Latvijas Republikas valdība un Šveices Konfederācijas Federālā padome (turpmāk tekstā — "Līgumslēdzējas Puses"),

vēloties sekmēt pasažieru un kravu pārvadājumus ar autotransportu starp abām valstīm un tranzītā cauri to teritorijām, vienojās par sekojošo:

1. pants

Darbības sfēra

Šā Nolīguma noteikumi piemērojami pasažieru un kravu pārvadājumiem, kuri tiek veikti no jebkuras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas, uz to vai arī tranzītā cauri šīs valsts teritorijai ar transporta līdzekļiem, kuri reģistrēti otras Līgumslēdzējas Puses valsts terit o rijā.

2. pants

Definīcijas

Šā Nolīguma ietvaros:

1. "Pārvadātājs" ir fiziska persona vai juridiska persona, kura vai nu Latvijas Republikā, vai Šveicē saskaņā ar savā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem ir tiesīga veikt pasažieru vai kravu starptautiskos pārvadājumus ar autotransportu.

2. "Transporta līdzeklis" ir jebkurš motorizēts autotransporta līdzeklis, ieskaitot ar to savienotu piekabi vai puspiekabi, kas paredzēts:

a) vairāk par deviņu pasažieru (vadītāja vietu ieskaitot),

b) kravu pārvadāšanai.

3. "Atļauja" ir jebkurš dokuments, kas nepieciešams saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem tiesību aktiem un dod pārvadātājiem tiesības veikt pasažieru vai kravu pārvadājumus atbilstoši šā Nolīguma noteikumiem.

3. pants

Pasažieru pārvadājumi

1. Atļaujas nav nepieciešamas neregulāriem pasažieru pārvadājumiem, kas atbilst šādiem noteikumiem:

a) visa brauciena laikā, kas sākas un beidzas valstī, kurā transporta līdzeklis reģistrēts, ar vienu un to pašu transporta līdzekli tiek pārvadāti vieni un tie paši pasažieri un brauciena laikā vai, pieturot ārpus šīs valsts teritorijas, pasažieri netiek ne uzņemti, ne izsēdināti (braucieni "ar slēgtām durvīm"); vai

b) pasažieru grupa no kādas vietas valstī, kurā transporta līdzeklis reģistrēts, tiek pārvadāta uz kādu vietu otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā un transporta līdzeklis bez pasažieriem atgriežas valstī, kurā tas reģistrēts; vai

c) pasažieru grupa no kādas vietas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā tiek pārvadāta uz kādu vietu valstī, kurā transporta līdzeklis reģistrēts, ja pirms šā pakalpojuma uz otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju tiek veikts brauciens bez pasažieriem un

* pasažieru grupas saskaņā ar pārvadājuma līgumu tiek izveidotas pirms ierašanās tās valsts teritorijā, kurā tās tiek uzņemtas; vai

* pasažieru grupas, kuras iepriekš uz otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju saskaņā ar "b" apakšpunkta nosacījumiem aizvedis tas pats pārvadātājs, tagad tiek nogādātas uz citu valsti; vai

* pasacieri ir tiku ši ielūgti braucienam uz otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju, turklāt persona, kura ielūdz, sedz pārvadāšanas izmaksas. Pasažieri ir savstarpēji vienota personu grupa, kura nav izveidota tikai ar mērķi veikt šo braucienu;

d) ja cauri otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijai tiek veikti tranzīta braucieni "ar slēgtām durvīm".

2. Atļaujas nav nepieciešamas regulāriem pasažieru pārvadājumiem, kas atbilst šādiem noteikumiem:

* tiek veikti sistemātiski turp un atpakaļ pārvadājumi uz otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju vai tranzītā cauri tai ar pasažieru izvietošanu naktsmītnēs; kā arī

* sistemātisko turp un atpakaļ pārvadājumu ietvaros tiek veikti transporta līdzekļu braucieni bez pasažieriem.

3. Veicot šā panta 1. un 2. punktā minētos pārvadājumus, jāved līdzi kontroles dokuments.

4. Pārvadājumiem, kas neatbilst šā panta 1. un 2. punkta noteikumiem, atļaujas nepieciešamas saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu nacionālo tiesību aktu prasībām. Atļaujas tiek izdotas, ievērojot savstarpības principu.

4. pants

Kravu pārvadājumi

Jebkuram vienas Līgumslēdzējas Puses valstī reģistrētam pārvadātājam ir tiesības uz laiku iebraukt otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā ar transporta līdzekļiem ar kravu vai bez tās, kravu pārvadāšanai:

a) no vietas, kas atrodas vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā uz jebkuru vietu otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā; vai

b) no otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijas uz kādu trešo valsti vai no trešās valsts uz otras Līgumslēdzējas Puses valsts ter itoriju; vai

c) tranzītā cauri otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijai.

5. pants

Nacionālo tiesību normu piemērošana

Visos jautājumos, kurus neregulē šis Nolīgums, vienas Līgumslēdzējas Puses pārvadātājiem un viņu transporta līdzekļu apkalpēm, veicot pārvadājumus otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, ir jāievēro tur spēkā esošie likumi un citi normatīvie akti, kuri netiek piemēroti diskriminējoši.

6. pants

Kabotāžas pārvadājumu aizliegums

Nav atļauti pasažieru un kravu kabotāžas pārvadājumi, t.i. pārvadājumi, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses pārvadātāji veic starp divām vai vairākām vietām otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā. Šā Nolīguma 10. pantā minētā Kopējā Komisija var vienoties par atvieglojumiem šajā jautājumā.

7. pants

Pārkāpumi

1. Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas sekmē to, lai pārvadātāji ievērotu šā Nolīguma noteikumus.

2. Pret pārvadātājiem un transporta līdzekļu vadītājiem, kuri, atrodoties otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, ir pārkāpuši šā Nolīguma noteikumus vai šajā valstī spēkā esošo, ar autotransporta pārvadājumiem saistīto likumu un citu normatīvo aktu vai ceļu satiksmes noteikumu prasības, pēc šīs valsts kompetento institūciju pieprasījuma transporta līdzekļa reģistrācijas valsts institūc i jas veic šādus pasākumus:

a) izsaka brīdinājumu;

b) uz laiku, daļēji vai pilnīgi aizliedz veikt pārvadājumus tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kurā izdarīts pārkāpums.

3. Institūcija, kas veikusi kādu no minētajiem pasākumiem, informē par to otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas.

4. Tās Līgumslēdzējas Puses valsts tiesām vai citām pilnvarotām institūcijām, kuras teritorijā izdarīti pārkāpumi, ir tiesības piemērot sankcijas saskaņā ar savām nacionālajiem tiesību aktiem.

8. pants

Kompetentās institūcijas

Līgumslēdzējas Puses informē viena otru par savas valsts kompetentajām institūcijām, kuras ir pilnvarotas īstenot šo Nolīgumu. Šīs institūcijas strādā tiešā sadarbībā viena ar otru.

9. pants

Nolīguma izpildes noteikumi

Par šā Nolīguma izpildes noteikumiem Līgumslēdzējas Puses vienojas Protokolā, kas ir šā Nolīguma neatņemama sastāvdaļa.

10. pants

Kopējā Komisija

1. Šā Nolīguma izpildes nodrošināšanai Līgumslēdzējas Puses izveido Kopējo Komisiju.

2. Kopējā Komisija risina arī jautājumus par šā Nolīguma 9. pantā minētā Protokola piemērošanu.

3. Jebkuras Līgumslēdzējas Puses kompetentās institūcijas var pieprasīt šīs Kopējās Komisijas sasaukšanu; tās sēdes notiek pārmaiņus katras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā.

11. pants

Pielietošana Lihtenšteinas hercogistē

Saskaņā ar Lihtenšteinas hercogistes formālo vēlēšanos Nolīguma noteikumi attiecas arī uz Lihtenšteinas hercogisti, kamēr tā ar Šveici ir saistīta ar vienotu muitas līgumu.

12. pants

Stāšanās spēkā un darbības ilgums

1. Abas Līgumslēdzējas Puses pa diplomātiskajiem kanāliem, apmainoties notām, paziņos viena otrai, ka izpildītas visas nacionālajos tiesību aktos paredzētās prasības attiecībā uz šā Nolīguma stāšanos spēkā. Šis Nolīgums stājas spēkā 30. dienā pēc tam, kad nosūtīta pēdējā no diplomātiskajām notām par tā akceptēšanu saskaņā ar nacionālajos tiesību aktos paredzētajām prasībām. Provizoriski šis Nolīgums tiek piemērots no tā parakstīšanas dienas.

2. Nolīgums noslēgts uz nenoteiktu laiku; katra Līgumslēdzēja Puse var izbeigt tā darbību, ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms kalendārā gada beigām rakstiski paziņojot par to otrai Līgumslēdzējai Pusei.

TO APLIECINOT, savu valdību pienācīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo Nolīgumu.

Parakstīts Rīgā 1998. gada 28. aprīlī divos oriģināleksemplāros, katrs no tiem latviešu un vācu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks. Tekstu atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts vācu valodā.

tiek nolemts sekojošais:

1. Pasažieru pārvadājumi (3. pants)

Veicot Nolīguma 3. panta 1. un 2. punktā minētos pārvadājumus, nepieciešams brauciena formulārs ar pasažieru sarakstu. Šo dokumentu paraugi pievienoti pielikumā un ir šā Protokola neatņemama sastāvdaļa.

Iesniegumi atļauju piešķiršanai pārvadājumiem, kuri neatbilst Nolīguma 3. panta 1. un 2. punktā minētajiem noteikumiem (piemēram, regulāri pasažieru pārvadājumi), ir jāiesniedz kompetentajai institūcijai valstī, kurā transporta līdzeklis reģistrēts; tā nosūta akceptētos iesniegumus otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai institūcijai vai informē to par atteikumu.

Pārvadātājiem savos iesniegumos jāuzrāda kustības saraksts, braukšanas tarifi, maršruts, kā arī cita informācija pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma. Atļauju izsniegšanas kārtību un citus ar to saistītos jautājumus nosaka Līgumslēdzēju Pušu kompetentās institūcijas, kopīgi vienojoti e s uz savstarpības principiem.

Institūcija, kas izsniegusi atļauju, informē par to otras Līgumslēdzējas Puses kompetento institūciju, nosūtot tai izsniegtās atļaujas kopiju.

Atļaujas ir jāved līdzi transporta līdzekļos un jāuzrāda pēc kontrolējošo institūciju pārstāvju pieprasījuma.

Veicot tranzīta braucienus bez pasažieriem, pārvadātājam ir jāpierāda, ka viņš šķērso otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju bez pasažieriem.

Transporta līdzekļiem, kas ir paredzēti bojāta vai avārijā cietuša autobusa aizstāšanai, nav nepieciešama atļauja braucienam bez pasažieriem, ja tiek uzrādīts atbilstošs dokuments.

2. Kravu pārvadājumi (4. pants)

Veicot pārvadājumus ar transporta līdzekli, kura sastāvā ietilpst atsevišķi elementi (piem., piekabes vai puspiekabes), šā Nolīguma nosacījumi attiecināmi uz visu šo transporta līdzekļu grupu, ja kravas automobilis vai vilcējs ir reģistrēts vienā no Līgumslēdzēju Pušu valstīm.

3. Nacionālo tiesību normu piemērošana (5. pants)

Līgumslēdzējas Puses vienojas, ka Nolīguma 5. panta noteikumi īpaši attiecas uz tiesību normām par pārvadājumiem ar autotransportu, ceļu satiksmi, transporta līdzekļu pieļaujamajiem izmēriem un svaru, transporta līdzekļu apkalpju darba un atpūtas režīmu, braukšanas laiku kā arī nodokļiem, ceļa nodevām un a d ministratīvajām nodevām. No otras Līgumslēdzējas Puses pārvadātāja nevar tikt iekasēta transporta līdzekļa valsts nodeva, kas attiecas tikai uz savā valstī reģistrētiem transporta līdzekļiem.

4. Kompetentās institūcijas (8. pants)

Kompetentās institūcijas šā Nolīguma īstenošanai:

Latvijas Republikā:

Satiksmes ministrija

Gogoļa iela — 3

LV - 1743 Rīga

Šveicē:

Eidgenössisches Departement fūr Umvelt, Verkehr, Energie

und Kommunikation

Bundesamt fūr Verkehr

CH - 3003 Bern

(Šveices Konfederācijas Vides, satiksmes, enerģijas un

sakaru departaments; Federālais satiksmes dienests)

5. Transporta līdzekļu pieļaujamie izmēri un svars.

Attiecībā uz transporta līdzekļu izmēriem un svaru katra Līgumslēdzēja Puse apņemas neizvirzīt otras Līgumslēdzējas Puses valstī reģistrētiem transporta līdzekļiem augstākas prasības par tām, kas ir spēkā attiecībā uz savā valstī reģistrētiem transporta līdzekļiem.

Gadījumā, ja transporta līdzekļu izmēri un/vai svars pārsniedz Līgumslēdzējas Puses nacionālo tiesību aktos noteiktos pieļaujamos lielumus, pārvadājumu veikšanai tiek noteikta šāda kārtība:

Šveicē:

Latvijas Republikā reģistrētie transporta līdzekļi drīkst iebraukt Konfederācijas juridiskā un policijas departamenta noteiktajā robežzonā ar Šveices muitas dienesta vai Federālās Autoceļu pārvaldes Ceļu satiksmes departamenta Bernē izdotu speciālu atļauju. Par robežzonu uzskatāma teritorija 10 kilometru attālumā ap muitas punktu.

Pārvadājumiem ārpus šīs robežzonas Federālās Autoceļu pārvaldes Ceļu satiksmes departaments (adrese: Bundesamt fūr Strassen, Hauptabteilung Strassenverkehr, CH - 3003 Bern; telefakss: + 31 963 43 03) izsniedz īpašas atļaujas tikai nedalāmo kravu pārvadājumiem, ja ceļa apstākļi pieļauj šādas atļaujas piešķiršanu. Pieprasījumi atļaujas saņe m šanai iepriekš jāiesniedz minētajai institūcijai.

Transporta līdzekļa reģitrācijas dokumentā norādītā pilnā masa nekādā gadījumā nedrīkst tikt pārsniegta.

Latvijas Republikā:

Šveices Konfederācijas teritorijā reģistrētie transporta līdzekļi drīkst iebraukt Latvijas Republikas teritorijā ar Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (adrese: Ceļu satiksmes drošības direkcija, Miera ielā 25, Rīga LV - 1001; fakss: + 371 7 828301) izdotu speciālu atļauju. Pieprasījumi atļauju saņemšanai jānosūta minētajai institūcijai vismaz 10 dienas pirms pārvadājuma uzsākšanas.

6. Muitas noteikumi

Nemaksājot muitas nodevas, bez ievešanas aizliegumiem un ierobežojumiem atļauts ievest otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā degvielu, kas atrodas uz laiku iebraucošu transporta līdzekļu standarta degvielas tvertnēs.

Nemaksājot muitas nodevas, bez ievešanas aizliegumiem un ierobežojumiem atļauts uz laiku ievest otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā rezerves daļas, kas paredzētas jau iepriekš uz laiku iebraukuša konkrēta transporta līdzekļa remontam.

Līgumslēdzējas Puses var paredzēt šīm rezerves daļām ievešanas formalitāšu kārtošanu, noformējot atļauju pagaidu ievešanai. Nomainītās detaļas ir jāmuito un jāizved vai jāiznīcina muitas iestāžu uzraudzībā.

Par akstīts Rīgā 1998. gada 28. aprīlī divos oriģināleksemplāros, katrs no tiem latviešu un vācu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks. Tekstu atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts vācu valodā.

Die Regierung der Republik Lettland und der Schweizerische Bundesrat, nachcfolgend Vertragsparteien genannt,

haben im Bestreben, die Personen- und Gūterbeförderungen auf der Strasse zwischen den beiden Staaten und im Transit durch ihr Staatsgebiet zu erleichtern, folgendes vereinbart:

Artikel 1

Anwendungsbereich

Die Bestimmungen dieses Abkommens sind anwendbar auf Personen- und Gūterbeförderungen, die von oder nach dem Staatsgebiet einer der Vertragsparteien oder im Transit durch eines dieser Staatsgebiete mit Fahrzeugen ausgefūhrt werden, die im Staatsgebiet der anderen Vertragspartei zum Verkehr zugelassen sind.

Artikel 2

Begriffsbestimmungen

Im Sinne dieses Abkommens Bezeichnet:

1. der Begriff "Unternehmer" eine natūrliche oder juristische Person, die entweder in der Schweiz oder in der Republik Lettland gemäss den in ihrem Staat geltenden Vorschriften berechtigt ist, Personen oder Gūter im grenzūberschreitenden Verkehr auf der Stra sse zu befördern;

2. der Begriff "Fahrzeug" ein Strassenfahrzeug mit mechanischem Antrieb sowie gegebenfalls dessen Anhänger oder Sattelanhänger, das fūr die Beförderung

a) von mehr als neun sitzenden Reisenden, Fahrer eingeschlossen,

b) von Gūtern

eingerichtet und zugelassen ist;

3. der Begriff "Genehmigung" jede Bewiligung, Konzession oder Genehmigung, der gemäss den nationalen Vorschriften der Vertrags parteien verlangt wird und welche die Unternehmer dazu berechtigt, den Personen- oder Gūterverkehr im Sinne dieses Abkommens auszufūren.

Artikel 3

Personenbeförderungen

1. Die gelegentliche Personenbeförderungen, die unter den nachfolgenden Voraussetzungen ausgefūhrt werden, sind von der Genehmigungspflicht ausgenommen:

a) die Beförderungen der gleichen Personen mit demselben Fahrzeug während der gesamten Reise, deren Ausgangs- und Endpunkt in dem Staat gelegen sind, in dem das Fahrzeug zum Verkehr zugelassen ist, sofern unterwegs oder bei Halten ausserhalb dieses Staatsgebietes Personen weder aufgenommen no ch abgesetzt werden (Rundfahrten mit geschlossenen Tūren);

oder

b) die Beförderung von Personengruppen von einem Ort des Staates, in dem das Fahrzeug zum Verkehr zugelassen ist, an einen Ort im Staatsgebiet der anderen Vertragspartei, sofern das Fahrzeug leer in den Staat zurūckkehrt, in dem es zum Verkehr zugelassen ist;

oder

c) die Beförderung von Personengruppen von einem Ort im Staatsgebiet der anderen Vertragspartei, zu einem Ort des Staates, in dem das Fahrzeug zugelassen ist, sofern dieser Dienstleistung eine Leerfahrt in das Staatsgebiet der anderen Vertragspartei vorausgegangen ist und die Reisenden

* vor der Ankunft im Staatsgebiet, in dem sie aufgenommen werden, mit einem Beförderungsvertrag in Gruppen zusammengefasst werden; oder

* vorher von demselben Verkehrsunternehmer nach den unter b) genannten Bedingungen in den anderen Vertragsstaat befördert worden sind und jetzt in ein anderes Land befördert werden; oder

* eingeladen werden, sich in das Staatsgebiet der anderen Vertragspartei zu begeben , wobei der Einladen die Beförderungskosten trägt. Die Reisenden mūssen einen zusammengehörenden Personenkreis bilden, der nicht nur zum Zweck der Fahrt zusammengestellt wurde.

d) Transitfahrten mit geschlossenen Tū ren durch das Staatsgebiet der anderen Vertragspartei.

2. Die regelmässigen Personenbeförderungen, die unter den nachfolgenden Voraussetzungen ausgefūhrt werden, sind von der Genehmigungspflicht ausgenommen:

* die Pendelfahrten mit Unterbringung im Transit oder nach dem Staatsgebiet der anderen Vertragspartei; sowie

* die Leerfahrten der Fahrzeuge, die in Zusammenhang mit den Pendelfahrten durchgefūhrt werden.

3. Bei den in Ziffer 1 und 2 dieses Artikels genannten Beförderungen ist ein Kontrollpapier mitzuf ūhren.

4. Andere als die in Ziffer 1 und 2 dieses Artikels erwähnten Befördeungen sind nach Massgabe des nationalen Rechts der Vertragsparteien genehmigungspflichtig. Die Genehmigungen werden unter Wahrung der Gegenseitigkeit erteilt.

Artikel 4

Gūterbeförd erungen

Jeder im Staat einer Vertragspartei zugelassene Unternehmer ist berechtigt, vorūbergehend ein leeres oder beladenes Fahrzeug in das Staatsgebiet der andern Vertragspartei einzufūhren, um Gūter zu befördern:

a) zwischen einem Ort im Staatsgebiet der einen Vertragspartei und einem Beliebigen Ort im Staatsgebiet der anderen Vertragspartei und einem beliebigen Ort im Staatsgebiet der andern Vertragspartei; oder

b) vom Staatsgebiet der anderen Vertragspartei nach einem Drittstaat oder von einem Drittstaat nach dem Staatsgebiet der anderen Vertragspartei; oder

c) im Transit durch das Staatsgebiet der anderen Vertragspartei.

Artikel 5

Anwendung nationalen Rechts

In allen Belangen, die dieses Abkommen nicht regelt, haben die Unternehmer und die Fahrzeugfūhre r einer Vertragspartei bei Fahrten im Staatsgebiet der anderen Vertragspartei die dort geltenden Gesetze und Reglemente, die nicht diskriminierend angewendet werden, einzuhalten.

Artikel 6

Verbot landesinterner Beförderungen

Die Cabotagebeförderungen von P ersonen un Gūtern, d.h. Beförderungen zwischen zwei oder mehreren Orten innerhalb des Staatsgebietes der einen Vertragspartei durch Unternehmer der anderen Vertragspartei, sind nicht erlaubt. Die in Artikel 10 vorgesehene Gemischte Kommission kann diesbezū gliche Erleichterungen vereinbaren.

Artikel 7

Widerhandlungen

1. Die zustūndigen Behörden der Vertragsparteien sind dafūr besorgt, dass die Bestimmungen dieses Abkommens von den Unternehmern eingehalten werden.

2. Gegen Unternehmer und Fahrzeugfūrer, die auf dem Staatsgebiet der anderen Vertragspartei Bestimmungen des Abkommens oder dort geltende Gesetze und Reglemente ūber die Strassenbeförderungen oder den Strassenverkehr verletzt haben, können auf Verlangen der zuständigen Behörden dieses Staates folgen de Massnahmen angeordnet werden, die durch die Behörden des Staates, in dem das Fahrzeug zum Verkehr zugelassen ist, zu vollziehen sind:

a) Verwarnung;

b) befristeter, teilweiser oder vollständiger Entzug der Berechtigung, Beförderungen auf dem Gebiet der V ertragspartei, in der die Wiederhandlung begangen wurde, auszufūhren.

3. Die Behörde, die eine solche Massnahme getroffen hat, unterrichtet hierūber die zuständigen Behörden der anderen Vertragspartei.

4. Vorbehalten bleiben Sanktionen, die gestūtz auf das nationale Recht durch die Gereichte oder die zuständigen Behörden der Vertragspartei ergriffen werden können, auf deren Staatsgebiet solche Widerhandlungen begangen wurden.

Artikel 8

Zuständige Behörden

Die Vertragsparteien geben gegenseitig die Behörden bekannt, die zur Durchfūhrung dieses Abkommens ermächtigt sind. Diese Behörden verkehren direkt miteinander.

Artikel 9

Ausfūhrungsbestimmungen

Die Ausfū hrungsbestimmungen zu diesem Abkommen werden von den Vertragsparteien in einem Protokoll vereinbart, das integrierenden Bestandteil dieses Abkommens bildet.

Artikel 10

Gemischte Komission

1. Die Vertragsparteien setzen eine Gemischte Komission fūr den Voll zug dieses Abkommens ein.

2. Diese Kommission ist auch fūr die Anpassung des in Artikel 9 dieses Abkommens erwähnten Protokolls zuständig.

3. Die zuständigen Behörden einer Vertragspartei können die Einberufung dieser Gemischten Kommission verlangen; diese tritt abwechslungsweise auf dem Staatsgebiet jeder Vertragspartei zusammen.

Artikel 11

Anwendung auf das Fūrstentum Liechtenstein

Dem formellen Wunsch des Fūrstentums Liechtenstein entsprechend, erstreckt sich das Abkommen auf das Fūrstentum Liechtenstein , solange dasselbe mit der Schweiz durch einen Zollanschlussvertrag verbunden ist.

Artikel 12

Inkrafttreten und Geltungsdauer

1. Die Vertragsparteien werden einander auf diplomatischem Wege durch einen Notenaustausch darūber in Kenntnis setzen, dass alle fūr die Inkrafttretung dieses Abkommens nötigen Bedingungen der nationalen Vorschriften erfūllt sind. Dieses Abkommen tritt am 30. Tag nach dem Datum der auf diplomatischem Wege gesandten letzten Note ūber seine Gutheissung im Einklang mit den gemäss den n ationalen Vorschriften vorgesehenden Bedingungen in Kraft. Es wird vorläufig ab dem Datum seiner Unterzeichnung angewendet.

2. Das Abkommen gilt fūr eine unbestimmte Dauer; es kann von jeder Vertragspartei unter Einhaltung einer Kūndingungsfrist von mindestens 3 Monaten auf das Ende eines Kalenderjahres der anderen Vertragspartei schriftlich gekūndigt werden.

Zu Urkung dessen haben die von ihren Regierungen gehörig Bevollmächtigen dieses Abkommen unterzeichnet.

Geschehen zu Riga am 28 April 1998

in zwei Originalausfertigungen, jedes davon in lettischer und deutscher Sprache, wobei jeder Wortlaut gleichermassen verbindlich ist. Im Falle von Abweichungen zwischen den Texten ist die deutsche Fassung massgebend.

wird folgendes vereinbart:

1. Personenbeförderungen (Artikel 3)

Die in Artikel 3 Absätze 1 und 2 des Abkommens vorgesehenen Beförderungen werden unter Benūtzung eines Fahrtenblattes und einer Passagierliste durchgefūhrt . Muster dieser Dokumente liegen bei und bilden integrierenden Bestandteil dieses Protokolls.

Genehmigungsgesuche fūr Beförderungen, welche die in Artikel 3 Absätze 1 und 2 des Abkommens erwähnten Bedingungen nicht erfūllen (zum Beispiel Linienverkehr), sind der zuständigen Behörde des Staates zu unterbreiten, in dem das Fahrzeug zum Verkehr zugelassen ist; diese ūbermittelt die bewilligten Gesuche der zuständigen Behörde der anderen Vertragspartei oder informiert sie ūber allfällige negative Entscheide.

Die Unternehmer haben in ihren Anträgen den Fahrplan, die Tarife, die Linienfūhrung wie auch andere Angaben auf Verlangen der zuständigen Behörde bekannt zu geben. Das Verfahren der Genehmigungsausstellung und andere ähnliche Fragen werden die zuständigen B ehörden der Vertragsparteien gemeinsam aufgrund der Reziprozität regeln.

Die Behörde, die eine Genehmigung erteilt hat, unterrichtet hierūber die zuständigee Behörde der anderen Vertragspartei durch Zustellung einer Kopie der erteilten Genehmigung.

Die Gene hmigungen sind auf den Fahrzeugen mitzufūhren und auf Verlangen der Kontrollorgane vorzuweisen.

Bei Leertransitfahrten hat der Unternehmer nachzuweisen, dass er das Staatsgebiet der anderen Vertragspartei leer durchfūhrt.

Wird ein entsprechender Nachweis v orgelegt, bedūrfen Fahrzeuge, die als Ersatz fūr einen beschädigten oder in Panne geratenen Autobus bestimmt sind, keiner Leereinfahrtsgenehmigung.

2. Gūterbeförderungen (Artikel 4)

Bei Beförderungen durch eine Fahrzeuggruppe, die sich aus verschiedenen Elementen (so z.B. Anhänger oder Sattelauflieger) zusammensetzt, werden die Bestimmungen dieses Abkommens auf die ganze Fahrzeuggrupper in einem der Vertragsstaaten zugelassen ist.

3. Anwendug nationalen Rechts (Artikel 5)

Die Vertragsparteien stellen fest, dass sich die Bestimmungen des Artikels 5 des Abkommens insbesondere auf die Gesetzgebung ūber die Strassenbeförderungen, den Strassenverkehr, die Masse und Gewichte der Fahrzeuge, die Arbeits- und Ruhezeit der Fahrzeugbesatzung, die Lenkzeit sowie die Ab g aben, die Mauten und die Verwaltungsgebūhren bezieht. Die Kraftfahrzeugsteuer fūr die das Prinzip der Nationalität gilt, kann von einem Unternehmer der anderen Vertragspartei nicht verlangt werden.

4. Zuständige Behörden (Artikel 8)

Zuständige Behörden fūr die Durchfūhrung des Abkommens sind:

fūr die Schweiz:

das Eidgenössische Verkehrs- und Energiewirtschaftsdepartement

Bundesamt fūr Verkehr

CH - 3003 Bern

fūr die Republik Lettland:

das Ministerium fūr Verkehr der Republik Lettland

Gogola 3

LV - 1743

5. Zugelassene Abmessungen und Gewichte der Fahrzeuge

In bezug auf Abmessungen und Gewichte der Strassenfahrzeuge verpflichtet sich jede Vertragspartei, Fahrzeuge, die im Staatsgebiet der anderen Vertragspartei zum Verkehr zugelassen sind, keinen strengeren Bedingungen zu unterstellen als Fahrzeuge, die im eigenen Gebiet zum Verkehr zugelassen sind.

Fūr den Fall, dass die Fahrzeuge die Abmessungen und/ oder Gewichte ūbersteigen, die im nationalen Recht jeder Vertragspartei festgesetzt sind, finden die folgenden Verfahren Anwendung:

fūr die Schweiz:

Die in der Republik Lettland zugelassenen Fahrzeuge dūrfen mit einer von einem schweizerischen Zollamt oder vom Bundesamt fūr Polizeiwesen, Hauptabteilung Strassenverkehr, Bern, ausgestellten Bewilligung in die vom Eid genössischen Justiz- und Polizeidepartement festgelegte Grenzzone einfahren. Bei Grenzzonen handelt es sich in der Regel um das Gebiet im Umkreis von 10 Kilometern einer Zollstelle.

Fūr Beförderungen ūber diese Grenzzone hinaus erteilt das Bundesamt fūr Polizeiwesen, Hauptabteilung Strassenverkehr, CH - 3003 Bern (Telefax + 31 963 43 03) Sonderbewilligungen nur fūr die unteilbaren Landegūter, sofern die Strassenverhältnisse die Erteilung der Bewilligung gestatten. Die Gesuche sind dieser Behörde im voraus zu unterbreiten.

Das im Fahrzeugausweis eingetragene Gesamtgewicht darf in keinem Fall ūberschritten werden.

fūr die Republik Lettland:

Die in der Schweiz zugelassenen Fahrzeuge dūrfen in das Staatsgebiet der Republik Lettland mit einer Sonderbewilligung einfahren, die von der Direktion fūr Strassenverkehrssicherheit des Verkehrsministeriums ausgestellt wird (Adresse: Direktion fūr Strassenverkehrssicherheit, Miera - Strasse 25 LV - 1001 Riga; Fax Nr. + 371 828 301). Die Gesuche zur Erteilung der Bewilligungen sind an die genannte Behörde mindestens 10 Tage vor der Verkehrsaufnahme zu schicken.

6. Zoll

Der Treibstoff, der sich in den normalen Fahrzeugtaks der vorūbergehend eingefū hrten Fahrzeuge befindet, wird ohne Einfuhrabgaben, Einfuhrverbote und Einfuhrbeschränkungen zugelassen.

Ersatzteile, die zur Instandsetzung eines bestimmten, bereits vorūbergehend eingefūhrten Fahrzeuges dienen, werden ohne Einfuhrabgaben Einfuhrverbote und Einfuhrbeschränkungen zur vorūbergehenden Einfuhr zugelassen. Die Vertragsparteien können fūr diese Ersatzteile die Abfertigung mit Ausweis fūr die vorūbergehende Einfuhr vorsehen. Die ersetzten Teile sind zu verzollen, wieder auszufūhren oder unter Au fsicht der Zollorgane zu vernichten.

Geschehen zu Riga am 28 April

in zwei Originalausfertigungen, jedes davon in lettischer und deutscher Sprache, wobei jeder Worlaut gleichermassen verbindlich ist. Im Falle von Abweichungen zwischen den Texten ist die deutsche Fassung massgebend.