata jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā... Kolēģi, vai būs ziņotājs par šo jautājumu vai nebūs? Deputāts Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es aicinu grozījumus likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" pieņemt pirmajā lasījumā. Un likumprojektu atzīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vispirms izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J.G.Vidiņš.

Lietas būtība, cienījamie deputāti, ir sekojoša. 2.pantā pirmajā daļā pēc vārdiem "kuri atzīstami Latvijas pilsoņi" Cilvēktiesību komisija iesaka papildināt vēl ar Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem. Un 4.pantā analoģiski papildinājumi. 4.pantā ir nāk klāt vesela kategorija cilvēku, kuri bija izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju 1942. un 1943.gada akcijās.

Starp citu, mēs Cilvēktiesību komisijā, kad šo jautājumu izskatījām, mums bija saruna ar Totalitāro noziegumu seku izvērtēšanas komisiju, ar Vanaga kungu, un viņš mums spēja pamatot, kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami. Un es lūgtu Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Saeimas deputāti un tauta! Mēs šodien skatāmies likumu, kurš tika pieņemts 1995.gada 26.aprīlī. Vismaz tad Guntis Ulmanis to proklamēja, bet Saeima to pieņēma 12.aprīlī. Un viens no vislielākajiem kauniem 6.Saeimai un visām valdībām, kas pēc tā laika ir valdījušas Latvijā, ir, ka tas likums ir pilnīgi ignorēts. 4.pants šajā likumā prasa, lai sāk starptautiskas valstu sarunas ar Krievijas Federāciju, Vācijas Federatīvo Republiku, ar ASV, Lielbritāniju un citām Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstīm, lai atlīdzinātu latviešu tautai un indivīdiem nodarīto zaudējumu. Ko ir darījusi kura valdība? Un ko beigās ir darījusi Krasta valdība? It kā Latvijas tautas interešu aizstāvēšanā. Ko mēs esam darījuši, mēs šeit, Saeimā, kad iepriekšējā Saeima pieņēma lēmumu, ka tas ir jādara. Neviens ārlietu ministrs "Latvijas ceļa" ietekmē nav to darījis. Šķēles kungs to nolēma nedarīt, un Krasta kungs nolēma to nedarīt. Un ar kādām tiesībām viņi drīkst nedarīt to, ko mēs šeit Saeimā esam nolēmuši? Kā mēs drīkstam atstāt mūsu tautas upurus? Tie, kas cīnījās un nenodeva mūsu tautu, un tika represēti un cieta smagus zaudējumus. Kā mēs drīkstam šeit sēdēt un izlikties, ka mēs tos cilvēkus pārstāvam? Es skatos uz Grīnblata kungu un saprotu, ka tikai daļa no represētajiem bija nevainīgi, tā viņu izdotās izglītības grāmatās bija rakstīts.

Es saprotu, ka nevienam nav intereses par tiem represētajiem. Par viņu mantu gan. Bet par viņiem, lai viņiem atlīdzinātu to, ko viņi zaudēja mūsu tautas labā. Kurš viņiem ir devis Trīszvaigžņu ordeņus? Kurš atmin Veidnieka kundzi, kas izgāja 18 gadus Sibīrijā un kuras vīrs tika nošauts Krievijā tāpēc, ka viņš, būdams ministrs, iekšlietu ministrs, nebija ar mieru nodot tos cilvēkus, kas strādāja slepenos dienestos Latvijā pret Krieviju. Kur ir viņiem tas gods? Bet šeit ir pliks papīrs. Mēs atkal lemsim kaut ko pliku. Mēs atkal maldināsim tautu, ka mums ir sirds pareizā vietā, ka mēs esam pareizo likumu pieņēmuši, un neviens itin nekā par to nedara. Draugi, kad jūs skatīsities atpakaļ uz jūsu laiku Saeimā un uz manu laiku Saeimā, tas būs mums tas vislielākais negods, ka mēs esam atbalstījuši tādas valdības, tādu Saeimu, tādus kolēģus, kur jau pieņemtais likums netiek izpildīts. Nevienas sarunas ar nevienām tām valstīm nav uzsāktas, ne vismaz nopietnas. Kad es tās pacēlu Eiropas asamblejā, tad man tūlīt pateica, ka es vairs uz Eiropas asambleju netikšu. Ne šie jautājumi ir celti Apvienotajās Nācijās, ne kur. Un šoreiz, tēvzemieši, jums ir atkal iedots kaut kāds mandāts no tautas. Mēs skatīsimies un novērosim, ko jūs darīsit, lai 4.pants tiktu ātri un spēcīgi izpildīts. Ko jūs darīsit, lai nodrošinātu. Jūs valdību veidojat, kad būs tāds ārlietu ministrs un tāds prezidents, kas šo 4.pantu ievedīs īstenībā. Jūs atkal sakāt, ka jūs aizstāvat tautu, tās pašapziņu, tās represētos. Pierādiet to! Jūs to neesat pierādījuši divās Saeimās. Tagad es jūs aicinu 7.Saeimā to pierādīt, ka jūs neesat tikai meļi un viltus nacionālisti, ka jūs patiešām kaut ko gribat darīt tiem cilvēkiem, kas cieta, kas cīnījās mūsu tautas labā. Un ka jūs darīsit kaut ko, lai tādi, kas sūtīja mūsējos un tiesāja viņus, nebūtu godā mūsu valstī.

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, laiks pagājis.

G.Valdmanis.

Es jums lūgtu, tēvzemieši, saprast jūsu atbildību tam, kam jūs esat solījuši, un tam, ko Māris Grīnblats saka, ka ir ierakstīts viņa sirdī — Tēvzeme un brīvestība.

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tā gluži nav, kā Valdmaņa kungs apgalvo, ka nekas nav darīts mūsu daudzcietušās tautas un it īpaši to cilvēku likteņu novērtēšanā, varbūt piemiņas veidošanā, kuri ir ļoti cietuši šajos 60 dažādu okupāciju gados, un īpaši Baigajā gadā, un pēc tam, iznīcinot mūsu lauku iedzīvotājus, mūsu valodu, mūsu tradīcijas, mūsu kultūru. Saeima ir darījusi, un trīs gadu laikā Saeima ir rūpējusies par to, lai būtu vismaz šis piemineklis, kas līdz šim nebija, represētajiem, mocekļiem, un Rīgas dome trešdien ir pieņēmusi lēmumu, ka jūsu atbalstītā pieminekļa celtniecību komunistiskā terora mocekļiem uzsāks. Uzsāks to jau tūlīt. Tēlnieki strādā jau pie palielināta maketa, un paldies visiem tiem Saeimas deputātiem, kas balsoja gan par konkursa realizēšanu, notika divi konkursi, kā jūs zināt, un tagad arī ir šis domes lēmums. Tā ka paldies Saeimas deputātiem un šai Saeimai, kas ir atbalstījuši tāda pieminekļa celtniecību, jo tiešām nebija vieta mūsu valstī, kur varētu aiziet un šajā vietā atcerēties nomocītos, atcerēties savus tuviniekus un nolikt ziedus, atceroties šos baigos gadus, kuru liecinieki mēs visi esam. Jāpiezīmē, ka Valdmaņa kungam gan bija taisnība, un daudzi arī jūs tā domājat, un jūsu sirdīs ir tas, ka mums ir nodarīts pāri tomēr ne tikai ar Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanu 1939.gadā, ko ir tagad nosodījis arī ASV kongress, un pašreiz runā par seku izvērtēšanu, un arī pie prezidenta veidojas vēsturnieku grupa, kas izvērtēs okupācijas sekas, un iespējams, ka mēs varēsim tieši tā kā ebreji un viņu juristi tomēr panākt kādas kompensācijas, un es domāju, ka tām jābūt īpaši prāvām, ja īpaši var kompensēt dzīvību, ja vispār var kompensēt kultūras iznīcināšanu un zemes piesārņošanu, un mūsu tradīciju iznīcināšanu. Bet ir jāprasa šīs kompensācijas no vainīgajām valstīm.

Un šajā likumā, kurš jums droši vien ir priekšā, ir tie labojumi, kuriem es piekrītu, un paldies komisijai, kas šos labojumus un grozījumus ir iesniegusi. Ministru kabinetam bija tiešām uzdots, un šeit Valdmaņa kungs pareizi runā, ka 1995.gada 26.aprīlī Guntis Ulmanis, kas pats ir cietis kā mazs bērns un kurš savu likteni ir stāstījis arī Apvienotās Nācijās un ASV, un stāstījis par mūsu traģisko vēstures posmu, kas vilkās vairāk nekā pusgadsimtu, tad tiešām Ministru kabinetam bija nodots Gunta Ulmaņa parakstīts dokuments, tas ir, lūk, šis likums, ka starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju un Vācijas Federatīvo Republiku, kā arī, iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis, risināt jautājumu par visiem Latvijas pilsoņiem un pastāvīgiem iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu atpakaļ nodošanu Latvijas Republikai, tad ar lielām grūtībām, nu varētu teikt, ne pārāk lielām grūtībām, atkārtoti atgādinot Udaļcova kungam, izdevās mums dabūt, nu, tā saucamās "troikas", ja to var saukt par tiesu, kas ilga 20 minūtes, kad piesprieda nāvessodu mūsu rakstniekam un Saeimas deputātam Laicenam, dokumentus par viņa likteni, arī viņa personīgi rakstītās vēstules, ko izdevās nodot vēstniecībā viņa mazmeitai Laicenas kundzei. Jā, viņš bija komunists un viņš strādāja Saeimā, un paši komunisti viņu nogalināja, bet nu tas veids — 20 minūšu tiesa, un rakstīts ka "prigovor izpolņaetsa ņemedļenno", tātad nošaušanu izdarīja turpat vai kādā blakustelpā tūlīt pēc sprieduma nolasīšanas. Tie dokumenti pašreiz ir pieejami, un arī šo dokumentu kopijas ir. Tāpēc es ļoti lūgtu tiem, kas paliks Saeimā, tagad sekot, lai šo likumu Ministru kabinets pildītu, jo, kad es zvanīju uz Ministru kabinetu šajās dienās, nekas nav darīts, lai pildītu tātad četrus gadus, trīs varbūt ar pusi, nekas nav darīts, lai pildītu šo mūsu Saeimas, iepriekšējās Saeimas pieņemto likumu —, tātad "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" likumu.

Sēdes vadītājs.

Ozoliņa kungs, laiks pagājis.

L.Ozoliņš.

Jā, es pateicos par uzmanību un ceru, ka turpmāk likuma pildīšana veiksies labāk nevis tā, kā šajā gadījumā ir noticis. Es atbalstu priekšlikumus un balsošanu par steidzamību, gan arī par pieņemšanu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Mēs, protams, varam šeit analizēt šo kopējo situāciju, kas ir ar politiski represētajām personām un mēģināt skatīties uz kaut kādu bilanci, kā mēs esam kā šī Saeima attiekušies pret politiski represētajām personām, un šeit var izdarīt dažādus secinājumus, bet es domāju, ka labāk atstāsim šo konceptuālo analīzi arī par šo situāciju un tālākas politikas veidošanu tiem, kuru kompetencē šīs vēlākās politikas veidošana būs, un tā būs nākamā Saeima. Es gribētu aicināt šodien izdarīt šeit 6.Saeimā to darbiņu, ko mēs vēl varam izdarīt, pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pieņemt to arī pēc tam otrajā lasījumā, ja nepieciešams tiešām uz šo vienu stundu nosakot šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, bet nekavēsimies, izdarīsim vēl to darbu, kas mums ir jāpadara. Jo šeit ir tiešām ļoti būtiskas lietas iekšā, tie cilvēki, kas ir izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma 1942. un 1943.gada akcijās, ir liels cilvēku skaits mūsu valstī, kuriem šis politiski represētā statuss ir ar likuma maiņām ticis atņemts, un pilnīgi skaidrs, ka tas ir nepamatoti atņemts, un būtu šīm personām jāatjauno. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un virzīt to tā, lai šodien tiktu pieņemts kā likums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā Vidiņa kungs.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, tas, ko šeit muldēja Valdmanis, tā es arī īsti nesapratu, ko viņš aicināja atbalstīt vai neatbalstīt, un es kā komisijas pārstāvis uzdošu jautājumu Valdmanim. Valdmani, kas jums maksā, vai Austrumu kaimiņu specdienests vai kāds cits? Nu, tas tā pārdomām, jo jūsu darbība šeit to ir apliecinājusi, ka tādu darbību kaut kas apmaksā, tas tikai no muldēšanas un dumības vien nevar būt. Tagad man ir viens priekšlikums. Tas, ko Čerāna kungs teica, kad pieņemt šodien jau. Es gribētu deputātu uzmanību vērst uz sekojošo, ka labojumi 4.punktā ir tiešām ļoti svarīgi, bet, Čerāna kungs, vajag ņemt vērā vienu lietu, ka lielākā daļa no šiem cilvēkiem pēc tam aktīvi sadarbojās ar otro okupācijas režīmu, un viņi bija visādi partkomu un gorkomu sekretāri. Un es domāju, ka šos labojumus varbūt atstāsim tiešām 7.Saeimai, jo mēs esam izdarījuši pašu galveno. Mēs esam iniciējuši šās izmaiņas likumprojektā, un varbūt lai 7.Saeima šo lietu novestu līdz galam novembra mēnesī. Un es aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

J.G.Vidiņš.

Un priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 20.novembrim.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, mēs varam šo likumprojektu pieņemt šodien otrajā lasījumā, ja deputāti tam piekrīt, un pēc dažām stundām to izdarīt, bet noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 20.novembrim — tas vairs nav mūsu kompetencē. Čerāna kungam ir priekšlikums. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ņemot vērā to, ka mums tagad būs pārtraukums, es domāju, pilnīgi pietiek, ka mēs šim likumprojektam noteiktu otrā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņu šodien līdz pulksten 12 un pēc tam arī šodien kā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā. Ja šeit ir kādas pretenzijas kādam pret vienu vai otru normu, tad to šeit var iesniegt, un tas neprasīs vairāk kā 10 minūtes — šo priekšlikumu attiecīgi noformēt, jebkurā gadījumā — vai ir vai nav šie iebildumi, mums vajadzētu šo likumu pieņemt šodien otrajā lasījumā. Tāpēc arī šāds priekšlikums — līdz 12 priekšlikumus un šodien arī otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jirgena kungam ir priekšlikums.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es gan domāju, ka tik ļoti steigties nevajadzētu, jo likums par politiski represētajiem ir veidojies ilgstošu politisku diskusiju rezultātā un ļoti nopietni pie tā strādājot. Šeit šajā dokumentā, kas ir izsniegts, šodien nav pat likuma spēkā esošā redakcija, mēs īsti nezinām, kas tur ir rakstīts, mēs nevaram salīdzināt.

Otrām kārtām, kas attiecas uz Igaunijas un Lietuvas pilsoņiem, tad vajadzētu vienlaikus būt arī skaidrībai, kā šie jautājumi tiek risināti Igaunijā un Lietuvā, vai tur Latvijas pilsoņiem tādas pašas priekšrocības tiek piešķirtas vai netiek. Varbūt tas ir jārisina kaut kāda starpvalstu līguma veidā. Jautājums par šo 4.punktu vispār nav izdiskutēts, un tāpēc es ierosinu iesniegt priekšlikumus līdz 2.novembrim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Varbūt vēl ir kādi priekšlikumi? Tātad, kolēģi, mēs dzirdējām divus priekšlikumus. Vienu, ko iesniedz deputāts Kārlis Čerāns, pēc divām stundām, nu, tātad līdz pulksten 12 iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam un izskatīt to šodien. Jirgena kungs ierosina iesniegt priekšlikumus līdz 2.novembrim. Tā, par izskatīšanas laikiem Jirgena kungs neko neminēja, bet priekšlikums ir izteikts, citu priekšlikumu nav. Balsosim vispirms tālāko termiņu, ko izteicis Jirgena kungs, iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 2.novembrim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 16, atturas — 4. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies!

Kolēģi, Juridiskā komisija ierosina šīsdienas sēdē izdarīt sekojošas izmaiņas: 12.darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums" — izskatīt kā pēdējo otrajā sadaļā — Likumprojektu izskatīšana. Vai nav deputātiem iebildumu par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies, kolēģi, esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likump-rojekts "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" , otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā... Nav ziņotāja.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4793. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu. Pieņemts. Līdz ar to akceptējam likumprojekta 2.panta pirmās un otrās daļas tekstu. Pieņemts.

V.Balodis.

Nākamais priekšlikums ir 5.lappusē, Juridiskā biroja 2.priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi, viņa precizē redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 12.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis.

3.priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 13.panta redakcijai. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 14.panta trešo daļu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis.

5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — ieroisna 14.panta sesto daļu izteikt šādā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5.priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumoprojekta 14.panta tekstu. Pieņemts.

V.Balodis.

6.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 15.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 15.panta trešās daļas tekstam, kā to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

7.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem, kuru komisija ir ņēmusi vērā un iestrādājusi savā priekšlikumā, kurš ir 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.un 8.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis.

9.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums pie pārejas noteikumiem, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt pārejas noteikumu teksta redakcijai. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

10.priekšlikums — Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt, ka šā likuma 7.panta otrā daļa stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī. Pieņemts.

V.Balodis.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4793.

Sēdes vadītājs.

Nr. 4794, Baloža kungs!

V.Balodis.

Es atvainojos!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

V.Balodis.

1.priekšlikums ir saņemts no deputāta Jāņa Ādamsona, kurš ierosina samazināt akcīzes nodokli dārgmetāliem un to izstrādājumiem. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Ādamsona priekšlikumu — izteikt likumprojekta 3.panta 7.punktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 19, atturas — 6. Balsu skaits sadalījies līdzīgi. Balsojam otrreiz! Piedodiet, piedodiet! Tātad ir pieņemts Ādamsona kunga priekšlikums.

V.Balodis.

2.priekšlikums ir deputāta Edgara Bāna priekšlikums, kurš paredz ieviest akcīzes nodokli valstī ražotajam un importētajam baltajam cukuram — 2 santīmi par kilogramu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Runās Roberts Dilba.

R.Dilba

(LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo grozījumi akcīzes nodoklī, kas paredz vietējo saražoto cukuru un importēto cukuru aplikt ar akcīzi, ir tieši saistīti ar grozījumiem likumā "Par cukuru". Šī diskusija par akcīzes nodokļa ieviešanu ir ilgusi vairākus mēnešus kopā ar cukurbiešu audzētājiem, pārstrādātājiem, un daudzas partijas jau vairākkārt ir izteikušas atbalstu par vietējo ražotāju un pārstrādātu aizsardzību. Pašreiz ir tas gadījums, ka kopīgiem spēkiem ir izstrādāta sistēma, kas ļautu sakārtot cukura tirgu un veicinātu cukura ražošanu, pārstrādājot zemnieku izaudzētās cukurbietes. Tātad šeit ir vairāki argumenti tā atbalstīšanai.

Pirmais. Šis likums ir saskaņots ar likumu "Par cukuru". Tālāk ir izveidota sistēma, lai Latvija varētu sevi nodrošināt ar saražoto cukuru, pašu saražoto. Centieni panākt Latvijas cukura kvotas palielināšanu Eiropas Savienības tirgū, tas arī mums ir ļoti svarīgi. Arī šie iegūtie līdzekļi varētu novirzīt cukurbiešu audzētāju, pārstrādātāju uz tehnikas modernizāciju. Kaut neliela, bet zināma summa tiktu ieskaitīta arī valsts budžetā. Sistēmas izveidošana, kas neparedz vietējo saldumu ražotāju konkurētspējas samazināšanu un cukura produkcijas strauju celšanos, jo bez šī akcīzes nodokļa ir gan normas par kvotām, kas radīs iespēju ražot lēti, bet tikpat labas kvalitātes cukuru, kuru izmantos saldumu ražotāji, kā arī domāt par kompensācijas apmaksu saldumu ražojumu importa gadījumā. Tātad šeit ir pirmais solis. Tālāk tas noteikti ir jāpilnveido, un galarezultātā būtu jāievieš arī akcīzes nodoklis visiem ievestajiem cukuru saturošajiem produktiem. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikum.!

Sēdes vadītājs.

Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Lai gan arī pats esmu lauksaimnieks, man šoreiz ir jārunā pret šo priekšlikumu. Redziet, ko mēs izdarām. Mūsu doma un arī iesniedzēju, es saprotu, galvenais ir aplikt šo cukuru, kurš tiek ievests pārstrādes rūpnīcās, kuras ieved pārstrādei un tālāk šo produkciju eksportē. Bet, kā paredz likums "Par akcīzes nodokli", būtībā tiks aplikts ar akcīzi, ar šiem 2 santīmiem, vēl jārēķina klāt pievienotās vērtības nodoklis, tas jau būs 2,4 santīmi. Tas skars vietējo ražoto cukuru, jo, izvedot šīs preces, akcīzes nodoklis tāpat kā pievienotās vērtības nodoklis ražotājiem tiks atmaksāts atpakaļ. Būtībā cietējs būs vietējais ražotājs un vietējais patērētājs. To mēs būsim panākuši, tikai pieņemot šādā veidā, es uzskatu, ka akcīze, pieliekot vēl pie cukura cenas, nesekmēs mūsu cukuru fabriku konkurētspēju, jo pārdotais cukura daudzums tikai samazināsies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Paldies! Vai komisijas vārdā, Baloža kungs, jūs arī ko vēlaties teikt?

V.Balodis.

Nē. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo arī būs problēmas ar Eiropas institūcijām, kuras, protams, neatbalstīs arī šāda veida akcīzes ieviešanu. Ir ārkārtīgi daudz iebildumu no Valsts ieņēmumu dienesta, kuri nespēs vienkārši administrēt šo cukura akcīzi, jo visos izstrādājumos, noteikt šo cukura sastāvu, cukuru saturošajos izstrādājumos, viņiem vienkārši tas nav iespējams.

Sēdes vadītājs.

Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 2. — deputāta Bāna priekšlikumu — papildināt 3.pantu ar jaunu punktu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 25, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis.

3.priekšlikums ir deputāta Edgara Bāna priekšlikums. Tā kā mēs neesam atbalstījuši 2. — deputāta Bāna priekšlikumu, šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk!

V.Balodis.

Arī 4.priekšlikums — deputāta Bāna priekšlikums — nav balsojams, jo mēs neesam atbalstījuši iepriekšējos.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Balodis.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt šos grozījumus trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 8. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", trešais lasījums. Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4795. 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi redakcionāli, precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu. Līdz ar to akceptē likumprojekta 2.panta tekstu. Paldies! Pieņemts.

V.Balodis.

2.priekšlikums ir deputātu Pēterkopa, Leiškalna un Vītola priekšlikums, kas paredz mainīt akcīzes likmes cigaretēm. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāts Leiškalns pamatos savu priekšlikumu.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamās dāmas un godātie kungi! Kolēģi deputāti! Es vienkārši aicinu atbalstīt! Es esmu par šo problēmu gan rakstījis, gan izteicies pagājušās sēdes laikā. Šī ir pēdējā darba sēde, un negribētos kavēt laiku. Es aicinu atbalstīt Pēterkopa, Leiškalna un Vītola priekšlikumu — aiz tā vienkāršā iemesla, ko es jau minēju. Straujš akcīzes nodokļa palielinājums palielina kontrabandas cigarešu īpatsvaru, un straujš akcīzes nodokļa palielinājums palielina inflācijas līmeni šajā valstī. Tās ir divas problēmas, kuras it kā ar labiem nodomiem mēģinot atrisināt, karot ar šo nodokli pret smēķēšanu, mums neizdosies, mums izdosies karot ar šo nodokli pret vispārēju nodokļa iekasējumu valstī un paaugstināt inflācijas līmeni tāpat šajā valstī.

Sēdes vadītājs.

Nesmēķētājs — deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Komisija pilnīgi kategoriski noraidīja šo deputātu Pēterkopa, Leiškalna un Vītola priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka Igaunijā šāds pats nodoklis šobrīd ir 9,7 un attiecīgi 10,5 lati. Tātad divas reizes augstāks. Nebūtu mums nekādas jēgas iet pretēji. Piemēram, igauņiem, Ziemeļvalstīm, tikai tādēļ, ka mums ir ļoti liela nespēja Iekšlietu ministrijai tikt galā un nespēja izķert zināmu daļu no kontrabandistiem, pamatojoties tikai ar šādu veidu. Tas ir vienīgais nopietnais arguments, kurš būtu par labu samazināt mūsu pašu nobalsoto akcīzes nodokli.

Cienījamie deputāti! Mēs visi kopā kādreiz vienojāmies par to, ka mēs samazināsim muitas nodokli. Tāpat kā mēs visi kopā vienojāmies, ka mēs samazināsim muitas nodokli atbilstoši Eiropas ieteiktajām normām, samazināt, lai paceltu akcīzi. Par to mēs esam vienojušies, un tagad nebūtu mērķtiecīgi kādas tabakas rūpniecības pavadā atkal kaut ko samazināt pret to, par ko mēs paši esam vienojušies. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Uzskatu, ka akcīzes nodoklim cigaretēm ir jābūt iespējami lielākam, šai akcīzes nodokļa likmei. Uzskatu, ka šajā brīdī šo trīs deputātu iesniegtais priekšlikums nav atbalstāms. Uzskatu, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir jāstrādā, lai šo akcīzi iekasētu. Nevar šeit aizbildināties ar šo valsts iestāžu mazspēju, tādā veidā aizbildinoties ar to, lai šis akcīzes nodoklis netiktu pacelts. Cigares un alkohols ir tās preces, no kurām akcīzi var ņemt. Un no turienes ir jāņem! Attiecīgi naudu pēc tam var skaitīt valsts budžetā, varam virzīt to izglītības vai arī sociālajiem jautājumiem, bet šī nauda no šīm precēm ir jāņem.

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Andrim Tomašūnam par parlamentārās sadarbības grupas sēdi.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie deputāti, kas darbojas Norvēģijas — Latvijas deputātu parlamentārās sadarbības grupā, lūdzu tūlīt uz sēdi šeit pat blakus — Sarkanajā un Dzeltenajā zālē, kura būs brīva.

Sēdes vadītājs.

Pēterim Tabūnam par komisijas sēdi. Vārds paziņojumam.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas deputāti! Es lūdzu ieplānot savu darbību tā, lai varētu sanākt pulksten 12.30 uz komisijas noslēguma sēdi.

Sēdes vadītājs.

Atim Sausnītim.

A.Sausnītis

(DPS). Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Mūsu vadība pašreiz ir saslimusi, tādēļ lūdzam visus uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpām 2. stāvā. Tagad, tūlīt, šajā pārtraukumā uz nelielu apspriedi.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Es gribu godātos kolēģus aicināt reģistrēties visus, jo, ja kāds nebūs reģistrējies, tad Prezidijam vairs nebūs iespējas attaisnot šo kavējumu, jo Prezidija sēžu vairs nebūs.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Juris Vidiņš, Andris Tomašūns, Andrejs Panteļējevs, Ruta Marjaša, Jānis Lagzdiņš, Dainis Turlais, Ernests Jurkāns, Gunta Gannusa, Edgars Bāns, Jānis Kazāks un Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Turpinām debates par apspriežamo jautājumu. Tātad mēs apspriežam likumprojekta "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" otro — deputāta Pēterkopa, Leiškalna un Vītola priekšlikumu. Turpinām debates. Debatēs vēlas runāt deputātu Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamais Čepāņa kungs! Kolēģi! Tikko, nākot uz tribīni, Leiškalna kungs kārtējo reizi man ieteica tomēr neiebilst pret viņa priekšlikumu — samazināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Bet, redzot to, kas vakar notika tepat netālu no Saeimas Jēkaba laukumā, es tomēr nevaru piekrist, ka valstij nav jāievieš kontrole un kārtība tirdzniecībā ar narkotikām. Un, kā mēs ļoti labi visi to zinām, gan nikotīns, gan alkohols ir narkotikas. Vakar šeit pie Saeimas Jēkaba laukumā bija saorganizētas dūru cīņas, kur blakus esošo tehnikumu audzēkņi ap simts cilvēku mierīgi noskatījās, kamēr divi jaunekļi gandrīz viens otru nosita. Sākumā man likās, ka tas ir vienkāršs joks, bet, pieejot tuvāk, es redzēju, ka šķīda asinis, un biju spiests iejaukties un izjaukt šo kautiņu un paskaidrot, ka gan alkohols, gan narkotikas noved pie šādas pūļa psiholoģijas, un līdz ar to viens no viņiem varēja būt slepkava.

Mūsu valstī īstas kārtības nav, un es ceru, ka varbūt tā būs, jo ar narkotiku tirgojās it visur, un ir zināms, ka 60% vai 70% cigarešu un alkohola, tātad narkotikas, iet bez kontroles, tātad kontrabanda. Milzu līdzekļi aizplūst garām valsts kasei, un, ja tagad mēs pieņemsim, kā Leiškalna kungs saka, viņa priekšlikumu, tad, lūk, šie līdzekļi ieplūdīs valsts kasē, kontrabandas būs mazāk vai tās nebūs, cilvēki it kā neriskēs, bet vai tiešām mūsu valstī, kur ir tik spējīgi premjerministri un vēl vairāk spējīgāki premjerministru kandidāti, mums ir tiešām jābaidās no kontrabandas palielināšanās vai saglabāšanās šinī līmenī, vai tiešām mēs nespējam tikt galā ar noziegumu? Vienkārši varbūt ka vajag aicināt kādus premjerministrus vai iekšlietu ministrus, vai aizsardzības ministrus no citām valstīm. Tā jau ir darījusi savā laikā Krievija, aicinādama gan no Francijas, gan no Vācijas gan valsts vadītājus, gan ministrus un ķeizarus... Manuprāt, ka šodien ir pienācis laiks beidzot saprast gan deputātiem, gan valdībai, un tas laiks jau faktiski ir stipri nokavēts, jāsaka, ka ir jāievieš tomēr kārtība un ka mēs nevaram pieņemt šādu priekšlikumu, kas faktiski atbalsta mūsu tautas tālāku degradāciju gan ar alkoholu un šinī gadījumā ar nikotīnu. Nikotīns ir viena no spēcīgākajām narkotikām. Tas ir pierādīts, un to zina. Tas ir jāskaidro, jāskaidro ir televīzijā. Ja kaut vai daļa no šīs reklāmu kampaņas, kur partijas tērēja miljonus latu, būtu veltīta pretalkohola vai šinī gadījumā es runāju par nikotīna iedarbību uz jaunu cilvēku organismu, nu, bez šaubām, arī vēlāk, būtu veltīta pretnarkotiku propagandai, būtu daudz lielāki panākumi.

Mums ir jādomā, kas ir izdevīgi valstij, kas ir izdevīgi valsts pilsoņiem, kas ir izdevīgi mūsu jaunajai paaudzei, viņu veselības saglabāšanai. Un tieši tāpēc es neatbalstu Pēterkopa, Leiškalna un Māra Vītola priekšlikumus, es nedomāju, ka tie kalpo kādām tabakas firmām, kuras it kā konkurē šī kontrabanda, es gribētu tomēr palikt pie vecā akcīzes nodokļa, tātad es atbalstīšu komisijas attieksmi pret šo priekšlikumu — neatbalstīt Leiškalna, Vītola priekšlikumu kā pilnīgi nepieņemamu no dažādiem aspektiem, kurus jau iepriekš es izklāstīju, un tā ir absurda argumentācija, ka jāpakļaujas ir kontrabandai un ka mēs nespējam neko izdarīt ar šo kontrabandu. Jā, mēs esam liecinieki Aizsardzības ministrijas krīzei, ja tā varētu teikt, kas briedusi jau sen, un bija jau priekšlikums runāt par šo krīzes sākšanos pirms pusotra mēneša, kad iesniedzām projektu par neuzticības izteikšanu Jundža kungam. Nu šoreiz tas ir noticis, šodien tas jautājums droši nebūs vairs jāizskata, bet katrā ziņā vajag ieklausīties gan deputātu balsī, gan tautas balsī, un es domāju, ka neviens no tautas nevēlas, lai mūsu jaunā paaudze sāktu smēķēt, kā lielākā daļa šo jauniešu,— 16—17 gadu veco jauniešu, smēķē, mierīgi sēžot sakaifojušies, kā tagad saka, un noskatoties, kā viņu klasesbiedri viens otru nogalina. Paldies par uzmanību. Es neatbalstīšu Leiškalna, Vītola un Pēterkopa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti, es galīgi neaizstāvu tabaku un smēķēšanu kā ļaunu narkotiku, un es tik tiešām esmu ar mieru un laikam 3. datumā arī atmetīšu šo ļauno ieradumu, kas mani vajā. Es runāju par saprātīgu politiku, nevis moralizēšanu politikā, jo kur parādās lords Kerzons jeb Pēteris Apinis, tur... viņš parādās vienmēr, kur runā par tabaku. Un vienmēr viņš grib ar tādām morālām kategorijām pacelt kādu nodokļa tarifu. Apiņa kungs runāja par to, ka mēs atcēlām muitas tarifus, tad es, tieši otrādi, iesniedzu priekšlikumus uz trešo lasījumu — palielināt muitas tarifa nodokli tabakai, jo, ja jau reiz smēķē, tad lai smēķē šeit House of Prince vai Rīgas Tabakas rūpnīcā izgatavotās cigaretes, nevis tās, ko ražo Lietuvā dziļos pagrabos.

Ja mēs runājam par Igaunijas pieredzi, kuru šeit lika priekšā Apiņa kungs, tad man jāteic, ka igauņiem, nepārdomāti un aiz morāliem apsvērumiem palielinot akcīzes nodokli, kopējā akcīzes nodokļa iekasēšanas summa samazinājās par 43%. Brīnumu lietas. Akcīzes nodoklis it kā paliek desmitkārt lielāks, bet iekasējamā summa palika uz pusi mazāka. Nu tad kaut kas nav kārtībā. Ja mēs runājam par kontrabandistiem un viņu apkarošanu, tas nav tik vienkārši. (No zāles deputāts Ozoliņš: "Tas ir vienkārši!") Tas nav tik vienkārši, jo sākās tā sauktā sadzīves kontrabanda un sadzīves likumu pārkāpšana un bieži vien pat likumu nepārkāpšana. Cilvēki nopērk kaimiņvalstīs, kur cigaretes ir lētākas, nopērk šīs cigaretes, ieved, lieto paši un pārdod saviem draugiem. Kāpēc lai mēs nepalīdzētu saviem draugiem, kurus ir apsēdis tāds pats netikums kā mūs pašus? Es runāju tikai no pragmatiskiem apsvērumiem. Nepalielināsim, neuzliksim nodokļa slogu par lielu, jo šis lielais nodokļu slogs samazinās nodokļu iekasēšanu valstī, kā to rāda igauņu pieredze. Un vēl dramatiskāka pieredze bija tā sauktajā Kanādas valstī. Kanādā, kur pielika milzīgo akcīzes nodokli, pāri Niagāras ūdenskritumam mucās un dažādos citādos slēptos priekšmetos sāka vest drausmīgu cigarešu kravu, cigaretes Kanādā kļuva apmēram sešas reizes dārgākas nekā Savienotajās Valstīs...

Sēdes vadītājs.

Kaut arī esmu smēķētājs, esmu spiests jūs pārtraukt, laiks pagājis.

K.Leiškalns.

Jā, bet nedarīsim to. Atbalstiet priekšlikumu, kas ir normāls — palielināsim, lēnām un pakāpeniski izejot no starptautiskās konjunktūras. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamie deputāti, godājamais Prezidij! Es šoreiz gribētu piekrist Leiškalna kungam, jo mani uztrauc kaut kas cits. Kaut arī starpība nav pārāk liela starp 4.20 un 4.50 latiem, es gribētu teikt, ka Latvijā pašreiz ir divas nelaimes — tas ir tas, ka tirdzniecībā ar spirtu pārāk liela daļa, procentuālā ienākuma daļa, aiziet garām Valsts ieņēmumu dienestam pašreiz, un es pats pārliecinājos par to dažas dienas atpakaļ Vidzemes tirgū, un pārāk liela daļa tiek pārdota no rokas šo cigarešu šajos tirgos.

Otrs. Es gribētu arī iebilst Apiņa kungam teiktajam, ka tas ir labi, ka Igaunijā šis akcīzes nodoklis ir tik liels. Es domāju, ka tas ir labi tikai Latvijai, jo igauņi, pirmkārt, masveidīgi iepērk cigaretes Latvijā, kas veicina apgrozījumu. Otrkārt, vajadzētu atcerēties, ka šī Tax—Free veikalu sistēma, kura Eiropas Savienības valstīs tiks tūliņ aizliegta uz kuģiem, ļaus pieaugt ļoti lielam apgrozījumam Latvijā — pārdoto cigarešu skaitam, tā kā es domāju, ka ienākumi palielināsies. Jā, es piekrītu arī Ozoliņa kungam. Ja mēs gribam izmantot muitas tarifus vai akcīzes nodokli kā līdzekli cīņai pret bērnu priekšlaicīgu, teiksim, pievēršanos smēķēšanai vai dzeršanai, tad man jūs, Ozoliņa kungs, jāapbēdina, tas nav tas īstais ceļš. Acīmredzot tur ir jābūt kaut kādām citādām pedagoģiskām un daudz efektīvākām metodēm, bet jebkāda muitas tarifa pacelšana vai kāda akcīzes nodokļa pacelšana Latvijas apstākļos palielina tikai kontrabandas skaitu un neko vairāk.

Līdz ar to pašreizējā situācijā, es domāju, mums vajadzētu atbalstīt, vismaz līdz tam laikam, kamēr būs atrisinātas divas lietas: Pirmais, vismaz par kādiem 30—40% būtu uzlabojams viss šis Valsts ieņēmumu dienesta un muitas iestāžu darbs. Un otrs — iedzīvotāju ienākumu līmenim būtu jābūt vismaz par kādiem 30—40% augstākam, lai cilvēki ar nelieliem ienākumiem, kuri pērk vai nu bezfiltra cigaretes, vai arī lētās cigaretes, kuras tagad sāk ražot ar filtru, lai viņi tiešām saprastu, ka dažu santīmu pielikums nav viņiem būtisks kaitējums viņu, teiksim, budžetam. Pašreizējā situācijā, būsim godīgi, pašreizējā situācijā, kad tiks paaugstināta vesela rinda citu tarifu, kas ir daudz nepieciešamāki, gan, teiksim, telefons, gan apkure, elektrība, enerģija, paaugstināt akcīzes nodokli nav pārāk saprātīga rīcība, tāpēc es aicinātu atbalstīt un jau iepriekš pateicos par jūsu atbalstu Vītola un Leiškalna priekšlikumam. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Man vispirms jāizsaka ļoti liels izbrīns par to, ka Leiškalns jau kuro reizi šeit no Saeimas tribīnes visu laiku mums pasvītro, ka Lietuvā viss tiek ražots pagrabos, šķūņos un vēl kaut kādās netīrās vietās (No zāles deputāts Leiškalns: "Es neteicu, ka viss!") Un no Lietuvas šīs saražotās netīrās mantas visu laiku indē Latvijas tautu, un tāpēc viņš gribot pazemināt ievedmuitu. Es te neredzu nekādu loģiku.

Bet tagad runāsim pēc lietas būtības, jo es ceru, ka ar Lietuvas valsti Leiškalns pats kaut kādā veidā tiks tālāk galā, strādādams 7. Saeimā. Pirmais, ko es gribētu teikt tomēr Leiškalna kungam, ka viņš ir parādījis sevi kā pilnīgi bezspēcīgu parlamentāro sekretāru Iekšlietu ministrijā, jo arī viņa darbības laikā Vidzemes tirgū viena un tā pati kundze jūs sagaida pie Tērbatas ielas ieejas un visu laiku piedāvā cigaretes vienā un tajā pašā laikā, vienā un tajā pašā vietā. Ja kādam kungam nav iespējams noķert tos, kas tirgo kontrabandas preci, tad jāsaka, aizejiet kādreiz, cienītie kungi, uz tirgu arī jūs un ne tikai meklējiet preces augstākajos firmas veikalos. Parlamentārajam sekretāram vajadzētu nākt ar priekšlikumu, lai viņa padotie veiktu šo darbību, un ne tikai tēlot likumdevēju pārstāvi parlamentā un augsti un gudri runātu no tribīnes. Darbs notiek arī tirgū, uz ielas un tur, kur spekulē.

Otra lieta. Ja mēs runājam par bērniem un bērnu aizsardzību, tad tomēr tie vecāki, kam ir bērni skolas vecumā, zina, ka preces dārgums ļoti bieži ir šķērslis tam, lai to tomēr nenopirktu. Vai lai nopirktu daudz retāk un daudz ierobežotākā veidā, nekā tas ir. Mani pārsteidz arī tas, ka šeit no tribīnes nerunā neviens dakteris par to, kas ir galvenais nāves iemesls Latvijā vīriešiem, ka viņi nevar lāgā pat līdz pensijas vecumam nodzīvot. Tās ir sirds un asinsvadu slimības. Un, cik man ir zināms ar vidējo medicīnisko izglītību, tad sirds un asinsslimību viens no galvenajiem cēloņiem ir smēķēšana, un it īpaši tiem, kas šeit, Saeimā, mēdz staigāt pa trepēm, kūpinādami pīpes, tas draud daudz ātrāk, un tagad, pēc jaunā likuma, kur būs noteikts, cik nu deputāts invalīds saņem, tas valstij var maksāt ļoti daudz.

Un vēl viena lieta, ko es gribētu atgādināt šeit sēdošajiem "izglītības aizstāvjiem" pēdiņās. Izglītība un izglītības darbinieki jau prasīja un jūs visi pirms vēlēšanām piekritāt un teicāt, ka jā, izglītībai tiks atdota lielākā daļa no akcīzes nodokļa, Leiškalna kungs, no tabakas un alkohola... Jūs tagad gribat samazināt šo akcīzes nodokli. Tas nozīmē, ka jūs arī saviem bērniem gribat paņemt nost naudu, kuri iet skolā. Jo jūs uzskatāt, ka, samazinot šo, jūs novērsīsiet kontrabandu. Kontrabandu nenovērš ar samazinājumu. Kontrabandu novērš, Leiškalna kungs, ar likuma iedarbības spēku un likuma realizācijas spēku. Es ceru, ka vismaz tik daudz jūs, bakalaura grādu iegūdams, esat iemācījies politiskajās zinātnēs.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Nerunāšu kā dakteris, nerunāšu šoreiz par sirds asinsvadu slimībām un plaušu vēzi. Runāšu par to, ka mēs diemžēl ejam uz Eiropu, un Leiškalna kunga priekšlikums — palielināt muitas nodokli — ir pilnīgi kategoriski pret Latvijas valsts fiskālajām nostādnēm. Un patīk vai ne, mēs esam visi vienojušies, ka mēs ejam Eiropas virzienā, palielinām adekvāti viņiem, tāpat kā mēs palielinām akcīzi benzīnam, tāpat, kā mēs palielinām akcīzi mazutam un visam pārējam, mēs tieši tādā pašā veidā ejam uz normālu akcīzi arī tabakai. Un es ļoti lūdzu jūs arī ievērot, ka mēs, bez šaubām, varam samazināt visu un iet Krievijas virzienā, bez šaubām, Krievijā akcīze praktiski nepastāv un vispār nepastāv. Un tad mēs salīdzināsim, kam tad mēs gribam tuvoties pēc akcīzēm — Krievijai vai Igaunijai, Zviedrijai, Somijai un valstīm, kurām šī lieta ir sakārtota. Es ļoti lūdzu nejaukt dažādus nodokļus, jo šinī gadījumā mēs strādājam virzienā, lai muitas nodoklis atbilstoši mūsu virzībai uz Pasaules tirdzniecības organizāciju, atbilstoši mūsu virzībai uz Eiropas Savienību būtu praktiski nulle, lai akcīzes nodoklis, ko nosaka katra valsts, īpaši ekskluzīvām precēm vai precēm, kas maitā cilvēku veselību, ir mūsu pašu sirdsapziņas jautājums. Es jūs ļoti lūdzu neiekrist uz šādiem muļķīgiem priekšlikumiem, jo paši vien esam jau nobalsojuši, esam par to jau runājuši. Otrajā lasījumā jau esam par to diskutējuši un vienojušies, un šobrīd pēkšņi atkal kādas, teiksim, savas sīkas iegribas, jo savādāk, Leiškalna kungs, jūsu smēķēšanas tieksmi nosaukt nevar, citiem tas nav varbūt šāds arguments, bet kāds atbalsts priekšvēlēšanu kampaņā. Paldies Dievam, "Latvijas ceļu" šīs tabakas kompānijas nesponsorēja, bet ir zināms, ka citas partijas sponsorēja, tad jūs pakļaujaties citu ietekmei, bet mēs visi kopā cīnāmies pret tautas veselību un pret valsts budžetu. Es jūs ļoti aicinu kategoriski noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes pagājušas.

P.Apinis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Vispirms gribētu lūgt Apiņa kungam, ja viņam kā deputātam ir zināms, ka ir kādas tabakas firmas sponsorējušas kādas partijas, tad vajadzētu to paust arī visiem, un no tā nevajadzētu baidīties. Arī es gribu zināt, kas ko ir sponsorējis. Un droši vien arī sabiedrība grib zināt.

Par iesniegto priekšlikumu. Es negribēju neko daudz teikt, jo ļoti daudz jau argumentēti šo priekšlikumu pamatoja gan Leiškalna kungs, gan arī Kiršteina kungs, bet diemžēl manu iznācienu provocēja Kreituses kundze, sakot to, ka šis priekšlikums samazina akcīzes nodokli. Atcerēsimies to, ka šobrīd spēkā esošā likumdošana nosaka, ka akcīzes nodoklis cigaretēm ir 4 lati. Un šobrīd mūsu priekšlikums ir 4,2 lati. Tātad nevis samazina, bet palielina. Bet palielina pakāpeniski, attiecīgi tam, kā sagatavojas arī pārējās valsts iestādes, lai varētu ierobežot šo kontrabandas vilni, kas nepārtraukti Latvijā veļas iekšā, un tas nesamazinās, lai varētu arī pārējās iestādes līdzvērtīgi darboties un kontrolēt šo kontrabandu, samazināt šo ēnu ekonomiku. Tā kā es lūgtu atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu, un vēlreiz gribu atgādināt arī radioklausītājiem, ka nevis mēs piedāvājam samazināt, bet piedāvājam paaugstināt par attiecīgo naudas summu, tātad šobrīd redakcijā būtu 4,2 lati par 1000 cigaretēm. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Apiņa kungs! Ja jūs te sakāt, ka kāds lobē tabakas industriju, tad sauciet vārdā, kuri ir tie lobētāji un tie lobējamie. Bet jūs te lobējat, Apiņa kungs, kontrabandistus. Jūs lobējat kontrabandu.

Sēdes vadītājs.

Nu gan debates beidzam! Komisijas vārdā Baloža kungs.

V.Balodis

(TB/LNNK). Es negribētu vairs uzkurināt šeit tās kaislības, bet gribētu tā ļoti pragmatiski pateikt. Šobrīd likme cigaretēm ar filtru par 1000 cigaretēm ir 4 lati un 5 lati cigaretēm bez filtra. Komisija lēma paaugstināt šo likmi, un, kā jūs redzat, otrajā lasījumā nobalsotā redakcija ir cigaretēm ar filtru 4,5 lati un 5,5 lati cigaretēm bez filtra. Deputāti savā priekšlikumā paredz kompromisa variantu pa vidu — 4,2 lati un 5,2 lati cigaretēm bez filtra. Kā šī akcīze būtu nosakāma, tas ir jādara, deputātiem balsojot.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, balsosim trīs deputātu priekšlikumu — izteikt 7.panta 1.punkta 2.apakšpunktu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 22, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis.

Nākamais ir deputāta Baloža priekšlikums. Un deputāts Balodis atsauc savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Ejam tālāk!

V.Balodis.

4. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 4.priekšlikumu. Paldies, pieņemts.

V.Balodis.

5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

V.Balodis.

6. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 6.priekšlikumu un līdz ar to akceptē likumprojekta 12.pantu. Pieņemts.

V.Balodis.

7. ir Juridiskā biroja priekšlikums — 13.pantā precizē redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 7.priekšlikumu. Pieņemts.

V.Balodis.

8. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta un akceptē 13.panta redakciju. Pieņemts.

V.Balodis.

7.lapā 9. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt un akceptē 14.panta redakciju. Pieņemts.

V.Balodis.

10. ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt trešās nodaļas nosaukumu sekojošā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt trešās nodaļas nosaukumam "Noliktavas turētāja pienākumi". Pieņemts.

V.Balodis.

11. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

V.Balodis.

10.lapā Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikums nr.12. pie pārejas noteikumiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12.priekšlikumu un līdz ar to akceptē pārejas noteikumu 1.punkta redakciju. Pieņemts.

V.Balodis.

13. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, kura to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti tam piekrīt.

V.Balodis.

14. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Valentīnas Andrējevas priekšlikums par pārejas noteikumiem. Komisija nav atbalstījusi un izstrādājusi 15. — savu priekšlikumu, kuru tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt pārejas noteikumu 2.punkta redakcijai. Pieņemts.

V.Balodis.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu deputātus nobalsot par šiem grozījumiem trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 37... Kolēģi, mēs noteikti esam vairāk zālē nekā 37 vai 40.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

V.Balodis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības jautājums. Piedodiet, kolēģi, ir piecu deputātu lūgums atgriezties pie neizskatītā likumprojekta "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās". Atceraties, mums pirms pārtraukuma nebija ziņotāja. Un tagad pieci deputāti lūdz to izskatīt pēc darba kārtības 22.jautājuma, tas ir, pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par cukuru"". Vai nebūs iebildumu? Nav. Esam vienojušies. Paldies!

Nākamais ir likumprojekts "Izglītības likums" , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Andris Tomašūns.

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi! Man ir tas gods šodien lūgt jūs skatīt dokumentu nr.4792 "Izglītības likums", trešais lasījums. Komisija noteiktajā termiņā saņēma priekšlikumus, tos ir iestrādājusi, izskatījusi, un rezultātu jūs varat šodien redzēt. Varbūt vienīgā piebilde, pirms mēs sākam skatīt šo likumprojektu pēc pantiem, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka pēdējā laikā ir parādījušās daudz debates attiecībā par šī likuma pantu, kas skar izglītības un reliģijas attiecības. Es tikai gribu jūs lūgt, pirms sākat debatēt par šo jautājumu, rūpīgi izlasīt likumprojektā ierakstītos vārdus. Jūs redzēsiet, ka debašu tēma ir bijusi ne par to, kas šajā likumā ir rakstīts. Bet tagad pēc kārtas. Izglītības likums. 1.pants. 1.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

A.Tomašūns.

2.priekšlikumā komisija ir atbalstījusi Tomašūna iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

3.priekšlikumu, ko ir ierosinājis Juridiskais birojs, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Līdz ar to akceptē likumprojekta 1.panta 2.apakšpunktu — terminu "augstākā izglītība". Pieņemts.

A.Tomašūns.

4.priekšlikumu, ko ierosinājis Juridiskais birojs, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

5.priekšlikums, deputāta Tomašūna priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 5.priekšlikumu. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Tomašūns.

Juridiskā biroja priekšlikumu nr.6 komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija atbalstīja arī nākošo priekšlikumu, kuru izteicis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ir atbalstījusi arī 8.priekšlikumu, kuru izteicis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 1.panta 11.punktu. Svītrots.

A.Tomašūns.

Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu nr.9.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ir atbalstījusi arī 10.priekšlikumu, kuru ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ir atbalstījusi 11.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 11.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu nr.12.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Tāpat ir atbalstīts arī 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 13.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Komisija ir atbalstījusi deputāta Tomašūna priekšlikumu nr.14.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 14.priekšlikumu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Atbalstīts arī 15.priekšlikums, kuru ierosinājis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti to atbalsta.

A.Tomašūns.

Tāpat atbalstīts ir arī 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 2.pantu un attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju. Pants svītrots.

A.Tomašūns.

Komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu nr.17.

Sēdes vadītājs.

Tātad pēc jaunās numerācijas tas ir 2.pants. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam un likumprojekta 2.panta (pēc jaunas redakcijas) nosaukumam "Likuma mērķis" un tā tekstam. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Paldies! 18.priekšlikums — deputāta Tomašūna priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 3.panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam un redakcijai. Piedodiet, Kiršteina kungs ir pieteicies debatēs. Lūdzu! Par 18.priekšlikumu. Tātad Kiršteina kungs nevēlas runāt. (No zāles deputāts Kiršteins: "Es noņemu!") Deputāti akceptē likumprojekta 3.panta nosaukumu un tekstu. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Paldies! 19.priekšlikums — ierosinātājs ir Juridiskais birojs. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī akceptē likumprojekta 7.panta redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns.

20.priekšlikums, ko ierosinājis Juridiskais birojs, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 8.panta trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Deputāta Kiršteina priekšlikums nr.21 ir komisijā noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Kiršteina kungs vēlas par to runāt. Lūdzu!

A.Kiršteins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es saprotu iemeslu, kāpēc komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu, bet es domāju, ka šeit bažām nav pamata. Cik es esmu informēts, tad komisijas viedoklis ir bijis tāds, ka mans priekšlikums ir pārsteidzīgs, jo mācīties var, kādā valodā katrs var un grib, teiksim, pamatskolā, bet ieviest šo sistēmu, ka visi kārto eksāmenus pēc vienotas sistēmas valsts valodā, kā tas ir daudzās citās valstīs, piemēram, Vācijā, kur Minsteres ģimnāzijas audzēkņi mācījās latviešu valodā, bet eksāmenus kārtoja vāciski, tātad bailes, ka tas ir drusciņ pāragri, vairāku iemeslu dēļ.

Pirmais. Ka nav valstij ne līdzekļu, ne skolotāju, lai pārietu uz šo sistēmu pašreiz. Un otrs, ka it kā cilvēki vēl tam nav sagatavoti psiholoģiski, ka viņiem ir vieglāk nokārtot šo eksāmenu, piemēram, ja viņš ir mācījies krievu valodā matemātiku, viņam vieglāk ir nokārtot krieviski, un latviešu valodu viņš kārto tikai latviski. Es gribētu varbūt nedaudz iebilst šim uzskatam, jo šeit ir rakstīts — Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā. Ja mēs šim priekšlikumam pieejam no padomju tiesību sistēmas viedokļa, tad loģiski, ka kāds var arī saprast, ka tas ir... Šie eksāmeni jāsāk kārtot ir tūliņ šajā valsts valodā. Ja mēs pieejam šim manam priekšlikumam no Rietumu tiesību viedokļa, izejot no loģikas un esošās pieredzes un iespējām, tad es domāju, ka, pirmkārt, mums pārejas noteikumos jau ir teikts, kādā kārtībā dažādas skolas pāriet, privātās, teiksim, vai nacionālo minoritāšu skolas vai valsts skolas, kādā kārtībā notiek pāreja uz šo latviešu valodu.

Un otrkārt, ja ir par maz ar pārejas noteikumiem, tad es vēlreiz uzsveru, ka Izglītības un zinātnes ministrija noteiks šo kārtību, bet es gribētu teikt vienu lietu, ka mēs un mūsu nelaime, runājot arī par valsts valodu, un tas atkārtojas arī zināmā mērā arī Izglītības likumā, mēs vairāk pieņemam šeit deklaratīvus likumus. Mans priekšlikums šeit būtu ļoti būtisks, tas psiholoģiski pateiktu, ka katrs var izvēlēties pamatskolā savu mātes valodu, mācīties tajā valodā, kādā viņam labāk patīk, vai tā ir krievu valoda, vai baltkrievu skola, vai tā ir ebreju skola, vai poļu skola, bet kārtojot... Ja Izglītības ministrija noteiks vidusskolas eksāmenus vai, ja ir nepieciešams, pēc zināma laika pamatskolas eksāmenus valsts valodā, jau pirmajā klasē šo skolnieku vecāki zinās, kādas prasības tiks uzstādītas viņu bērniem. Es gribētu teikt, ka tas arguments, ka, piemēram, matemātiku nevar nokārtot valsts valodā, nav īsti pamatots, jā, tāpēc arī šeit ir Izglītības ministrijas noteiktajā kārtībā, Bišera kungs, bet es gribētu teikt vēl vienu lietu — ar tradicionālajām metodēm izliekoties, ka budžets jeb esošais finansējums ir pietiekams, mēs, protams, neko šeit neatrisināsim. Es domāju, ka, ņemot vērā tās saistības, kuras mēs esam pieņēmuši, šeit nobalsojot referendumā par Pilsonības likuma grozījumu palikšanu spēkā, tas uzliek mums daudz nopietnākas un pavisam jaunas saistības. Tas uzliek mums saistības tagad, lai visi bērni, kuri beidz, kā es jau teicu, neatkarīgi, kāda tā skola būtu, minoritāšu, privātā vai valsts, lai viņi būtu sagatavoti pietiekamā līmenī un varētu kārtot, piemēram, stājoties augstskolā, šos eksāmenus valsts valodā bez kādām problēmām. Vienalga, vai viņi izvēlēsies studēt ģeogrāfiju, vai viņi izvēlēsies studēt matemātiku vai fiziku, un tāpēc, pieņemot šo manu priekšlikumu, nobalsojot par to, mēs nebūt neizmainīsim, kā te baidās Izglītības komisija, vai radīsim haosu esošajā sistēmā, jo to tik un tā noteikts Izglītības un zinātnes ministrija, un es arī neesmu tāds optimists, lai domātu, ka ar nākošo vai aiznākošo gadu vai līdz 2000.gadam šī kārtība tiks ieviesta. Bet, pirmkārt, mēs būsim pateikuši pēckara vēsturē, ka visiem būs vienādas prasības. Otrkārt, mums būs ļoti nopietni jaunā budžeta gadā jāpārskata finansu izdevumu un finansu līdzekļi, kas ir vajadzīgs, lai tiešām īstenotu šo Izglītības likumu Latvijā un sevišķi tajos Latvijas dienvidaustrumu apgabalos un novados, un rajonos, un pagastos, kuros ir ļoti lielas problēmas tieši ar šo finansējumu latviešu valodas skolotājiem, bet kādreiz, godājamie deputāti, šis darbs ir jāsāk, un šeit mēs varētu vienīgais psiholoģiski palīdzēt tiem, kas šo darbu dara, neko vairāk. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Tomašūna kungs vēlas ko teikt?

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie kolēģi, es lūdzu pirmām kārtām Kiršteina kungu varbūt atsaukt šo priekšlikumu, un es paskaidrošu, kāpēc. Šodien esošā kārtība un arī likums tālāk paredz attiecībā uz mazākumtautību izglītības programmām šādu situāciju, ka skolās ar mazākumtautību izglītību programmu daļa mācību priekšmetu var notikt arī kādā citā valodā, kas nav latviešu valoda. Un neloģiski prasīt, piemēram, lai obligāti visi eksāmeni pēc tam būtu latviešu valodā, ja jau izglītības programmas paredz citu mācību valodu. Un šajā gadījumā ļoti uzmanīgi iesaku ieskatīties tajā komisijas apstiprinātajā priekšlikumā, kas uzliek obligāti kārtot šos latviešu valodas zināšanu eksāmenus, bet esošā eksāmenu kārtošanas kārtība jau neparedz, ka, piemēram, matemātiku kārtojot, vērtēs latviešu valodas zināšanas. Vērtēs matemātikas zināšanas, un, latviešu valodas eksāmenu kārtojot vērtēs latviešu valodas zināšanas. Tāpēc nevajadzētu sajaukt kopā, un es ļoti lūdzu Saeimu neatbalstīt Kiršteina kunga priekšlikumu. Kiršteina kungam ir iespējams atsaukt savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Ludzu balsošanas režīmu. Balsojam 21. — deputāta Kiršteina priekšlikumu — izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 24, atturas — 19. Nav pieņemts.

A.Tomašūns.

22.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 22.priekšlikumu, un tālāk, kolēģi, lūdzu skatīsim likumprojektu pa pantiem saskaņā ar Kārtības rulli.

A.Tomašūns.

10.pants — izglītība un reliģija, ir jauna redakcija, kuru piedāvā Izglītības, zinātnes un kultūras komisija.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vēlas runāt Pēteris Keišs.

P.Keišs

(LC). Cienījamie kolēģi! Uz mūsu parlamenta darbības beigām mums ir tāda kā slimība — kā nāk trešais lasījums, tā uzreiz nāk ļoti daudz jaunas redakcijas, un gandrīz vai tiek nogremdēti, kā te nesen bija, veseli likumprojekti. Ļoti lielā vienprātībā 11.pantu otrajā lasījumā esam nobalsojuši. Tagad parādās pēkšņi ļoti daudz pilnīgi pretēju priekšlikumu, un tādēļ man ir absolūti neskaidrs, kā var nereaģēt un neņemt vērā visu to, par ko ir vienojušās jums piesūtītajā vēstulē ar tradicionālās baznīcas, aiz kurām stāv simts tūkstoš Latvijas iedzīvotāju. Ja jau tas ir vēlreiz atgādināts, tad es ļoti lūdzu un uzstājos ļoti īsi, neaizņemot laiku, atbalstīt otro lasījumu, un būtu ļoti priecīgs, ja jūs atbalstītu arī manu 28.priekšlikumu un izņemtu vārdu "un", lai skolēni nemācītos divus priekšmetus, bet mācītos pēc izvēles. Reliģijai mūsu dzīvē ir ļoti liela nozīme, un es domāju, ka viņa nekropļo, bet veicina cilvēku morālo stāju, tādēļ es jūs, kolēģi, ļoti aicinu saglabāt otrā lasījuma tekstu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Mani tiešām pārsteidz šī likumprojekta ziņotāja sākumā izteiktais apgalvojums par to, ka šīs debates, kas ir bijušas mūsu sabiedrībā un presē par to, kādā veidā veikt reliģisko izglītību, ka tās nebūtu saistībā ar šo konkrēto likumprojektu un ar šo konkrēto pantu. Šīs debates un šī izšķiršanās par to, kāda būs reliģiskā izglītība mūsu valstī, tās ir vistiešākajā saistībā ar šo likumprojekta pantu, jo tieši ar to, kāds būs mūsu balsojums par šo likumprojekta pantu, mēs arī noteiksim, kāda būs šī mūsu reliģiskā izglītība tālāk. Mēs noteiksim to, vai reliģiskā izglītība mūsu valstī būs saistībā ar baznīcu, vai arī mūsu valstī būs kaut kas tāds, ko daži gribētu saukt par reliģisko izglītību, bet kas būtu no baznīcas atrauts. Un tieši par to ir šis balsojums, kas mums tagad būs jāizdara. Un es gribētu jautāt, kāda var būt reliģiskā izglītība ārpus baznīcas? Tā jau vairs nav reliģiskā izglītība, tā ir kultūrizglītība, un tas vairs nav audzinošs priekšmets. Es esmu ļoti priecīgs, ka mūsu Saeima saprata šo reliģisko izglītību kā audzinošu priekšmetu un tās saistību tieši ar tradicionālām kristīgajām konfesijām un atbalstīja to, gan kad mēs skatījāmies Reliģisko organizāciju likumu pirms vairākiem gadiem, gan arī tad, kad mēs otrā lasījumā pieņemām šo Izglītības likumu.

Mani šī trešā lasījuma redakcija tiešām pārsteidz, jo kā jau Keiša kungs šeit minēja, ka mēs esam otrajā lasījumā diezgan lielā vienprātībā vienojušies par redakciju, bet tas, kas šeit parādās, būtībā ir atkal tā pati pirmā lasījuma redakcija, kura tiek piedāvāta atpakaļ un kas atkal nāk no šīs ministrijas gaiteņiem un kas ir atkal vērsts tieši uz to, lai kristīgo ticības mācību no skolām dabūtu ārā. Paskatīsimies, šeit tas komisijas piedāvātais variants, tagad 10.panta redakcijai pēc jaunā, ir tāds, ka izglītības iestādes, izņemot reliģisko organizāciju dibinātās izglītības iestādes, ir šķirtas no reliģiskajām organizācijām. Kāpēc mums kaut ko tādu likumā vajag rakstīt? Un ja es varu piekrist tam, ka valsti no baznīcas šķīra Franču buržuāziskā revolūcija, tad tādā gadījumā es skaidri varu pateikt to, ka baznīcu no skolas šķīra boļševistiskā revolūcija Krievijā. Vai tiešām mēs gribam šeit atkal atjaunot mūsu likumos boļševismu? Un es gribu jums norādīt arī šodienas laikrakstā "Diena" Rīgas un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga rakstu, kas skaidri pasaka to, ka nevēlēšanās runāt ar baznīcu kristīgās izglītības jautājumos ir jāatzīst par nopietnu kļūdu, kas radījusi apjukumu, haosu un pilnīgi nevajadzīgu spriedzi. Un ka vēl lielāku kļūdu izdarītu Latvijas Republikas Saeimas deputāti, nostiprinot šo spriedzi ar nepārdomātu likuma normu pieņemšanu, tā izraisot nopietnu konfrontāciju valsts un baznīcas starpā. Acīmredzot to mums šeit nevajadzētu. Un es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz Latvijas Republikas 6.Saeimas deputātiem adresētu Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadošo pārstāvju vēstuli, kas aicina mūs saglabāt šo otrā lasījuma redakciju, kas nosaka to, ka šī ticības mācība skolās ir saistīta ar šīm tradicionālajām kristīgajām konfesijām. Šī ticības mācība var tikt organizēta dažādi. Tā var būt dažāda, bet nevar to veikt atrauti no šīm pašām reliģiskajām organizācijām. Es lūdzu vēl divas minūtes.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — pagarināt debašu laiku Čerāna kungam par divām minūtēm. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 29, atturas — 11. Lēmums nav pieņemts. Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Godātais Prezdij! Godātie kolēģi deputāti! Es nekad neesmu apstrīdējis un arī tagad neapstrīdēšu to, ka Izglītības likums ir tieši tas un vienīgais likums, kurā jāregulē jebkura veida izglītība. Tas nav nekāds cits likums, bet tieši šis. Šā panta sakarā es akceptēju arī atbildīgo izpildinstitūciju prerogatīvu — virzīt šos jautājumus tā, kā te tos redz. Bet, pirmkārt, man nav skaidrs, kas bija tas apstāklis, kas piespieda Izglītības ministriju, jo es šeit absolūti nevainoju Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputātus.

Deputāti jebkurā komisijā spēlē ar to informāciju, kādu tiem piespēlē izpildinstitūcijas. Labs izpildinstitūciju orators var vest arī maldināšanā. Kāds bija šis apstāklis — radikāli mainīt koncepciju pēc otrā lasījuma? To nāksies vēl noskaidrot. Kādi ir mani jautājumi?

Ja varētu šodien atbildēt uz šiem jautājumiem, es varētu balsot par šo redakciju. Bet... Pirmais. Priekšlikumos rakstīts, ka reliģiskās organizācijas un izglītības sistēma savstarpēji ir atdalītas. Protams, izejot no Satversmes Cilvēktiesību sadaļas, kādu mēs to esam pieņēmuši, tas varētu būt loģiski. Taču ko tas nozīmē praksē? Praksē tas nozīmē, ka gan skolotāju izvēlē, gan programmu izstrādāšanā un apstiprināšanā baznīcas, it kā kuru vārdā šeit tiek runāts, vispār ir malā. Tad ir otrs jautājums. Kas mācīs šo priekšmetu? Ja vienīgais, kas dod sertifikātu, ir Izglītības ministrija, tad paliek vienīgais kritērijs — metodiski laba sagatavotība. Vai šis cilvēks, piedodiet, ir antikristietis, sektants, ateists, piedodiet, par šādiem izteikumiem! Tas vairs nav nosakāms.

Es jums minēšu pāris piemēru. Man viens paziņa atbrauca no Amerikas, kas strādā Tieslietu ministrijā, viņš teica, ka viņš ir ļoti liels draugs pareizticīgajiem, luterāņiem, katoļiem, baptistiem un iedeva mācību programmu. Es, protams, neesmu speciālists, es griezos pie mūsu tradicionālajām konfesijām, un visas, sākot ar luterāņiem, katoļiem un baptistiem, teica, ka šeit vispār nav nekā kristīga. Šeit ir komercija un nekas vairāk. Pateikt, kas es tāds esmu, ir ļoti viegli, bet raksturot, kas viņš tāds ir, šajā aspektā var tikai tā baznīca, kuru viņš pārstāv. Ja man uz šo jautājumu var atbildēt: kas mācīs? Būs daudz vieglāk risināt.

Nākošais. Pie šīs formulas, kāda tiek likta šajā redakcijā, ticiet man, pieredze man zināma ir, ir pilnīgi atvērtas durvis tiem, kas vārdos sevi sludina par kristiešiem, bet kuriem ar kristietību vispār nav nekāda sakara. Es vienam šādam misionāram no Amerikas teicu: "Godātais kungs, kristietība Latvijā ir trīsreiz vecāka nekā Amerikas valsts kā tāda." Un visbeidzot Izglītības ministrija tā vietā, lai pildītu līdzšinējās likumdošanas normas, mēģina ieviest tādu likumdošanas normu, kuru būs ļoti viegli pildīt vai nepildīt. Proti, Cilvēktiesību komisijā, man personīgi nāk sūdzības par to, ka vairākās skolās saimnieko tādi "kristieši", kuriem likums strikti aizliedz iet skolās. Es aicinu, godātie kolēģi! Nevajag mums pielabināties reliģiskajām organizācijām. Mums vajag dialogu. Šajā gadījumā es minēšu vienu piemēru. Lai cik man ir lielas pretenzijas pret Tieslietu ministriju nacionālo jautājumu risināšanā un citos, vienā jautājumā es viņus vienmēr minu kā piemēru. Proti, regulāri konsultējas, nevis piekāpjas, bet konsultējas ar tradicionālo baznīcu vadītājiem. Tāpēc viņu spektrā, viņu jautājumu spektrā, nav pārpratumu. Šeit es tiešām gribu teikt Rasnača kungam paldies! Šādas konsultācijas ir nepieciešamas.

Paldies Ābiķa kungam, kurš organizēja šo sanāksmi, un izrādījās, ka masu mediji, nezinu — kā iespaidā, ir melojuši, ka, lūk, lielās konfesijas ir vienojušās šos jautājumus kārtot tā, kā to liek priekšā Izglītības ministrija. Pēkšņi mēs redzam, ka visas četras lielākās konfesijas pirmo reizi par to dzird. Maldināt tak nevajadzētu deputātus! Es biju liecinieks tam, ka daži šīs godātās komisijas deputāti bija pārsteigti redzot, ka nekas tāds nav noticis. Tāpēc mans priekšlikums ir atstāt otrā lasījuma redakciju, noraidīt visus priekšlikumus, izņemot Keiša kunga priekšlikumu. Es gribu atkārtot deputāta Dinēviča vārdus, kurš teica: "Šī redakcija ļauj"... kā viņš teica tālāk: "dancot". Es pieļauju...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas...

A.Seiksts.

Tūlīt beidzu. Tomašūna kungam ir taisnība. Daudz kas nav sakārtots. Nav sakārtots līdz galam arī Reliģisko organizāciju likums. Bet krasu pagriezienu, es lūdzu, šodien nevajag taisīt! Mēs 7.Saeimā būsim spējīgi izlabot un sakārtot, un ņemt vērā arī citas domas.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien mums jāizšķiras par ļoti būtisku lietu, apspriežot šo pantu. Vai izraisīsim konfrontāciju valsts un baznīcas starpā vai ne. Lūk, tā ir būtība. Jūs šodien esat saņēmuši, es ceru, esat izlasījuši četru konfesiju mums, deputātiem, adresētu vēstuli, kurā ir rakstīti šādi vārdi. Es nolasīšu: "Mēs, apakšā parakstījušies Latvijas lielāko konfesiju vadītāji, izsakām atzinību un pateicību 6.Saeimas deputātiem par sekmīgu darbu, pieņemot likumus, kas kārto valsts un baznīcas attiecības. Mēs lūdzam, lai godājamie deputāti, lemjot par reliģisko izglītību, saglabātu to formulējumu Izglītības likumā, kādu viņi bija to aprobējuši otrajā lasījumā." Lūk, tieši to es gribēju sacīt, ka es arī aicinu noraidīt visus citus priekšlikumus un atstāt otrā lasījuma redakciju.

Es citēšu vēl vienu fragmentu no komentāra, ko parakstījuši baznīcu pārstāvji. Diez vai jūs visi esat izlasījuši: "Izglītības sistēma atdalīta no visplašāk aptverošajā nozīmē Reliģiskās izglītības konsultatīvās padomes aicinājuma, ko var vērtēt kā visradikālāko mēģinājumu ierobežot baznīcas darbību kopš 1940.gada, kad padomju okupācijas režīms Latvijā slēdza visas teoloģiskās mācību iestādes un tā tālāk." Lūk, kādi stipri vārdi sacīti šajā sakarībā. Te es gribu sacīt, vai Izglītības ministrija un šī Reliģiskās izglītības konsultatīvā padome radīs jaunu sistēmu kristīgajā mācībā? Vai tāda ir vajadzīga? Un vai tāda vispār pastāv, ko baznīcu pārstāvji apšauba un saka, ka tādas nav. Un ka tādu radīt būtu vairāk nekā neprāts. Aizbildināšanās tikai ar to no Izglītības ministrijas puses, ka tikai 4% skolēnu pagaidām apmeklē ticības mācības stundas, vēl nav pietiekams arguments, kolēģi.

Te jau Seiksta kungs runāja par to, kas tad mācīs skolās šo mācību? Iznāks, es personīgi paredzu, kaut kas līdzīgs zinātniskajam komunismam un zinātniskā komunisma pasniedzējiem, kuri interpretēs ticības mācību, kā viņiem ienāks prātā. Pareizi saka Rīgas un Latvijas arhibīskaps Vanaga kungs, ka vienīgā dabiskā un loģiskā iespēja ir mācīt reliģiju ciešā sadarbībā ar baznīcu. Vai te varētu ko iebilst? Es domāju, ka ne. Lai gari nerunātu, es, kolēģi, aicinu jūs iedziļināties šajā lietā un atbalstīt vai atstāt, pareizāk sakot, otrā lasījuma redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es gribu pateikt tikai dažas iebildes. Es nepiekrītu Čerāna kungam, ka ir liela kļūda, ja baznīca ir atdalīta no valsts. Man ir tieši pretēji pierādījumi. Visur tur, kur mēs esam neveiksmīgi mēģinājuši iejaukties un kaut ko lobēt, visi šie gadījumi ir beigušies ar finansiāliem bankrotiem, ar finansiāliem pārkāpumiem. Es aicinu drusciņ paskatīties uz šo lietu no citas puses, kas saistīta ar naudas lietām.

Es domāju, ka visprecīzāko viedokli ir pateicis šodienas "Neatkarīgajā Rīta Avīzē" Teoloģijas fakultātes profesors Visvaldis Klīve. Viņš ir precīzi pateicis, ka skola ir skola, bet baznīca ir baznīca. Arī mums nevajadzētu sajaukt šīs lietas. Tāpēc strīdi un nesaskaņas šeit būtu pilnīgi lieki. Ir uzdevumi, kas jāveic tikai baznīcai, un tās ir ticības lietas. Šīs zināšanas bērnam vajadzētu gūt ģimenē. Tam ir domātas svētdienas skolas. Kaut kādās vispārējās mācību iestādēs ir jādod Latvijas pilsoņiem zināšanas, tajā skaitā arī par reliģiju. Neapšaubāmi ir vajadzīgas abas puses — gan kristīgās mācības ētika, reliģijas vēsture skolās un ticības mācība draudzēs. Profesors Klīve ir sarakstījis arī šādu mācību materiālu "Ticības ceļos", kuru lieto daudzas skolas.

Pirmkārt, iedomājieties, kas notiktu, ja mums nebūtu baznīca atdalīta, ja mums būtu valsts baznīca. Ko darītu tie, kas nepiekrīt šim viedoklim? Ko darītu varbūt musulmaņi jeb citu reliģiju pārstāvji? Šī baznīcas atdalīšana no valsts Latvijai ir nepieciešama tikai tāpēc, ka Latvijā nav valsts reliģijas. Latvija vienmēr ir bijusi toleranta šajā ziņā. Man ir prieks par to. Mēs šeit nesāksim ieviest atkal vai nu tikai ar likumu un finansējumu vienu kristīgo mācību, vai tikai, teiksim, kā te grib pateikt — ētiku. Es domāju, nejauksim vēlreiz šīs divas lietas. Baznīca ir baznīca. Skola ir skola. Skolā, sevišķi vidējā izglītībā, katram cilvēkam ir jābūt izglītotam, ir jāorientējas gan ētikā, gan reliģijas vēsturē. Viņam ir jāzina, kādas ir šīs reliģijas, bet viņa izšķiršanos nekādā gadījumā nedrīkst iespaidot skola vai tās pasniegtās mācības. Tas ir jādara, es vēlreiz uzsveru, brīvā demokrātiskā valstī, tas ir jādara ģimenei, tas ir jādara draudzei un baznīcai, pie kā viņš pieder. Tāpēc šajā gadījumā, es domāju, lūdzu neatkārtosim tās kļūdas, ko mēs esam izdarījuši, piešķirot tikai vienai baznīcai naudu, parasti šī nauda ir pazudusi. Pēc tam sākas visādas finansiālas mahinācijas. Es domāju, neļausimies ietekmēties, jo ne vienmēr šie priesteri ir starpnieki starp Dievu un cilvēkiem, bet ļausimies veselajam saprātam un ļausimies tam, ko mēs vienmēr esam ievērojuši, ka baznīca Latvijā ir atdalīta no valsts nevis tāpēc, ka mēs būtu pret kādu baznīcu, bet tāpēc, ka mēs esam bijuši vienmēr toleranti. Šeit ir dažādu reliģiju pārstāvji, un nesāksim ierakstīt vai uzspiest kādam, ka tieši viena vai otra reliģija būtu jāmāca. Tā ir, vēlreiz, kā es jau teicu, baznīcas lieta. Tāpēc es šeit nebūt negribu piekrist tik kategoriskam Keiša kunga priekšlikumam, ka tikai vai nu, vai nu. Es domāju, ka tā ir katra brīva griba.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Atbildot uz vairāku kolēģu jautājumu, īpaši Čerāna kunga, kas tad mācīs ticības mācību, ja ne baznīca? Es vēlos atgādināt, ka Latvijā ir divas fakultātes — gan pie Universitātes Teoloģijas fakultāte, gan speciāla augstskola, kurās apmāca iespējamos skolotājus ticības mācībā vai cilvēces vēsturē, kultūrā un ētikā. Es ļoti lūdzu iepazīties ar šīm zināšanām. Es varētu lūgt mūsu ļoti cienījamajam manam draugam Kārlim Leiškalnam, kurš ir teoloģijas bakalaurs, viņš varētu visiem šo to pastāstīt. Viņš atmetīšot arī smēķēšanu un varētu būt labs skolotājs, cik es saprotu.

Kas attiecas uz visu pārējo, es aicinu šoreiz atbalstīt komisijas viedokli, jo pretējā gadījumā, ja nu mēs balsosim pa punktiem, es pieļauju, ka varētu iznākt daudz sliktāk. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un jauno redakciju!

Sēdes vadītājs.

Andrejs Naglis.

A.Naglis

(DP, KDS, LZP). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Man liekas, neviens likumprojekts tik daudz neizsauca visādas runas, kā ja ir runa kaut kur par reliģiskajām organizācijām, un es domāju, ka šinī jautājumā mums daudz nebūtu ko runāt. Mēs esam saņēmuši vēstuli no lielāko konfesiju vadītājiem ar viņu lūgumu atbalstīt tādu redakciju, kas ir izteikta otrā lasījumā Izglītības likumā, izskatot šo likumu. Tā kā es domāju, ka mums lieki ko te būtu runāt, un arī ņemsim vērā to, ko mēs esam solījuši pirms 7. Saeimas vēlēšanām, ka mēs atbalstām baznīcu un tādā veidā.

Tātad es domāju, gari vairs nerunāsim, bet vienkārši es gribētu lūgt noraidīt šos priekšlikumus, kas ir trešajā lasījumā, un atstāt 11. pantu — Izglītība un reliģija — tādā redakcijā, kā tā bija otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Keišs — otro reizi.

P.Keišs

(LC). Cienījamie kolēģi! Šorīt tradicionālajām četrām konfesijām — katoļiem, luterāņiem, pareizticīgajiem, vecticībniekiem — ir pievienojušies arī baptisti. Diemžēl šis dokuments nav pavairots, ir vienā eksemplārā, un es to atstāju sēdes vadītājam.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, mums nav tāda prakse, ka iesniedz dokumentus pa taisno. Ja mēs tādu dokumentu esam saņēmuš, tas ir izplatīts saskaņā ar Kārtības ruļļa prasību deputātiem un komisijām.

Nākamais — Juris Sinka runās debatēs.

J.Sinka

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šajos apstākļos tiešām labākais variants ir otrā lasījuma variants. Kiršteina kungs minēja... citēja Klīves kungu, es citētu varbūt Vārsberga kungu, arī profersoru, teoloģijas profesoru ar citu pieeju tam, bet es domāju, ka tas, kas bija iespējams mūsu brīvvalsts laikā ticības mācības jautājumā, ka mūsu skolās bija ticības mācība, tas būtu iespējams arī tagad. Atnāca okupācija, atnāca komunistu režīms, kas tiešām visu likvidēja. Šis tomēr arī ir tāds jautājums, kas jāatstāj atklāts, un mūsu bērniem sevišķi arī ir jādod iespēja pēc tam izšķirties, bet tā ticības mācība, kā to mācīja brīvvalsts skolās, bija pavisam pieņemams variants. Bija atsevišķos gadījumos, labi... Ebreju bērniem bija atsevišķas ticības mācības savu mācītāju vadībā, bet tie bija tādi izņēmumu gadījumi, bet visumā bija pavisam pieņemama starpkonfesionāla ticības mācība. Mēs esam tomēr pamatā, es ceru, vēl kristīga valsts un kristīga tauta. Un es domāju, ka šajā gadījumā mums nevajadzētu tajā atdalīšanā, tajā komunistu veida atdalīšanā — baznīcas atdalīšanā no valsts — pārcensties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Pētersons.

A.Pētersons

(TB/LNNK). Godātā Saeima! Šis jautājums, ko mēs šodien apspriežam, pēc būtības ir ļoti dziļš, jo te ir runa par garīgo izglītību, par tautas morāli, par tautas atveseļošanos, jo mēs zinām, kāds mums ir bijis laiks aiz muguras, jo komunisma recidīvs joprojām vēl cenšas ateisma mācību padarīt kaut kā pieejamāku kristiešiem, un arī šī attieksme izpaužas šinī konsultatīvās padomes iesniegtajā likumā.

Es uzskatu, ka ir bijis liels dialoga trūkums starp Izglītības ministrijas konsultatīvo padomi un starp konfesiju vadītājiem. Izglītības ministrija ir apgājusi konfesiju vadītājus un aizmuguriski izstrādājusi likumu, kas neatbilst šo konfesiju vadītāju nodomiem, jo bija jau skaidrs, un stāvokli nevajag sarežģīt, ka 11. pants skaidri pateica, un viss bija saskaņots — saskaņots ar konfesiju vadītājiem, ar Izglītības un kultūras komisiju, un tāds arī Saeimā tika pieņemts. Kāpēc to vajadzēja sarežģīt, un kāpēc mums vajag tagad kavēt laiku? Es uzskatu, ka tā ir zināmā mērā šķeltniecība no Izglītības ministrijas konsultatīvās padomes puses, un tā neko labu nedos. Ir skaidrs arī tas, ka pēc visa šā tumšā laikmeta, kāds ir bijis mūsu tautai, tie divi galvenie pīlāri, tas ir — kristīgā morāle un nacionālā apziņa — ir iedragāti. Un mums ir jācenšas glābt, ko var. Un ticības mācība ir viena no tām, kas sekmē mūsu vispārējo izglītību, vienalga, kādā priekšmetā tas arī nebūtu. Mums jāatsvabinās ir no ateisma atraugām, no marksisma—ļeņinisma tā saucamās apziņas brīvības, kas bija iepriekšējā konstitūcijā un kura skan arī konsultatīvās padomes pieņemtajā gājienā... Es nekādā ziņā nevaru piekrist tam, ka izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību un iespējas, ir iespējas iegūt zināšanas cilvēces vēsturē, kultūrā un ētikā. Šeit nav nekāda runa par ticības mācību, par kristietības mācību. Mēs esam visu laiku bijusi kristīga tauta, un es gribētu arī un mūsu visu vēlme ir, lai mēs arī tādi pastāvētu. Un es negribētu, ka konsultatīvā padome un Izglītības ministrija uzņemās atbildību, kuru ir uzņēmusies baznīcas vadība, proti, visi baznīcas konfesiju vadītāji ir vienojušies, un šeit nekādas nesaskaņas nav. Un es negribētu, ka āzis kļūst par dārznieku, un šinī gadījumā Izglītības ministrijas konsultatīvā padome. 11. pants lai paliek pēc otrā... tāds, kāds tas bija pēc otrā lasījuma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Viduslaiku Eiropā katrs, kas kaut cik bija mācīts un zināja latīņu valodu, nemitīgi strīdējās par to, cik tad velnu var sasēsties uz adatas smailes. Parasti strīds apstājās pie situācijas — četri simti gabalu. Īstenībā mūsu strīds šobrīd atgādina kaut ko līdzīgu. Šobrīd Reliģisko organizāciju likums nosaka, ka, ja vismaz desmit bērnu skolā grib mācīties konfesionālo ticības mācību, viņiem uz to ir tiesības. Šo pieļauj arī otrā lasījuma redakcija šim likumam. Jaunais likums vai jaunā panta redakcija, ko iesaka un atbalsta komisija, nosaka, ka izglītības iestādes, izņemot reliģisko organizāciju dibinātās izglītības iestādes, ir šķirtas no reliģiskajām organizācijām. To pašu pasaka arī mūsu Latvijas Republikas Satversmes attiecīgais pants, un patiesībā tur nav nekas ne labs, ne slikts.

Neapšaubāmi, ka ir mācītāji, kas grib mācīt konfesionālo ticības mācību, ir apguvuši teoloģiju un arī pedagoģiju un ļoti labi var pasniegt šo ticības mācību skolās. Tāpat šo ticības mācību skolās var pasniegt arī par kristietību zinoši, un ne tikai par kristietību, par reliģiju zinoši cilvēki, kas tāpat ir ieguvuši pedagoga izglītību un kas ir ieguvuši izglītību Latvijas augstskolās. Tā ka šeit arī nebūtu problēmas.

Šobrīd konfesionālu ticības mācību Latvijas skolās izvēlas apmēram 4% skolēnu. Tad ir jautājums — otrā lasījuma redakcija pieļauj mācīt ne tikai konfesionālu, bet ekumēnisku ticības mācību, tātad par kristietību vispār, par kristietības rašanos, par kristietības vērtībām, un es nedomāju, ka šeit kaut kas ļauns varētu notikt. Es pat nezinu, kāpēc pēkšņi pie likuma trešā lasījuma ir radies tāds konfrontācijas drauds starp baznīcu un valsti, starp baznīcu un Izglītības ministriju un starp baznīcu un Izglītības komisiju, kura ir pieņēmusi attiecīgu redakciju. Es īstenībā neredzu, par ko mēs strīdamies. Pat ja mēs pieņemsim 10. pantu tajā redakcijā, kādu to atbalsta Izglītības un kultūras komisija, ja mēs pieņemsim šo pantu, tas neizslēdz mācītājiem mācīt skolās reliģijas mācību. Skaidrs, ka šiem mācītājiem jau kā pedagogiem, ne tikai kā mācītājiem, ir jāsaņem attiecīgs sertifikāts, un es te neredzu problēmas, kāpēc mēs strīdamies. Tiklab mēs varam atbalstīt vienu redakciju, tiklab otru. Es domāju, ka otrā, Izglītības un kultūras komisijas sagatavotā redakcija, paver plašākas iespējas kā konfesionālajai ticības mācībai, tā ekumēniskajai ticības mācībai, jo patiesībā kas tad ir konfesijas? Konfesijas ir uz viena vai otra principa pamata kristietības nošķiršana, sadalīšana grupās, kur katra no grupām dažādi interpretē kādu vārdu, punktu, teikumu Svētajos rakstos. Vieni atzīst Svēto trīsvienību, otri neatzīst, vieni uzskata, izejot no Vecās Derības rakstiem, ka tie, kas ir izredzētie, tie ir izredzēti, un visi pārējie ir nolādēti, un vesela virkne šādu atšķirību ir kristīgajā ticībā, dažādi Bībeles tulkošanas paņēmieni starp konfesijām. Es domāju, ka mēs varam atbalstīt Izglītības un kultūras komisijas sagatavoto redakciju, nenodarot nekādu ļaunumu konfesionālajai ticības mācībai Latvijas valstī. Ne mazāko ļaunumu, neviens mācītājs no skolas ar šo netiek izraidīts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: "Balsojam! Beidz runāt!")

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es tiešām nerunāšu gari un arī netaisos aģitēt par vienu vai otru priekšlikumu, jo šis jautājums, manuprāt, nav frakcijas jautājums, frakcijas disciplīnas jautājums, tas drīzāk ir katra paša attieksmes jautājums.

Vēlreiz es tikai gribu paskaidrot visiem deputātiem lietas būtību, ar ko atšķiras viens variants no otra, un, balsojot par vienu vai otru variantu, par ko tad mēs īsti nobalsojam, jo man tomēr ir aizdomas, ka ne visiem vēl, kas ir arī ļoti saprotams, viss nav pilnībā skaidrs, lai gan Leiškalna kungs te centās paskaidrot.

Ja mēs atstājam spēkā otrā lasījuma redakciju, tad reliģijas mācīšanu skolās regulēs nevis Izglītības likums, bet Reliģisko organizāciju likums, kas paredz konfesionālu pieeju. Konfesionāla pieeja reliģijas mācīšanā skolās. Kādi ir šīs nostādnes plusi, un kādi ir mīnusi? Plusi neapšaubāmi ir tādi, ka šobrīd ir panākta saskaņa starp valsti, starp zināmā mērā starp skolu un reliģisko konfesiju vadību, es atkārtoju, vadību, un nav nekādu ekscesu kristīgās ticības mācīšanā, manuprāt, tas ir ļoti būtiski. Tajā pat laikā mīnusi ir tādi, ka diemžēl, ņemot vērā, ka īstenot konfesionālu pieeju ir samērā grūti, jo bērnu skaits līdz ar to ir ļoti mazs, ko var aptvert pēc konfesionālā principa, kā jau te teica iepriekšējais runātājs, šobrīd šis mācīšanas princips aptver tikai kādus 4%, nedaudz vairāk kā 4% skolēnu šobrīd.

Otra pieeja. Ja mēs atbalstām Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegto variantu, ko ir atbalstījusi arī komisija, lai gan komisijā domas stipri dalījās šajā jautājumā, tad reliģijas mācīšanu regulē divi likumi. Izglītības likums paredz, ka skolās var mācīt tagad arī pēc starpkonfesionālā principa, savukārt tas neizslēdz arī to, kas ir noteikts Reliģisko organizāciju likumā, ka saglabājas arī konfesionālā pieeja. Tātad pieļauj gan vienu, gan otru. Kādi ir plusi? Plusi ir tādi, ka nepārprotami, papildus ieviešot arī starpkonfesionālo pieeju, nepārprotami, ka tiks aptverts vairāk skolēnu, vairāk skolēnu iegūs izpratni par reliģiju un tā tālāk. Protams, tas neapšaubāmi ir pluss. Neapšaubāmi, ka ir arī mīnuss šai pieejai šobrīd šajā situācijā, jo, ja nav panākta vienošanās starp Izglītības un zinātnes ministriju un lielāko mūsu tradicionālo konfesiju vadību, tad es paredzu, ka, ja šie jautājumi netiks risināti saskaņoti, ja būs pretstatījums, tad diemžēl nekādas saskaņas mūsu sabiedrībā, risinot šo jautājumu, nebūs.

Cienījamie kolēģi, es aicinu jūs balsot pēc sava ieskata, bet, kā jau teicu, abām šī jautājuma nostādnēm ir gan savi plusi, gan savi mīnusi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie kolēģi! Gribu dažus precizējumus un skaidrojumus izteikt attiecībā uz šeit izskanējušajām domām. Pirmkārt, saglabāt otrā lasījuma redakciju nenozīmē ieviest kaut ko jaunu. Tas nozīmē saglabāt esošo sistēmu, kura šeit darbojas, un neko jaunu šeit nav jāievieš. Otrs. Ticības mācības mācīšanā skolās nevienam nekas netiek uzspiests. Pastāv alternatīva starp kristīgās ticības mācību un ētiku.

Tālāk. Šeit Apiņa kungs mēģināja skaidrot to, ka būs tādi, kas būtu gatavi mācīt arī šo ticības mācību, kas nav saistīta ar tradicionālajām konfesijām. Bet jautājums šeit ir no morālā viedokļa. Kas tad mācīs un ko mācīs? Jo šaubu nav par to, ka šādi mācīt gribētāji mums atrastos un viņi to darītu ļoti labprāt. Bet jautājums ir par to, vai šāda mācīšana mums ir vajadzīga. Nevar šodien apgalvot acīmredzot to, ka reliģijas izglītība ir bez problēmām Latvijā, bet ir principiāli svarīgs tas jautājums, lai šie te reliģiskās izglītības jautājumi tiktu risināti saskaņā ar šīm tradicionāli reliģiskajām konfesijām. Un nevar šo reliģijas mācīšanu no šīm reliģiskajām konfesijām atraut. Un nevar runāt par kaut ko starpkonfesionālu, kā šeit to darīja Ābiķa kungs, ja par šo starpkonfesionālo nevienojas šo konfesiju vadības. Konfesijas viedokli pārstāv šīs konfesijas vadība, un nepietiek sanākt kopā vienam katolim ar vienu luterāni un vēl pāris ateistiem un sektantiem un pateikt, ka tas ir kaut kas starpkonfesionāls.

Un bez tam es nevaru piekrist arī Ābiķa un Leiškalna kungam par to, ka šī trešā lasījuma redakcija ir nekaitīga. Tā ir skaidrā pretrunā ar Reliģisko organizāciju likumu, un tāpēc es aicinu šo trešā lasījuma redakciju noraidīt, paliekot pie otrā lasījuma redakcijas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Gaigals — izglītības un zinātnes ministrs.

J.Gaigals

(izglītības un zinātnes ministrs). Cienījamie deputāti! Es biju nolēmis atstāt šo jautājumu pilnībā jūsu lemšanā, bet, klausoties debates, es sapratu, ka ir jāizsaka Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklis. Izglītības un zinātnes ministrijā, kā jūs zināt, bija nodibināta konsultatīvā padome, kurā piedalījās gan konfesiju pārstāvji, tradicionālo konfesiju pārstāvji, gan arī izglītotāji — cilvēki, kuri zina, kādas zināšanas, kādā vecumā, kādā veidā, pēc kādas metodikas ir jādod bērniem, lai šīs zināšanas vieglāk uztvertu, lai viņi vispār varētu uztvert šīs zināšanas. Un šajā ziņā es tikai gribēju minēt dažus argumentus. Es to saprotu tā — četru konfesiju pārstāvji, jā, tagad piecu konfesiju pārstāvji šajā te komisijā, pēc būtības nebija nekādu pretrunu, un ļoti tādā normālā dialogā visi šie jautājumi tika diskutēti, un tika, nevienu nepiespiežot, pieņemts šis te lēmums un izstrādāti šie te priekšlikumi. Tā man stāstīja mūsu darbinieki. Un cik es esmu jautājis baznīcas cilvēkiem, es esmu prasījis, kas ir vairāk kristīgajās konfesijās — vienojošais vai atšķirīgais? Ja šīs konfesijas sevi dēvē par kristīgajām, kā tas arī ir, tad kā var būt atšķirīgais vairāk nekā vienojošais? Tas ir tas, ko es nevaru saprast. Un pēc būtības praktiski iznāk tā, ka valsts ir piekritusi, ka skolās var tikt mācīta konfesionālā ticības mācība. Valsts dod iespēju tiem, kas grib mācīties konfesionālo ticības mācību. To ir izvēlējušies 4% no bērniem. Mūsu pienākums ir domāt arī par tiem 96% bērnu, un mēs negribam piedāvāt neko citu, mēs tikai gribam piedāvāt turpināt šo te dialogu lielākajām konfesijām un atrast, un nosaukt pašām šo te vienojošo un pašām vienoties par tiem kristīgās ticības pamatprincipiem, kuri ir definējami kā vienojošie šo lielo konfesiju, kristīgo konfesiju starpā. Un mērķis, manuprāt, ir ļoti pareizs, ko minēja iepriekšējie deputāti, ka mums ir jāaudzina garīga personība. Ne tikai personība, kura daudz zina un daudz var izdarīt, bet kura visu darītu, šīs zināšanas pielietotu, ņemot vērā garīguma principus jeb kaut kādas pamatvērtības, tajā skaitā kristīgās pamatvērtības. Mums tiešām jādomā par šiem 96%, un mūsu uzdevums ir vienot, nevis šķelt un dot iespēju visiem apgūt, un jaunā redakcija dod iespēju gan konfesionālo ticības mācību apgūt, gan kopīgo kristīgo mācību, gan arī ētiku un reliģijas vēsturi. Tātad cilvēkiem būs brīva izvēle.

Vēl viens, ko es gribēju piemetināt, ir tas, ka pamatpakāpē, tāpēc arī to sauc par pamatizglītību, cilvēkam ir jāapgūst pamatzināšanas jeb pamatizpratne par visu, kas notiek pasaulē. Un cilvēkam ir jābūt brīvai izvēles iespējai, kurai konfesijai piederēt. Manuprāt, 20.gadsimta beigās šī te brīvas personības brīvas izvēles iespēja ir ļoti svarīga valstij, kura grib sevi saukt par demokrātisku un darboties kā demokrātiska valsts. Tāpēc es aicinu pieņemt to variantu, kas ir sagatavots trešajam lasījumam komisijā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es domāju, ka šobrīd šajā diskusijā galvenais nav par konfesionālo vai starpkonfesionālo ticības mācību. Galvenais ir jautājums par attiecībām starp valsti un baznīcu. Un jautājums, vai likumdevējs, izskatot šo projektu trešajā lasījumā, var atļauties ignorēt visu tradicionālo konfesiju vadītāju viedokli. Es domāju, ka mēs to nevaram atļauties, un ļoti žēl, ka Izglītības ministrija nav atradusi pieņemamu veidu un formu, kā to saskaņot ar šīm tradicionālajām konfesijām. Es domāju, ka šis ierosinājums ir jāatliek uz tālāku nākotni, uz 7.Saeimu, un tomēr ir jāpanāk vienprātība, vismaz kaut kāda vienprātība. Jo savādāk, Gaigala kungs, jūsu lozungs "Vienot, nevis šķelt" ir "šķelt, nevis vienot". Ja mēs pieņemam variantu, kuram pretī ir visas šīs tradicionālās konfesijas, mēs ieejam ļoti asā konfrontācijā starp valsti un šīm reliģiskajām organizācijām. Es domāju, ka tas nevienam šobrīd nav vajadzīgs, tāpēc es arī aicinu noraidīt visus šos priekšlikumus un atstāt otrā lasījuma redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Es tomēr gribu dažus vārdus sacīt, cienījamie kolēģi, pēc tam, kad runāja Gaigala kungs. Es esmu pārliecināts, ka viņš varbūt pats nav iedziļinājies tik daudz šajā lietā, jo to risināja attiecīgie funkcionāri viņa ministrijā. Un, Gaigala kungs, diez vai ministrijai būtu pienākums radīt jaunu mācību — starpkonfesionālo, kristīgo mācību — un būt gudrākiem par baznīcas vadītājiem, kuri izteikuši ļoti strikti savu viedokli. Un es tomēr vēlreiz nolasīšu to, kas rakstīts un ko atgādina mums, Saeimas deputātiem: kristīgās mācības pasniegšanas jautājums tiek risināts nu jau piecus gadus. Katra diena atnes aizvien vairāk neskaidrību un sajukuma. Viens no iemesliem ir dialoga trūkums starp Baznīcu un Izglītības ministriju. Ir notikušas daudzas apspriedes gan Saeimas komisijās, gan Tieslietu ministrijā, gan citās instancēs, taču līdz šai dienai nav bijis Izglītības ministrijas nopietnas, sistemātiskas sarunas ar Baznīcu. Ja neskaita bēdīgi slaveno konsultatīvo padomi, kurā baznīcu pārstāvji ir nenozīmīga minoritāte un kurā luterāņu, katoļu, pareizticīgo un vecticībnieku baznīcas turpmāk līdzi darboties uzskata par neiespējamu. Un tādēļ baznīcas vadītāji aicina atstāt otrā lasījuma redakciju, lai nerastos šī konfrontācija starp valsti un Baznīcu, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam! (Starpsauciens: "Paldies Dievam!") Kolēģi, ir vairākas izejas. Pirmais. Par šo 10.pantu pēc jaunās redakcijas ir septiņi priekšlikumi. Varam balsot katru atsevišķi. Piecu lielāko Latvijā esošo reliģisko konfesiju vadītāji ir atsūtījuši mums vēstuli, kurā lūdz saglabāt otrā lasījuma redakciju. To ierosināja arī vairāki deputāti. Vai varam darīt tā, ka vispirms balsojam variantu — saglabāt otrā lasījuma redakciju? Čerāna kungs kā parasti ir lielāks katolis nekā Romas pāvests un tāpēc protestē. Bet nekā nevar darīt. To darīsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma paziņojums Ervidam Grinovskim.

E.Grinovskis

(LZS). Lūdzu uzmanību! Revīzijas komisijas locekļiem pulksten 12.30 pulcēties Revīzijas komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Kolēģi! Es vēl aicinu pēc pārtraukuma visus atgriezties savlaicīgi sēžu zālē, jo mums komisijas vārdā runās Tomašūna kungs, un tad svarīgs balsojums, kā es saprotu.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Jānis Straume, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns, Jānis Lagzdiņš, Indulis Bērziņš, Pēteris Apinis, Dainis Turlais, Leonards Tenis, Ludmila Kuprijanova, Ernests Jurkāns, Gunta Gannusa, Edgars Bāns, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pusdiviem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, mēs tātad esam beiguši apspriest 23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29.priekšlikumu, kas ir iesniegti likumprojekta trešajam lasījumam, un tagad atbildīgās komisijas vārdā Andris Tomašūns. Lūdzu!

A.Tomašūns

(LC). Cienījamie deputāti! Es pacentīšos atbildēt uz tiem jautājumiem vai vismaz uz daļu jautājumu, lai piedod kāds no tiem uzstājušamies deputātiem, ja es neatbildēšu uz viņa jautājumu, bet es centos pierakstīt tos jautājumus, kuri šeit tika uzstādīti, un mēģināšu tagad atbildēt.

Pirmais. Es gribētu lūgt deputātus pievērst uzmanību tam, ka Civillikumā ir pieminētas tās tradicionālās konfesijas Latvijas valstī, ar kurām mēs no trīsdesmitajiem gadiem rēķināmies kā ar šai valstij, mūsu valstij tradicionālām reliģiskām konfesijām, un akcents ir sekojošs, ka šodien, runājot par to, ka Latvijā tradicionālās baznīcas kaut kam piekrīt vai nepiekrīt, nav pieņemams pilnībā tā, kā tas tika pasniegts dažu deputātu runās, jo vismaz divu konfesiju, kuras arī ir šajā tradicionālo konfesiju sarakstā, viedoklis nav pausts, un mēs ar to neesam iepazinušies, tāpēc atsaukties un teikt, ka visas tradicionālās konfesijas Latvijas valstī nepiekrīt Izglītības likuma šiem labojumiem, nav pieņemams.

Nākamais jautājums — kāpēc tika mainīts šis pants? Es pievēršu jūsu uzmanību konkrēti tekstam — izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību, skolēni pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību un/vai ētiku. Kaut vai tāpēc vien šis pants nevar palikt tādā redakcijā, ka starp tradicionālajām konfesijām Latvijas valstī, piemēram, ir arī Mozus ticīgie. Un ar šo pantu, ar rindiņu mēs esam jau zināmā mērā diskriminējuši vienu no Latvijas tradicionālajām konfesijām.

Nākamais. Paskatīsimies uz otro panta daļu — izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums. Es tagad, tā kā jums nav priekšā 6.panta Reliģisko organizāciju likumā, palasīšu dažas lietas, jo, pārmetot kaut ko Izglītības ministrijai, ka tā ir darījusi vai nav darījusi, vienmēr jārēķinās ar vienu lietu, ka augstākais likumdevējs šajā valstī ir Saeima. Un Saeima attiecībā uz izglītības jautājumiem reliģiskajā sfērā vai skolās tajās nozarēs, kas skar šo reliģisko sfēru, ir radījusi vairākas pretrunas, ar ko Izglītības ministrijai bija jātiek galā. Un es tagad citēšu, atgādinot vienlaicīgi, ka mēs neilgu laiciņu atpakaļ pieņēmām Satversmei otro daļu un skaidri un gaiši ierakstījām tur vienu normu, kas attiecas uz Baznīcas un valsts attiecībām. 3.punkts 6.pantā skan tā — kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz desmit skolēni, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Pedagogus izvirza konfesijas vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija. Pirmām kārtām, Izglītības ministrija šobrīd neatestē pedagogus, nevienu, arī tos, kas māca matemātiku un latviešu valodu. Šādu pedagogu reģistru ar šo likumu ir paredzēts veidot nākotnē, bet mana problēma, ko es gribu šeit uzsvērt īpaši, ir tā, ka ar šī panta normām ir paredzēts, ka Izglītības ministrijai ir jāiejaucas baznīcu darbībā un baznīcu skolās, kas ir privātskolu veids, ir tagad jāapstiprina izglītības programmas, pēc kurām mācīs konfesionāli ticības mācību.

Šeit tika izteikti pārmetumi, ka Izglītības ministrija nav gājusi dialogā ar konfesijām. Es gribētu apgāzt šo argumentu un paņemšu dokumentu, kurš jums ir bijis izdalīts ar nr.4642b — Izglītības ministrijas atbilde uz deputātu pieprasījumu komisijai par reliģiskās izglītības jautājumiem. Un tur ir rakstīts, ka šī sadarbība starp konfesijām un Izglītības ministriju pastāv jau gadiem ilgi un luterāņu konfesijas ticības mācības programmu sākumskolai un pamatskolai Izglītības ministrija ir apstiprinājusi jau 1996.gadā. Romas katoļu konfesijas ticības mācības programma sākumskolai ir apstiprināta jau 1996.gadā, un Latvijas vecticībnieku baznīcas piedāvātās programmas ir apstiprinātas 1998.gadā, kā var runāt par to, ka nav bijusi kārtīga, reāla sadarbība ar augļiem? Ir šī sadarbība bijusi, un tie 4% bērnu, kuri ir izvēlējušies konfesionālu ticības mācību, mācās pēc šādām izglītības programmām. Reāla sadarbība ir bijusi.

Tālāk. Kas mācīs šo mācību priekšmetu? Skolotāji šobrīd jau māca. Šis Izglītības likums palielina lielāku atbildību pedagogiem un tiem, kas viņus pieņem darbā, attiecībā uz šīs mācīšanas kvalitāti. Es perspektīvā redzu, ka tie pedagogi, kurus jau šobrīd vismaz trīs augstskolas gatavo un kas sekmīgi jau strādā skolās, apvienojas savās asociācijās un ir pirmie, kas izvērtē divas lietas — pedagogu profesionālo kvalifikāciju, un otrs — arī izglītības programmu atbilstību bērnu psiholoģijai attiecīgajā vecumā, kurās tā ir jāmāca, un sagatavo arī mācību grāmatas. Ko es gribētu vēl uzsvērt? Izglītības likums ir domāts priekš visas izglītības sistēmas. Un, ja mēs paskatāmies uz Baznīcas un valsts attiecībām šajā izglītības sistēmā, tad situācija ir sekojoša šobrīd — valsts ir atļāvusi un ļoti pareizi ir izdarījusi, to, ka skolās var mācīt konfesionālo ticības mācību, un šī sistēma jau darbojas. Tagad ir jautājums, ko darīt ar tiem bērniem un kā viņiem dot informāciju par Latvijai tradicionālo kultūru, kas saucas kristiešu kultūra, kristīgās kultūras vērtības, kā to izdarīt skolā, un, lūk, ar to Izglītības ministrija nodarbojās tāpēc, ka deputāti 1998.gadā ir izdarījuši divas lietas. Pirmais. Deputāti ir nobalsojuši, un šī Saeima to izdarīja divas reizes 1998.gadā gan budžeta balsojumā, gan arī mainot Likumu par reliģiskajām organizācijām, kur ir ielikuši uzdevumus, ar kuriem Izglītības ministrija ir tikusi galā. Šobrīd es lūdzu... (Zālē liels troksnis.) Šobrīd cienījamos deputātus es lūdzu atbalstīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotos priekšlikumus sekojošu iemeslu pēc. Pirmām kārtām šie priekšlikumi absolūti netraucē baznīcām realizēt sadarbībā ar valsti kristīgās ticības mācību gan privātajā sfērā, gan arī valsts skolās. Otrs. Šie labojumi pat vēl vairāk nostiprina, ar likuma spēku šīs iespējas paplašinās un dod lielāku iespēju, bet vienlaicīgi uzliek arī lielāku atbildību abām pusēm. Un tāpēc es lūdzu savu sajūsmu, savus viedokļus izpaust balsojumā un atbalstīt komisijas priekšlikumu. (Starpsauciens: "Pietiek! Balsojam! Beidz pļāpāt!")

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Izglītības un zinātnes ministrijas 23.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 33, atturas — 9. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam 24.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 35, atturas — 9. Nav pieņemts.

Balsojam 25.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 35, atturas — 7. Nav pieņemts.

Balsojam 26.priekšlikumu — svītrot 11.panta otro daļu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 36, atturas — 4. Nav pieņemts.

Balsojam 27.priekšlikumu. Paldies!

28.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 28, atturas — 12.

Un 29.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 31, atturas — 5. Arī nav pieņemts.

Tagad paliek priekšlikums balsot atkārtoti, palikt pie otrā lasījuma redakcijas. Tā kā, kolēģi, man ir mikrofons, es varu kliegt vēl skaļāk. Tātad vai nav iebildumu? Dobeli, tu nemaz nezini, ko es gribu teikt, bet jau bļauj. Vai nav iebildumu, ja paliek otrā lasījuma redakcija? Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam otrā lasījuma redakciju. Tas ir jābalso, jo deputātiem ir iebildumi. (Liels troksnis.) Lūdzu atsaukt. Bišera kungs runās par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli var balsot tikai par iesniegtiem priekšlikumiem, ja visi priekšlikumi ir noraidīti, saglabājas otrā lasījumā nobalsotā redakcija.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi! Es jautāju, es nezinu kuro reizi, vai visi piekrīt, ka tā paliek. Paldies! Ejam tālāk! Es tikai nesaprotu, kāpēc iepriekš bija tik liels protests pret šo cienījamo baznīcas pārstāvju priekšlikumu, mēs būtu jau pirms divām stundām to nolēmuši.

A.Tomašūns

(LC). Tāda ir Saeimas būtība, ka viņa piekrīt un tūlīt noliedz. 11.pants. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti atbalsta 11.panta redakciju? Atbalsta. Paldies!

A.Tomašūns.

12.pants ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt tos.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti atbalsta 12.panta redakciju? Atbalsta. Paldies!

A.Tomašūns.

13.pants. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumus šajā pantā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 13.panta, pēc jaunās numerācijas, redakcijai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts. Kā arī 14.pantā otrā nodaļa "Par izglītības organizāciju", jaunā numerācija.

Sēdes vadītājs.

Pēc jaunās. Godātie kolēģi! Vai jūs piekrītat likumprojekta otrās nodaļas 14.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies! 14.pants pieņemts komisijas akceptētajā redakcijā.

A.Tomašūns.

Lūdzu atbalstīt arī 15.pantu jaunajā redakcijā, kuru sagatavojusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 15.panta redakcijai tādai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu atbalstīt 16.pantu tajā redakcijā, kāda tā sagatavota trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta redakcijai komisijas akceptētajā variantā? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu atbalstīt arī 17.pantu tajā redakcijā, kādu to ir sagatavojusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret 17.panta redakciju iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu atbalstīt 18.pantu ar tiem labojumiem, kādi izdarīti trešajā lasījumā no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas puses.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret likumprojekta 18.panta redakciju iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

19.pantā priekšlikumu nebija. Lūdzu atbalstīt to redakciju, kāda tā ir apstiprināta iepriekšējā lasījumā 21.pantā.

Sēdes vadītājs.

19.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijā priekšlikumu nav. Arī 20.pantā nav.

A.Tomašūns.

20.pantā ir priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

20.pantā ir priekšlikumi nr.59, nr.60. un nr.61. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem? Piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

21.pants — Sabiedrības līdzdalība izglītībā. Lūdzu atbalstīt to, kā ir apstiprinājusi atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret likumprojekta 21.panta redakciju iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

22.pants arī būtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 22.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu atbalstīt arī 23.pantu ar visiem tiem labojumiem, kādi apstiprināti Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 23.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

24.pantā arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns.

25.pantā arī lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, ko komisija ir akceptējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 25. panta abu daļu redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns.

26.pants ir tāds pats kā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

A.Tomašūns.

27.pantā lūdzu akceptēt izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 27.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu 28.pantā arī akceptēt izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 28.panta redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns.

29.pantā ir tikai redakcionālas dabas labojumi. Lūdzu tos apstiprināt!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk!

A.Tomašūns.

30.pants. Lūdzu atbalstīt izmaiņas!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 30.panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu atbalstīt 31.pantā izdarītās izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 31.panta redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Ceturtā nodaļa. 32.pants. Priekšlikumi nav bijuši. 33.pantā ir redakcionālas dabas labojumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Ejam tālāk!

A.Tomašūns.

34.pants. Priekšlikumu nav. 35.pantā ir redakcionālas dabas labojumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pieņemts.

A.Tomašūns.

36.pantu lūdzu akceptēt ar izmaiņām, kādas izdarījusi komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 36.panta pirmās un otrās daļas redakcijai komisijas izstrādātajā variantā. Pieņemts.

A.Tomašūns.

37.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu tālāk!

A.Tomašūns.

38.pantā lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 38.panta pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. 39.pantā arī akceptē komisijas ieteiktos labojumus. Pieņemts.

A.Tomašūns.

40., 41., 42. un 43. pants. Priekšlikumu nav. Skatamies 44.pantu. Lūdzu atbalstīt izmaiņas!

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 44.panta redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns.

45.pantā ir izmaiņas. Lūdzu tās akceptēt.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

A.Tomašūns.

46. pantā ir redakcionālas dabas labojumi. Lūdzu tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu atbalstīt 47.pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 47.panta redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Tālāk sestā nodaļa. 48.pants. Lūdzu atbalstīt izmaiņas!

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 48.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns.

49.pantā priekšlikumu nav. 50.pantā lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt ieteiktajām izmaiņām 50.pantā. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu akceptēt arī 51.pantā izdarītās izmaiņas!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 51.panta redakcijai, kādu akceptējusi atbildīgā komisija.

A.Tomašūns.

52.pantā lūdzu atbalstīt izdarītās izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Tomašūns.

53.pantā lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 53. panta redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

54.pantā priekšlikumu nav. 55.pantā priekšlikumi ir tikai...

Sēdes vadītājs.

55.pantā 6.punktā ir Juridiskā biroja priekšlikums.

A.Tomašūns.

Jā, tas ir 94. un 95.priekšlikums. Lūdzu atbalstīt tos!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Līdz ar to akceptē likumprojekta 55.panta redakciju. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu akceptēt 56.pantu. Tur izmaiņu nav. 57.pantā ir izmaiņas. Lūdzu akceptēt to.

Sēdes vadītājs.

Deputāti to akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns.

58.pants ir bez izmaiņām. 59.pantā lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 59.panta — Izglītības sistēmas finansēšanas avoti — pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

61.pants.

Sēdes vadītājs.

Vēl 60.pants. Tur ir redakcionāli labojumi 60.pantā.

A.Tomašūns.

Es atvainojos! 60.pantu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Tomašūns.

61.pants. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Tur ir tikai redakcionāli labojumi 61.pantā. Deputāti tos akceptē. Pieņemts.

A.Tomašūns.

62.pants. Lūdzu atbalstīt izmaiņas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 62.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Paldies! Pārejas noteikumi. Lūdzu atbalstīt 108., 109. un 110.priekšlikumu, kas skar pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta pārejas noteikumu redakcijai. Pieņemts.

A.Tomašūns.

Lūdzu balsot par likumu trešajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 4, atturas — 1. Likums pieņemts.

A.Tomašūns.

Liels paldies!

Sēdes vadītājs.

Pieci deputāti iesnieguši priekšlikumu: "Sakarā ar to, ka līdz pulksten 12 netika iesniegts neviens priekšlikums likumprojektā "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" otrajam lasījumam, lūdzam izskatīt minēto likumu otrajā lasījumā pēc Izglītības likuma pieņemšanas." Vai piekrītam to izskatīt tagad? Lūdzu, komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Priekšlikumiem atvēlētajā laikā neviens priekšlikums nav ienācis, tādēļ lūdzu deputātus nobalsot par šiem grozījumiem otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

V.Balodis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpāšniekiem"" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4805. Juridiskā komisija uz trešo lasījumu nebija saņēmusi nevienu priekšlikumu, tādēļ komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 2, atturas — 1. Likums pieņemts.

Kolēģi! Vēl ir viens iesniegums no septiņiem deputātiem, kuri lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izskatīt darba kārtības 12.lietu likumprojektu "Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums" pēc darba kārtības 17.lietas. Kolēģi, mēs jau vienreiz par to balsojām un pārcēlām to kā pēdējo sadaļā — Likumprojektu izskatīšana.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Deputāti prasa balsojumu? Prasa. Svēta lieta. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 6, atturas — 17. Ar balsu vairākumu šis svētais priekšlikums pieņemts. Tādēļ sākam to skatīt.

Likumprojekts "Saeimas deputātu darbības nodrošinājuma likums"

, otrais un galīgais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 4773d. Attiecībā uz 2., 8. un 13. lapu arī dokuments nr. 4773e. Šīs lapas tiek nomainītas. Tas bija arī par iemeslu, ka mēs lūdzām atlikt likumprojekta izskatīšanu uz nedaudz vēlāku laiku.

1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja par likumprojekta nosaukumu, liekot priekšā šo likumprojektu nosaukt "Bijušo Saeimas deputātu nodrošinājuma likums". Taču komisija to nav atbalstījusi tā iemesla dēļ, ka likumprojektā ir ietvertas normas, kas attiecas ne tikai uz bijušo Saeimas deputātu nodrošinājumu, bet arī uz esošo Saeimas deputātu nodrošinājuma jautājumiem.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 1.priekšlikumu šajā likumprojektā? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Kaksītis.

2.priekšlikums no Sociālo un darba lietu komisijas — izslēgt pirmo nodaļu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 2.priekšlikumu — svītrot pirmo nodaļu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 33, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kaksītis.

Par 1.pantu ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Līdz ar to sakarā ar šo balsojumu 3. priekšlikums vairs nav apspriežams un balsojams.

4.priekšlikums no labklājības ministra Makarova kunga. Tas ir atbalstīts. Tāpat ir atbalstīts arī Bišera kunga priekšlikums — izslēgt 2.panta 2.teikumu, kas paredz, ka par katru nostrādāto Saeimas sasaukuma laiku atlagojums palielinās.

Līdzīgs priekšlikums ir arī no deputātes Seiles kundzes. Arī tas ir atbalstīts. Par šo pašu 1.pantu ir Makarova kunga 2.priekšlikums. Tas ir terminoloģijas jautājums. Tas formāli ir daļēji atbalstīts. Pēc būtības tas ir pilnīgi atbalstīts vienīgi tādēļ, ka 19.panta vietā tiek ierakstīts 14. sakarā ar to, ka likumprojektā izmainījusies pantu numerācija. Tātad vārdu "mēnešalgu" aizstāt ar vārdu "atalgojumu". Šos priekšlikumus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 1.panta redakcijai tādā variantā, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Par 2. pantu ir divi priekšlikumi. 8. priekšlikums, ko izteikusi kolēģe Seiles kundze, un 9. priekšlikums, kas ir analoģisks tam, par ko mēs nobalsojām vai piekritām iepriekš — terminoloģijas jautājums.

Seiles kundzes priekšlikuma būtība ir tāda, ka nomainīt 2. panta redakciju pret tādu, ka Saeimas priekšsēdētāja, Prezidija locekļu, Saeimas frakciju priekšsēdētāju vai vietnieku un sekretāru papildu atalgojumu nosaka Prezidijs. Komisijasprāt, pareizāk, ka tas normatīvā veidā tiek noteikts, un tikai šā iemesla dēļ Seiles kundzes priekšlikums nav atbalstīts, un mēs neuzskatījām, ka būtu korekti risināt, ka to nosaka Prezidijs, faktiski paši sev nosaka.

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu runās Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Man likās, ka labāka bija iepriekšējā kārtība, kad dažādām amatpersonām Saeimā noteica atalgojumu un papildu atalgojumu atbilstoši tam, cik liels ir budžets. Manuprāt, šajā priekšlikumā, kuru ir atbalstījusi komisija, tomēr ir pārāk liela starpība ar visiem pārējiem deputātiem vadošajiem darbiniekiem un komisiju darbiniekiem. Tāpēc es ierosinu atbalstīt manu priekšlikumu, lai turpinātos tāda kārtība, ka budžeta ietvaros var noteikt piemaksas atbildīgajām personām, kas strādā Saeimā.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es jūs ļoti aicinātu atbalstīt Annas Seiles priekšlikumu, jo savādāk 6. Saeima būs tā, kas ļaunprātīgi būs piespiedusi godīgos 7. Saeimas deputātus izdarīt šādu negodīgu soli pret Latvijas tautu kā divkāršot Saeimas priekšsēdētāja algu. Kāpēc 6. Saeimai ir jānosaka, cik lielu naudu turpmāk saņems 7. Saeimas priekšsēdētājs? Jo šādā veidā mēs šos cilvēkus it kā padarām negodīgus Latvijas tautas priekšā. Un tas patiešām ir godīgi. Saeimas priekšsēdētājs ir tāds pats deputāts kā jebkurš cits, tātad viņš saņems noteiktu algu, un tad sanāk Prezidijs kopā ar Frakciju padomi un nolemj, cik kurai amatpersonai jāpiemaksā par to, ka viņa ieņem noteiktu amatu. Un es īpaši atbalstu ceru sagaidīt no Ābiķa kunga kā no Tautas partijas tribūna jautājumā par algām un par to indeksēšanu Latvijā, ko viņš ir ļoti plaši presē paudis, ka viņš atbalstīs Seiles kundzes priekšlikumu un kategoriski šeit arī no tribīnes nostāsies pret to, ka nākamās Saeimas vadībai ir jādubulto alga, jo, manuprāt, tas ir vēl negodīgāk nekā runāt par to, ka Latvijā pie trijām kategorijām, kurām maksā personālpensijas, un šīs personālpensijas šobrīd Latvijā jau ir noteiktas policistiem, militārām personām, prokuroriem, tagad pievienosies ceturtā kategorija, ja nobalsos — deputāti, tas ir tikai sistēmas ietvaru paplašinājums, nevis kaut kāds jauns izdomājums. Es domāju, ka šinī gadījumā, ja noraida vienu, tad ir kategoriski jānostājās pret to, ka Saeimas Prezidijs tiek nolikts piespiedu kārtā no tautas paņemt vairāk, nekā varbūt viņi paši to vēlēsies. Es domāju, ka deputātam, kas ieņem kaut kādu amatu Saeimā, ir jāļauj pašam izšķirt, nevis 6. Saeimai ar varu jāuzspiež šīs nepamatoti lielās naudas summas.

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Nu par cik jūs noraidījāt komisijas priekšlikumu — vispār izslēgt nodaļu par algām, es arī jūs aicinu atbalstīt šinī gadījumā Seiles kundzes priekšlikumu. Runāsim par to, ka šis likums bija vajadzīgs sociālajām garantijām, sociālajam nodrošinājumam. Alga tomēr nepieder pie šīs kategorijas tādā izteiktā veidā. Un būtībā arī komisija uzskatīja, ka par algām šinī likumā vispār nevajadzēja runāt. Ir jābūt algas sistēmas reformai visā valstī, jāskatās ir kopā kontekstā gan deputātu, gan ministru, gan arī ierēdņu, kalpotāju un citu, teiksim, budžeta iestādē strādājošo algas, es ceru, ka nākamā Saeima to izdarīs, tādēļ arī es vēlreiz atkārtoju — komisija uzskatīja par nevajadzīgu vispār šādas nodaļas eksistenci šinī likumā, bet nu, par cik komisijas priekšlikums ir noraidīts, es jūs patiešām aicinātu ļoti atbildīgi, ļoti atbildīgi pieiet pie balsojuma un nobalsot par Seiles kundzes priekšlikumu, un lai jaunā valdība budžeta ietvaros un pēc jaunā Kārtības ruļļa arī nosaka sev algas.

Nu nevajadzētu mums jaukties iekšā vēl galīgi algu sistēmā. Tā kā aicinu nobalsot par Seiles kundzes priekšlikumu! (No zāles deputāte I.Kreituse: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, jo visu jau nosaka nauda, un priekšlaicīgi 7. Saeimai paredzēt, ka divreiz palielina algu, nezinot, kādi ienākumi un tā tālāk, nav loģiski. Un es aicinu visus deputātus pieiet ar savu sirdsapziņu un atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, kurš ir ļoti loģisks.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es kategoriski norobežojos no deputātes Kreituses izteikuma par to, ka es esmu kaut kad izteicies par Seiles kundzes priekšlikumu. Es nekad nekur nevienam par Seiles kundzes priekšlikumu neko neesmu publiski izteicies. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam.

Komisijas vārdā — Kaksīša kungs.

J.Kaksītis

(DPS). Es saprotu to deputātu bažas un arī to, ko Kuprijanovas kundze teica, tikai liela nelaime mūsu valstī ir tā, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad tika taisīta šī tā saucamā Ženēvas sistēma algu jautājumos, tā visu laiku pamazām tiek arī, ja tā var teikt, kropļota. Tad saspiežot kaut ko, tad paceļot uz augšu, un jau kuro gadu un kura valdība pie tā strādā, lai tiešām būtu šī vienotā algu sistēmu. Bet arī šodien tās nav, un arī šodien ir dažādi, ļoti dažādi... Ja mēs paskatīsimies, normatīvo aktu ir pietiekami daudz — gan par tiesnešiem, gan par citiem. Taču es to saku tikai tādēļ, lai raksturotu situāciju. Lūdzu balsojumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātes Seiles priekšlikumu — izteikt 2. pantu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 6, atturas — 15. Pieņemts. Vai varam atbalstīt, kolēģi, arī atbildīgās komisijas priekšlikumu ar numuru 9?

J.Kaksītis.

Tas nav apspriežams, jo par to jau ir nobalsots.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk.

J.Kaksītis.

4. pants. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir izslēgt 4. pantu un turpmāk mainīt pantu numerāciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot 4. likumprojekta pantu? Piekrīt. Pants svītrots.

J.Kaksītis.

Par 5. pantu ir viens priekšlikums — kolēģes Seiles priekšlikums. Un kolēģe Seile iesaka papildināt šī panta pirmo daļu ar savu priekšlikumu. Komisija to nav atbalstījusi, ja tas tiktu izdarīts, tad faktiski abas daļas vairāk vai mazāk viena otru dublētu. Tādēļ komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, un 5. ailē ir redzama komisijas atbalstītā redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta redakcijai? Pierkīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Es atvainojos, laikam jāprecizē...

Sēdes vadītājs.

Pēc jaunās numerācijas, es atvainojos, 4. panta... Tātad, kolēģi, vai piekrītat deputātes Seiles priekšlikumam ar numuru 11? Komisija to nav atbalstījusi, un vai piekrītat 4. panta, pēc jaunās numerācijas, 1. un 2. daļas redakcijām? Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

6. pants. Kolēģa Nagļa priekšlikums — aizstāt 5% ar 15%. Komisija to neatbalstīja, un nu mēs tīri matemātiski paskaitījām, ka te nav bažas par to, ka pēc jaunā likuma būtu mazāka šī summa. Šī summa nebūs mazāka, tādēļ 15% netiek atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 12. priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Kaksītis.

7. pants. 13. priekšlikums. Kolēģes Seiles priekšlikums — izslēgt šo pantu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai piekrītat komisijas atzinumam un piekrītat saglabāt 7. pantu? Seiles kundze vēlas runāt par to.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Ja tika atbalstīts mans priekšlikums, ar kuru mēs vairs nenosakām šajā likumā Prezidija priekšsēdētāja un citu Prezidija locekļu algas un arī komisijas vadītāju algas, es uzskatu, ka arī pārējās piemaksas, kas ir nepieciešamas transportlīdzekļu izdevumu segšanai, var notikt līdzšinējā kārtībā. To nosaka Saeimas Prezidijs. Es neuzskatu, ka šādai normai būtu jābūt likumā. Arī šeit var būt nianses atkarībā no Saeimas budžeta lieluma.

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Es varētu tam piekrist Seiles kundzes priekšlikumā, ja viņa būtu iesniegusi attiecīgus priekšlikumus, būtu atbalstīti attiecīgi priekšlikumi par diviem iepriekšējiem pantiem. Pēc tam, kad mēs divos iepriekšējos pantos esam par atsevišķām kompensācijām nobalsojuši, tad pēkšņi izraut vienu kompensāciju no visa tā kompensāciju cikla laukā, tas būtu nepareizi. Tad būs par vienām kompensācijām likumā, citas noteiks Prezidijs, un būs pilnīgs juceklis šajā lietā. Tāpēc es domāju, ka laikam šinī jautājumā mēs nevarētu Seiles kundzi atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es neatbalstu Seiles kundzes priekšlikumu, jo kompensācijas transporta izdevumu segšanai attiecīgie procenti ir ļoti loģiski un dabiski, kas dzīvo tuvāk Rīgai, ir mazāki izdevumi, un kas dzīvo tālāk — ir lielāki. Un es domāju, ka nevajag atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu. Jo, tā kā tur ir ierakstīts, ir ļoti loģiski, un mēs esam pārliecnājušies, ka likums strādāja un arī bija iespējams normāli saņemt kompensāciju.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi, es lūgšu jums balsojumu, tikai varu pateikt, ka šobrīd šo jautājumu risina Saeimas sekretāra parakstīti noteikumi un nekas vairāk. Bet, lūdzu, izšķirsim jautājumu balsojumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 13. — deputātes Seiles priekšlikumu — svītrot 7. pantu. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 24, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts. Pants tiek saglabāts.

J.Kaksītis

(DPS). 8. pants. Ir divi priekšlikumi — 14. un 15. Kolēģes Seiles priekšlikums ir izslēgt šo pantu. Acīmredzot tas ir ļoti saistīts ar iepriekšējo balsojumu un arī ar iepriekšējo viņas priekšlikumu, un atbildīgās komisijas priekšlikums ir papildināt vārdu "telpa" ar vārdiem "dzīvojamā telpa", lai būtu šī norma attiecināma nevis uz jebkuru telpu — biroju vai vēl kaut ko, bet tikai uz dzīvojamo telpu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par likumprojekta 7. panta pēc jaunās numerācijas redakciju? Piekrīt? Pieņemts komisijas viedoklis.

J.Kaksītis.

Par 9. pantu ir viens priekšlikums — 16. — kolēģes Seiles. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu — izslēgt 9. pantu. Un acīmredzot tas ir ļoti saistīts — gan 9., gan 10. pants. Es vairāk neko neteikšu par šiem priekšlikumiem, jo tie ir ļoti saistīti savā starpā. Tātad vispirms 16. — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Tātad, kolēģi, vai piekrītam komisijas atzinumam par 16. priekšlikumu? Piekrīt. Pants tiek saglabāts. Un par 17.? Arī piekrītat komisijas atzinumam? Paldies. Pants tiek saglabāts. 18. priekšlikums.

J.Kaksītis.

11. pants, 18. un 19. priekšlikums. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi savu priekšlikumu — izslēgt šo pantu, jo tas nu nav saistīts nekādā ziņā ar kompensācijām un atalgojumu vai ar kādiem citiem nodrošinājuma jautājumiem, tas, tieši otrādi, saistīts ar sankciju jautājumu, un tādēļ uzskatīja, ka šajā likumprojektā tam nebūtu piemērotākā vieta, tādēļ izslēdz, un, ja Saeima atbalsta šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, tad 19. priekšlikums vairs nav skatāms.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam, tas ir, priekšlikumam — svītrot 11.pantu (pēc vecās numerācijas)? Piekrīt. Paldies! Pants tiek svītrots. Līdz ar to 19.priekšlikumu neskatām.

J.Kaksītis.

Komisija nav atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumus — izslēgt otrās nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs.

Vai piekrītat komisijas atzinumam par otrās nodaļas nosaukumu? Piekrītam. Paldies!

J.Kaksītis.

13.pants. Ir trīs priekšlikumi. Deputātes Seiles priekšlikums — izslēgt šo pantu, kas ir acīmredzot kontekstā ar viņas iepriekšējiem priekšlikumiem, un 22. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — analoģisks. Un ir arī labklājības ministra Makarova priekšlikums. Kolēģi, izskatot šo priekšlikumus, atbalsta Makarova kunga priekšlikumu — izteikt 13.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Seiles kundze runās par šiem priekšlikumiem. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK). Runāšu īsi. Es uzskatu, ka deputātam tāpat kā jebkuram cilvēkam šis slimības pabalsts ir jāizmaksā pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Bet tādā redakcijā, kā ir iesniedzis Makarova kungs, man tas ir pieņemams, un es savu priekšlikumu noņemu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs nav pieteikušies. Komisijas vārdā!

J.Kaksītis

(DPS). Tā kā kolēģe Seile savu priekšlikumu noņem, es saprotu, ka atbalstāt Makarova kunga priekšlikumu. Balsojums, manuprāt, nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai prasa kāds balsojumu par komisijas akceptēto likumprojekta 11.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju? Neviens neprotestē. Piekrītam komisijas atzinumam. Paldies!

J.Kaksītis.

14.pants. Par 14.pantu ir vairāki priekšlikumi — 24., 25., 26., 27., 28. un 29.priekšlikums. Par katru nedaudz atsevišķi.

24.priekšlikums nav atbalstīts, un tas sasaucas ar komisijas un arī Saeimas jau iepriekš pieņemto lēmumu nelietot šo apzīmējumu — bijušie deputāti.

Tālāk nav atbalstīts Ilmāra Bišera priekšlikums — izteikt šo pantu par to, uz ko attiecas šis atalgojums un par kādu laika periodu.

Komisija ir atbalstījusi labklājības ministra priekšlikumu, neatbalstot Juridiskā biroja 27.priekšlikumu, kas ir analoģisks 24.priekšlikumam.

Nav atbalstīts arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izteikt 4.panta pēdējo teikumu, ka deputātam izmaksā pabalstu viena mēneša deputāta pamatalgas apmērā.

Un tāpat nav atbalstīts kolēģa Putniņa priekšlikums — šo pantu papildināt ar trešo daļu jaunā redakcijā, kas nozīmētu, ka, sākot ar 2006.gadu, tiek noteiktas kaut kādas šīs izmaksas deputātiem.

Vienu vārdu sakot, komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, un tā ir redzama šobrīd ar apzīmējumu "12.pants" 5.ailē.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Putniņa kungs runās par savu priekšlikumu. (No zāles deputāte I.Kreituse: "Putniņ, tu pats saproti, ko esi uzrakstījis?")

P.Putniņš

(LZS). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Godātie radioklausītāji un Latvijas sabiedrība! Es domāju, ka, lūk, parlamenta spožums un posts ir lemt par savām lietām. Spožums ir tas, ka ir tiesības un iespējas, un posts ir tas, ka mēs vienmēr tiksim pārprasti.

Godātie kolēģi! Man šis mans priekšlikums liekas visā šajā likumprojektā pats svarīgākais. Un proti, mūsu galvenais uzdevums ir tas, lai mēs nodrošinātu turpmākajās Saeimās, lai šeit pulcējas jauni, gudri, godīgi, politiski aktīvi juristi, ekonomisti, zinātnieki, politologi. Kā mēs to varam nodrošināt? Varbūt kādam ir vēl kāds labāks priekšlikums? Mēs zinām, ka šis ir materiāli ievirzīts laiks. Par šo problēmu es runāju jau izvērstajā rakstā laikrakstā "Diena" 16.marta numurā. Un, lūk, mans priekšlikums ietver būtību, ka, lūk, pēc astoņiem gadiem lai stājas spēkā šis nosacījums, ka, lūk, jau būs ekonomiskā krīze mums visiem aiz muguras, ka mēs būsim turīgāki, lai mēs 7.Saeimas laikā varētu, lai sabiedrība varētu uzrunāt tos politiski ieinteresētos cilvēkus nākt šeit četrus gadus nokalpot Saeimā. Šajā sakarībā es esmu runājis ar vairākiem jauniem juristiem un mēģinājis pārliecināt, kāpēc tu nenāc šeit. Bet viņš saka: "Man ir ģimene, man jānodrošina ģimene, man nekāda kapitāla nav aiz muguras, un pēc tam es būšu izsviests ārā, es būšu zaudējis savu kvalifikāciju, savu aizsākto jurista karjeru." Un tad es saku: "Bet ja gadu būs vēl kompensācijas dažādos līmeņos, izejot no algas apmēra". Un tad saka: "Jā, tad var padomāt." Un tas ir pats svarīgākais. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka pašlaik Saeima faktiski degradējas tādā nozīmē, ka pastāv iespēja šeit plūst brīvām naudām, pirkt balsis. Tas mums jālūko pārvarēt. Ja mēs neieliksim šo pamatu nākošo Saeimu darbībā, mēs nekad nepārvarēsim to postu, ko mēs pašlaik piedzīvojam, kad atsevišķi finansiālie grupējumi šeit atsūta savus priekšstāvjus, un cita daļa deputātu ir nabadzīga un faktiski pērkama. Mums jāmēģina to pārvarēt.

Cienītie kolēģi! Droši vien, ka es uz šīs tribīnes pēdējo reizi stāvu, un tāpēc es jums gribu teikt tā: "Lūk, man bieži jautā, tagad tu esi sasmēlies tādu informāciju, redzējis tādu kolorītu materiālu, tagad tu varēsi rakstīt." Es jums, kolēģi, teikšu tā, daži mani runīgi kolēģi nerada šo iespēju, bet šis ir kolorītākais materiāls, ko es abu Saeimu laikā esmu ieraudzījis, kā tiek dezorientēta faktiski sabiedrība, kā tiek nostatīta pret Saeimu, pret Saeimas kvalitāti, un faktiski tie, kas iestājas pret šo likumprojektu savā labākajā variantā, kur ietilpst arī mans priekšlikums, tie faktiski ir pret mūsu valsts šo vienīgo demokrātijas noteicēju institūciju, degradē to. Un es zinu, ka tādas intereses ir. Un tāpēc, cienītās kolēģes, godātie kolēģi, ļoti atbildīgi izturēsimies pret šo likumprojektu, un attiecībā uz pensijām tas ir ļoti pretrunīgs jautājums. To es arī esmu minētajā rakstā jau izteicis. Bet ir tā, ka arī šeit tiek maldināti cilvēki, kas nav kompetenti, un tā, piemēram, mēs zinām, ka likumprojekti visās valstīs...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas, Putniņa kungs.

P.Putniņš.

... ir pieņemti šie attiecīgie likumi, un ka, piemēram, lielajā Vācijā arī pensiju likums tā tiek risināts uz valsts budžeta rēķina. Es jūs neaicinu uz to, bet es tikai gribu atgādināt, ka būsim ļoti, ļoti uzmanīgi un atbildīgi tieši pret Saeimas jaunajām kvalitātēm, par ko mēs šeit tiešā nozīmē nesam atbildību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Par šo pantu es neesmu iesniegusi nevienu priekšlikumu, bet, komentējot Putniņa kunga uzstāšanos, es gribu ar lielā krievu dzejnieka vārdiem teikt:

"Ir kritis dzejnieks godu glābdams,

Ir kritis meliem upuris".

Jo, es saprotu, ka šī priekšlikuma būtība ir tikai tāda. Prese ir tā saķengājusi tos deputātus, kuri pirmajā lasījumā balsoja par šo likumprojektu, ka viņiem nekas cits neatliek, kā ierosināt šo normu, tas ir, kompensāciju par Saeimā nostrādātajiem gadiem izmaksāt tikai ar 2006.gadu, tas ir, pēc astoņiem gadiem, kā to dara Putniņš. Es aicinu šo normu neatbalstīt un izlemt šo jautājumu tūlīt. Tad jau mēs labāk varējām, labi izlikdamies, savu godu glābdami, ierakstīt šeit ar 3000.gadu, ka mēs mainām šo likumu, un saņemt deputātu kompensācijas.

Bet es gribu izteikt savu viedokli. Es noklausījos Gredzena kunga runu pagājušajā Saeimas sēdē un uzskatu, ka viņš ļoti pamatoti runāja. Es atbalstu 26.priekšlikumu, kuru ir ieteicis labklājības ministrs Makarova kungs, un tātad viņš zina, ko dara, jo līdzekļu šādu kompensāciju izmaksām pietiek. Es atbalstu šādu priekšlikumu par kompensāciju izmaksāšanu tāpēc, ka man rokā, gatavojoties uz šodienas sēdi, ir likums "Par valsts civildienestu". Un šajā likuma 61.pantā ir teikti šādi vārdi, ka gadījumos, kad 3. līdz 1.kvalifikācijas kategorijas ierēdnis izstājas no valsts civildienesta piecus gadus pirms valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanas, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos, viņam ir tiesības, (uzmanieties, lūdzu, deputāti) ierindas ierēdnim 1. līdz 3.kategorijas uz ikmēneša pabalstu 80% apmērā no noteiktās valsts pensiju summas. Tie ir ierēdņi, tās ir viņu garantijas. Bet Saeimas deputāts, kurš pielīdzināts 1.kategorijas ierēdnim, uz šo kategoriju nav attiecināts.

Es vēl gribu pateikt arī to, ka 3. līdz 1.kvalifikācijas kategorijas ierēdnim pēc šī paša 61.pantā tiek izmaksāts pabalsts, izstājoties no darba, ja šī izstāšanās ir arī labprātīga, ne tikai kad viņu nav vēlētāji iebalsojuši, kā tas ir ar Saeimas deputātiem, viņam tiek izmaksāts pabalsts 6 mēnešu algas apmērā. Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka šis Civildienesta likums ir netaisnīgs pret Latvijas iedzīvotājiem. Civildienesta ierēdņu ir daudz, bet tie nav ne ārsti, ne skolotāji. Manuprāt arī šis likums jau sen būtu jāpārkārto, un varbūt arī tad par vienu, otru partiju balsotāju būtu bijis mazāk šajās Saeimas vēlēšanās, ja viņi netrīcētu par šīm savām garantijām, kas budžetam izmaksā milzīgas summas. Un, manuprāt, nav taisnīgi attiecīgi pret vidējām algām valstī un visu pārējo. Ja nu mēs tomēr salīdzinām ierēdni ar Saeimas deputātu, es uzskatu, ka Saeimas deputāts ir pelnījis. Mēs varam strīdēties — viena mēneša kompensāciju vai sešu mēnešu kompensāciju, jo šim pašam ierēdnim šajā ierēdņu likumā noteiktajā variantā, ir, aizejot atvaļinājumā, ikgadēja kompensācija mēnešalgas apmērā. Viņam ir 80% apmērā iespējas palielināt savu algu, ja viņa priekšnieks to grib, par ļoti smagu intelektuāli nopietnu darbu. Izrādās, šajā likumā ir rakstīts. Es necitēšu likuma pantu, jūs to visi atradīsiet šajā likumā. Un tāpēc es domāju, ka Saeimas deputāts, lai kā viņš pašlaik tiek ķengāts, ir mazu atalgojumu pelnījis. Un nav tiesību melot šeit un izskaidrot, ka visi pensionāri cietīs no tā, ka dažiem Saeimas deputātiem, kuri netiek ievēlēti nākošajā Saeimā, tiek noteikts pabalsts, kamēr viņš atrod godīgu darbu. Tiem, kuriem darbi stāv rindiņā, tiem nevajag šādu pabalstu. Bet es domāju par tiem deputātiem, kuri aiziet un kuriem jāpaliek par bezdarbnieku. Bet arī tur ir vajadzīgs laiks, lai viņš pārkvalificētos.

Tā kā vienā no pēdējiem televīzijas raidījumiem, pareizi jau teica, ka viņš var pārkvalificēties, šis Saeimas deputāts, ar savu lielisko juridiskā darba pieredzi gan par apkopēju, gan par visu pārējo. Bet vai mums to vajag? Varbūt ir jāļauj deputātam saņemt normālu atalgojumu, sameklēt normālu darbu un varbūt nākošajā Saeimā startēt vēlreiz.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es domāju, ka arī deputāti ir vienlīdzīgi ar pārējiem iedzīvotājiem. Un, ja citām darbinieku kategorijām ir paredzēts viens mēnesis, kādēļ mums vajadzētu sešus mēnešus un dažnedažādi kaut kādā veidā manipulēt, ka tas ir 7.Saeimas interesēs? Es domāju, ka iznāk tā, ka tie cilvēki, deputāti, neslēpsim, šeit sēž tādi, kuri nav mutes atvēruši un nākuši tribīnē, vai tad tas mēneša pabalsts par kaitīgu darbu, ko viņš šeit ir nogulējis? Es tomēr uzskatu, ka vajadzētu pieiet ļoti atbildīgi un nerunāt tā, kā Putniņa kungs, ka viņš domājot par Latvijas nākotni. Latvijas nākotnes labā nevajag savākt Saeimā deputātus, kuri guļ un neko nedara. Šajā gadījumā, es tomēr noraidu, ka būtu jāmaksā sešu mēnešu apmērā, bet lai paliek viena mēneša apmērā, jo mēs esam tādi paši Latvijas pilsoņi kā visi pārējie.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs!

J.Kaksītis

(DPS). Tātad, kā jau es ziņoju, nav atbalstīts priekšlikums, kuru iesniedzis Putniņa kungs. Komisija acīmredzot šo lēmumu pieņēma, vadoties galvenokārt no tā, ka tas ir pat ļoti tāls laika periods, par kuru šeit šis priekšlikums ir iesniegts.

Noklausoties debates, es saprotu, ka mums šobrīd ir nepieciešams tikai viens balsojums par Putniņa kunga priekšlikumu, ja viņš to pieprasa, ja tas netiek pieņemts, tad balsojums tālāk nav nepieciešams.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Putniņa kungs, jūs prasāt balsojumu par savu priekšlikumu? Tātad vispirms, kolēģi, balsosim par deputāta Putniņa priekšlikumu — papildināt 14.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā. Tātad balsojam par 29.priekšlikumu — deputāta Putniņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 31, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Kaksītis.

Tātad Saeima ir atbalstījusi jaunajā redakcijā 12.pantu.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai tādā gadījumā mēs varam vienoties, ka atbalstām likumprojekta 12.pantu (pēc jaunās numerācijas) tādā redakcijā, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Balsošanu prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12.panta redakciju. Tādu, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Deputāti pieprasa šo balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 3, atturas — 4. Pieņemts.

J.Kaksītis.

15.pants ir par skumīgu situāciju, proti, ja ir miris Saeimas deputāts. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt šo pantu. Arī Makarova kunga, ministra, priekšlikumu nav atbalstījusi. Bet tanī pat laikā ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, kurš liek priekšā izslēgt vārdkopu "deputātu pienākumu pildīšanas laikā". Nomainījusi apzīmējumu "apglabā" ar "apbedī". Tātad 5.ailē ir komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs.

Vai, kolēģi, piekrītat likumprojekta 13.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

16.pants. Tā ir 8.lappuse. Tādēļ lūdzu orientēties pēc papildus iesniegtā dokumenta, par kuru es jau sākumā teicu. Par šo pantu ir vairāki priekšlikumi. Labklājības ministrs Makarova kungs lūdz izslēgt šo pantu. Sociālo un darba lietu komisija lūdz mainīt vārdkopu "pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas" ar vārdkopu "sasniedzot vecumu, kādā tiek piešķirta pensija", atsaucoties uz likumu.

Faktiski analoģisks ir arī Seiles kundzes priekšlikums, nedaudz īsāks. Viņas priekšlikums ir par procentiem — 75% aizstāt ar 50%. 2. un 3.priekšlikumu — par pensijas vecuma sasniegšanu — komisija atbalstījusi. Nākošo priekšlikumu nav atbalstījusi, tāpat komisija ir atbalstījusi daļēji Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu par 16.panta pirmās daļas redakciju, bet nav atbalstījusi deputātes Seiles kundzes priekšlikumu — izslēgt panta otro daļu, kas paredz, ka personām, kuras Saeimas deputātu pienākumus pildījušas mazāk par diviem gadiem, ir tiesības uz pensiju 50% apmērā. Tāpat nav atbalstījusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — otro daļu izteikt jaunā redakcijā, kāda tā ir redzama projekta 3.ailē. Tātad komisijas atbalstītā redakcija jaunajā numerācijā 14.pantam ir likumprojekta 5.ailē.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Guntis Eniņš.

G.Eniņš

(DP, KDS, LZP). Godātie deputāti! Piedodiet, ka jāsaka — vecie, aizejošie tautas pārstāvji! Es domāju, cik labi būtu, ja tā būtu, ka katras citas organizācijas, institūcijas, arī ārpus Saeimas, kā, piemēram, "Olainfarm" vai Latvijas Zinātnieku savienība, varētu pieņemt sev lēmumu — maksāt tik un tik. Vai nu 70%, vai 90% pensijas no savām algām. Bet diemžēl viņi to nevar.

Tāpēc es gribu jums atgādināt dzīvē daudzināto patiesību. "Proti aiziet ar godu! Proti zaudēt ar godu! Proti uzvarēt ar godu! Proti dzīvot ar godu! Proti nepazaudēt godu!" Es gribu jūs lūgt, gribu mūs aicināt šodien mūsu pēdējā likumdošanas dienā, pēdējās varbūt sava darba stundās — nezaudēsim godu! Īpaši to vajadzētu ievērot tiem kolēģiem, kas vēl kādreiz domā pretendēt uz kādām tautas vēlētām vietām vai nu Rīgas domē, vai Saeimā, vai pašvaldībās.

Cilvēce kopš apgaismības laiku sākuma cīnās par augstāko mērķi, kas skan: "Viens likums, viena taisnība visiem!" Komunisti šo augsto mērķi bija sakropļojuši tādējādi, ka vienlīdzību centās realizēt, ka visiem ir jābūt vienādiem. Tas, protams, nesa sastingumu. Pilnīga vienādība ir nāve. Nē! Mums ir jābūt dažādiem, bet likumiem ir jābūt vienādiem priekš visiem. Šajā brīdī, savā pēdējā darbadienā, mēs sev gribam pieņemt citu likumu, izredzēto likumu. Šo 16.pantu var saukt par specpensiju likumu. Varbūt pieņemsim arī specslimnīcu, specapkalpošanas likumu. Bet viss tas jau mums ir bijis, un to mēs pazīstam. Ārpus Saeimas — tiem tur mazajiem cilvēkiem, kas saņem mazās algas, tiem mēs rēķinām pēc cita likuma, apmēram 40% no izpeļņas, bet sev mēs gribam rēķināt ar 75% likmi. Tāpēc jau arī es runāju un aicinu, man neatliek nekas cits, kā aicināt balsot vai nu par Makarova priekšlikumu, vai vismaz par Annas Seiles priekšlikumu.

Es nevaru piekrist arī šeit izskanējušām domām, ka tad, ja mēs sevi ļoti labi nodrošināsim, ka tad uz Saeimu nāks kvalitatīvāki, gudrāki, talantīgāki deputāti. Šo argumentu var apgāzt jau ar to faktu, ka pretendentu un partiju skaits ir milzīgs uz katru vietu. Par to, cik labi vai vāji mēs esam bijuši, ļausim to izlemt citiem. Jāļauj, manuprāt, lai to lemj 7.Saeima. Atstāsim to novērtēt citiem, bet nesmuki izskatās tas, ka mēs steidzamības kārtā cenšamies nodrošināt sevi. Tas arī izskatās. Par to es nevaru apvainoties, jo tā to uztver žurnālisti un tauta, jo mums vajadzētu būt... Es gribu aicināt jūs uz pieticību, jo pieticība ir gan latviešu tautas ticējumos, gan pasakās. Jūs zināt, kā tas ir bijis, var paņemt vienu sauju zelta un dārgumu, un tad viņš ir vinnētājs, bet, ja viņš grib vēl un vēl, viņš var pazaudēt visu. Tātad es aicinu balsot par Makarova priekšlikumu vai par Annas Seiles priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, neatkarīgais deputāts. Viena taisnība, viens likums visiem! Tūkstošiem reižu šie vārdi ir skanējuši no šīs tribīnes. Deputāti, tad kāpēc tagad jūs pataisiet sevi par lupatām, parādot savu netikumību? Es domāju, ka neviens šeit nevar teikt, ka viņš ir ļoti daudz strādājis. Lai to parāda laiks. Līdz ar to es esmu pret tādiem pensiju likumiem deputātiem, kādus jūs šeit esat izveidojuši. Es balsošu pret.

Un vēl viena pļauka mums, deputātiem, es gribu citēt vienu vēstuli, ko raksta Latvijas Republikas Saeimai Ārija Brūvere, kas ir 15 bērnu māte. Dzīvo Liepājas rajonā. Viņa raksta: "Esam Latvijas lielākā ģimene." Viņai ir 15 pašas dzemdēti bērni, un uz doto brīdi 7 bērni mācās un 2 dienē armijā. "Tā kā saņemu pensiju 31 latu 71 santīmu mēnesī un 6 bērni ir mazgadīgi, par šādu pensiju nav iespējams pašai izdzīvot, tāpēc lūdzu Latvijas Republikas Saeimu piešķirt man pensiju, lai varētu savus bērnus izglītot un pati sev nodrošināt normālus dzīves apstākļus." Viņa lūdz piešķirt pensiju kā Latvijas lielākai ģimenei, ģimenes mātei, kam vēl ir seši mazgadīgi bērni — 200 latu apmērā mēnesī, jo līdz šim viņa nav saņēmusi no valsts nekādus pabalstus, ne arī kādu citu palīdzību, tā viņa raksta un adresē vēstuli Ministru prezidentam un adresē Saeimas deputātiem. Es domāju, kamēr mums valstī nav sakārtots Pensiju likums jeb ir ļoti mazas pensijas, mēs tomēr nevaram lemt par tādām pensijām pašiem. Es domāju, ka, ja deputāti pieprasītu sev pensiju, lai būtu nodrošinājums, teiksim, minimālās algas jeb minimālās iztikas līmenī, kas ir 83 lati, tad noteikti varētu atbalstīt. Bet, ja pieprasa tik lielu nodrošinājumu, kamēr mums nav nodrošināti cilvēki visā valstī, to mēs nevaram darīt. Jāstrādā ir visiem kopā, lai strādā 7.Saeima, un var atgriezties pie tā Pensiju likuma vienmēr. Es neatbalstu.

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es galvenokārt nācu runāt tāpēc, ka man liekas, ka 75% no deputāta darba algas ir par lielu noteikt pensiju. Es izrēķināju, ka šis procents varētu būt 50%. Jo normāls cilvēks, kas nav Saeimas deputāts, saņem apmēram 40% lielu pensiju, salīdzinot ar savu darba algu. Vidēji rēķinot, ne pārāk smalki. Bet deputātam varētu pielikt 10% vairāk, un būtu 50%, bet ne jau nu 75%, kā ir paredzēts šajā likumā.

Pie tam jebkuram cilvēkam ir brīvas izvēles tiesības, kuru pensiju saņemt, vai nu deputāta pensiju, kura, pēc maniem aprēķiniem, ja nobalsotu par 50%, būtu apmēram 180 latu, un man liekas, ka tā varētu būt pietiekama, bet, ja šis deputāts deputāta pienākumu pildīšanas laikā ir, piemēram, strādājis par pasniedzēju, pildījis kaut kādus radošos darbus, par ko ir saņēmis honorārus, tad viņa pensija, protams, būs lielāka par šiem 180 latiem, kas ir 50% no deputāta darba algas, un tad viņš var izvēlēties saņemt šo savu deputāta darbības laikā nopelnīto godīgo algu. Bet 50% — es domāju, ka būtu apmierināti visi gan tie Augstākās padomes deputāti, kuri sasnieguši tagad pensijas vecumu un kuriem nebūtu šī bada maize jāpelna, kuri vairs nespēj faktiski strādāt savas tās lielās atdeves dēļ, ko viņi deva mums visai latviešu tautai Latvijas atmodas laikā.

Es uzskatu, ka mēs šiem pensijas vecuma Augstākās padomes deputātiem esam parādā, bet arī viņi būtu pilnīgi apmierināti ar šādu 50% atalgojumu, saņemot pensiju, salīdzinot ar tagadējo deputātu algu, tas ir 180 lati. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Jebkurš cilvēks uz citu cilvēku skatās, kā viņa vārdi un darbi saskan, jo savādāk iznāk tā, kā saka: "Klausieties uz maniem vārdiem, neskatieties uz maniem darbiem!" Un, ja šajā gadījumā deputāti iestājas par 75% pensiju no savas algas, un mēs zinām, ka saņem 20 un mazāk latus pensijas, kuriem nesanāk tā naudiņa, tad tā ir atklāta ņirgāšanās. Es ļoti labi varu saprast, ka par pensijām domā tie cilvēki Saeimā, kuri ir pensionāri, bet mani šokē tas, ka tādi, nu, runasvīri, sirdsapziņas cilvēki iepriekšējā reizē par tiem 6 mēnešiem, lai izmaksātu pensijas, tādi deputāti balsoja kā Ābiķis no Tautas partijas, Inkēns — "Latvijas ceļš", Jurkāns no Tautas saskaņas partijas, Leiškalns no "Latvijas ceļa", Lujāns — Tautas saskaņas partija, Prēdele, Seile, Sinka, Stašs. Un šajā gadījumā es gribu pateikt to — būsim ar kaut kādu cilvēka sirdsapziņu. Pašlaik ir tā, ka katrs cenšas vairāk saraust sev, un man šajā gadījumā ir kauns par saviem kolēģiem, tā rīkoties nevar. Tad, kad jūs braucāt, solījāt gan desmit latus pielikt pensijai, gan kaut ko citu, bet mēs skatāmies, lai būtu pilnas mūsu kabatas, un es aicinu noraidīt šo absurdo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Ja būtu iespēja uz trešo lasījumu, es piedāvātu proporcionāli maksāt pensijas — kas mazāk no tribīnes ir runājis, tam lielāku pensiju. Otrkārt, par to gulēšanu zālē, ko te šobrīd visi piesauc, viens otru ķengājot, nu, es jums pateikšu tā, labāk dažs labs guļ, nekā dažs labs uz tribīni nāk. Un pēdējais. Cienījamie kolēģi, šis ir ļoti sarežģīts pants, jūs redzat, cik ir priekšlikumu, arī ministrija ir skatījusies, jo tie ir ļoti savstarpēji saistīti, es jūs sirsnīgi aicinu šajā gadījumā neaiziet ne populismā, ne histērijā, nobalsot par Juridiskās komisijas atbalstītiem priekšlikumiem, jo tie ir saskaņoti. Kā tikai notiks viens šķērsām balsojums, cienītie, mēs varam pārtraukt šo likumprojektu. Es jums tīri profesionāli iesaku balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Es neesmu pieteicies!") Nu tad kārtējo reizi, Leiškalna kungs, jūs esat pieteicies debatēs. Ja jūs nevēlaties, tad citu arī nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs!

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Paldies Kuprijanovas kundzei par šo izskaidrojumu, un es domāju, ka jūs neviens nešaubāties par viņas kompetenci šajos jautājumos, tik tiešām es domāju, ka, ja nu reiz gribam, lai šis pants ir sakārtots un atbilstošs gan loģikai, gan sakārtots ar citiem likumiem, tad būtu atbalstāma komisijas redakcija. Un faktiski jau lielākā daļa ir atbalstīta, teiksim, Seiles kundzes tikai viens priekšlikums nav atbalstīts. Un, ja šī redakcija tiktu atbalstīta, tad būtu terminoloģijas ziņā jāattiecina, ka tā ir darba alga, nevis mēneša alga, jo jau iepriekš mēs, balsojot sākumā par kādu citu pantu, to esam nobalsojuši. Tātad komisijas vārdā es aicinu atbalstīt komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Kolēģi, vai piekrītam komisijas atzinumam par ministra Makarova priekšlikumu — svītrot 16.pantu — un pantu saglabājam? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 34.priekšlikumu — svītrot 16.pantu (pēc vecās numerācijas). Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 36, atturas — 12. Nav pieņemts.

Tālāk balsojam deputātes Seiles priekšlikumu — svītrot 16.panta otro daļu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikumu, tas ir ar numuru 39. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 28, atturas — 20. Arī šis priekšlikums nav pieņemts.

Tad, godātie kolēģi, vai varam kopumā piekrist likumprojekta 14.panta pirmās un otrās daļas redakcijai tādā variantā, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija? Atvainojiet, un trešā un ceturtā šī panta daļa, kuras ir nākamajā 9.lappusē. Arī piektā, paldies, pantam ir piecas daļas. Vai kāds prasa balsojumu? Neprasa. Paldies! 14.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa akceptētas.

J.Kaksītis.

17.pants. Par 17.pantu ir priekšlikumi no 46. līdz 51. Makarova kungs lūdz izslēgt šo pantu, ko komisija nav atbalstījusi. Tāpat nav komisija atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu, bet tas ir saistīts ar to, ka arī agrāk neatbalstīja šo apzīmējumu "bijušie deputāti". Pārējie priekšlikumi ir atbalstīti, un 17.panta redakcija ar jauno numerāciju, 15.pants, ir piektajā ailē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 15.panta (pēc jaunās numerācijas) redakcijai tādai, kādu to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis

. 18.pants. Par 18.pantu ir Makarova kunga priekšlikums — to izslēgt. Sociālo un darba lietu komisija nav atbalstījusi. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izteikt 18.pantu viņu redakcijā. Kā komisija iesaka, to atbildīgā komisija nav atbalstījusi, bet priekšlikuma trešā daļa ir daļēji iestrādāta jau 15.pantā kā ceturtā daļa. Atbildīgā komisija izteikusi 18.pantu vai pēc jaunās redakcijas 16.pantu savā redakcijā, un tas ir 5.ailē. Tāpat nav atbalstījusi komisija kolēģes Seiles priekšlikumu — izslēgt no 18.panta vārdu "apmērā". Un neatbalsta arī kolēģa Bišera priekšlikumu, kas ir 56, tātad komisijas vārdā atbalstīt šo redakciju, kas ir 16.pantā, kas ir 5.ailē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 16.panta (pēc jaunās numerācijas) pirmās un otrās daļas redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

19.pants — par deputātu pensijām, invaliditātes pensijām un sociālo nodrošināšanas fondu. Juridiskā komisija nav atbalstījusi ministra Makarova priekšlikumu to izslēgt. Daļēji ir atbalstījusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — izteikt citā redakcijā 19.pantu. Tāpat atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir 59.priekšlikums, atbildīgās komisijas izstrādāto 60.priekšlikumu, bet neatbalsta kolēģes Seiles priekšlikumu — papildināt likumprojekta 19.panta otro daļu, izņemot ar vārdiem "Saeimas deputāti". Te jaunā redakcija ir 17.pants likumprojekta 5.ailē.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 17.panta pirmās un otrās daļas redakcijām? Piekrīt. Pieņemts.

J.Kaksītis.

Nākamais ir 20.pants. Likumprojekta 13.lappuse. Lūdzu skatīt papildus iesniegto dokumentu. Tātad par 20.pantu — Saeimas deputātiem izmaksājamās kompensācijas, pabalsti. Ir vairāki priekšlikumi — 63., 64., 65., 66. un 67.priekšlikumi. Komisija nav atbalstījusi Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt šo pantu. Tāpat neatbalsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra priekšlikumu par šo pantu un neatbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, bet ir atbalstījusi kolēģes Seiles priekšlikumu, un jaunajā redakcijā 18.pants ir 5.ailē.

Sēdes vadītājs.

Tā kā deputāti... Kuprijanovas kundze, jūs runāsiet debatēs, bet divas minūtes pietiks? Nē, piecas nevar. Tad turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, turpināsim debates par apspriežamo likumprojekta pantu. Runās Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt vispār šo pantu. Jo redziet, šobrīd daudzi kritizē, ka ir speciālās pensijas, un tas ir tikai tādēļ, ka mēs likumos par nacionālo drošību, Prokuratūras likumā iejaucam galīgi nevajadzīgas frāzes par īpašām pensijām. Es jūs aicinu tāpat nejaukt likumā frāzes par nodokļiem. Priekš tam ir speciāli likumi par nodokļiem, kur viss ir atrunāts. Nevajag katrā likumā aprakstīt absolūti visu. Meža likumā ir gan pensijas, gan nodokļi, nu es nezinu, kas vēl, kaut kādi autoceļi un akcīzes. Ir jābūt kopējai nodokļu sistēmai valstī, ja apliek ar nodokli zināmas izmaksas — vai tās ir pensijas vai pabalsti, vai kompensācijas, vai tieši otrādi, ja neapliek jeb apliek uz speciāliem noteikumiem, tad tas viss ir likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tādēļ es jūs aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu un izslēgt šo pantu vispār no likuma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie deputāti, kā jūs redzat, tad komisija daļēji ir sašaurinājusi šodienas redakcijā 20. panta nosacījumus. Jūs visi dzirdējāt Kuprijanovas kundzes viedokli šajā jautājumā, es aicinu jūs izšķirties balsojumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam 63. priekšlikumu — svītrot likumprojekta 20. pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 9, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts. Pants tiek saglabāts.

Godātie kolēģi, tālāk balsosim 66. — deputātes Seiles priekšlikumu — svītrot 20. pantā vārdus. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu...

J.Kaksītis.

Komisija to ir atbalstījusi, tā kā...

Sēdes vadītājs.

Jā, atvainojos. Paldies! Tātad vai kāds vēl prasa balsojumu par pārējiem likumprojekta panta priekšlikumiem? Neprasa. Tātad varam akceptēt 18. likumprojekta pantu tādā redakcijā, kā to ir akceptējusi atbildīgā komisija. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis

. Nākošais ir 67. priekšlikums, atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir iestrādāts kā 19. pants. Salīdzinājumā ar pamatdokumentu šeit ir viens labojums, jo tehnisku iemeslu dēļ nav kolēģi pamanījuši, ka 15. pants ir...

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 19. panta redakcijai? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis.

Par pārejas noteikumiem. Tātad pirmajā lasījumā ir pieņemti pārejas noteikumi. Atbildīgā komisija ir pieņēmusi lēmumu — izslēgt pārejas noteikumus — sakarā ar to, ka jau pieņemtajā attiecīgajā šā likuma 19. pantā šie nosacījumi ir iestrādāti, tas ir pants, kuru jūs tikko akceptējāt, taču atbildīgā komisija nav atbalstījusi divus priekšlikumus, ko ir izteicis deputāts Naglis, un pirmais priekšlikums ir 71. priekšlikuma pirmais punkts, ka šā likuma 14. panta normas piemērojamas arī 6. Saeimas deputātiem. Šobrīd šis priekšlikums būtu lasāms kā 12. panta normas, piemērojamas 6. Saeimas deputātiem, jo attiecīgi mēs esam pieņēmuši likumprojektā 12. pantu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis

(DP, KDS, LZP). Tātad par 71. priekšlikumu. Es tagad, saskatot visu to, kas ir pieņemts, tātad gribētu, lai šo priekšlikumu balsotu pa daļām. Pirmā daļa būtu balsojama, otrajā daļā ir iestrādāts, par otro daļu es neuzturu balsojumu, galvenais ir par pirmo daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs.

J.Kaksītis

(DPS). Nav nekāda pamata iebilst Nagļa kunga lūgumam, jo šis priekšlikums tiešām arī sastāv no divām daļām, pietiekami atšķirīgām. Varbūt ka vienīgi varētu pārmest tehniski, ka mēs to tā neesam noformulējuši. Tātad, lūdzu, izšķirsimies balsojumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt, ka mēs balsojam deputāta Nagļa priekšlikumu pa daļām? Te iebildumu nav. Piekrīt. Vai ir vajadzība balsot par deputāta Nagļa priekšlikuma pirmo daļu un par otro daļu atsevišķi?

J.Kaksītis.

Kolēģi, balsot ir nepieciešams. Atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Jā, tādēļ, godātie kolēģi, balsojam deputāta Nagļa priekšlikuma pirmo daļu — izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā. Pirmais — šā likuma 14. panta normas piemērojamas... un tālāk kā tekstā.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam šo priekšlikuma daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 4, atturas — 5. Pieņemts. Un otro daļu. Teksts jums ir redzams. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu.

J.Kaksītis

. Es atvainojos, Čepāņa kungs, otrā daļa nav jābalso, tā ir iestrādāta 19. pantā.

Sēdes vadītājs.

Vai piekrītat? Paldies! Pieņemts.

J.Kaksītis

. Tālāk ir pārejas noteikumi... par likuma spēkā stāšanos. Izskatot Juridiskā biroja priekšlikumu, deputāta Nagļa priekšlikumu un Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, atbildīgā komisija ir to pirmo — Juridiskā biroja priekšlikumu — atbalstījusi, otro — deputāta Nagļa — un trešo — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu — nav atbalstījusi. Bet, kolēģi, lai mums nebūtu nekādu pārpratumu, pirms es vēl tālāk runāju par šiem pantiem, es gribu, lai stenogrammā parādās tāds ieraksts, ka, atbalstot Nagļa kunga pirmo priekšlikumu, attiecināms tas ir uz 12. pantu. Tas ir precizēšanai stenogrammā. Jo šis precizējums parādīsies arī tālāk, runājot par 74. priekšlikumu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, nu jau varētu teikt — daļēji, bet pēc būtības faktiski visu Juridiskā biroja priekšlikumu, ka likums stājas spēkā ar 1999. gada 1. janvāri, bet likuma 12. un 15. pants — vienlaicīgi ar valsts 1999. gada budžeta likuma spēkā stāšanos. Šie apsvērumi ir sekojoši, kādēļ mēs nepieņēmām nākamā dienā pēc izsludināšanas vai kādu citu laiku periodu, šie apsvērumi ir sekojoši, ka tas, protams, prasīs budžeta līdzekļus, un gads jau tuvojas gada nogalei, un tie budžeta līdzekļi būtu tad atvēlami pēc tam, kad šajā pašā telpā tiks nobalsots 1999. gada budžets. Tādēļ arī komisija lūdz, un es komisijas lūgumu izpildu šeit, Saeimā, atbalstīt šo redakciju pārejas noteikumiem, kādi ir 5. ailē.

Sēdes vadītājs.

Runās Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Man liekas tomēr, ka loģiski, ja mēs, Saeima, ar balsu vairākumu atbalstītu deputāta Nagļa priekšlikumu — 71. priekšlikumu, tad loģiski arī būtu jābalso 75. priekšlikums, un es aicinātu par to balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kaksīša kungs.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj, es drusku atvainojos, es īsti nevarēju saprast loģiku Pēterkopa kunga teiktajā. Bet nu...

Sēdes vadītājs.

Pēterkopa kungs...

J.Kaksītis

. Es domāju, ka Nagļa kunga 75. priekšlikums un iepriekš nobalsotais par attiecināšanu uz 6. Saeimas deputātiem nu nav savstarpēji kopā saistāmi. Tā ka tās ir diezgan... varētu pat teikt, diezgan atšķirīgas lietas.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

J.Kaksītis

. Bet es lūdzu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par likuma stāšanās spēkā laiku? Piekrīt. Pieņemts. Paldies!

Lūdzu zvanu, un lūdzu balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 11, atturas — 4. Likums pieņemts.

J.Kaksītis

. Paldies, cienījamie kolēģi, par darbu, ar to es arī no 6. Saeimas tribīnes atvados kā likumprojekta ziņotājs.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Ir piecu Saeimas deputātu iesniegums, lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un 28. punktu — lēmuma projekts "Par Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora J.Nagļa atbilstību ieņemamajam amatam" — izskatīt pēc 12. punkta, tas ir, pēc tā, kuru mēs tikko izskatījām. Par šo priekšlikumu — pret vai par vēlas runāt deputāts Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi, es domāju, ka mūsu galvenais uzdevums šodien būtu pieņemt atlikušos likumprojektus, kas nav izskatīti, un jautājumu par Nagļa kunga atbilstību ieņemamajam amatam atstāt 7. Saeimas izveidotajai valdībai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu priekšlikumu — izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par šo priekšlikumu un lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 36, atturas — 6. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Apsardzes darbības likums" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 4806. Apsardzes darbības likums ir sagatavots trešajam lasījumam, teikšu jums atklāti, ka mēs pie šī likuma jau strādājam pusotra, gandrīz jau divus gadus. Ir ik pa reizi gājis diezgan pasmagi, es domāju, ka beidzot ir normāla redakcija, un varbūt tad sāksim pa priekšlikumiem.

Pirmais priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs, un otrais priekšlikums — arī Saeimas Juridiskais birojs. Pirmais — sakārto jautājumus normālā secībā, otrais — ierosina izslēgt 1. panta 1. punktu. Abus šos grozījumus komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt priekšlikumam — svītrot likumprojekta 1. panta 1. punktu un izkārtot terminu skaidrojumu jums iesniegtajā secībā? Piekrīt? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva

. Nākošais priekšlikums arī ir no Saeimas Juridiskā biroja — ierosina izteikt 1. panta 4. punktu jums redzamajā redakcijā.

Savukārt 4., 5. un 6. priekšlikums — arī visi ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, redakcionāli labot esošo redakciju, un visus šos grozījumus komisija atbalstīja. Lūdzu arī jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 3., 4., 5. un 6. priekšlikumu? Līdz ar to akceptēta pirmā likumprojekta panta redakcija. Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt 1. nodaļu ar jaunu pantu jums redzamā redakcijā. Šo redakciju komisija ir mazliet pamainījusi un lūdz deputātus atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 2. panta 1. un 2. daļas redakcijai komisijas ieteiktajā variantā? Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir 9. priekšlikums no Saeimas Juridiskā biroja. To komisija atbalstīja, lai pilnveidotu 2. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir 9., 10., 11., 12., 13. un 14. priekšlikums. Pirmie pieci priekšlikumi ir no Saeimas Juridiskā biroja. Tos komisija atbalstīja, un visbeidzot Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosināja izteikt 3. panta 3. daļas 2. punktu jums redzamā redakcijā. Tātad visi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt likumprojekta 4.panta (pēc jaunās numerācijas) nosaukumam un pirmās, otrās un trešās daļas redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk Saeimas Juridiskais birojs — 15.priekšlikums — ierosina aizstāt 4. un 5.panta pirmo daļu, kā jūs redzat. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 5.panta "Speciālās atļaujas licences izsniegšanas kārtība" redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir 16.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina aizstāt 5.pantā dažus vārdus. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Tālāk ir 17. un 18.priekšlikums. Arī Saeimas Juridiskā biroja, abi šie priekšlikumi ir atbalstīti.

Un visbeidzot 5.pantā ir 19.priekšlikums no atbildīgās komisijas — papildināt 5.panta otro daļu ar jaunu vārdu. Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta atbildīgās komisijas atzinumu par 16., 17., 18., 19. un 20.priekšlikumiem. Līdz ar to akceptē 6.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir 21.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 6.panta pirmo daļu jaunā redakcijā — jūs redzat to redakciju. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nr.22 — izslēgt 8.panta pirmajā daļā vārdus "atsauc pakalpojumu sniegšanai". To komisija atbalstīja.

Tālāk ir 23.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 8.panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Arī to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 10.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva.

Tālāk ir 24.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt 9.panta vārdus "kas sniedz apsardzes pakalpojumus". Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Un 25.priekšlikums arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 9.panta 4.punktā vārdus "fizisko un juridisko". Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī akceptē likumprojekta 11.panta redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir 26.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt trešās daļas tekstu jums redzamā redakcijā. Tātad 10., 11. un 12.pants. Un visu šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 12., 13., 14. un 15.panta redakcijai. Esam akceptējuši arī 27.priekšlikumu. Skatām 28. priekšlikumu. Lūdzu! 16.pants.

K.J.Druva

. Tālāk Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt 16.panta 2.punktu jums redzamā redakcijā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 16.panta redakciju. Druvas kungs, acumirkli! Kolēģi, lūdzu savu sajūsmu vai savu sašutumu par iepriekšējo balsojumu pietaupīt starpbrīdim. Lūdzu, turpiniet, Druvas kungs!

K.J.Druva

. Tālāk ir 29.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.pantu jums redzamā redakcijā. Ir arī atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 13.pantu savā redakcijā. Pirmais ir daļēji atbalstīts, otrais priekšlikums pilnīgi atbalstīts. Jūs redzat jauno redakciju 5.ailē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 17.panta pirmās un otrās daļas redakcijai. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir 31.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina izdalīt 17.pantu atsevišķā nodaļā. Šo ierosinājumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir 32.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 16.pantu. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē likumprojekta 21.panta (pēc jaunās numerācijas) redakciju. Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir 33.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina pārcelt 19.pantu uz otro nodaļu. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk ir 34.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina izslēgt 20. un 21.pantu. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 20. un 21.pantu (pēc vecās numerācijas). Paldies, pieņemts.

K.J.Druva

. Tālāk 35.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs ierosina izteikt pārejas noteikumu 2. un 3.punktu jums redzamā redakcijā. Abus šos priekšlikumus komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta "Pārejas noteikumu" 2. un 3.punkta redakcijai. Pieņemts.

K.J.Druva

. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Atbildīgā komisija lūdz deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 2, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"" , trešais lasījums. Atbildīgās komisijas vārdā — deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4811. Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par cukuru"", trešajā lasījumā. 3.pantā mums ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt redakcionāliem precizējumiem.

J.Rāzna

. Arī 9.pantā mums ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Arī tam deputāti piekrīt.

J.Rāzna

. 1.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas par 11.pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam — 11.panta redakcijā. Paldies, pieņemts.

J.Rāzna

. 2.priekšlikums ir deputāta Bāna par 12.pantu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Runās deputāts Vents Balodis. (No zāles deputāts V.Balodis: "Es atvainojos — par nākošo!".)

J.Rāzna

. Nerunās viņš.

Sēdes vadītājs.

Nu tas kompjūterā neparādās, Baloža kungs, par kuru priekšlikumu jūs gribat runāt. Tātad akceptējam. Paldies, pieņemts.

J.Rāzna

. 3.priekšlikums ir deputāta Dilbas priekšlikums par 12.pantu, kuru komisija ir daļēji atbalstījusi un izteikusi savā komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Par šo punktu jūs vēlaties runāt. Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Tā kā šodien mēs izskatījām galīgajā, trešajā lasījumā likumprojektu "Par akcīzes nodokli" un noraidījām akcīzi cukuram, tad šie priekšlikumi, kas paredz cukura akcīzi, šajā likumā būtu noraidāmi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā, Rāznas kungs, vai vēlaties ko piebilst?

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Nē, diemžēl tāda situācija šobrīd ir, un es aicinu vienkārši balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Dilbas priekšlikumu — papildināt likuma trešo nodaļu ar jaunu pantu. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un izteikusi savā priekšlikumā. Lūdzu rezultātu! Par — 14... Vai dieniņ, kolēģi! 37 deputāti tikai balso. Tā nu vēl nav bijis tik švaki.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu. Balsojam 3. — deputāta Dilbas priekšlikumu. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, izsakot savā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 16, atturas — 26. Nav pieņemts.

J.Rāzna.

4. ir deputāta Dilbas priekšlikums — papildināt likuma trešo nodaļu ar jaunu 13., 14. un 15.pantu. Komisija ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, vai piekrītat komisijas atzinumam? Jūs man, Rāznas kungs, nestāstiet! Sakiet deputātiem!

J.Rāzna.

Jā, es piekrītu šeit.

Sēdes vadītājs.

Vai piekrītat, ka mēs ejam tālāk, jo tie vairs nav balsojami.

J.Rāzna.

Praktiski tas nav balsojams, par cik mēs noraidījām akcīzes nodokli vispār.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

J.Rāzna.

5.priekšlikums ir deputāta Dilbas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu pantu šādā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi un izteikusi kā pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti tam piekrīt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Dilbas priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 16, atturas — 19. Nav pieņemts.

J.Rāzna.

6. arī ir deputāta Dilbas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu pantu. Komisija ir daļēji atbalstījusi, bet praktiski arī šis nav balsojams, jo būtībā mēs esam noraidījuši akcīzes nodokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt.

J.Rāzna.

Es aicinu balsot par likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā, kaut gan būtībā tas būtu jānoraida, jo praktiski tur nekādas normas nav iestrādātas.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 13, atturas — 20. Likums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu vienošanos, godātie kolēģi, ir 11. — likumprojekts "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" . Atbildīgās komisijas vārdā — deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4532a. Izskatām otrajā lasījumā sagatavoto likumprojektu "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās". Likumprojekts ir atzīts par steidzamu, tāpēc mēs to izskatām galīgajā lasījumā.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ierosina noteikt konkrētus datumus. Komisija to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti tam piekrīt? Piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna.

2.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums — papildināt 2.panta pirmo daļu. Komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Rāzna.

2.panta otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt, pieņemts.

J.Rāzna.

Arī trešajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē redakcionālos precizējumus. Pieņemts.

J.Rāzna.

3.priekšlikums ir deputāta Rāznas un Juridiskā biroja par 3.pantu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna.

4.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums — papildināt 3.pantu ar otro daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo priekšlikumu. Pieņemts.

J.Rāzna.

4.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Rāzna.

Arī 6.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna.

Redakcionāls precizējums ir arī 7.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti, Ozoliņa kungs, jūs vēlaties runāt? Bet kā es to varu zināt? Jūs nospiediet pogu par debatēm tad, kad jūs gribat. Tagad mēs apspriežam 7.pantu. Akceptējam 7.pantu. Pieņemts.

J.Rāzna.

5.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta pirmo daļu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Ozoliņa kungs runās par to. Lūdzu!

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamais Čepāņa kungs! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību ne par Juridiskā biroja priekšlikumu, bet tieši par 9.pantu, uz kuru attiecas šis Juridiskā biroja priekšlikums.

Mēs esam sākuši runāt par 60 gadu okupācijas seku izvērtēšanu. Un, ja mēs paskatāmies uz 9.pantu, tad tur jau mūsu Latvijas zeme ir iespējama būt par īpašumu pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tomēr okupācijas sekas vēl nav izvērtētas, un es principiāli iebilstu pret to, ka mūsu valsts zemi varētu iegādāties pastāvīgie iedzīvotāji šodien, sevišķi ja uz tās vēl ir dzīvojamās ēkas, augļu dārzi un zemes, kuras nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki. Bieži šo zemes īpašnieku vairs nav, un viņu mantinieku arī vairs nav, jo tie ir guldīti svešajās zemēs. Tāpēc es principā balsošu pret šo visu likumprojektu un arī pret šiem grozījumiem. Man nav pieņemams pašreiz šāds likums, kurā ir 9.pants, kas leģitimē okupācijas sekas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko teikt?

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Es aicinu vienkārši balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta 9.panta redakciju, kādu to ierosinājusi atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Pēdējo mūsu darba stundu, lūdzu, pēdējiem spēkiem mēģiniet vēl izturēt un nospiest attiecīgās balsošanas pogas! Vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta 9.panta redakciju komisijas ieteiktajā redakcijā. Daži var divas nospiest, daži pat vienu nevar. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 6. Pieņemts.

J.Rāzna.

9.panta otrajā daļā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Rāzna.

6. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums par 9.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna.

7.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 9.panta trešo daļu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna.

8., 9. un 10.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums par 10.pantu, kurus komisija ir atbalstījusi un iestrādājusi savā 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt likumprojekta 10.panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna.

12.priekšlikums ir deputātes Seiles priekšlikums — izslēgt 13.pantā vienu daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt likumprojekta 13.panta redakcijai. Pieņemts.

J.Rāzna.

15.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Pieņemts.

J.Rāzna.

Redakcionāls precizējums ir arī 16.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna.

13.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 16.panta 3.punktu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

J.Rāzna.

14.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 18.pantu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

J.Rāzna.

15.priekšlikums ir deputāta Rāznas priekšlikums. Komisija atbalstījusi daļēji un iestrādājusi savā komisijas 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Runāt vēlas deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis

(DP, KDS, LZP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šis Rāznas priekšlikums, kas ir ar nr. 15 — 18.pantu izteikt šādā redakcijā, pirmā daļa ir pieņemama, bet es gribu vērst jūsu uzmanību uz otro daļu. Tas ir: "Ja pie dalītām īpašuma attiecībām, noslēdzot zemes nomas līgumu, puses nevar savstarpēji vienoties, tad zemes nomas maksa nosakāma līdz 7% no zemes kadastrālās vērtības gadā, izņemot tos gadījumus, kad zemes nomas maksa noteikta citos likumdošanas aktos." Kāpēc būtu jāpievēršas šinī gadījumā tieši šiem procentiem? Jo uz šodienu nav iestrādātas normas tādos strīdus jautājumos par šiem procentiem. Ļoti daudz ir bijis zvanu no citām pilsētām, kur cilvēki ir neizpratnē. Ja ir gadījumi, kad vēl sociālisma laikā tika uzceltas ēkas, teiksim, kaut kāds veikals vai kaut kas uz zemes, kurai īpašnieks atradās, un viņš šodien piedzen no šī veikala vai kāda nepamatoti augstus procentus, kurus viņi nav spējīgi samaksāt. Tāpēc obligāti ir jāpievērš uzmanība un jābūt ir noteiktiem procentiem. Jāpieņem likums ar noteiktiem griestiem. Šinī gadījumā, teiksim, ja 7%, tad tas ir pilnīgi pieņemams, jo varētu tādā veidā arī atbalstīt šo likumu.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Jo bieži vien ir gadījumi, kad šos jautājumus izskata tiesā, un tiesa atkal saka — nav nekādi noteikti griesti šajā procentu ziņā. Līdz ar to nevar pat vienoties, vai nu 2%, vai 7%, ir pat gadījumi, kad 20% un vairāk procentu. Iedomājieties, ja kaut kur 1000 kvadrātmetru liels zemes gabals ir un plēš tik lielus procentus, tik augstus procentus ņem, ka cilvēks nav spējīgs samaksāt, un īstenībā iznāk, ka par 1000 kvadrātmetriem, es zinu, vienā otrā pilsētā, ka par 1000 kvadrātmetriem par 130 — 140 latiem, katru mēnesi tādu summu maksā. Tā ka šinī gadījumā noteikti ir vajadzīgs.

Un, ja mēs domājam, kā tālāk ir atbalstīts, ka šos jautājumus izskatīs Centrālā zemes komisija, es domāju, ka tas nav pamatoti, un to arī nevarētu atbalstīt. Jo es pats strādāju Centrālajā zemes komisijā un zinu, ka ir daudz tādu jautājumu, pie kuriem nopietnāk ir jāstrādā. Un, ja tagad kaut kur kādi strīdus jautājumi būs jāizskata par dažiem procentiem, tad šinī gadījumā tas nav pieņemams. Es domāju, ka pilnīgi loģisks ir Rāznas priekšlikums, un es lūdzu atbalstīt, jo vienreiz ir jāpieņem tādi likumi, kurā ir izteiktas normas. Teiksim, šinī gadījumā šie 7%. Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu un balsot pozitīvi!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Mēs pieņemam likumus lielā steigā, tādēļ es piedodu Nagļa kungam, ka viņš līdz galam nebija izpratis šā priekšlikuma būtību, jo komisija jau nav atbalstījusi 15. — Rāznas kunga — priekšlikumu visā pilnībā.

Atbildīgā komisija Rāznas kunga priekšlikumu ir pārveidojusi savā 16.priekšlikumā, kur ir pateikusi, ka strīdus gadījumos, ja ēka pieder vienai personai, bet zeme citai, izskata Centrālā zemes komisija, un šeit nav šajā atbildīgās komisijas atbalstītajā priekšlikumā vairs noteikti nekādi procenti. To izvērtē šī strīdus komisija, šī Centrālā zemes komisija, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tāpēc es aicinu visus atbalstīt 16.priekšlikumu — atbildīgās komisijas priekšlikumu, un tad viss būs kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā, Rāznas kungs, vai vēlaties kaut ko teikt?

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Es domāju, šeit jau izkanēja... Tātad tiešām šī 15.priekšlikuma otrā daļa vienkārši paredz, ka arī pilsētās tiek noteikti nomas griesti, un tie ir 7%, lai cilvēkiem nav jānāk uz Centrālo zemes komisiju un tiesu. Šeit vienkārši ir vajadzīgs deputātu balsojums. Vai nu mēs atstājam, kā tagad, teiksim, ir pašlaik, ka jautājumu izlemj tiesā, tad nāks klāt vēl Centrālā zemes komisija, vai arī likumā, kur pārejas periodā, kurā beidzas zemes reforma, nosakām šos 7%. Es lūdzu balsot vienkārši!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu nr. 15. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 6, atturas — 19. Jāpārbalso! Godātie kolēģi! Lūdzu izdarīt savu izvēli par labu vai par sliktu 15.priekšlikumam! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Atkārtoti balsosim par 15.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 15, atturas — 30. Nav pieņemts.

J.Rāzna.

16.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 18.pantu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu par 16.priekšlikumu. Pieņemts.

J.Rāzna.

17.priekšlikums — deputāta Rāznas priekšlikums — par likumprojekta pārejas noteikumiem, un 18.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — par pārejas noteikumiem. Deputāta Rāznas priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atzinumam par 17. un 18.priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

J.Rāzna.

Līdz ar to mēs likumprojektu esam izskatījuši otrajā lasījumā. Es lūdzu balsot kopumā par likumprojekta pieņemšanu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 3. Likums pieņemts.

J.Rāzna.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ir divi iesniegumi. Deputāts Jirgens raksta Prezidijam, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 135.pantu — ierosina noteikt, ka 27.darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Izteikt neuzticību aizsardzības ministram Jundzim" pēc būtības nav apspriežams Saeimā.

Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, kas ir šajā sakarībā noticis, kādu lēmumu ir pieņēmis Ministru prezidents, ierosinu piekrist. Vai nav iebildumu? Paldies! Svītrojam to. Un vēl ir piecu deputātu, sešu deputātu parakstīts priekšlikums. "Lūdzu patstāvīgo priekšlikumu "Deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā"" izskatīt pēc likumprojekta "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās".

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu!

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par sešu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 10, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts. Izskatām tagad 36.darba kārtības jautājumu — "Deklarācija par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā"", dokumenta nr. 4744. Kas ir ziņotājs par šo lēmuma projektu? Jānis Mauliņš. Lūdzu!

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Šis mūsu lēmums būs mūsu nostāja par mūsu karavīriem, kuri cīnījās tiešām par Latvijas neatkarību un pret to neganto ienaidnieku, kas mums bija uzbrucis 1940.gadā. Patiesība ir pateikta par to, kā tiek pasaulē novērtēti leģionāri 1946.gadā un vēlākajos gados no sabiedrotajiem Rietumos. Bet līdz šim ir bijusi dezinformācija par leģionāriem, un šo dezinformācijas upuru skaitā bija arī mūsu prezidents Ulmanis, Vācijas kanclers Helmuts Kols, kā arī mūsu lielās kaimiņvalsts prezidents Boriss Jeļcins. Lai novērstu šo dezinformāciju, lūdzu nobalsosim par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deklarāciju. Deklarācijas teksts jums ir izdalīts. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 8, atturas — 3. Deklarācijas teksts ir pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarba likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns. Leiškalna kungs nav kompetents runāt ciltsdarbu jautājumos, bet ir kompetents runāt Guntars Grīnblats.

G.Grīnblats

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es neatsakos no šī jautājuma apspriešanas, un dokuments ir nr.4711 — "Grozījumi Ciltsdarba likumā" pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iepazinās ar likumprojektu "Grozījumi Ciltsdarba likumā". Šie grozījumi novērš pretrunas būtībā ar likumu par atbilstības novērtēšanu, un ir redakcionālas dabas grozījumi. Komisija konceptuāli atbalsta šos grozījumus un lūdzam Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Acīmredzot noteikt termiņus otrajam lasījumam vairs nav loģiski, tas būs jau 7.Saeimas kompetencē.

Godātie kolēģi, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns lūdz lēmuma projekta "Par Saeimas Parlamantārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai gala ziņojumu" izskatīšanu tūdaļ pēc kārtējā likumprojekta izskatīšanas, jo pretējā gadījumā tā izskatīšana 7.Saeimā praktiski būs neiespējama. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 30, atturas — 15. Jābalso vēl vienu reizi. Vēlreiz lūdzu zvanu. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 14, atturas — 20. Priekšlikums ir pieņemts. Un izskatām 35.darba kārtības jautājumu, komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es speciāli lūdzu jūs, deputāti, izskatīt šo lēmumu, jo patiešām tā ir 6.Saeimas kompetence, komisija strādājusi gandrīz divus gadus. Jums ir priekšā šis gala ziņojums, un es, lai nekavētu laiku, tuvāk nepakavēšos pie tajā izteiktajām tēzēm un atzinumiem, es ceru, ka nebūs arī īpaši garu debašu. Sakarā ar to, ka 6.Saeimas darba laiks beidzas, atlicis tikai nedaudz vairāk par pusstundu, es lūdzu apstiprināt šo Saeimas lēmumu par izmeklēšanas komisijas darbu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Dokumenta nr. 4775. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, vai tiešām mēs neatzīsim šīs komisijas darbu par pareizu? Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 15. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — "Grozījumi Zvejniecības likumā". Leiškalna kungs ir kompetents runāt par šo jautājumu.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Kas nevar vairot cilti, tas var zvejot citās ciltīs. Un tāpēc es iesaku jums paņemt dokumentu nr.4735, Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu "Grozījumi Zvejniecības likumā". Šie grozījumi ir ļoti tehniski un attiecās uz likumprojektu savstarpējo saskaņošanu, un tāpēc komisijas vārdā aicinu jūs nobalsot par likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu — noteikt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 7, atturas — 4. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Tā kā Ministru kabinets ļoti precīzi un ļoti labi ir sagatavojis šo redakciju, kas noņem pretrunas starp likumiem, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 5, atturas — 3. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

K.Leiškalns.

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ja nu jums nebūtu iebildumu un šeit tiešām ir sakārtota un tehniska lieta, aicinu jūs nobalsot uzreiz otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai nav deputātiem iebildumu? (Starpsaucieni: "Nav, nav!") Arī makšķerniekiem ne? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 6, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Kolēģi, ir vienpadsmit deputātu priekšlikums — pārtraukt 1998.gada 29.oktobra Saeimas sēdi pēc sadaļas — likumprojektu izskatīšana. Deputātu paraksti. Šo sadaļu, godātie kolēģi, mēs tikko esam sekmīgi pabeiguši. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Andrejs Požarnovs vēlas runāt, viņš pats pateiks — vai par vai pret.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Mēs šodien esam strādājuši diezgan veiksmīgi un ātri, un mēs esam par pusstundu ātrāk izskatījuši šos likumprojektus, taču mums darba kārtība nav izskatīta. Es atceros, ka mums bija vienošanās par to, ka šī Saeima strādās tik ilgi, kamēr izskatīs pilnīgi visus jautājumus. Ir vairākas atbildes uz deputātu pieprasījumiem, kuri ir rindā jau ilgāku laiku, un līdz ar to es domāju, ka nebūtu godīgi, ja mēs saīsinātu savu darba laiku par pusstundu un šos jautājumus neizskatītu. Mums ir laiks, un mēs varam turpināt strādāt. Es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis runās par.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Nu neizskatīsim šodien mūsu priekšvēlēšanu pieprasījumus, tie visi bija priekšvēlēšanu pieprasījumi, katram bija savas intereses, katram bija sava vēlme, visi mēģināja iegriezt viens otram, tagad šķirsimies draudzīgi. Bija tāda sena, laba filma, kurā krievu valodā darbojās runcis un divi pelēni, nu, tad teiksim arī ar tādu draudzīgu noskaņu un tālāk šodien sēdi neturpināsim. Esam likumprojektus izskatījuši, raženi strādājuši. Cienījamie kolēģi — par!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputātu priekšlikumu — pārtraukt šodienas sēdi. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 21, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts. (Starpsauciens: "Slaisti!")

Godātie kolēģi! Pirms sēdes slēgšanas divi paziņojumi. Viens Ventam Balodim par komisijas sēdi.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu komisijas locekļi, aicinu uz komisijas telpām uz komisijas sēdi.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, es arī ar sajūsmu uzņemu, tā kā esmu šīs komisijas loceklis, bet ir viens arī tāds lūgums un paziņojums. Lūdzu savas personīgās mantas, ja ir kādam atvilktnē, lūdzu neaizmirstiet! Lūdzu tās paņemiet!

Godātie kolēģi, tagad lūdzu reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartītēm. Un pēc reģistrācijas identifikācijas kartītes būtu vēlams par piemiņu paņemt. Māri Rudzīša kungu es lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Guntars Grīnblats, Andrejs Požarnovs, Andrejs Panteļējevs, Kārlis Leiškalns, Jānis Lagzdiņš, Jānis Bunkšs, Ēriks Zunda, Dainis Turlais, Jānis Rāzna, Ernests Jurkāns, Edgars Bāns, Andris Ameriks, Jānis Ādamsons, Imants Liepa, Kārlis Čerāns, Paulis Kļaviņš, Viesturs Gredzens, Roberts Dilba, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Latvijas Republikas 6.Saeimas 29.oktobra sēdi paziņoju par slēgtu. 6.Saeimas darba noslēguma sēde pirmdien, 2.novembrī, pulksten 12.00. Uz redzēšanos!