Par teritoriālo reformu

Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs, tiekoties ar Ogres rajona pašvaldību vadītājiem

Aizvadītais mēnesis kļuva par iezīmīgu starpposmu administratīvi teritoriālās reformas sakarā — "Latvijas Vēstnesis" 30.oktobrī publicējis Saeimas pieņemtus un Valsts prezidenta izsludinātus likumus — "Teritorijas attīstības plānošanas likumu" (pieņemts 15.oktobrī) un "Administratīvi teritoriālās reformas likumu" (21. oktobrī). Jau 1.oktobrī "LV" slejās varēja lasīt Ministru kabineta noteikumus Nr.362 un 363 par Daugavpils rajona Līdumnieku pagasta apvienošanos ar Demenes pagastu (centrs — Demene) un par Ludzas rajona Miglinieku pagasta apvienošanos ar Nautrēnu pagastu (centrs —Rogovka).

Šajā sakarā notikušas vairākas darba sanāksmes — 29.oktobrī VARAM Pašvaldību teritoriālās reformas sekretariāts Sēlpils pagasta namā rīkoja Aizkraukles rajona Seces un Staburaga pagastu, kā arī Jēkabpils rajona Sēlpils pagasta izpētes materiālu prezentāciju, bet 30.oktobrī notika Ogres rajona padomes un SIA "Projekts XXI" darba apspriede par tematu "Ogres rajona tagadne un nākotne". Jau šonedēļ, 5.novembrī, tātad ceturtdien, Talsu rajona padomē Rolanda Blezūra konsultāciju biroja speciālisti tiksies ar šī Kurzemes novada pašvaldību pārstāvjiem un speciālistiem, lai būtu klāt Talsu rajona izpētes rezultātu prezentācijā.

Tas viss tā arī būs. Patlaban — Ogre. Pilnum pilnā apspriežu telpas mazā zāle. Ar rajona pašvaldību vadītājiem, ar vietējiem deputātiem. Par saturisko izpausmi runā Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs:

— Mēs esam visi, tepat Latvijā. Es tikko esmu uzklausījis Ogres rajona pašvaldību vadītāju viedokļus. Sakarā un saskarsmē arī ar SIA "Projekts XXI" pētījumiem. Tie ir vērā liekami un būtiski, jo ļauj reāli apzināties ne tikai pašreizējo situāciju. Jo laiks un arī dzīve iet strauji uz priekšu, situācija, kas vēl vakar šķita aktuāla, tagad jau ir nododama vēsturei. Es pats varu atsaukties uz man personiski vairāk pazīstamo Mārupi. Arī tur jau 1995.gadā tika izstrādāts attīstības projekts, kas tagad ir gana novecojis. Visi vai vismaz daudzi grib celt un būvēties, saskaroties ar visām peripētijām, tomēr īpašumattiecības reizumis neļauj iet pāri pat īpašumattiecību elementārsituācijām, kaut vai augstsprieguma līniju iekārtojumam.

Es gribētu teikt: skola maksā naudu. Tagad esam lielu pārvērtību priekšā. Tiklab Ogres rajonu, kā arī citus rajonus gaida būtiskas, ekonomiski pamatotas pārmaiņas. Jo arī nupat publicētais Administratīvi teritoriālās reformas likums nav radies vienā dienā vai pat vienā gadā. Līdz šim esam dzīvojuši ar domu, ka vakardienas kritēriji vairs neder, tomēr, par rītdienas metiem domājot, reizumis ir licies, ka tos atnesīs vai atvedīs kāds cits. Tā ir liela alošanās, jo galu galā viss ir jādara un jāizdara tikai un vienīgi mums pašiem.

Te es sajūtu lielas likumsakarības. Arī tādas, ka, piemēram, man līdzšinējās dzīves gaitās ir bijis iespējams pabūt gan Sanfrancisko, gan Riodežaneiro, gan Johannesburgā, bet nevaru sacīt, ka būtu bijis visos Ogres rajona pagastos. Jā, studiju laikā, pirms gadiem divdesmit, piedalījos projektu izstrādāšanā vairākām to gadu padomju saimniecībām, taču nekādi nevajadzēja būt "uz vietas", un tā tas aizgāja... Personiski ir žēl, protams, it īpaši tagad, Latvijas atjaunotās brīvvalsts situācijā. Nupat dzirdēju, ko runā Gunta Ozolniece, Marozolu pagasta domes priekšsēdētāja (ak, kas par vārdu un uzvārdu sakritību!). Bet man ir jāatzīst, ka šajā pagastā līdz šim vēl neesmu bijis, un arī tam ir sava nozīme.

Varu būt gandarīts kaut vai par to, ko te runāja Jumpravas pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Balodis. Tādu vietējo politiķu Latvijai nekad nebūs pārāk daudz. Kaut vai viņu salīdzinājums: "Zviedrijā zemākā pašvaldība apjoma ziņā ir Ogres rajona līmenī..."

Vietējā infrastruktūra ir pamatrādītājs, jo ne jau velti jaunā likuma otrajā pantā skaidri un gaiši rakstīts:

"Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem".