— Ko pārstāv Latvijas Kvalitātes asociācija, kuru jūs vadāt jau ceturto gadu?

— Pareizāk gan būtu teikt — valde vada, jo tā prezidentes Ināras Šures vadībā pieņem stratēģiskos lēmumus. Es esmu šīs asociācijas izpilddirektors, un mans pienākums ir nodrošināt informācijas apmaiņu ar asociācijas biedriem, valdību, dažādām ārzemju organizācijām, rīkot dažādus pasākumus. Asociācijā ir 62 biedri — 59 juridiskas personas un trīs fiziskas personas. Asociācijā ir apvienojušies dažādu nozaru uzņēmumi un organizācijas — visvairāk ir pārtikas uzņēmumu, daudz arī tekstilrūpniecības, farmaceitiskās rūpniecības, celtniecības, ir arī metāla un plastmasas apstrādes, elektrotehnikas, radiotehnikas, kosmētikas un parfimērijas, kokapstrādes, poligrāfijas un citu nozaru uzņēmumu. Asociācijā apvienojušās arī lielākās konsultācijas un sertifikācijas firmas. Pēdējā laikā arvien lielāku interesi izrāda pakalpojumu uzņēmumi.

— Otro gadu pēc kārtas notiek asociācijas rīkotā starptautiska konference par kvalitātes jautājumiem. Kā tā noritēs šogad, un kāds ir tās mērķis?

— Konference notiks 13. novembrī. Šogad mēs rēķināmies ar lielāku dalībnieku skaitu nekā pērn, tādēļ par norises vietu ir izvēlēts Pasaules tirdzniecības nams.

Šī konference ir uzņēmumu vadītājiem un vadošajiem darbiniekiem, tās nolūks — dot iespēju Latvijas uzņēmējiem šeit pat, nebraucot uz ārzemēm un netērējot lielus līdzekļus, gūt būtiski svarīgu informāciju par tendencēm pasaulē un Eiropā gan kvalitātes nodrošināšanā, gan arī uzņēmumu vadīšanā kopumā. Būtiska vieta šajā konferencē ir atvēlēta attiecību veidošanai ar klientiem, kas ir primārais, lai uzņēmums vispār pastāvētu. Vairāki referenti sniegs pārskatu par problēmām, ar kādām ir saskārušies praksē, ieviešot kvalitātes vadīšanu, un par to, kā tās risinājuši — pašvaldībās, bankās, pārvadājumos, ražojošos uzņēmumos. Būs arī informācija par paredzētajām izmaiņām standartos ISO — 9000 un par vadības sistēmu integrācijas iespējām.

Konferences noslēgumā būs Latvijas Kvalitātes balvas pasniegšanas ceremonija. Šogad balvas pasniegs lielo uzņēmumu (ar vairāk nekā 250 darbiniekiem) un mazo un vidējo uzņēmumu (līdz 250 darbiniekiem) grupās. Pērn mazo un vidējo uzņēmumu grupā balva netika pasniegta, jo pretendenti diemžēl neuzrādīja pietiekami augstus rezultātus. Šogad stāvoklis mazo un vidējo uzņēmumu grupā ir daudz labāks. Jāpiemin, ka konferences un Latvijas Kvalitātes balvas konkursu rīkojam ciešā sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas Kvalitātes vadības un struktūrpolitikas departamentu. Pēdējā brīdī, pirms dažām dienām — radās iespēja saņemt arī PHARE programmas atbalstu, kaut arī par to tika runāts jau pirms gada, tādējādi varam par šo pasākumu izziņot plašākai publikai.

— Vai kvalitātes jautājumi Latvijā ir kļuvuši aktuālāki un Latvijas Kvalitātes balvas pasniegšana ir likusi aktivizēties, pilnveidoties valsts sistēmai, kas saistīta ar tirgu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē?

— Viens no valsts uzdevumiem ir radīt infrastruktūru, lai uzņēmumi un organizācijas varētu sekmīgi attīstīties. Šajā sakarā jāmin veiksmīgā sadarbība ar Pasaules tirdzniecības organizāciju (WTO), kā arī citām starptautiskām struktūrām. Sevišķi aktuāls šis jautājums ir kļuvis tagad, sakarā ar krīzi Krievijā, kad lielākajai daļai uzņēmumu nākas domāt par pārorientēšanos uz citiem tirgiem. Protams, konkrētajā nozarē ir jāņem vērā attiecīgā tirgus specifiskās prasības. Valdības līmenī tiek risināti arī daudzi citi jautājumi. Ļoti būtiska, piemēram, ir testēšanas rezultātu starptautiska atzīšana, lai uzņēmumiem būtu jāizdod mazāk līdzekļu, testējot savu produkciju valstīs, uz kurām tā eksportē.

Arī uz pašu valsts pārvaldi var attiecināt kvalitātes vadīšanas pamatprincipus. Tas gan ir atsevišķs temats — par kvalitāti valsts pārvaldē. Vēlētos, protams, lai pārvaldes sistēma funkcionētu efektīvāk. Tāpat kā uzņēmumos, arī valsts pārvaldē kopumā lielākās domstarpības rodas vietās, kur kādā punktā saskaras dažādu nozaru intereses. Jautājums ir par pieeju konfliktjautājumu risināšanā — kā to veikt visefektīvāk, visoptimālāk un noteikt, kas par ko ir atbildīgs, lai nebūtu tā, ka neviens ne par ko nav atbildīgs. Nākas tomēr konstatēt, ka kvalitāte ne vienmēr ir augsta, respektīvi, klientu vēlmes un sadarbības partneru ierosinājumi ne vienmēr tiek ievēroti. Šeit es domāju likumdošanas izstrādi — daudzi uzņēmumi un organizācijas piedalās specifisku likumprojektu pieņemšanā, bet daudzajos kabinetos tie reizēm tiek būtiski sagrozīti.

Es esmu pārliecināts — ja uz konferenci atnāks arī uzaicinātie valdības pārstāvji, tie noteikti gūs vielu pārdomām par to, ko savā darbā vajadzētu veikt citādi un labāk, jo, kā jau minēju, vadības principi ir līdzīgi un daudz ko var pārņemt ne tikai ražojošie un pakalpojumus sniedzošie uzņēmumi, bet arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas. Konferencē būs referāts arī par uzņēmumu vadības pamatprincipu ieviešanu viena Zviedrijas apgabala pārvaldē.

— Kur jūs saskatāt vislielākos mīnusus kvalitātes sistēmu attīstībai Latvijā?

— Jebkurā gadījumā primārais jautājums, sākot ieviest kādu sistēmu (GLP, GMP, ISO—9000, ISO—14000, TQM), ir vadības ieinteresētība un atbalsts šīs sistēmas ieviešanā. Ar to pirmām kārtām ir saistīts nepieciešamās informācijas trūkums. Bieži vien uzņēmumu vadībai nav pat minimālo zināšanu — ko dod konkrētā sistēma, kādi ir tās plusi un mīnusi, ko tā aptver, kāds labums būs no tās ieviešanas, cik izmaksās ieviešana un uzturēšana.

Par valsti kopumā jau daudzi ir teikuši, ka vispirmām kārtām ir jāsakārto robežas, lai neieplūstu kontrabandas preces un lai tiktu samaksāti attiecīgie nodokļi. Kvalitāte jebkurā laukā vispirms sākas ar iekšējo sakārtošanu — nosakot, kas ko dara un par ko ir atbildīgs.

— Kas kvalitātes celšanā Latvijā jau ir īstenots no Eiropas un pasaules pieredzes?

— Viena no tendencēm ir kvalitātes sistēmas ieviešana ar iespējamu sertifikāciju pēc ISO—9000 sērijas standartiem. Tā ir radusies, lai atvieglotu starptautisko tirdzniecību. Arī Latvijā, cik man zināms, pašreiz ir starptautiski sertificēti 11 uzņēmumi. Cita globāla tendence ir ieviest visaptverošas kvalitātes vadīšanas (TQM— Total Quality Management) pamatprincipus un pēc tiem strādāt. Šajā ziņā daudz var palīdzēt izcilas uzņēmējdarbības modelis, uz kuru pamatojoties tiek piešķirta arī Latvijas Kvalitātes balva. Vērtēšana un analīze pēc šī modeļa ir cieši saistīta ar konkrētiem rezultātiem sakarā ar klientu apmierinātību, darbinieku apmierinātību uzņēmējdarbībā kopumā un to, kādā veidā konkrētie rezultāti ir gūti. Respektīvi, šie principi ir orientēti uz uzņēmuma vai organizācijas vadību kopumā.

— Kvalitāti nevar sasniegt īsā laika periodā. Kad jūs cerat ieraudzīt Latvijas preci, kas līdzinātos labākajiem ārzemju paraugiem?

— Var nosaukt daudzas Latvijas uzņēmumu preces, kas ir pasaules līmenī. Grūtības saistītas ar to, ka kvalitāte ir jānodrošina ilgā laikposmā — vienāda visiem produktiem un pakalpojumiem, ko panāk, ieviešot kvalitātes nodrošināšanas un vadīšanas sistēmu. Un tas tiešām nav vienas dienas, mēneša vai pat gada jautājums. Tas ir atkarīgs no situācijas konkrētajā uzņēmumā un ir tieši saistīts ar pašu vadītāju izglītošanos un pašizglītošanos. Daudzu uzņēmumu vadībā tagad ir radušies apstākļi, kas liek padomāt par lielāku elastību, pieskaņošanos jaunām tirgus prasībām un par uzņēmuma vadības stila maiņu, kas ir ilgstošs process.

— No jūsu teiktā izriet, ka bez attiecīgas izglītības mēs nevarēsim celt dzīves līmeņa kvalitāti. Kā asociācija palīdzēs šinī jomā iespējami plašākai auditorijai?

— Varu minēt savu rakstu par kvalitāti žurnāla "Kapitāls" 5. numurā, ir iznākušas arī vairākas brošūras, kuras var iegādāties Informācijas un konsultāciju centrā, Elizabetes ielā 41/43, tam blakus atrodas Latvijas Kvalitātes asociācijas birojs. Uz konsultācijām var nākt arī uz asociāciju, mēs braucam konsultēt un rīkot seminārus arī uzņēmumos. Asociācijas birojā ir sakrāta arī bibliotēka par kvalitātes jautājumiem latviešu, krievu, angļu un vācu valodā. Turklāt konferences norises brīdī iznāks arī žurnāla "KVALITĀTE" pirmais numurs.

Helēna Grīnberga,

LZA preses sekretāre