Pašvaldībās

Par teritoriālo reformu

Anatolijs Gorbunovs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs, tiekoties ar Ogres rajona pašvaldību vadītājiem

Turpinājums no 1.lpp.

Tepat, Ogres rajonā, ir ne mazums autonomiju, kuras skanēt skan visas Latvijas apritē. Palūk: Ikšķile, Ķegums, Lielvārde, Madliena, Suntaži, Taurupe...

Tajā pašā laikā arī šodienas pārrunās izskanēja viedoklis, ka, teiksim, Mazozoliem būtu "savtīga" interese turpmāk vairāk sadarboties ar Ērgļiem, bet, domājot par saplūsmi turpmāko apriņķu ietvaros, Skrīveri varētu ciešāk piekļauties Ogres novadam.

Patlaban mēs šajā reizē saprotamā kārtā vairāk domājam un runājam par Vidzemi, īstenībā par pašu tās centru, par Latvijas vizītkarti — zināmā mērā. Tomēr arī šodien man negribētos neminēt Kurzemi. Par Ventspili un Liepāju it kā būtu daudz kas skaidrs, tostarp arī par Kuldīgu kā tās ģeogrāfisko centru. Bet jo vairāk vēlētos pieskarties Latgalei. Patlaban jau ir aktuāla Latgales reģiona ilgtspējīgas integrētas attīstības plāna koncepcija. Sakarā ar to, ka Ministru kabinets viņnedēļ pieņēmis zināšanai šo būtisko dokumentu, ministrijām ieteikts ņemt vērā Latgales reģiona ilgtspējīgas integrētās attīstības plāna koncepcijā paredzētās mērķprogrammas, izstrādājot nozaru attīstības plānus, kā arī savas kompetences ietvaros piedalīties Latgales reģiona attīstības plāna koncepcijā paredzēto mērķprogrammu izstrādē. Jo tas nav tikai dokuments vai pat dokumenta projekts: tā ir doma, jā, ko tad mēs darīsim par Latvijas saskarsmi pāri Aiviekstei, pāri Pededzei. Šajos mūsu senču novados gadu simtos un pat tūkstošos ir dzīvojuši mūsu priekšteči un mēs esam bērnubērni.

Bet tik un tā mēs šodien esam Vidzemē ar Ogri tās centrā, jā, arī ar Jāni Rudzīti kā galveno personu, kā rajona padomes līderi, kā Ikšķiles pilsētas (un, es atvainojos, ar lauku teritorijas vadītāju, jo šis apzīmējums ir gana neveikls un arī pat mūsējiem necik nesaprotams) vadītāju. Jo šajā saskarsmē ir būtiska kopības izpausme, un tas ir galvenais.

Jo šodien mūsu priekšā ir pārsteidzoši sinhronā SIA "Projekts XXI" izstrādne, kas iepriecina un liek saprast, ko mēs īsti varam un ko saprotam. No vienas puses, konsorcijs ar Ogres rajona padomi, ar sistēmanalītiķiem (jauns jēdziens!), kas varētu pārstāvēt vismaz Latvijas galvaspilsētu. Bet, no otras puses, reālpolitiķi, kuriem nav sveši tādi jēdzieni kā Birzgale, Jumprava, Krape, Lēdmane, Ķeipene... Līdz pat Lauberei, Madlienai, Meņģelei, Rembatei, Suntažiem, Taurupei.

Atliek vien piebilst, ka par visu, kas viņnedēļ tika runāts Ogrē, pamatīgi un argumentēti ministra klātbūtnē sprieda Ķeguma pilsētas domes priekšsēdis Laimonis Bicāns, Suntažu pagasta padomes priekšsēdis Jānis Petrovičs, Birzgales pagasta padomes priekšsēdis Pāvels Kotāns, Taurupes padomes priekšsēdētājs Jānis Stafeckis un pārējie domubiedri no citām padomēm.

Latvijas nākotnes saskarsmē arī no Ikšķiles līdz Mazozoliem nevarētu un pat nedrīkstētu būt nepārvaramu šķēršļu. Jo tālab mums ir Gunta Ozolniece, Imants Balodis, Jānis Rudzītis, Andris Karasevs, Jānis Petrovičs un daudzi, daudzi citi. Ar rītdienas domu.

Taujāju Jānim Kauliņam, tagad jau populārā SIA "Projekts XXI" direktoram, ķīmiķim pēc profesijas, sistēmanalītiķim pēc būtības.

— Vai Latvija nākamajā gadsimtā, tam līdz arī nākamajā gadu tūkstotī spēs izstrādāt šai paaudzei atbilstošus attīstības risinājumus?

— Daudzējādā ziņā viss ir atkarīgs no personām, kas to visu veic kopā. Varētu novēlēt arī citiem, kam ir šāda interese, lai tie būtu kaut vai tādi kā Inese Dilāne, Ogres rajona galvenā speciāliste sociāli ekonomiskajos un reģionālās attīstības jautājumos, Maija Rinka, Lielvārdes pilsētas teritoriālplānotāja, Ilma Valdmane, Aizkraukles rajona teritoriālās plānošanas speciāliste, arī ogrēnieši Uldis Apinis, pilsētas galvenais arhitekts, Jānis Krilovskis, rajona padomes izpilddirektors, Andris Karasevs no Madlienas, Jānis Baltačs no Lielvārdes.

Jo ideju piepildījums prasa cilvēkus. Gan šos, gan citus. Lai cik vilinošas būtu reformas, tās paliks pusceļā, ja nebūs darītāju. Un šajā ziņā ir svarīga Inese un Ilma, Maija un Uldis, Andris un Jānis. Un daudzi šajā sakarā minētie un līdz šim vēl nepieminētie.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors

Ogres rajona pašvaldību apvienošanās un sadarbības iespēju izpētes projekta teksts ir "Latvijas Vēstneša" redakcijas rīcībā.

Par vienotām nostādnēm, kas kopā jāatrod

Pie pašvaldību vadītājiem — Valsts kontroles pārstāvji

Piektdien, 30.oktobrī, pilsētu un rajonu pašvaldību vadītāju informatīvā sanāksmē galvenā darba kārtības tematika bija tikšanās ar Valsts kontrolieri Raitu Černaju, Valsts kontroles (VK) Valsts budžeta revīzijas departamenta direktoru Kārli Beljāni, vairākiem VK Pašvaldību revīzijas departamenta kolēģijas locekļiem un citiem Valsts kontroles darbiniekiem. Valsts kontroles pārstāvji informēja pašvaldību vadītājus par pašvaldībās veikto revīziju galvenajiem rezultātiem un analizēja būtiskākos atklātos trūkumus.

Valsts kontrolieris Raits Černajs atzīmēja, ka šādas tikšanās ar konkrētu analīzi un abpusējām diskusijām varētu būt biežāk. Kopš 1997.gada marta Valsts kontrolē darbojas Pašvaldību revīzijas departaments, kura viens no svarīgākajiem uzdevumiem saskaņā ar likumu ir — pārbaudīt budžeta, pašvaldību līdzekļu pareizu izlietošanu. Līdz tam norisa visai ilgstošas diskusijas, vai vispār vajadzīga šāda ārēja kontrole. Pasaules valstīs šajā jomā ir dažāda pieredze.

Oktobra sākumā vairāki Valsts kontroles Pašvaldību revīzijas departamenta locekļi apmeklēja Dāniju un iepazinās ar dāņu pieredzi revīziju veikšanā. Kāpēc tieši Dānija? Tāpēc, ka tās pieredze jau tiek izmantota grāmatvedības reģistra kārtošanā Latvijā. Galvenais uzdevums — parādīt reālo situāciju saimnieciskajā dzīvē; atspoguļot piederošo īpašumu.

Ko VK secinājusi pēc veiktajām revīzijām pašvaldībās? Galvenokārt ir divas problēmas: pirmkārt, jānovērš trūkumi likumdošanā, kas paredz vietējās revīzijas komisijās locekļus proporcionāli ievēlēto politisko grupējumu samēram, un tāpēc bieži vien viņiem trūkst profesionālu zināšanu revīziju lietās. Otrkārt, gada pārskati būtu jāpārbauda neatkarīgiem ekspertiem. Viņiem jādod savs slēdziens, un tad pašvaldības revīzijas komisija gatavotu ziņojumu izskatīšanai domes sēdē. Un pēc tam Valsts kontrole sniedz savu vērtējumu. Bet pašlaik ir visai absurda situācija, ka VK revidentiem jāizskata un jāpārbauda visi dokumenti, lai gan, ja šo darbu profesionāli spētu veikt vietējās revīzijas komisijas, šis posms VK nebūtu darāms. Līdz šim daudzās revīzijās pašvaldībās atklājas neracionāla līdzekļu izmantošana vai to izlietošana citiem, ne pēc likuma paredzētajiem mērķiem; netiek pareizi noformēti dokumenti vai to vispār trūkst un tamlīdzīgi.

Kā atzīmēja R.Černajs, VK uzrēķinus uzliek arvien retāk, jo revīziju gaitā tiek daudz kas sakārtots, trūkumi novērsti. Mūsu galvenais uzdevums jau nav sodīt, bet panākt, lai nerastos apstākļi nelikumīgai rīcībai, valsts un pašvaldību mantas izšķērdēšanai — tādas atziņas izskanēja VK pārstāvju runās.

Sanāksmes gaitā pašvaldību vadītāji centās noskaidrot vairākus jautājumus, izteica priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām likumos. Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta direktors Kārlis Beljānis, kurš pašlaik veic arī Pašvaldību revīzijas departamenta direktora pienākumus, šajā ziņā rosināja pašvaldību vadītājus iesūtīt konkrētus priekšlikumus jaunajai Saeimai, jo Valsts kontrolei nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Varbūt likumā par pašvaldībām vajadzētu paredzēt kopīgas zvērinātu revidentu institūcijas izveidošanu, līdzīgi, kā tas ir Dānijā?

Pašvaldību vadītāju informatīvajā sanāksmē radās priekšlikums — dibināt darba grupu, kurā būtu gan Pašvaldību lietu pārvaldes, gan Pašvaldību savienības, arodbiedrības, gan Valsts kontroles un Finansu ministrijas pārstāvji, lai izanalizētu aktuālākās pašvaldību darba problēmas saistībā ar revīzijām, lai noskaidrotu vienotas nostādnes un rīcību. To visnotaļ atbalstīja Valsts kontroles pārstāvji, jo "labāk mācīties no citu kļūdām nekā no savām", kā nobeigumā izteicās R.Černajs.

Pilsētu un rajonu pašvaldību vadītāju sanāksmē apsprieda arī tādus jautājumus kā Latvijas Vides investīciju fonda iespējas pašvaldību kreditēšanā, Teritorijas attīstības plānošanas likums un pašvaldību attīstības plānošana, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un pašvaldību sadarbība informācijas apmaiņas un datu salīdzināšanas jomā un citus. Sanāksmē piedalījās pašvaldību lietu valsts ministrs Jānis Bunkšs, Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, to vadīja Pašvaldību lietu pārvaldes direktors Agris Krūmiņš.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

 

Par ziemeļu kaimiņiem, kas rauga savu ceļu

Administratīvi teritoriālā reforma Igaunijā

Administratīvi teritoriālās reformas likums trešajā lasījumā, kas mūsu 6. Saeimas 21. oktobra sēdē ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas gādību ar 61 balsi par, 8 pret, četriem deputātiem atturoties, tika akceptēts un pieņemts galīgajā variantā, vēlreiz rosināja pievērsties ne tikai mums vien aktuālajām problēmām.

Igaunijā pastiprinātas emocijas šoruden izraisījis reģionālās attīstības ministra Pēpa Aru atzinums, ka valstī varētu būt par simt pagastiem mazāk. Viņa intervijā laikrakstam "Postimees" lasāmi secinājumi, kas varētu ieinteresēt arī mūsu lasītājus, jo ziemeļu kaimiņi, izrādās, iet tajā pašā virzienā, tomēr meklē savu ceļu.

— Kādā ziņā pašreizējā pašvaldību sistēma ir slikta?

Pēps Aru:

— Neesmu tieši teicis, ka pašvaldību sistēma būtu slikta. Drīzāk Igaunijā ir demokratizācijas process, un fiskālās politikas decentralizācijas process noritējis ļoti labi. Sakarā ar Eiropas Savienības ekspertu uzskatiem par mums, kas fiksēti dokumentā "Agenda 2000", ir noteikts, ka jāceļ gan valsts, gan pašvaldību administratīvais līmenis. Ja mēs paskatāmies uz pašvaldību funkcijām un pavērojam, cik daudz šajās tipiskajās lauku pašvaldībās ir darbinieku un cik ļoti viņi ir ieinteresēti savu funkciju veikšanā, tad nevar neredzēt, ka ir būtiskas problēmas.

Mērķis ir konkrētība, mobilitāte un kvalitāte. Šis process savā laikā ir palicis pusceļā, un mēs neesam varējuši izveidot kvalitatīvas un spēcīgas pašvaldības. Tāda ir jautājuma būtība.

— Kāda, jūsuprāt, ir ideāla pašvaldība?

Pēps Aru:

— Ideāls risinājums, manuprāt, varētu būt tāds, ka tās savu naudu izlieto ekonomiski un spēj nodrošināt kvalitatīvu apkalpošanu. Šķiet, nav pareizi Igaunijā ievērot kritēriju, kuram pamatā ir zemes platības hektāri vai iedzīvotāju skaits.

Patlaban neviens nav gatavs pateikt, kā tieši Igaunijai vajadzētu rīkoties. Es domāju, ka mums varētu būt par simt vai simt desmit pašvaldībām mazāk. Ir skaidrs, ka apvienošanās nevar notikt mehāniski. Vajadzētu apzināties, ka blakus lielām pašvaldībām būs mazākas. Piemēram, Viljandi zemē līdzās lielajām pašvaldībām būs arī divas mazas — Kepu un Vastemeiza, kurām ir lielas teritorijas, ko aizņem mežu un purvu masīvi, bet šeit ir ļoti maz cilvēku. Loģiski, ka tās ne ar vienu citu nevar savienot.

— Cik daudz pašvaldību pārveidošana ļaus ietaupīt budžeta līdzekļus?

Pēps Aru:

— Tādi aprēķini nav izdarīti. Es īpaši neticu būtiskiem budžeta ietaupījumiem. Ja mēs pašreiz divās pašvaldībās 14 strādājošo vietā atstāsim 10, tad teorētiski jau kādu efektivitāti var izrēķināt. Bet tajā pašā laikā noteikti ir nepieciešams jumta remonts skolai. Īstenībā visām pašvaldībām ir vajadzīgi papildu līdzekļi ievērojami vairāk, nekā pašreizējā Igaunijas valsts to var atļauties.

— Cik pašvaldību līdz šim ir apvienojušās, un cik daudzās šis process norit intensīvi?

Pēps Aru:

— Pagaidām apvienojušies divi pagasti vienā. Tas notika 1996.gada oktobrī vietējo pašvaldību vēlēšanu rezultātā, kad apvienojās Halingas un Pernu–Jāgupi pagasti.

Igaunijas likumi tolaik bija tādi, ka varēja apvienoties tikai kārtējo vēlēšanu rezultātā. Tas izriet no pamatlikuma (konstitūcijas), kurā teikts, ka vietējās pašvaldības tiek ievēlētas uz trim gadiem. Bija plašas diskusijas par to, vai pašvaldību apvienošana ir iespējama arī kārtējo vēlēšanu starplaikā. Kopš marta beigām tas ir iespējams, jo parlaments pieņēma attiecīgos likuma grozījumus. Pamatojoties uz šiem grozījumiem, jau reāla ir Abjas–Paluojas pilsētas un Abjas pagasta apvienošana.

— Vai varat minēt arī citas ierosmes?

Pēps Aru:

— Es negribētu izteikties par tām pašvaldībām, kas vēlētos apvienoties vēl pirms kārtējām vēlēšanām, kuras paredzētas nākamā gada oktobrī. Tad gan apvienosies, domājams, 12 — 15 pagasti, kur jau šie procesi virzās uz priekšu. Arī valsts resori nākamajā rudenī aktivizēs darbību šajā virzienā. Brīvprātības princips nevar ilgt bezgalīgi. Manuprāt, šim apvienošanās procesam vajadzētu turpināties līdz kārtējām vēlēšanām 2002. gadā.

— Vai jums nešķiet, ka 10—15 pagastu apvienošana ir mazs skaits salīdzinājumā ar pašvaldību skaitu vispār?

Pēps Aru:

: — Liekas gan, bet mēs esam demokrātiska valsts un iedzīvotājiem ir jāļauj brīvi izvēlēties, tādēļ es arī piedāvāju brīvprātīgas apvienošanās procesu līdz 2002.gadam. Esmu apmierināts ar to, ka maisam gals ir vaļā un ir noņemti likuma ierobežojumi.

— Vai ir gadījies sastapties ar pretestību?

Pēps Aru:

: — Bez šaubām, ir pretestība. Tas izriet no cilvēku psihes. Un šajā virzienā ir jāstrādā. Līdzšinējās pašvaldības interesē, kādas būs izglītības iegūšanas iespējas, kā tiks pārkārtots skolu tīkls. Daudzi pretojas arī tāpēc, ka māc bailes zaudēt darba vietas.

— Tām pašvaldībām, kuras apvienojas, valsts kā pabalstu maksā vienu miljonu kronu. Vai tas, jūsuprāt, ir būtisks atbalsts vai tikai simbolisks?

Pēps Aru:

: — Patlaban gan tā nav nekāda lielā nauda, ja domājam par pašvaldību vajadzībām, bet stimulējošs efekts tomēr ir, un es neuzskatu, ka tā ir zemē nomesta nauda. Godīgi sakot, esmu apmierināts ar to, kas šajā jomā paveikts vairāk nekā gada garumā, kopš esmu valdībā.

Par reģionālās attīstības ministra viedokli izsakās arī dažu apriņķu vecākie:

Reins Aidma

, Austrumveru apriņķa vecākais:

— Austrumveru ir īpašs apgabals. Visiem derīgas receptes visām pašvaldībām nav. Pozitīvi ir tas, ka process ir sācies. No Igaunijas valsts viedokļa būtisks ir fakts, ka mums savā apriņķī ir pilsoņi un nepilsoņi. Tādēļ pašvaldību reforma Austrumveru zemē ir ļoti delikāts temats.

Maits Kornets

, Harju apriņķa vecākais:

— Harju apriņķī process ir iekustināts. Ceru, ka līdz ziemas sākumam pašvaldības būs izdomājušas, kā rīkoties. Tad sāksim pārrunas, kurās tiks izklāstīti savstarpējie viedokļi. Līdz šim iniciatīvu ir izrādījušas tikai Sauves pilsēta un Sauves pagasts. Ir arī vairāki problemātiski pagasti — Kehra, Anija, Loksa, Keila.

Helirs Valdors Sēders

, Vilandes apriņķa vecākais:

— Divu pašvaldību apvienošana būtiski samazinās birokrātiju un nesaskaņas, varēsim arī ekonomiskāk izlietot pašvaldībām paredzētos resursus. Jo lielāks budžets, jo labākas iespējas saņemt kredītu. Vilandes apriņķī jau reāla kļuvusi Abjas pilsētas un pagasta apvienošanās. Tagad ir skaidrs, ka apvienosies arī citas pilsētas un pagasti.

Sagatavojusi Katrīna Ducmane