Iesniegumi

6. Saeimas izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai Gala ziņojums

(Saeimas dok. nr.4775)

6. Saeima 1996. gada 28. novembrī izveidoja Parlamentāro komisiju, lai noskaidrotu Radio un televīzijas padomes darbību atbilstoši Radio un televīzijas likumam un valsts un sabiedrības interesēm.

Laikā no 1996. gada 28. novembra līdz 1998. gada aprīlim notikušas 27 komisijas sēdes.

Komisija noklausījās šādus cilvēkus:

1. Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju O.Rubeni — 5 reizes

2. Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietnieku R.Tjarvi — 2 reizes

3. Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru O.Pulku — 2 reizes

4. Latvijas Radio ģenerāldirektoru Dz.Kolātu — 2 reizes

5. Radio un televīzijas padomes locekli A.Berķi

6. Radio un televīzijas padomes locekli H.Staltu

7. Radio un televīzijas padomes locekli J.Putriņu

8. Radio un televīzijas padomes locekli R.Pussaru

9. Radio un televīzijas padomes locekli G.Līdaku

10. Radio un televīzijas centra ģenerāldirektoru M.Pauderu

11. Latvijas televīzijas programmu direktori D.Ostrovsku

12. Latvijas televīzijas ģenerāldirektora 1. vietnieku A.Ginteru

13. Latvijas Radio programmu direktori D.Juškevicu

14. Latvijas televīzijas ģenerāldirektora vietnieku D.Bērtuli

15. Kabeļtelevīzijas asociācijas pārstāvjus A.Jakubovski, A.Krasovski, A.Haheļevu

16. IGE televīzijas ģenerāldirektoru V.Giltaičuku

17. Iepriekšējās Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju Z.Skujiņu

18. Iepriekšējās Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja vietnieku K.Vahšteinu

19. "Vecais ratiņš" veidotāju TV V.Lazo

20. Pārraides "Deviņdesmitie" veidotāju J.Domburu

21. Valsts kontroles priekšsēdētāju R.Černaju

22. Monopoldarbības uzraudzības komitejas priekšsēdētāju I.Rudušu

23. Radio un televīzijas padomes padomnieku tehniskajos jautājumos G.Krūmiņu

Izmeklēšanas procesā ir mainījies komisijas vadītājs. J.Celmiņa vietā par komisijas priekšsēdētāju ievēlēts P.Tabūns. Komisija lūdza Valsts kontroli izvērtēt Radio un televīzijas padomes, kā arī Latvijas Televīzijas finansiālo darbību.

Izvērtējot Radio un televīzijas padomes finansiālo darbību 1995.–96. gados Valsts kontrole konstatēja, ka nav ievēroti Ministru kabineta 375. noteikumu 33. panta nosacījumi par speciālā budžeta kontu atvēršanu katram speciālā budžeta ieņēmumu veidam atsevišķi. Tā kancelejas nodevas un maksa par apraides laiku tiek ieskaitītas vienā speciālā budžeta līdzekļu kontā.

Atskaites formā Nr.4–VSA 1995. un 1996.g. nav atspoguļoti bilancē rādītāji par apdrošinātāja parāda atlikumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādu. Ir nepilnības kases dokumentos un algu un maksājumu sarakstos. Konstatētas nepilnības materiālo vērtību uzskaitē un to izlietojumā. Nav ievēroti norādījumi par inventarizācijām, noteikumi Nr.60 par automašīnu iegādi. 1995.–1996. gadā faktiskajos izdevumos pēc nepilnīgi noformētiem dokumentiem uzskaitīti Ls 2987.00. Par remontdarbiem samaksāts 1996. gadā Ls 5368,89 vairāk nekā paredzēts līgumos. Dažiem sekretariāta un apkalpojošā personāla darbiniekiem noteiktas palielinātas amatalgas, kā rezultātā, ņemot vērā nodokļu maksājumus, valsts pamatbudžetā radīti zaudējumi Ls 528.06.

Revīzija SIA "Valsts televīzija"

1996. gadā VB SIA "Latvijas Televīzija" pašu ieņēmumu kopējā neto apgrozījumā bija 39%, tai skaitā ieņēmumi no reklāmu raidlaika pārdošanas — 28%. Reklāmu bāzes cenas atlaides un pielietošanas nosacījumus saskaņā ar statūtiem sabiedrība nosaka patstāvīgi. Šo dokumentu apstiprina TV ģenerāldirektors. Nosacījumos paredzēts pielietot diferencētas atlaides no 10% līdz 30% atkarībā no pasūtītā raidlaika apjoma. Valsts kontrole atklāja atlaižu piemērošanas kārtības pārkāpumus. Reklāmas aģentūrai SIA "Silikons", norēķinoties bartera veidā par iegādātiem pamatlīdzekļiem (televīzijas tehnika — Ls 126,6 tūkst.; "Volvo" — Ls 850; GLT — Ls 14,4 tūkst.; "Audi A4" — Ls 11,9 tūkst.; "Renault" — Ls 6,5 tūkst.) uz salīdzinoši mazu reklāmu raidlaiku piešķirtas nepamatoti augstas atlaides (no 35% līdz 60%). Šādi īpaši izņēmumi, kas saistīti ar bartera darījumiem, apstiprinātajā reklāmu raidlaika izcenojuma dokumentā nav paredzēti. Patvarīga atlaižu piemērošana slēpj sevī grūti konstatējamas finansu manipulācijas, ko, protams, nespēja konstatēt arī Valsts kontrole. Tas ir viens no rupjākajiem pārkāpumiem "Latvijas Televīzijas" finansu darbībā.

Pārbaudāmajā periodā noslēgts līgums ar Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banku par kredīta USD 898 tūkst. (Ls 495,4 tūkst.) piešķiršanu uz 8 gadiem zemes stacijas būvei Eirovīzijas tīklā paplašināšanas projekta ietvaros. Šī kredīta apmaksu garantējusi Eiropas raidorganizāciju asociācija.

Papildus tam SIA "Latvijas Televīzija" 1996. gadā noslēgusi līzinga līgumu par televīzijas tehnikas iegādi no firmas "Sony" DEM 7347,4 tūkst. vērtībā, t.sk. līzinga % — DEM 2205,6 tūkst. (pārrēķinot pēc LB kursa uz līguma slēgšanas dienu Ls 2630,4 tūkst. vērtībā). Līzinga līgumā, kurš jāizmaksā piecu gadu laikā, norādīts, ka tā atmaksa garantēta ar SIA "Latvijas Televīzija" aktīviem.

Tātad kopumā SIA "Latvijas Televīzija" 1996. gadā uzņēmusies kredītsaistības Ls 3125,8 tūkst., neskatoties uz to, ka sabiedrība nav spējusi nodrošināt rezervju izveidošanu, ko varētu novirzīt tās attīstībai, tai skaitā pamatlīdzekļu papildināšanai.

Peļņas un zaudējumu aprēķina rezultāti liecina, ka VB SIA "Latvijas Televīzija", lai gan 1996.gadā ir palielinājusi neto apgrozījumu, tomēr pārskata gadu beigusi ar zaudējumiem.

Tas liecina par to, ka SIA "Latvijas Televīzija" finansiālā situācija ir saspringta, ka tās vadībai nepieciešams izstrādāt konkrētu, pamatotu rīcības programmu, kas nodrošinātu līdzekļu uzkrāšanu kredītsaistību dzēšanai, lai nepieļautu pakāpenisku pašu kapitāla samazināšanos.

Iepazinusies ar šiem valsts kontroles pārbaudes rezultātiem un Valsts kontroliera R.Černaja paskaidrojumiem, komisija lūdza papildu ziņas par SIA "Latvijas Televīzija" darbību reklāmu pakalpojumos, telpu īrē, automašīnu iegādē, izdevumiem vasaras olimpisko spēļu "Atlanta–96" raidīšanas un pārējos izdevumos, ziņas par zaudējumiem 1996.g. 28.decembrī notikušo ūdens plūdu Jaungada koncerta gatavošanas gaitā.

Papildu ziņojumā Valsts kontrole atkārtoti atzīmēja pārkāpumus reklāmas atlaižu piemērošanā, slēdzot līgumus ar SIA "Silikons".

Lūk, VB SIA "Latvijas Televīzija" un SIA "Silikons" noslēgto sadarbības līgumu saraksts uz 01.01.1997.g.

1.tabula

Līguma nr. Bartera priekšmets Priekšmeta Izmantojamais Atlaides saskaņā 1996.gadā TV parāds

un datums cena (Ls) reklāmas laiks ar līgumu izmantotais SIA "Silikons"

bāzes cenās reklāmas laiks (Ls)

R-29 08.04.96. Automašīna "Volvo-850 GTL" 14 403,57 28 807,14 50% 28 160,52 646,52

R-35 19.04.96. Televīzijas tehnika 62 283,00 124 566,00 50% 80 662,81 43 903,19

R-50 17.05.96. Videotehnika 13 090,00 26 180,00 50% – 26 180,00

R-51 27.05.96. Automašīna "Volvo-850 T-5" 18 900,00 37 800,00 50% – 37 800,00

R-61 20.06.96. Automašīna "Renault 12-TSW" 6511,50 13 023,00 50% – 13 023,00

D-176 10.07.96. Videografisku elementu

izmantošana datortehnikā 46 875,00 75 000,00 60% – 75 000,00

R-49 30.05.96. Datortehnikas piegāde 4323,00 6650,77 35% – 6650,77

R-52 27.05.96. Automašīna "Audi A4" 11 934,00 23 868,22 50% – 23 868,22

Kopā 161 445,07 335 895,13 108 823,33 227 071,70

Šādus barterdarījumus, pamatojoties uz Valsts kontroles datiem, komisija atzīst par neekonomiskiem, to veikšana nav attaisnojama.

Komisija uzskata, ka SIA "Latvijas Televīzija" jāpārskata līgumi ar SIA "Silikons" un tie jālauž.

Telpas televīzijas kompleksā tiek iznomātas saskaņā ar noslēgtiem nedzīvojamo telpu nomas līgumiem (1996.gadā Ls 21,2 tūkst.). Pārbaudot noslēgto līgumu likumību un pareizību, novirzes netika konstatētas.

Autotransports tiek iegādāts saskaņā ar sabiedrības līgumiem starp SIA "Latvijas Televīzija" un SIA "Hansa Lising". Automašīnas iegādājusies SIA "Hansa Lising" un nodevusi tās nomā SIA "Latvijas Televīzija". Kapitāla nomas maksājumu grafikā noteikts, ka tās jāizmaksā līdz 1998.gada 30.maijam. Maksājumus, kā jau norādīts, veic SIA "Silikons".

Valsts kontrole atkārtoti uzsver, ka SIA "Latvijas Televīzija" līgumos paredz nepamatoti augstas atlaides reklāmu raidlaiku ne tikai par bartera veidā saņemtiem pamatlīdzekļiem, bet arī par garantijām — turpmākajos gados veikt maksājumus.

Darba algas un piemaksu aprēķinos un izmaksu kārtībā novirzes netika konstatētas. Noslēgti līgumi ar reklāmas sabiedrību "Labvakar" par attiecīgu informatīvu, muzikālu, izklaides raidījumu gatavošanu, lai pārraidītu Latvijas Televīzijas programmās. Televīzija pārraida šī līguma prasībām atbilstoši sagatavotus raidījumus, neprasot no producenta samaksu par raidījumu un tajos ietvertās reklāmas pārraidīšanu.

Noslēgts arī nedzīvojamo telpu nomas līgums starp SIA "Latvijas Televīzija" un SIA "Labvakar". Nekādi pārkāpumi netika konstatēti.

Vasaras olimpisko spēļu "Atlanta-96" raidīšanai un pārējiem izdevumiem tika iedalīti Ls 291 000, pārkāpumi pie izmeklēšanas netika konstatēti. Arī pārbaudot materiālus par 1996.g. 28.decembrī notikušajiem ūdens plūdiem Jaungada koncerta gatavošanas gaitā, to zaudējumu norakstīšanu un atlīdzināšanu, pārkāpumi netika konstatēti.

Komisija izvērtēja Radio un televīzijas padomes rīcību attiecībā uz apraides atļaujas nepagarināšanu televīzijas komerckanālam IGE-TV, kas faktiski arī bija iegansts Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanai.

SIA "IGE" apraides termiņš bija līdz 1996.gada 31.decembrim. Tas netika pagarināts. SIA "IGE" griezās prokuratūrā un Saeimas izmeklēšanas komisijā. Iepazīstoties ar notikušo, komisija konstatēja, ka atbilstoši Radio un televīzijas likumam "apraides atļaujas termiņam beidzoties, tā atjaunošanā pirmtiesības dodamas tai pašai organizācijai, ja tās pēdējā darbības gadā nav ar tiesas nolēmumu fiksēti šā likuma pārkāpumi" (15.pants, 8.daļa). Šādi pārkāpumi nebija fiksēti SIA "IGE" darbībā.

NRTVP ar lēmumu Nr.162 konkursu par apraides tiesību iegūšanu Rīgas 7. TV kanālā atzina par nenotikušu, paziņojot SIA "IGE", ka apraides tiesības var tikt atjaunotas tikai konkursa kārtībā, bet jauns konkurss varētu notikt ne ātrāk kā 1997.gada vasarā, jo neesot nostabilizējies reklāmas tirgus televīzijā un nav izstrādāts tehniskais projekts un zināmas tā izmaksas 7. TV kanāla raidītāja atjaunošanai.

1997.gada 7.janvārī komisija saņēma Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras lēmumu šajā jautājumā. Tajā teikts: "Nekavējoties izskatīt iesniegumu un novērst minētos likuma pārkāpumus atbilstoši Radio un televīzijas likuma noteiktajām normām." Saņemot šo lēmumu komisija uzskatīja, ka konflikts starp SIA "IGE" un Radio un televīzijas padomi risināms tiesas ceļā. SIA "IGE" prasību tiesā neiesniedza. Tiesības uz 7.kanāla izmantošanu nav dotas nevienai citai kompānijai. 7. TV kanāls tika slēgts.

Izvērtēt šo konfliktu un televīzijas tirgus attīstības procesu komisija lūdza Latvijas Republikas Monopoldarbības uzraudzības komitejai.

Monopoldarbības uzraudzības komiteja konstatēja, ka "Rīgas reģionā darbojošās raidorganizācijas ir ieguvušas tiesības izplatīt TV programmas uz 7 gadiem (izņemot SIA "Latvijas Televīzija", kurai atļauja nav terminēta). Ņemot vērā to, ka LR Radio un televīzijas likuma 15. panta 8. daļā ir noteikts, ka "apraides atļaujas atjaunošanas gadījumā pirmtiesības dodamas tai organizācijai, kas bez likuma pārkāpumiem jau iepriekš raidījusi konkrētajā kanālā, secinām, ka jaunu tirgus dalībnieku iekļaušana tirgū ir apgrūtināta un potenciālās konkurences iespējas ir nelielas".

Komiteja secina, ka LNRTVP nav būtisku iemeslu, kas tai ļautu kavēties ar jauna konkursa izsludināšanu un apraides atļaujas saņemšanu televīzijas programmu izplatīšanai 7. TV kanālā.

LNRTVP vajadzību slēgt šo TV kanālu pamato gan ar raidītāju nepieciešamo remontu, gan ar to, ka nav aizpildīts raidlaiks pārējos TV kanālos.

Komisija īpašu uzmanību pievērsa tam, kā televīzijā un radio tiek ievēroti panti, kas nosaka valodas lietošanu, reklāmas izvietošanu, aizliegumu reklamēt vardarbību un cietsirdību. Komisija uz līguma pamata pieaicināja ekspertus, kuri pusotra mēneša ilgā laika posmā vērtēja televīzijas pārraides un secinā- jumi ir šādi.

"TV Rīga". Izteikti krieviska raidstacija. Likums pārkāpts daudzos pantos. Ir dienas, kad nav neviena raidījuma latviešu valodā (1997. g. 3. novembris). Nav neviena ziņu raidījuma par Latvijas valsts politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. Toties vairākas reizes dienā ir ziņas no Krievijas. Raidījumu demonstrēšanas laiki bieži nesaskan ar norādītajiem. Liels reklāmu daudzums izmaina raidījumu laikus pat par pusstundu un vairāk. Reklāma nav sistematizēta un nav sakārtota. Reklāmas ir gan pa vienai, gan blokos, gan ar t.s. "rāmi", gan bez tā (pēkšņi parādās reklāma). Grūti izšķirt, kuri ir oriģinālraidījumi, kuri nē, jo neparādās atzīme par to, ka raidījums ir retranslēts. Gandrīz 100% skan ārzemju mūzika (krievu, Rietumeiropas, amerikāņu u.c.). "TV Rīga" būtiski jāpārkārto darbs tā, lai tas atbilstu Radio un televīzijas likumam.

Piemēri par 19. panta (valsts valoda) pārkāpumiem:

• Raidījumu programmā norādīts, ka raidījums būs latviešu valodā, bet faktiski notiek divās valodās: gan latviski, gan krieviski. Krieviskajai daļai nav nodrošināti subtitri latviešu valodā. Piemēram: 22.X "Ekspress", 23.X "Videoskice", 3.XI "Ekspress".

• Raidījumu programmā bieži nav norādīts, ka raidījums būs krieviski. Lasot raidījumu programmu, skatītājs saprot, ka raidījumam jābūt latviešu valodā, bet faktiski tas tā nav. Tas liek domāt, ka "TV Rīga" veidotāji raidījumu programmā grib radīt maldinošu priekšstatu, ka dienā ir vairāki raidījumi valsts valodā. Piemēram, 17.X 18.20. "TV Anniņa". 19.35 "Zvaigžņu lietus". 19.X 12.45 "Ceļā uz Eiropu", 16.25 "Skice", 20.50 "D.W.Europa". 20.X 18.50 "TV veikals". 21.X 10.15 un 18.50 "TV veikals". 22.X 10.15, 11.40, 17.45 "TV veikals", 19.35 "Būt skaistai". 23.X 22.20. "Videoskice". 26.X 16.25 "Skice". 2. XI 16.30 "Skice". 3.XI 18.50, 20.30 "TV veikals". 4.XI 10.20 "TV veikals". 5.XI 10.20, 12.10, 20.25 "TV veikals", 20.35 "XX.gs. burvis". Piezīme. Mēneša novērojumi rāda, ka "TV veikals" un "Skice" ir tikai krievu valodā, bet raidījumu programmā tas tiek noslēpts.

• Visi norādītie raidījumi, kuriem jānotiek vācu un angļu valodā, notiek krievu valodā. Piemēram: 16.X 19.35 "D.W.Europa" (vācu valodā). 18.X 18.30 "GWSS" (angļu valodā). 19.X 21.20 "Būt skaistai" (vācu valodā). 23.X 19.30 "GWSS" (angļu valodā). 28.X 19.30 "GWSS" (angļu valodā).

• Visas ārzemju filmas dublētas tikai krievu valodā.

• Nevienam raidījumam krievu valodā subtitru latviešu valodā nav.

• 90–95% raidījumu krievu valodā. 10–15% raidījumu latviešu valodā. Visi ziņu raidījumi 100% krievu valodā.

TV 31. kanāls un LTV–2. Abas programas (īpaši vakarstundās) ir orientētas krieviski runājošai auditorijai, jo apmēram 2/3 raidījumu ir krievu valodā. 31. kanālā dažkārt visa vakara programma ir krievu valodā.

LTV–2 tiek paziņots, ka 2. sabiedriskajā kanālā ir nacionālo minoritāšu raidījumi, taču ir tikai raidījumi krievu valodā. Mēneša laikā raidījumu minoritātēm nebija.

TV 31. kanālā, arī LTV–2 daudz vietas atvēlēts ārzemju mākslas filmām. Tajās pārsvarā ir sižeti, kur sastopama vardarbība, slepkavības, nežēlība un rupjības.

31. kanāls — 6. oktobrī:

19.55 Kriminālā informācija (krievu valodā) — daudz skatu par slepkavību;

22.00 filmā "Piedzimšana no jauna" — rādīta nežēlīga kaušanās.

31. kanāls — 8. oktobrī:

0.30 Mākslas filmā "Roka" (pēc Simenona) — daudz slepkavības ainu.

31. kanāls — 9. oktobrī:

19.25 reklāmās par filmām izvēlēti tieši slepkavību un vardarbību rādoši kadri (par filmām "Mēs cilvēki", "Ādas seja" — šausmas, asiņainas ainas, šaušana);

22.00 ASV mākslas filma "Mēs cilvēki" — sižeti pretēji nosaukumam — par cietsirdību, pilni rupjību, nežēlību, līķu.

LTV–2 — oktobrī:

Seriāls "Slepenās lietas" par vardarbību un nežēlības izpausmēm.

LTV–2 — 24. oktobrī:

22.15 Francijas mākslas filma "Mans bērns Sesila" — atkal slepkavības, vardarbība, izlaidīga dzīve.

31. kanāls — 24. oktobrī:

22.00 Mākslas filma "Atkailinātās dvēseles" — pornogrāfiski skati, vardarbība.

31.kanāls — 2. novembrī:

22.20 ASV mākslas filma "Atkritējs" (ar krievu surdotulkojumu) — it kā cilvēcības vārdā izdara slepkavības — slepkavo noziedzniekus, mafijas darboņus.

31.kanāls — 31.oktobrī:

02.00 ASV mākslas filma "Briljanta maska" (surdotulkojums latviski) — vardarbība, nežēlība, ārprāts, psihiskas nenormālības. Beigās slepkavība.

Faktiski šādas filmas ir sastopamas visos TV kanālos. Arī reklāmas ziņā šie abi kanāli neko īpaši neatšķiras no pārējiem. 31.kanālā, dažkārt arī LTV-2, reklāmā pieteikums ir latviešu valodā, bet teksts tikai krieviski (31.kanāls).

Nereti programmās nav norādes par raidījuma valodu, kas rada maldinošu ieskatu:

10.oktobris LTV-2 9.35 raidījums "Vai ārstu izsaucāt?" — norādes par valodu nav, bet raidījums izskan krieviski; 9.50 "Dzīves stils" — norādes par valodu nav, bet izskan krieviski; 10.20 "Latvijas dzelzceļš" (latviešu valodā), bet raidījums izskan krievu valodā. 31.kanālā pārsvarā no Krievijas TV–6 ņemti raidījumi.

LTV-2 bieži vakara programmās raidījumi pilnīgi ir krievu valodā.

LTV-2 — 16.oktobrī (ceturtdiena):

21.50 "Tas esi tu pats" (krievu valodā).

22.00 "Šodien ziņas" (krievu valodā).

22.10 "Šoka šovs" (krievu valodā).

31.kanāls — 19.oktobrī visa vakara programa pārsvarā krievu valodā:

17.50 "Šurumburums" (krievu valodā);

18.15 "OSP studija" (krievu valodā);

19.05 "Karjera" (krievu valodā);

20.05 "Spalvas haizivs" (krievu valodā);

21.00 "Baltās apkaklītes" (krievu valodā);

22.20 ASV mākslas filma "Netīrās dejas" (krievu valodā);

0.05 "Muzikālā pauze";

0.40 Mākslas filma "Bagātību sala" (krievu valodā).

31.kanālā raidījumi latviešu valodā (ieskaitot filmas, kas dublētas latviešu valodā) ir apmēram 40–43% nedēļā. Raidījumi tikai krievu valodā — 19–21% nedēļā. 36–40% nedēļā ir filmas svešvalodās ar subtitriem latviešu valodā (aplūkotās nedēļas 13.X — 19.X; 20.X — 26.X; 27.X — 2.XI).

Par slēpto reklāmu var uzlūkot raidījumu "TV Voyage" laikā raidītās reklāmas, kuras netiek norobežotas no raidījuma ar speciālu reklāmas "rāmīti". Reklāmā minētās firmas netika norādītas kā raidījuma sponsori.

Piemēram, 19.XI:

1) tūrisma firmas: Baltturplus, Ozolciems, Valeri, Bulta tours, Lattur. Norādītas firmu adreses, telefoni, kā arī firmu sniegtie pakalpojumi;

2) SIA "MARKO" (Wrangler džinsu oficiālais izplatītājs Latvijā);

3) raidījumā "Laimīgā ģimene" 4.XI ir iekļauta arī reklāma, kas reklamē sponsoru ražotās preces (firma "Simba" — santehnika, "Rīgas piensaimnieks", "Brokastu siers", kafejnīca "Lēdijas Harisas saldumi").

Komisija saņēma Radio un televīzijas padomes informāciju par 19.panta prasību izpildes kontroli. Tajā atzīmēts, ka "nereti latviešu valodā nav dublētas ārzemju multiplikācijas, mākslas un dokumentālās filmas, nepieciešamajos titros konstatējama zema kvalitāte — tulkojumi aplami, personāža runa nav atdalīta, izteiksme primitīva utt., valsts valodā ievadīto oriģinālraidījumu būtiskais saturs tiek veidots krievu valodā, atsevišķu raidorganizāciju programmās kopumā vēl nav ievērotas ar likumu noteiktās valodu attiecības".

Radio un televīzijas padomes informācijā atzīmēts, ka pret šādiem likuma pārkāpumiem ir vērsušās plašas skatītāju un klausītāju aprindas savās vēstulēs, telefoniski, tiešās sarunās. Padome atzīst, ka ar krievisku orientāciju (ne vien raidījuma saturā, bet arī valodas ziņā) izceļas VNA un TV Rīga. Bez vainas neesot arī LNT. Nacionālā Radio un televīzijas padome atzīmē, ka īpaša vērība veltīta vietējā radio un TV darbībai Daugavpilī.

Padome ir izveidojusi kontroles komisiju (trīs grupas), kas regulāri pārbauda LNT, VNA, TV Rīga programmas. Padome uzskata, ka vispirms jānovērš pārkāpumi lielākajās raidorganizācijās. Padome secinājusi, ka likuma 19.panta pārkāpumu cēlonis ir arī kvalitatīvu dublāžas studiju trūkums. Padome pēta šādas studijas radīšanas konkrētos apstākļus. NRTVP pauž bažas par nepamatotu svešvalodu lietošanu kabeļtelevīzijā. Turpmāk būšot nepieciešama apraides atļauja, tad arī pastāvēs iespēja kontrolēt pašu veidotās programmas.

NRTVP atzīst, ka no 26 pašreiz Latvijā strādājošajām komercradio raidorganizācijām likuma 19.pantu (raidīšanas valoda) visvairāk neievēro Radio SWH, RNR Rīga un "Alisē Plus" Daugavpilī.

Neskatoties uz to, ka "Alise Plus" veidotāji 1993.gadā iesniegtajā koncepcijā visus raidījumus apsolījusi veidot latviešu valodā, lielākoties tie notiek krievu valodā. Ir konstatēts, ka reģistrācijas žurnālos ir ierakstīts, it kā tiek ievērota pieļautā procentuālā attiecība valodu lietošanā, bet tā ir maldināšana. Tas konstatēts attiecīgās pārbaudēs. Par šādu rīcību padomes locekļi A.Berķis, I.Motivāns, R.Pussars sastādījuši aktu, "Alise Plus" raidorganizācijas vadībai uzdots līdz 1997.gada 15.aprīlim sakārtot programmu un tās uzskaiti atbilstoši likumam.

1997.gada nogalē skanējumu uzsāka raidorganizācija PIK, vai kā to pieteica raidījumos — "Radio 100" (krieviski). Šī raidstacija pilnībā raidīja krievu valodā. Izmeklēšanas komisija pieprasīja no NRTVP sniegt motivāciju tam, kādēļ parādījusies jauna raidstacija krievu valodā.

Noskaidrojās, ka raidīšanas atļauja izsniegta raidīšanai latviešu valodā. Reaģējot uz komisijas vēstuli, NRTVP apturēja šīs raidstacijas darbību uz 7 dienām. Atsākot raidīt, Radio PIK faktiski galvenokārt turpina raidīt krievu valodā. Vienīgi daži ziņu un citi raidījumi tiek pieteikti un atteikti latviski, citādi nekas būtisks nav mainījies.

Padome aizbildinās, ka likumpārkāpēju ietekmēšanai padomes rīcībā esot ļoti ierobežotas iespējas. Pēc pārkāpuma akta sastādīšanas Padome varot izteikt brīdinājumu, bet tam mazs efekts. Arī iespēja apturēt uz 7 dienām tiesības raidīt ne vienmēr esot realizējama. Vieglāk, ja raidorganizācija izmanto Radio un televīzijas centra raidītāju, problemātiskāk, ja tas ir pašvaldību pārziņā. Padome var iesniegt prasību tiesā, lai tā izlemj par raidorganizācijas turpmāko darbību vai slēgšanu, bet tik radikālu soli padome neizvēloties, jo tas būtu saistīts ar klausītāju vai skatītāju daļas protestiem. Padome uzskata, ka Saeimai jāpieņem nepieciešamie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ļautu pret likuma par Radio un televīziju pārkāpējiem pielietot stingrākus sodus.

Neizprotama ir NRTVP rīcība, reaģējot uz Parlamentārās izmeklēšanas komisijas atkārtotiem ziņojumiem un vēstulēm, kad tā aicināja ieviest kārtību alkohola reklamēšanā. 1997.gadā daudzās televīzijas un radio programmās (LTV-1, LNT, Latvijas Radio) parādījās degvīna "Bravo" reklāma, kur televīzijā fonā redzams operas nams. Par to, ka tā nepārprotami ir alkohola reklāma, šaubu nav. Tikai ar lielu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja P.Tabūna neatlaidību, vairākkārt pieprasot pārtraukt alkohola reklāmu atbilstoši likuma 21.pantam, izdevās pārtraukt šos likuma pārkāpumus (sept., okt.). Par to, ka NRTVP nav spējusi ietekmēt raidorganizācijas, lai tās nepārkāptu likuma 21.pantu, liecina tas, ka 1997.gada beigās gan vairākas televīzijas, gan radio organizācijas atjaunoja degvīna "Bravo" reklāmu. Atkal P.Tabūns pieprasīja pārtraukt alkohola reklāmu elektroniskajos masu saziņas līdzekļos un vainīgos saukt pie atbildības. Vēlreiz šāda reklāma atsākās 1998.gada februārī (LNT). Tas nozīmē vai nu to, ka NRTVP nespēj saukt pie atbildības likuma pārkāpējus, vai arī zināmu iemeslu dēļ tā nevēlas to darīt.

Runājot par reklāmas tirgus sakārtošanu, jāatzīmē, ka te tiek pieļauts ļoti daudz likuma pārkāpumu: gan reklāmas un reklāmas raidījumu saturā (21.pants), gan reklāmas izvietošanā (22.pants), slēptā reklāma (24.pants). Bieži ir pārkāpumi, kad netiek ievērots 26.pants — par sponsorēšanu, reklamējot norādītā sponsora preces vai pakalpojumus, kas ir aizliegts.

Lielus sabiedrības protestus izsauca fakts, ka ar 1997.gadu tika apgrūtināta Latvijas Radio 1. programmas uztveramība un dzirdamība.

1997.gada sākumā, mainoties pievienotās vērtības maksāšanas nosacījumiem, kā arī Latvijas Radio un TV centra — monopoluzņēmuma tarifiem, SIA "Latvijas Radio" radās t.s. iekšējais deficīts Ls 118 289 — PVN (18%) apjomā un Ls 77 880 — par apraides nodrošināšanu. Kopā Ls 196 169.

Rīgas raidītāja 945 kHz (317m) jauda tika samazināta uz 50 kw (iepriekšējo 150 kw vietā 576 kHz jeb 520,7 vilnī).

Latvijas Radio speciālisti nebija rēķinājušies, ka šī maiņa radīs krasu radio dzirdamības pasliktināšanos. Dzirdamība pasliktinājās visai krasi. Izmeklēšanas komisija, izvērtējot situāciju, aicināja uz sēdēm gan Radio, gan Televīzijas padomes (O.Rubenis), gan Latvijas Radio (Dz.Kolāts) vadību, pieprasot novērst pieļautās kļūdas un nekavējoties atjaunot radio programmu dzirdamību iepriekšējā līmenī.

Tika risinātas Radio finansiālās problēmas, iesaistot attiecīgās valsts institūcijas. Tā rezultātā no 1997.gada 28.marta Rīgas vidējo viļņu raidītājs sāka strādāt ar trīs reizes lielāku jaudu — 150 kw.

Latvijas Radio ģenerāldirektors Dz.Kolāts par nepietiekošu organizatorisko darbu stratēģisku nostādņu realizācijā no darba atbrīvoja savu 1. vietnieku A.Ginteru.

Latvijas Radio ģenerāldirektors informēja Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, ka arī šogad LVRTC tarifu maiņas dēļ (jau pēc 1998.g. budžeta pieņemšanas), Latvijas Radio budžetā izveidojies deficīts aptuveni Ls 40 000 apjomā, ko lūdz atrisināt, izdarot grozījumus 1998. gada budžeta likumā. Tas tika panākts. Izmeklēšanas laikā daudz diskusiju gan speciālistu, gan Saeimas deputātu vidū, gan sabiedrībā bijis par nacionālo pasūtījumu. Kas ir nacionālais pasūtījums, kā to veidot, kas tajā ietverams? Komisija uzskata, ka nacionālā pasūtījuma tapšana atrodas sākumposmā. Tas ir nepārtraukts process, kurā jāietver tas, kas nodrošina valsts un sabiedrības, pamatnācijas intereses. Pašlaik tas ir visai vienkāršots — sabiedriskajā TV un radio pārraidāmo programmu un raidījumu kopums, kas izklāstīts dažās apakšnodaļās. Tas, ka nacionālais pasūtījums Latvijas Televīzijā ir vāji realizēts, ir acīmredzams. Televīzijas programmu direktore D.Ostrovska tika atbrīvota no darba. Liela neapmierinātība ar nacionālā pasūtījuma realizēšanu Televīzijā sabiedrībā radās 1997.gada nogalē, īpaši Vecgada raidījumos, kuri bija vāji, neinteresanti, pat cilvēka cieņu aizskaroši (Imanta–Babīte). Radio un televīzijas padome bija spiesta izvērtēt Latvijas Televīzijas programmu kvalitāti un uzlika par pienākumu Latvijas Televīzijas vadībai izstrādāt darba uzlabošanas koncepciju.

Izmeklēšanas komisija vienā no pēdējām sēdēm vēlreiz uzklausīja NRTVP vadītāju O.Rubeni un vietnieku R.Tjarvi. Komisijas locekļi atzina, ka Latvijas Televīzijas programmas ir vājas, neatbilst nacionālajai koncepcijai, tātad sabiedrības interesēm. Komisija uzskata, ka Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors, veicot reorganizāciju Latvijas Televīzijā, nav nodrošinājis pienācīgu kadru atlasi. Programmu direkcija nespēja radīt kvalitatīvas izmaiņas programmu politikā, diemžēl direktore ilgi palika savā amatā. Radās jautājums par to, vai pareizi bija likvidēt pārraidi "Deviņdesmitie", ko veidoja J.Domburs. Komisija to vērtē kā nespēju atrast kompromisu starp vadību un jaunu, perspektīvu žurnālistu, kas Latvijas Televīzijai dotu tikai pozitīvu rezultātu. Līdzīgi vērtējama arī iecienītā raidījuma "Vecais ratiņš" likvidēšana, ko veidoja žurnāliste V.Lazo. Šīs nesaskaņas žurnālistu un vadības starpā, kuras izskatītas pat tiesā (J.Domburs), liecina par to, ka Latvijas Televīzija vāji strādā ar kadriem. Apšaubāma ir bijusi daudzu citu žurnālistu atbrīvošana no darba dažādos reorganizācijas posmos. Nepilnīga bijusi O.Pulka kontrole pār savu padoto, struktūrvienību vadītāju darbu. Par to liecina arī tas, ka no darba nācās atbrīvot ģenerāldirektora vietnieku D.Bērtuli, kurš, piemēram, izdeva rīkojumu neuzskaitīt televīzijā pārraidītās reklāmas. Komisija to vērtē kā nepieļaujamu.

Latvijas Televīzija atšķirībā no Latvijas Radio neveido pārraides, kas atainotu patiesus centienus veidot nacionālu, neatkarīgu valsti, latvisku Latviju, pamatnācijas — latviešu izdzīvošanu, valsts pilsoņu patriotismu. Komisija ir neizpratnē par īpaša statusa piešķiršanu televīzijā un arī radio tādam žurnālistam, kāds ir K.Streips. Būdams labs profesionālis, viņš ir tipisks kosmopolīts, kurš nacionālas valsts tapšanas procesā skatītājus un klausītājus orientē visai apšaubāmā virzienā. Tas, ka viņš ir amerikāņu žurnālistikas skolas pārstāvis, atzīst arī O.Pulks. Par vāju kultūrpolitiku Latvijas Televīzijā liecina daudzsēriju TV seriāla "Dzīvoklis" parādīšanās televīzijas ekrānos. Iestudēt un rādīt skatītājiem tik vāju, degradācijas kultūras idejas paudošu darbu ir neattaisnojami. Bet tā ir nacionālā pasūtījuma daļa, par ko tiek tērēti budžeta līdzekļi. Saprotama ir Latvijas Televīzijas vadības aizbildināšanās ar līdzekļu trūkumu labu programmu veidošanā, bet tādā gadījumā jo vairāk neizprotama ir šo līdzekļu šķērdēšana pelēcīgu un vāju pārraižu tapšanā. Diskutējama ir dažādu ārzemju filmu — seriālu demonstrēšana.

Televīzijas speciālisti apgalvo, ka šodienas apstākļos "Latvijas Televīzija" reklāmas varētu veidot pati, nevis slēgt līgumus ar reklāmas aģentūrām. Tas TV ļautu iegūt daudz lielākus līdzekļus gan pārraižu veidošanai, gan tehniskās bāzes uzlabošanai. Tagad Latvijā taču šādu speciālistu netrūkst. Diemžēl šādas iespējas netiek pat apsvērtas.

Komisija apšauba arī izkārtošanas politiku TV programmā. Piemēram, kāpēc lauku ļaužu populārais raidījums "Savai zemītei" pēkšņi no ierastās vietas sestdienās tiek pārcelts sliktākā laikā? Tā vietā rādot "Labvakar" raidījumu. Izbrīnu rada arī "Vakara pasaciņas" laiks (17.00—18.00). Vai nav par agru bērniem iet gulēt? Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors 1996.gada augustā, kad televīzijas ekrānos bija gaidāma LNT parādīšanās, apgalvoja, ka "sākot ar septembri, abas LTV programmas būšot tik interesantas un piesātinātas kā vēl nekad agrāk". Komisija diemžēl konstatē, ka tas nav noticis. Pelēcīga, nevarīga ir gan Latvijas Televīzijas 1.programma, gan "nīkuļo" LTV 2.programma. Latvijas Televīzija šodien jūtami zaudē privāttelevīzijai LNT, kuras skatītāju loks ir krietni lielāks (salīdzinoši Latvijas Radio ir pārliecinošs līderis raidstaciju vidū Latvijā).

Latvijas Televīzijā trūkst patiesi spilgtu, analītisku raidījumu, kas izgaismotu valsts attīstību no ekonomiskā, politiskā, starptautiskā aspekta. Nav politisko partiju programmu un darbības analīzes atbilstoši valsts un pilsoņu, nācijas interesēm. Saeimas vēlēšanu starplaikā, arī tuvojoties vēlēšanām, nav tādas analīzes, kas pilsoņiem ļautu objektīvi vērtēt un orientēties partiju atšķirībās. Īpaša problēma ir attiecīgu partiju ietekme uz raidstacijām. Tas būtu īpašas izpētes vērts, diemžēl tik niansētai (kaut būtiskai) izpētei komisijai trūka iespēju.

Veidojot Radio un televīzijas likumu, bija daudz strīdu par abonentmaksu ieviešanu. Šobrīd šī problēma atkal tiek aktualizēta. Abonentmaksu aizstāvji mēģina pierādīt, ka, tās ieviešot, TV un radio būšot pilnīgāka neatkarība, ka tā iedzīvotāji varēšot prasīt pēc to interesējošām programmām, ka varēšot sabiedriskā TV un radio atteikties no reklāmas.

Problēma vēl ir diskusiju līmenī, un to pēta un pētīs Radio un televīzijas padome. Komisija piekrīt tam, ka šī problēma prasa sīkākus pētījumus. Ko iegūs sabiedriskā TV un Radio, ko iegūs sabiedrība, valsts, būtiski ir prognozējamie abonentmaksu apmēri.

NRTVP jāpievērš īpaša uzmanība arī Latvijas Televīzijas 2.kanālam, kas šobrīd, kā jau atzīmēts, ir nīkuļojošs, pagaidām nav konceptuāli pamatots. Tajā paredzētie nacionālo minoritāšu raidījumi faktiski netiek raidīti, vienīgi raidījumi krievu valodā. Eksperti vairāk nekā mēneša laikā 2.kanālā neatrada nevienu raidījumu t.s. minoritātēm. Ir izteiktas domas par Latvijas Televīzijas 2.kanāla iespējamo privatizāciju. Komisija uzskata, ka arī 2.kanāls nav privatizējams, bet NRTVP kopā ar Latvijas Televīziju jāizstrādā 2.kanāla programmas attīstības, pilnveidošanas koncepcija.

NRTVP diemžēl pārāk lēni risina jautājumu par privāto televīzijas un radio programmu latviskošanu (te ir vislielākie likuma pārkāpumi). Šobrīd likums paredz, ka 30% no raidlaika var nebūt latviešu valodā. Praksē šis procents dažām raidorganizācijām ir tuvu simtam.

Vēl 1996.gada 28.decembrī uz žurnālista jautājumu par šīs procentuālās attiecības ievērošanu NRTVP priekšsēdētājs O.Rubenis teica: "Tā pašreiz ir vislielākā problēma. Vakarā, ieslēdzot televizoru, tikai viens kanāls — Latvijas Televīzijas 1.programma raida latviešu valodā, jo pārējie izmanto savas tiesības un prime time , respektīvi, vispieprasītākajā laikā raida praktiski tikai krievu valodā. Tad, protams, ir sajūta, ka nedzīvojam Latvijā, bet gan Krievijā, kur viens kanāls ir atvēlēts minoritātei — latviešiem. Šie jautājumi ir jāatrisina, un padomē izskatīti varianti. Jebkurā gadījumā tie būs politiski lēmumi, un politiska atbildība būs jāuzņemas Saeimai, pieņemot grozījumus likumā."

Komisija piekrīt šādam NRTVP vadītāja O.Rubeņa vērtējumam par televīzijas programmu reorganizāciju. Diemžēl ne Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas tieši atbild par šo — masu mediju jomu, ne izmeklēšanas komisija (šajā laikā, pēc O.Rubeņa konstatējuma 1996.gada 28.decembrī) nav saņēmusi no NRTVP priekšlikumus Radio un televīzijas likuma labojumiem, kas palīdzētu latviskot TV un Radio un sauktu pie kārtības daudzos jo daudzos Radio un televīzijas likuma pārkāpējus (šobrīd ir aizbildināšanās, ka nav likumos stingru sankciju, kas palīdzētu ietekmēt likuma pārkāpējus).

Komisija atzīst, ka NRTVP savā darbības laikā veikusi ievērojamu darbu, lai sakārtotu elektronisko masu saziņas līdzekļu sistēmu. Nav šaubu, ka veikt sistemātisku kontroli pār visiem tā pārziņā esošajiem masu saziņas līdzekļiem ir grūts darbs. Bet tas nevar būt par attaisnojumu tam, ka joprojām ik dienas tiek pārkāpts Radio un televīzijas likums (īpaši satraucoši tas ir par valsts valodas lietošanu, reklāmu, vardarbību, cietsirdību utt.), kā arī tas, ka sabiedriskā televīzija — Latvijas Televīzija — vāji veic savus uzdevumus, pārraida zemas kvalitātes raidījumus. Komisija padomes darbu atzīst par nepietiekamu Latvijas Televīzijas darbības uzlabošanā, uzskatot, ka padomei daudz pamatīgāk jāstrādā pie nacionālā pasūtījuma veidošanas un realizēšanas Latvijas Televīzijas 1.kanālā un konceptuāli jāprasa sakārtot 2.kanālu. Tai jāveic regulāra kontrole pār komerckanālu darbību atbilstoši likumam un jāpielieto visstingrākie sodi par likumu pārkāpumiem, bet konstatējot to, ka nepieciešami likuma par Radio un televīziju attiecīgo pantu grozījumi, iesniegt priekšlikumus Saeimas atbildīgajai komisijai. Komisija uzdod NRTVP priekšsēdētājam O.Rubenim tuvākajos 2 mēnešos izvērtēt Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora O.Pulka darbu atbilstoši padomei iesniegtajai Latvijas Televīzijas darba uzlabošanas koncepcijai un izejot no tās realizācijas rezultātiem, kā arī no tā, kā ģenerāldirektors rīkojas līdzekļu uzkrāšanā kredītsaistību dzēšanai, lemt par viņa atbilstību ieņemamajam amatam.

Ņemot vērā Izmeklēšanas komisijā izteiktos aizrādījumus un, lai precīzāk izvērtētu Latvijas TV ģenerāldirektora darbību un lemtu par O.Pulka atbilstību amatam, Radio un Televīzijas padome lūdza revidentfirmu "Coopers & Lybrand Latvia" SIA veikt bezpeļņas SIA "Latvijas Televīzija" 1997.gada pārskata pārbaudi ar mērķi sniegt atzinumu par Latvijas TV finansu pārskatiem.

Revidētais gada pārskats Radio un TV padomē tika apstiprināts 1998.gada 9.jūlijā. Padome konstatēja, ka Latvijas Televīzijas grāmatvedības uzskaite 1997.gadā nav atbildusi likuma "Par grāmatvedību" un "Par uzņēmuma gada pārskatiem" prasībām. Latvijas TV grāmatvedības uzskaitē nav tikuši atspoguļoti pakalpojumi un maiņas līgumi, bet sadarbības līgumi uzskaitīti daļēji.

Latvijas TV 1997.gada pārskata revīzijai beidzoties, Nacionālā radio un televīzijas padomē tika veikta rezultātu analīze, rezultātā tika nolemts pārtraukt līgumattiecības ar Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru O.Pulku.

Veicot revīzijas uzrādīto problēmu risinājumu apzināšanu Latvijas Televīzijā, ir uzsākts darbs pie reklāmas uzskaites principu noteikšanas un sistēmas uzglabāšanas, 1998.gada 8.jūlijā izveidojot darba grupu "Valsts bezpeļņas SIA "Latvijas Televīzija" pārraidītās reklāmas apjoma uzskaites principu noteikšanai un reklāmas apjoma uzskaites sistēmas uzglabāšanai".

Latvijas TV ģenerāldirektors O.Pulks ir iesniedzis tiesā prasību par to, ka nelikumīgi atbrīvots no amata. Neskatoties uz to, Radio un TV padome organizēja konkursu "Latvijas Televīzijas" ģenerāldirektora amata noteikšanai, un konkursā uzvarēja līdzšinējais padomes priekšsēdētāja vietnieks R.Tjarve, kurš šobrīd apstiprināts par ģenerāldirektora vietas izpildītāju, jo tiesas process vēl nav beidzies.

Lai novērstu komisijas ziņojumā minētos trūkumus elektroniskajos masu saziņas līdzekļos, izmeklēšanas komisija lūdza padomi iesniegt priekšlikumus Radio un televīzijas likuma grozījumiem. Padome tos iesniedza komisijai, kura tos izvērtēja un nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, lai tos virzītu uz Saeimu.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs P.Tabūns

 

 

Likumprojekts

Valsts fondēto pensiju likums

Saeimas dok. nr.4733; likumprojekts nr.1313

Ministru kabineta 1998. gada 6. oktobra sēdē akceptēts

(prot. nr.55, 19.§.) un 7. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka valsts fondēto pensiju shēmas (turpmāk — fondēto pensiju shēma) izveidošanas un darbības vispārējos principus, līdzekļu iemaksāšanas, pārvaldīšanas, ieguldīšanas un izmaksāšanas vispārīgos noteikumus, kā arī valsts uzraudzību pār šīm darbībām.

2.pants. Fondēto pensiju shēma

Fondēto pensiju shēma ir valsts organizēts obligātu maksājumu veikšanas un iemaksāto līdzekļu administrēšanas, kā arī pensiju izmaksu pasākumu kopums, kas dod iespēju iegūt pensiju papildkapitālu un pensijas palielinājumu, nepalielinot kopējo iemaksu apmēru valsts vecuma pensijām, bet daļu no obligātajām iemaksām vecuma pensijām investējot ārpus paaudžu solidaritātes pensiju shēmas.

II nodaļa

Dalība fondēto pensiju shēmā

3.pants. Personas, kas piedalās fondēto pensiju shēmā

(1) Fondēto pensiju shēmā piedalās visas personas, kuras saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ir reģistrējušās valsts pensiju sociālajai apdrošināšanai un kuras šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir jaunākas par 30 gadiem.

(2) Valsts pensiju sociālajai apdrošināšanai reģistrējušās personas, kuras šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, dalību fondēto pensiju shēmā var uzsākt brīvprātīgi, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk — Aģentūra).

(3) Šī panta pirmajā un otrajā daļā norādīto personu dalība fondēto pensiju shēmā beidzas ar vecuma pensijas piešķiršanu atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" vai fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā pirms vecuma pensijas piešķiršanas.

(4) Kārtība, kādā dalība fondēto pensiju shēmā beidzas dalībnieka nāves gadījumā, noteikta šā likuma 8.pantā.

4.pants. Iemaksu likmes fondēto pensiju shēmā

(1) Iemaksas fondēto pensiju shēmā ir valsts pensiju sociālās apdrošināšanas iemaksu daļa.

(2) Iemaksu likmi fondēto pensiju shēmā, nepārsniedzot likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto likmi, katru gadu nosaka Ministru kabinets. Šī likme nevar būt mazāka par 2 % no iemaksu objekta, kas noteikts minētajā likumā.

5.pants. Sociāli apdrošinātās personas konts

(1) Katram fondēto pensiju shēmas dalībniekam Aģentūra nodrošina uzkrātā fondētās pensijas kapitāla — naudas līdzekļu, kas kādā noteiktā laika periodā saskaņā ar šo likumu ir uzkrāti fondēto pensiju shēmas dalībnieka labā, — aprēķināšanu un tā reģistrēšanu fondēto pensiju shēmas dalībnieka sociāli apdrošinātās personas kontā. Kontā tiek reģistrētas visas iemaksas fondēto pensiju shēmā, kuras izdarījusi attiecīgā persona un/vai kuras veiktas tās labā, kā arī visi augļi (procenti) un citi ienākumi no ieguldījumiem, visas izmaksas un citi izdevumi.

(2) Sociāli apdrošināto personu kontu uzskaites un fondētās pensijas kapitāla aprēķināšanas kārtību, kā arī fondēto pensiju shēmas administrēšanas (administratīvo) izdevumu maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Dalība fondēto pensiju shēmā invaliditātes gadījumā

(1) Ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks pēc dalības uzsākšanas fondēto pensiju shēmā tiek atzīts par 1. vai 2.grupas invalīdu un viņam tiek piešķirta invaliditātes pensija saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", šī dalībnieka dalība fondēto pensiju shēmā turpinās kā sociāli apdrošinātai personai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās personas, ja viņām likumā "Par valsts pensijām" noteiktajā kārtībā invaliditātes pensijas izmaksa tiek pārtraukta un tās vietā piešķirta vecuma pensija, ar fondēto pensiju shēmā reģistrēto fondētās pensijas kapitālu rīkojas atbilstoši šā likuma 7.panta pirmās daļas pirmā punkta noteikumiem.

7.pants. Fondētās pensijas kapitāla izmaksa vecuma pensijas pieprasīšanas gadījumā

(1) Kad fondēto pensiju shēmas dalībnieks sasniedzis pensijas vecumu un pieprasa pensiju, Aģentūra ar sociāli apdrošinātās personas kontā reģistrēto fondētās pensijas kapitālu rīkojas pēc viņa izvēles:

1) uzkrāto fondētās pensijas kapitālu ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā un kopā ar pensijas kapitālu, kura veidošanos nosaka likums "Par valsts pensijām", pilnā apjomā ņem vērā, aprēķinot pensiju saskaņā ar minēto likumu;

2) par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu fondēto pensiju shēmas dalībnieks apdrošināšanas sabiedrībā, kas veic dzīvības apdrošināšanu, iegādājas dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Šāda mūža pensijas apdrošināšanas līguma tipveida noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja persona pensiju nav pieprasījusi, tās dalība fondēto pensiju shēmā turpinās.

(3) Uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmaksa pirms pensijas vecuma sasniegšanas pieļaujama vienīgi šā likuma 8.pantā norādītajā gadījumā.

8.pants. Fondētās pensijas kapitāla izmaksa dalībnieka nāves gadījumā

Fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā pirms pensijas vecuma sasniegšanas, kā arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, ja vecuma pensija nav pieprasīta, visu fondētās pensijas kapitālu, kas reģistrēts līdz fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves dienai, ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā un pilnībā izmanto, lai finansētu apgādnieka zaudējuma pensiju mirušā fondēto pensiju shēmas dalībnieka ģimenes locekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām".

III nodaļa

Fondēto pensiju shēmas darbības uzraudzība, pārraudzība, administrēšana un līdzekļu pārvaldīšana

9.pants. Fondēto pensiju shēmas darbības pārraudzība

(1) Fondēto pensiju shēmas kā valsts pensiju sistēmas sastāvdaļas pārraudzību veic Labklājības ministrija, kas novērtē Aģentūras gada pārskatu un citus ziņojumus, sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

(2) Saskaņā ar šo likumu Labklājības ministrijai ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no Aģentūras gada pārskatu un ziņojumus par fondēto pensiju shēmas darbību;

2) pieprasīt un saņemt no apdrošinātājiem ne retāk kā divas reizes gadā ziņojumus par dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) pakalpojumiem (kas sniegti saskaņā ar šo likumu), dalībnieku skaita dinamiku un mūža pensiju apmēriem.

10.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kompetence

(1) Aģentūra veic fondēto pensiju shēmas administrēšanu.

(2) Saskaņā ar šo likumu Aģentūra:

1) nodrošina visu fondēto pensiju shēmā veikto iemaksu uzskaiti, kārto fondēto pensiju shēmas dalībnieku sociāli apdrošināto personu kontus, aprēķina un reģistrē kontos uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" periodiski informē fondēto pensiju shēmas dalībniekus par viņu kontu stāvokli, kā arī par līdzekļu pārvaldītāja iecelšanu un maiņu un citām būtiskām izmaiņām fondēto pensiju shēmas darbībā pēc iepriekšēja paziņojuma sniegšanas;

2) kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu uzrauga naudas plūsmu fondēto pensiju shēmā un kontrolē naudas līdzekļu savlaicīgu pārskaitīšanu fondēto pensiju shēmas līdzekļu turētājiem;

3) slēdz ar Valsts kasi (līdzekļu valstisko pārvaldītāju) un ar Vērtspapīru tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) licencētiem līdzekļu privātajiem pārvaldītājiem līgumus par fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu un tās nosacījumiem, kontrolē fondēto pensiju kapitāla ieguldīšanu atbilstoši ieguldījumu noteikumiem; ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks šā likuma 11.panta sestajā daļā paredzētajā kārtībā pieprasa fondētās pensijas kapitāla pārskaitīšanu citam līdzekļu pārvaldītājam, kontrolē šī pieprasījuma izpildi;

4) ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks sasniedzis pensijas vecumu un pieprasījis pensiju, ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā reģistrēto fondētās pensijas kapitālu un nodrošina pensijas izmaksu saskaņā ar šo likumu un likumu "Par valsts pensijām" vai pārskaita reģistrēto fondētās pensijas kapitālu fondēto pensiju shēmas dalībnieka izvēlētajam apdrošinātājam dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polises iegādei.

(3) Dokumenti, kas attiecas uz dalību fondēto pensiju shēmā, uz veiktajām iemaksām, ieguldījumiem, fondētās pensijas kapitāla reģistrēšanu un citiem apstākļiem, kas nodrošina fondēto pensiju shēmas dalībnieku sociāli apdrošināto personu kontu kārtošanu, Aģentūrā glabājami, kamēr turpinās attiecīgās personas dalība fondēto pensiju shēmā un vēl 30 gadus pēc dalības izbeigšanās saskaņā ar šo likumu.

(4) Aģentūras gada pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem pārbauda auditori (zvērināti revidenti), kurus apstiprina Aģentūras valsts pilnvarnieks. Aģentūras gada pārskats un auditoru (zvērinātu revidentu) atzinumi sniedz skaidru un pilnīgu priekšstatu par fondēto pensiju shēmas pārvaldi, veiktajām iemaksām, ieguldījumu atbilstību noteikumiem, par fondēto pensiju shēmas dalībnieku sociāli apdrošināto personu kontu stāvokli un šo kontu uzskaites atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī par uzkrātā fondēto pensiju kapitāla ieskaitīšanu valsts pensiju speciālajā budžetā vai pārskaitīšanu apdrošinātājiem dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) līgumu slēgšanai.

(5) Aģentūras izdevumi fondēto pensiju shēmas administrēšanai tiek paredzēti valsts pensiju speciālajā budžetā un finansēti no fondēto pensiju shēmā noteiktajiem maksājumiem, kas saistīti ar šīs shēmas administrēšanu, kā arī no augļiem (procentiem), kas tiek gūti no fondēto pensiju shēmas kapitālu ieguldīšanas.

(6) Aģentūra ne retāk kā reizi mēnesī nodrošina informācijas publicēšanu masu informācijas līdzekļos par fondēto pensiju shēmu un tās rezultātiem, bet laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz divos citos laikrakstos publicē gada pārskatu par fondēto pensiju kapitālu pārvaldīšanu un ieguldīšanas atbilstību ieguldīšanas noteikumiem.

11.pants. Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs

(1) Fondēto pensiju shēmā izdarīto iemaksu, turpmāk iegūto augļu (procentu) un citu aktīvu pārvaldīšanu drīkst veikt tikai:

1) Valsts kase (līdzekļu valstiskais pārvaldītājs);

2) ieguldījumu sabiedrība, kura Komisijā ir saņēmusi attiecīgu speciālu atļauju (licenci) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai (līdzekļu privātais pārvaldītājs).

(2) Līdzekļu privātais pārvaldītājs darījumus ar fondēto pensiju shēmas aktīviem (kapitāliem) veic ar līdzekļu turētāja starpniecību šajā likumā un likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām" noteiktajā kārtībā.

(3) Līdzekļu turētājs ir juridiska persona, kas atbilst likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām" noteiktajiem turētājbankas kritērijiem un ar kuru līdzekļu privātais pārvaldītājs ir noslēdzis minētajā likumā noteikto turētājbankas līgumu.

(4) Fondēto pensiju shēmas naudas līdzekļu un citu aktīvu pārvaldīšanas noteikumi, kā arī šo noteikumu neievērošanas sekas un atbildība tiek paredzēta līgumā, ko Aģentūra slēdz ar līdzekļu pārvaldītāju. Lēmumu par līguma noslēgšanu ar līdzekļu pārvaldītāju, kā arī par jebkuriem turpmākajiem grozījumiem šajā līgumā pieņem Aģentūras valde ar Aģentūras padomes piekrišanu. Lēmumi par līgumu slēgšanu ar līdzekļu privātajiem pārvaldītājiem un par grozījumu izdarīšanu šādos līgumos Aģentūras valdei iepriekš jāsaskaņo arī ar Komisiju.

(5) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs nodrošina Ministru kabineta apstiprināto ieguldīšanas noteikumu ievērošanu attiecībā uz fondēto pensiju shēmas ieguldījumiem, veic norēķinus ar fondēto pensiju shēmā iemaksātajiem naudas līdzekļiem, saņem un pārved vērtspapīrus un veic citus darījumus ar fondēto pensiju shēmas aktīviem atbilstoši likuma prasībām un ar Aģentūru noslēgtā līguma noteikumiem.

(6) Katram fondēto pensiju shēmas dalībniekam ir tiesības brīvi izvēlēties un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā mainīt (bet ne biežāk kā reizi gadā) sava uzkrātā fondētās pensijas kapitāla līdzekļu pārvaldītāju. Ja fondēto pensiju shēmas dalībnieks līdzekļu pārvaldītāja maiņu nav pieprasījis, Aģentūra nav tiesīga pēc savas iniciatīvas lemt par līdzekļu pārvaldītāja maiņu, izņemot šā likuma 13.panta sestajā daļā paredzēto gadījumu.

(7) Līdzekļu privātajam pārvaldītājam Aģentūras noteiktajā kārtībā, kas saskaņota ar Komisiju, jātur pašu aktīvi vismaz viena procenta apmērā no visu to fondēto pensiju shēmas aktīvu vērtības, kurus pārvalda attiecīgais līdzekļu pārvaldītājs, un tie kalpo kā papildu nodrošinājums pret iespējamiem zaudējumiem.

12.pants. Fondēto pensiju kapitāla ieguldīšanas noteikumi

(1) Fondēto pensiju kapitāla līdzekļi ieguldāmi atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem ieguldīšanas noteikumiem, kas nosaka ieguldījumu ierobežojumus.

(2) Fondēto pensiju kapitāla ieguldīšanai piemērojami šādi obligātie noteikumi. Ieguldījumi pieļaujami:

1) Latvijas Republikas centrālās valdības un pašvaldību, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas centrālās valdības emitētos vai garantētos brīvi pārvedamos vērtspapīros;

2) Latvijas Republikā, Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā emitētās hipotekārās ķīlu zīmēs;

3) citur ārzemēs — Eiropas Savienības valstu, Amerikas Savienoto Valstu un Japānas centrālo valdību emitētos un garantētos brīvi pārvedamos vērtspapīros.

13.pants. Fondēto pensiju shēmas privāto līdzekļu pārvaldītāju licencēšana un darbības uzraudzība

(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu privāto pārvaldītāju licencēšanu un darbības uzraudzību veic Komisija.

(2) Komisijai ir pienākums:

1) uzraudzīt, lai fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji un līdzekļu turētāji ievēro likumu prasības;

2) publicēt fondēto pensiju shēmas līdzekļu privāto pārvaldītāju licencēšanas un citus līdzekļu privātajiem pārvaldītājiem un līdzekļu turētājiem saistošus noteikumus.

(3) Komisija par visiem lēmumiem līdzekļu privāto pārvaldītāju licencēšanas jautājumos ziņo Aģentūrai.

(4) Komisijai vai tās ieceltiem auditoriem ir tiesības veikt fondēto pensiju shēmas līdzekļu privāto pārvaldītāju un līdzekļu turētāju darbības pārbaudes un pieprasīt dokumentus un informāciju par to darbību un fondēto pensiju kapitāla pārvaldīšanu. Šādās pārbaudēs līdzekļu pārvaldītāju un līdzekļu turētāju pienākums ir sniegt visu nepieciešamo informāciju un uzrādīt visus dokumentus.

(5) Komisija, pamatojoties uz iesniegtajiem pārskatiem un veiktajām pārbaudēm, novērtē līdzekļu privātā pārvaldītāja un līdzekļu turētāja finansiālā stāvokļa stabilitāti un maksātspēju un, ja nepieciešams, dod norādījumus par stāvokļa uzlabošanu attiecībā uz fondēto pensiju shēmas aktīviem un nosaka norādījumu izpildes laiku.

(6) Ja Komisija lemj par līdzekļu privātajam pārvaldītājam piešķirtās licences anulēšanu, darbības apturēšanu vai par atteikumu pagarināt vai atjaunot piešķirto licenci, Komisijai ir pienākums dot šim līdzekļu privātajam pārvaldītājam saistošus norādījumus par tā pārvaldīto fondēto pensiju shēmas aktīvu (kapitālu) pārskaitīšanu Valsts kasei (līdzekļu valstiskajam pārvaldītājam) un nekavējoties par to informēt Aģentūru.

14.pants. Līdzekļu privātā pārvaldītāja gada pārskati un auditori

(1) Fondēto pensiju shēmas līdzekļu privātā pārvaldītāja gada pārskatam jāsniedz pilnīgs un patiess priekšstats par fondēto pensiju kapitāla pārvaldīšanu, izdarīto iemaksu uzskaiti un ieguldījumiem. Gada pārskatu saskaņā ar starptautiskajiem auditorpārbaudes standartiem pārbauda auditori. Auditori tiek iecelti un līdzekļu privātā pārvaldītāja gada pārskats tiek apstiprināts atbilstoši likumam "Par ieguldījumu sabiedrībām" un Komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Auditoru pienākums ir rakstiski informēt līdzekļu pārvaldītāju par pārbaudē konstatētajiem trūkumiem un sava ziņojuma norakstus nosūtīt Komisijai un Aģentūrai. Ja līdzekļu pārvaldītāja finansiālā situācija prasa ātru rīcību, auditoru pienākums ir par to nekavējoties informēt Komisiju un Aģentūru.

IV nodaļa

Strīdu izskatīšanas kārtība

15.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

(1) Strīdi, kas rodas fondēto pensiju shēmas realizācijas gaitā, ja kaut viena no strīdā iesaistītajām personām ir fondēto pensiju shēmas dalībnieks vai darba devējs, izskatāmi tiesās Latvijas Civilprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā tiesvedības lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskām attiecībām, izņemot šī panta otrajā daļā norādītos gadījumus. Fondēto pensiju shēmas dalībnieks nav tiesīgs griezties tiesā ar attiecīgu sūdzību pirms pensijas vecuma sasniegšanas, izņemot šā likuma 11.panta sestajā daļā paredzēto gadījumu.

(2) Strīdi, kas rodas sakarā ar darba devēja neveiktajām iemaksām fondēto pensiju shēmā, kā arī Aģentūras prasības pret līdzekļu pārvaldītājiem un līdzekļu turētājiem par zaudējumu atlīdzību tiek izskatīti tiesās prasības kārtībā, bet darba devēja, līdzekļu pārvaldītāja vai līdzekļu turētāja maksātnespējas gadījumā — attiecīgi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikums

Pirmos divus gadus pēc šā likuma spēkā stāšanās fondēto pensiju shēmas aktīvu pārvaldīšanu veic tikai Valsts kase (līdzekļu valstiskais pārvaldītājs).

Par likumprojektu

Finansu ministrija iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā Valsts fondēto pensiju likumprojektu. Tas izstrādāts saskaņā ar Ministru prezidenta 1997. gada 5. decembra rīkojumu Nr.359.

Atbilstoši Saeimas 1995. gadā akceptētajai pensiju reformas koncepcijai līdzās pašreizējai valsts paaudžu solidaritātes pensiju shēmai (saskaņā ar kuru pensijas tiek izmaksātas atkarībā no uzkrātā pensiju kapitāla un pensionēšanās vecuma) paredzēts izveidot valsts fondēto pensiju shēmu un privātos pensiju fondus.

Valsts fondēto pensiju shēmas mērķis ir, nepalielinot kopējo iemaksu likmi vecuma pensijām, daļu no tām investējot, iegūt pensijas kapitāla un līdz ar to arī pensijas palielinājumu; sekmēt valsts ekonomisko attīstību veicinošu uzkrājumu veidošanos kā papildu balstu pilnvērtīgai sociālās drošības sistēmai Latvijā.

Ja valsts paaudžu solidaritātes pensiju shēmā apdrošinātajai personai tiek uzkrāts nosacītais kapitāls, t.i., iemaksas tiek reģistrētas, bet faktiski iemaksātie naudas līdzekļi tiek izlietoti esošo pensionāru pensiju izmaksai, tad valsts fondētajā shēmā katras apdrošinātās personas kapitāls tiek uzkrāts reāli. Uzkrātā kapitāla pajoms būs atkarīgs no iemaksām un ieguldījumu peļņas.

Izvērtējot valsts fondēto pensiju shēmas darbību ilgtermiņā, šīs shēmas dalībniekiem pastāv reālas iespējas augstākas ieguldījumu peļņas gadījumā uzkrāt lielāku pensiju kapitālu un saņemt lielāku pensiju.

Likumprojekts nosaka valsts fondēto pensiju shēmas izveidošanas un darbības vispārējos principus, līdzekļu iemaksāšanas, ieguldīšanas un izmaksāšanas vispārējos noteikumus, kā arī šo darbību valsts uzraudzību.

Finansu ministrs R.Zīle

 

Likumprojekts

Grozījumi likumā

"Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"

Saeimas dok.nr.4814; likumpojekts nr.1290

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

1998.gada 28.oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. papildināt 2.panta pirmo daļu pēc vārdiem "atzīstami Latvijas" ar vārdiem "Igaunijas un Lietuvas";

2. 4.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "atzīstami Latvijas" ar vārdiem "Igaunijas un Lietuvas";

papildināt pirmo daļu ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā:

"4) izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma 1942. un 1943.gada akcijās.".