MĒS SAVĀ ZEMĒ UN LAIKĀ

"Stāv dzirnas zaļā ielejā..."

Pļaujas svētki Kalncempju pagastā

Labības kulšana ar spriguli

"Visskaistākais ģerbonis pasaulē ir arkls tīrumā," šos Kārļa Ulmaņa vārdus Alūksnes rajona Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs bija izraudzījis par devīzi tradicionālajiem pļaujas svētkiem, kas šī gada septembra otrajā sestdienā gleznainajā muzeja teritorijā pulcēja daudz ļaužu no tuvas un tālākas apkaimes. Lai arī laukos samilzušas problēmas, kalncempjieši, pilni apņēmības un optimisma, cenšas saglabāt latviešu tautas un sava novada vēstures liecības, novadnieku piemiņu, sadzīves tradīcijas, senču darba tikumu.

Ļaujot jaunajiem līdzdarboties ar retro rīkiem, viesiem tika parādīta labības kulšana ar spriguļiem rijā, ar zirga ģēpeli, mini un lieljaudas kuļmašīnām "Imanta", graudu malšana ar roku dzirnavām un 1785.gadā celtajās sudmalās — Ates ūdensdzirnavās, kas, sirmā meldera Arvīda Āboliņa un viņa dzīvesbiedres Ritas aprūpētas, vēl strādā, gatavo grūbas un putraimus, bīdelē. Ar interesi "no stiebriņa līdz linu kreklam" — no linu maļamām un kulstamām mašīnām rijā un piedarbā līdz vērpjamam ratiņam, stellēm, "Singer" šujmašīnām saimes istabā un velētavai dīķmalē — varēja izsekot linu un linu audumu apstrādei. Uzņēmīgi zēni izmēģināja roku skalu plēšanā, loku liekšanā, baļķu zāģēšanā ar "dzīvo gateri", kantēšanā, grebšanā un virpošanā pie "drejmašīnas", "pažarnieku" šļirces palaišanā, iejutās kalējmācekļa lomā pie ēzes uguns smēdē. Meitenes savukārt vairāk piesaistīja dažādu mājasdarbu — sviesta kulšanas, stērķeles gatavošanas, cigoriņu malšanas, kaņepju grūšanas — demonstrējumi.

Pļaujas svētkos bija aplūkojama arī Kalncempju, Liepnas un Ziemeru mazpulku darbu izstāde, notika mazpulku ierindas skate, jaunuzņemtie dalībnieki nodeva solījumu "Augsim Latvijai!" pie savas organizācijas karoga, labākie mazpulcēni saņēma apbalvojumus. Sestās Saeimas deputāts Raitis Apalups visām trim vienībām pasniedza grāmatas, novēlēja jauniešiem mīlēt savu tēvuzemi, kļūt par krietniem tās saimniekiem, pēc tam ievadīja gada laikā smiltainē guldināto kalncempjiešu piemiņas brīdi, norunājot Leonīda Breikša dzejoli "Svēts mantojums". Svētbrīdī tika nolasīts katra aizgājēja īss dzīvesstāsts no "Piemiņas grāmatas", iedegtas sveces, nolikti ziedi uz postamenta. Daudz priecīgu mirkļu skatītājiem sagādāja brīvdabas izrāde — Sibilla "lustes spēle" "Jaunsaimnieka līgavas" Annas pagasta teātra trupas un Alūksnes deju kopas "Rota" sniegumā. Netrūka cienītāju un pircēju apgāda "Likteņstāsti" izdotajām novadnieku Skaidrītes Kaldupes un Kārļa Sebra grāmatām, vietējo keramiķu un akvarelista Gunāra Ozoliņa darbiem. Interesenti iepazinās ar vairāk nekā 3000 retajiem muzeja eksponātiem, šķirstīja albumus, bukletus, viesgrāmatas, atmiņā atstājot ne vienu vien zīmīgu ierakstu: "Mūsu svēts pienākums — savas tautas darba, piemiņas kopšana un saglabāšana saviem bērniem un bērnu bērniem" (Sigizmunds Timšāns). "Jo stiprāka zemnieku šķira kādai tautai, jo drošāka tās nākotne" (Jēkabs Janševskis). Neizpalika arī ciemiņu uzcienāšana ar kaņepmaizītēm un buldurjāņu šņabja "spicīti". Pie mielastgalda bija iespēja vaļsirdīgi padiskutēt ar ierosmēm pārbagāto muzeja vadītāju Viktoru Ķirpu. Pagasta vīriem un sievām, kam valodas šķiltin šķīla. Un kas gan būtu pļaujas svētki bez kārtīgas izdancošanās norā pie pūnītes Annas lauku kapellas mūzikas pavadībā! Lauku ļaužu atvasaras sanākšana turpinājās līdz vēlīnai vakara stundai, pār Ates dzirnavezeru izskanot kopīgi skandētajām iemīļotajām dziesmām: "Še, kur līgo priežu meži", "Es dziedāšu par tevi, tēvuzeme", "Vālodzīte" un it kā tieši šejieniešiem sacerētai — "Stāv dzirnas zaļā ielejā, rīb strautā ūdenskritums...".

Valdis Rūja

Zirglietas ratnīcā

Agrāko laiku kulšanas talkas demonstrējums Foto: Raitis Apalups