Darbu sākusi Latvijas Republikas Septītā Saeima

Valsts prezidents Guntis Ulmanis — 7. Saeimas deputātiem:

Saeimas tribinē, uzrunājot 7.Saeimas deputātus, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Saeimas prezidijā 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

Uzruna "Vēlētāju uzstādījumi politikai" 7. Saeimas pirmajā sēdē Rīgā 1998. gada 3. novembrī

Par drošām darba vietām es runāju, arī domājot par visa Baltijas jūras reģiona dinamisku attīstību. Jau tagad ekonomiskā sadarbība šī reģiona ietvaros Latvijai ir ļoti būtiska.

Somijas izteiktā ideja par Ziemeļu dimensiju ļautu veicināt visa reģiona attīstību un nostiprinātu jau esošos sadarbības mehānismus Baltijā. Latvijas valdība ir izteikusi atbalstu šai idejai un formulējusi mūsu valsts intereses.

Drošas darba vietas un stabila sociālā politika ir vienas medaļas divas puses. Viens no drosmīgākajiem uzstādījumiem Latvijā pēdējos gados ir bijis izveidot jaunu un modernu sociālo politiku. Tās būtiski principi ir individuālā atbildība un ilglaicīga plānošana. Tagad cilvēks pats ir atbildīgs par savu pensijas lielumu un veselības nodrošinājumu. Un tomēr valstij jāsaglabā atbildība par sociālo sistēmu. Sociālā politika raksturo to, cik lielā mērā Latvijā pastāv sociālā tirgus ekonomika.

Uzskatu, ka lielāka uzmanība jāpievērš jaunatnes politikai. Nelabvēlīgās ģimenes, skolu neapmeklējoši bērni, zemi bērnu pabalsti — arī tās sociālās problēmas. To risinājums ir svarīgs sabiedrībai kopumā.

Izglītība ir galvenais kapitāls nākamajam gadsimtam. Investējot izglītībā, mēs veidosim drošu nākotni mūsu tautai un valstij. Tikai izglītota sabiedrība spēj īstenot demokrātijas principus un baudīt tās augļus. Pēdējos gados ir daudz runāts par izglītību, tomēr nereti nākas secināt, ka īstas reformas tā arī vēl nav bijušas.

Reformas izglītībā ir gan naudas, gan politiskās gribas jautājums. Uzskatu, ka viens no 7. Saeimas neatliekamajiem uzdevumiem ir izglītības attīstības stratēģiskās programmas pieņemšana, nodrošinot atbilstošu finansējumu tās īstenošanai. Izglītības reforma — vispirms tas ir jautājums par modernu izglītības saturu, kas atbilstu nākamā gadsimta prasībām. Izglītības sistēmai ir jāsagatavo mūsu jaunā paaudze dzīvei informācijas laikmetā. Jaunajai paaudzei nepieciešama stingra nacionālā pašapziņa, kas organiski iekļautos eiropeiskajā kontekstā. Latvijas mazākumtautību izglītībai jābūt Latvijas izglītības sistēmas organiskai sastāvdaļai.

Izglītības sistēmai ir būtiska loma sakļautas sabiedrības veidošanā. Tas ir gan politisks, gan arī profesionāls uzdevums. Es aicinu Saeimu tās darbības laikā sniegt izglītībai visplašāko atbalstu.

Īpaši es vēlos runāt par augstāko izglītību. Man šķiet, ka tai pēdējo gadu laikā veltīts pārāk maz uzmanības. Iespējams, tas skaidrojams ar izglītības ministru biežo maiņu. Iespējams, tas saistīts ar likuma par augstāko izglītību pieņemšanu. Tas paredz augstākajām mācību iestādēm visai lielu autonomiju. Autonomijai ir jābūt — it īpaši akadēmiskajā ziņā. Tomēr, skatoties uz mūsu augstākajām mācību iestādēm, es secinu, ka līdz šim autonomija ir izmantota, lai bieži vien mēģinātu iekonservēt veco sistēmu. Laikmetīgas pārmaiņas nepieciešamas visās augstskolās.

Reformu process izglītībā ir ilgstošs, tāpēc ir kļūdaini solīt straujas izmaiņas un mēģināt tās sasniegt īsā laikā. Nepieciešams pārskatīt augstākās izglītības likumu un skaidrāk noteikt, kurās jomās atbalstāma augstskolu autonomija un kurās nepieciešama valsts piedalīšanās augstskolu attīstības plānošanā. Plašai reformai izglītības jomā nepieciešams visu partiju atbalsts.

Simboliski izsakoties, ar referendumu mēs pabeidzām rakstīt vienu nodaļu mūsu sabiedrības attīstības grāmatā. Esam atšķīruši jaunu lapaspusi un grasāmies iesākt jaunu nodaļu. Kāda tās būs, tas ir atkarīgs no mums pašiem.

Izdarot grozījumus Pilsonības likumā, Latvija ir skaidri parādījusi savu nostāju šajā jautājumā. Tagad ir jāizstrādā tālākā politika, negaidot, kamēr citi to vēlēsies izdarīt mūsu vietā.

Uzskatu, ka nepieciešams iekšpolitiskais konsenss par turpmāko sakļautas sabiedrības nostiprināšanas politiku.

Sakļautas sabiedrības veidošana ietver sevī gan valodas un izglītības, gan kultūras un informācijas politiku. Sakļauta sabiedrība ir tā, kas ir harmoniska gan nacionālajā, gan sociālajā aspektā. Svarīga ir visu cilvēku un visu paaudžu iekļaušanās sabiedrības dzīvē un nākotnes veidošanā.

Apsveicami, ka vēl sestās Saeimas laikā valdībā tika sagatavota koncepcija par integrētu sabiedrību. Tas ir dokuments, kas jāattīsta tālāk, pārvēršot to konkrētās programmās. Šī iniciatīva ir jāatbalsta un jārealizē.

Droša sabiedrība — tā ir arī uzticēšanās likuma un tiesu varai. Tuvākajā nākotnē jārunā arī par ikdienas drošību — drošību skolās, uz ielām, droši un pārliecinoši ir jācīnās ar organizēto noziedzību.

Cienītie deputāti! Latviešu valoda Latvijā ir valstiski svarīgs jautājums. Tai ir galvenā loma, runājot par integrāciju Latvijas sabiedrībā.

Arī vēstures izzināšana ir tikpat svarīgs uzdevums Latvijā. Latvijas vēsture jāizzina vēl daudz pamatīgāk. Tas ir uzdevums vēsturniekiem, jo vēsturi nevar skaidrot politisku dekrētu veidā. Vēstures mācīšana un tās apguve ir arī viens no elementiem, kas var veicināt sabiedrības integrāciju.

Veidosim strādātspējīgu vēsturnieku komisiju ar ilglaicīgi izvirzītiem uzdevumiem un mērķiem. Pēc desmit dienām es tikšos ar Latvijas vēsturniekiem. Es vēlos viņus aicināt vēl mērķtiecīgāk pētīt Latvijas pagātni un it īpaši divdesmitā gadsimta vēsturi. Mums vajadzīga patiesa vēsture par visiem šī gadsimta notikumiem, pat ja par kādu no tiem ir sāpīgas atmiņas. Par nesenās padomju totalitārās pagātnes izvērtēšanu es runāju no augstās ANO tribīnes. Es aicināšu vēsturniekus veltīt lielāku uzmanību arī leģionāru jautājuma izpētei, padomju laika represiju izpētei, holokausta vēstures izpētei. Pagātnes ciešanu un upuru vārdā tieksimies uz patiesu vēstures izpratni. Tā ir mūsu atbildība vēstures priekšā.

Par īpaši svarīgu es uzskatu Latvijas patiesās vēstures skaidrošanu ārzemēs.

Septītās Saeimas atbalsts būs nepieciešams, lai iesāktu labi saskaņotu darbu vēstures skaidrošanā. Es lūdzu neliegt šo atbalstu.

Godātie deputāti! Domājot par demokrātijas nostiprināšanu, uzskatu par nepieciešamu turpināt diskusijas par partiju attīstību. Partijām jāspēj nemitīgi uzklausīt un pārstāvēt vēlētāja viedokli. Demokrātiskā valstī jābūt skaidri sadzirdamām visdažādāko sabiedrības interešu grupu, visdažādāko sociālo grupu, visdažādāko nacionālo grupu viedokļiem. Valsts interesēs ir spēcīgas partijas, kas spēj izstrādāt politikas pozīcijas visās jomās — sociālajā sfērā, izglītībā, ekonomikā un citur.

Es redzu, ka partijas spēj ļoti aktīvi izteikt pozīciju tieši pirms vēlēšanām, taču vēlēšanu starplaikos bieži ir visai pasīvas jaunu politisku jautājumu izvirzīšanā. Demokrātiska sabiedrība prasa, lai partijas to spētu darīt ne tikai īsi pirms vēlēšanām.

Visās demokrātiskajās valstīs ir bijušas ilgas diskusijas par partiju finansēšanas modeli. Uzskatu, ka nepieciešams šo diskusiju nopietni turpināt arī Latvijā. Tas noteikti nav jautājums, kuru var izlemt ļoti ātri. Tas prasa laiku diskusijām un pārdomām. Partiju finansēšanas modelis ir viena no atslēgām stabilam partiju darbam un brīvai partiju domai. Ceru, ka jūs šajā jautājumā veiksiet daudz nozīmīga jau pirmajos 7. Saeimas gados.

Godātie deputāti! Demokrātija paredz to, ka visi viedokļi tiek izteikti un arī sadzirdēti, tiek ņemti vērā, izstrādājot jaunus likumus vai jaunas politikas aprises.

Man šķiet, ka šobrīd pārāk maz ir sadzirdami dažādu sabiedrisko organizāciju un interešu grupu viedokļi.

Nepietiekami dzirdama ir mazā un vidējā uzņēmēja balss. Es vakar par mazo un vidējo uzņēmēju runāju kā par tautsaimniecības faktoru. Šodien es vēlos mazo un vidējo uzņēmēju minēt tieši kā politisku faktoru. Diskusijās par Latvijas ekonomisko politiku mazajam un vidējam uzņēmējam ir jārunā daudz skaļāk par savām interesēm. Tas savukārt ieviesīs arī jaunas iezīmes Latvijas politiskajā ainavā.

Godātie deputāti! Galvenais uzdevums septītajai Saeimai ir — domāt kopā ar sabiedrību par nākotnes redzējumu un to piepildīt ar kopēju darbu. Tad nebūs vietas pārmetumam, ka vara atrāvusies no tautas. Mazāk strīdu par tehniskiem sīkumiem, vairāk uzstādījumu un politisku debašu.

Parlaments nav tikai valdības uzraugs un budžeta kontrolieris, parlamentam ir arī izglītojošs uzdevums.

Sabiedrības politiskā pašapziņa — tas ir parlamenta uzdevums. Ne velti parlamenta debates tiek pārraidītas visai sabiedrībai. Reformu veiksme ir atkarīga ne tikai no finansēm vai kredītiem, vispirms vajadzīgs atbilstošs politiskās apziņas līmenis. Šīs tēzes pareizības apliecinājumu atradīsim, ja laiku pa laikam arī paskatīsimies, kā ar reformām sokas mūsu kaimiņiem.

Mēs jau esam iemācījušies pieņemt likumus. Tomēr, lai tie pilnībā darbotos, bieži vien vispirms vajag izvērst politisku diskusiju, iesaistot visu sabiedrību. To labi parāda piemērs ar labojumiem Pilsonības likumā.

Es redzu Saeimas virsuzdevumu vēl kādā jomā.

Šī Saeima ievedīs Latviju Eiropas Savienības integrācijas finiša taisnē. Latvijas likumdošanas pieskaņošana Eiropas Savienības normām ir viena no prioritātēm Saeimas un valdības darbā. Tomēr iekļaušanās Eiropas Savienībā nav tikai juridisks vai tautsaimniecisks process — tas fundamentāli maina mūsu politisko pašapziņu.

Saeimai jāattīsta Latvijas aizvien pieaugošā atbildība par jauno Eiropu. Tā ir principiāli jauna iezīme mūsu politiskajā pašapziņā.

Vienota Eiropa un eiropeiska solidaritāte mums ir augstas vērtības, un tās ir kopējas Eiropas valstīm. Kad sniedzam palīdzību plūdos cietušajiem Polijas reģioniem, kad sniedzam palīdzību kaimiņiem Kaļiņingradā, kad nosūtām savus karavīrus uz bijušās Dienvidslāvijas krīzes reģioniem, tad mēs to darām to vērtību vārdā, kas ir kopējas jaunajā Eiropā.

Latvijas atvērtība progresam ir Saeimas galvenais politiskais uzdevums.

Atbildība par vienotu Eiropu — tam jābūt vienam no centrālajiem vadmotīviem septītajā Saeimā.

Tas maina mūsu valsts pastāvēšanas filozofiju.

Izmaiņas mūsu valsts pastāvēšanas filozofijā ir jāizskaidro katram valsts iedzīvotājam. Uzskatu, ka šīm izmaiņām ar laiku jātiek atspoguļotām arī Satversmē. Arī tas notiks Satversmes modernizācijas ietvaros.

Godātie deputāti! Es novēlu jums un mums visiem kopā veiksmīgu un reizē arī saskanīgu darbu parlamentā.

Es novēlu izveidot stabilu vairākuma valdību atbilstoši vēlētāju izteiktajai gribai, kuras programma būtu visas sabiedrības interesēs.

Es novēlu, lai ikdienā un katrā savā darbā jūs nepazaudētu ideju un pārliecību par Latviju un tās tautas nākotni nākamajā tūkstošgadē.

Veselību un možu garu 7. Saeimai!

Gaidot balsošanas rezultātus:

 
Valsts prezidents Guntis Ulmanis, iekšlietu ministrs Andrejs Krastiņš, Ministru prezidents Guntars Krasts, kultūras ministre Ramona Umblija, zemkopības ministrs Andris Rāviņš;

deputāti Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre;

deputāts, balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks

… deputāts Andris Šķēle;

deputāti Arnis Razminovičs, Vaira Paegle;

deputāti Jānis Lāčplēsis, Vanda Kezika

Alfredam Čepānim paldies par darbu 6.Saeimas priekšsēdētāja amatā no Valsts prezidents Gunta Ulmaņa un Ministru prezidenta Guntara Krasta.

Kārtojoties darbam 7.Saeimas prezidijā: Saeimas sekretāra biedrs Aleksandrs Bartaševičs, Saeimas sekretāre Silvija Dreimane, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume un Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"