Projekti

Likumprojekts

Par iekšējā tirgus aizsardzību

Saeimas dok.nr.4734; likumprojekts nr.1314

Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra sēdē akceptēts (prot.nr.55, 16§)

un 7.oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Terminu skaidrojums

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prece — jebkura tirdzniecības prece, kuras kods ir ietverts Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kas pieņemta un apstiprināta saskaņā ar likumu "Par Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu";

2) līdzīgas vai tieši konkurējošas preces — preces, kuras pēc uzbūves un īpašībām ir ļoti līdzīgas, spēj pildīt vienus un tos pašus uzdevumus un ir savstarpēji aizstājamas;

3) imports — preču pārvietošana pāri muitas robežai, tās ievedot Latvijas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam;

4) importa kvota — ierobežojums, kas limitē noteiktā laikposmā importējamo preču vērtību vai daudzumu;

5) vietējie ražotāji — līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražotāju kopums Latvijas teritorijā vai ražotāji, kuru kopējais līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražošanas apjoms veido lielāko daļu no minēto preču kopējā vietējās ražošanas apjoma;

6) nopietni zaudējumi — būtiski visaptveroši zaudējumi, kas importa dēļ nodarīti vietējiem ražotājiem;

7) nopietnu zaudējumu draudi — skaidri paredzami nopietni zaudējumi;

8) konfidenciāla informācija — informācija, kura nav vispārpieejama un kuras izpaušana var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām tiesībām un interesēm;

9) Iekšējā tirgus aizsardzības komiteja — Pasaules tirdzniecības organizācijas Iekšējā tirgus aizsardzības komiteja, kas nodibināta saskaņā ar Līguma par iekšējā tirgus aizsardzību 13.pantu (1994.gada Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanu pielikums Nr.1A).

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā piemērojami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi (turpmāk — aizsardzības pasākumi), ja pārbaudes rezultātā tiek noteikts, ka konkrētā prece tiek importēta pieaugošā (absolūti vai relatīvi attiecībā pret vietējo ražošanu vai patēriņu) apjomā un tādos apstākļos, ka vietējiem ražotājiem tiek nodarīti nopietni zaudējumi vai radušies nopietnu zaudējumu draudi.

3.pants. Atbildīgās institūcijas

(1) Ministru kabinets pēc ekonomikas ministra ierosinājuma izveido Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisiju (turpmāk — komisija) un apstiprina tās nolikumu. Komisijas galvenais uzdevums ir izvērtēt aizsardzības pasākumu piemērošanas nepieciešamību un noteikt attiecīgajai situācijai atbilstošu aizsardzības pasākumu.

(2) Ekonomikas ministrija izskata vietējā ražotāja vai vietējo ražotāju iesniegumu un sniedz komisijai pārskatu par nodarītajiem nopietnajiem zaudējumiem vai nopietnu zaudējumu draudiem, kas radušies pieaugošā importa apjoma dēļ. Ja nepieciešams, Ekonomikas ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no citām ministrijām un valsts pārvaldes institūcijām.

II nodaļa

Pārbaudes procedūra

4.pants. Pārbaudes ierosināšana

Lai noteiktu nopietnu zaudējumu vai nopietnu zaudējumu draudu eksistenci, kuru izraisījis pieaugošais importa apjoms, pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas un pamatojoties uz tās rīcībā esošo dokumentāri pamatoto informāciju vai arī pamatojoties uz rakstisku vietējā ražotāja, vietējo ražotāju vai tādas ražotāju asociācijas, kas darbojas vietējo ražotāju vārdā, iesniegumu (turpmāk — iesniegums), tiek uzsākta pārbaude.

5.pants. Iesnieguma saturs

Iesniegums ietver dokumentāri pamatotu informāciju, kura raksturo importa tendences un faktorus, kas ietekmē vietējo ražotāju darbību (piemēram, izmaiņas pārdošanas līmenī un ražošanā) un pamato apgalvojumu, ka vietējiem ražotājiem nodarīti nopietni zaudējumi vai radušies nopietnu zaudējumu draudi attiecīgās preces pieaugošā importa apjoma dēļ.

6.pants. Pārbaudes uzsākšana

(1) Ekonomikas ministrija 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas dienas:

1) izlemj, vai ir pietiekami daudz pierādījumu pārbaudes uzsākšanai, un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" lēmumu par pārbaudes uzsākšanu;

2) rakstiski informē visas zināmās ieinteresētās personas (eksportētājus, importētājus, vietējos ražotājus, ražotāju vai tirgotāju asociācijas un attiecīgās eksportētājvalsts vai eksportētājvalstu kompetentās iestādes) par pārbaudes uzsākšanu;

3) ja iesniegums noraidīts, rakstiski informē iesniedzēju par noraidījuma iemesliem.

(2) Ekonomikas ministrija par lēmumu uzsākt pārbaudi nekavējoties informē Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.

(3) Pārbaude notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, atbildīgo institūciju savstarpējo saikni, aizsardzības pasākumu piemērošanas kārtību un citus jautājumus.

7.pants. Pārbaudes izbeigšana

Pārbaude tiek nekavējoties izbeigta, ja tās gaitā tiek konstatēts, ka nepastāv nopietni zaudējumi vai nopietnu zaudējumu draudi vai arī, ka attiecīgos zaudējumus nav izraisījis pieaugošais importa apjoms.

8.pants. Pārbaudes termiņi

Pārbaudi veic deviņu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Izņēmuma gadījumos saskaņā ar pamatotu Ekonomikas ministrijas pieprasījumu komisija var pieņemt lēmumu izmeklēšanas termiņu pagarināt par diviem mēnešiem.

9.pants. Pārbaudē izmantojamā informācija

(1) Ekonomikas ministrijai ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no pārbaudei pakļauto preču vietējiem ražotājiem, no Centrālās statistikas pārvaldes un citām valsts pārvaldes institūcijām.

(2) Jebkura konfidenciāla informācija vai informācija, kas tiek sniegta uz konfidenciāla pamata, izmantojama tikai pārbaudes vajadzībām, un minēto informāciju ir aizliegts izpaust bez tās personas piekrišanas, kura informāciju sniegusi.

(3) Personas, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, iesniedz arī vispārēju pārskatu, kuram nav konfidenciāla rakstura. Ja personas vispārēja pārskata sniegšanu uzskata par neiespējamu, norādāmi šādas rīcības iemesli.

(4) Ja persona nevēlas informāciju padarīt publisku vai pilnvarot tās atklāšanu vispārēja pārskata veidā un Ekonomikas ministrija konstatē, ka prasība saglabāt konfidencialitāti nav attaisnojama, Ekonomikas ministrija, izvērtējot nodarītos nopietnos zaudējumus vai radītos nopietnu zaudējumu draudus, var ignorēt šo informāciju (izņemot gadījumus, kad, pamatojoties uz drošiem avotiem, iespējams pierādīt, ka sniegtā informācija ir pareiza).

10.pants. Pārbaudes publicitāte

Pārbaudē ietilpst argumentēta publiska paziņojuma sniegšana visām ieinteresētajām personām un publiskas noklausīšanās vai citi atbilstoši pasākumi, ar kuru palīdzību importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās personas var sniegt savus pierādījumus un paust savu viedokli (arī iespēja atbildēt uz citu personu sniegto informāciju un iespēja izteikt savu viedokli par to, vai aizsardzības pasākumu piemērošana ir sabiedrības interesēs).

11.pants. Nopietnu zaudējumu vai nopietnu zaudējumu draudu noteikšana

(1) Lai noteiktu, vai pieaugošais importa apjoms ir nodarījis nopietnus zaudējumus vai radījis nopietnu zaudējumu draudus, Ekonomikas ministrija izvērtē visus attiecīgos objektīvos un kvantitatīvos faktorus, kas attiecas uz konkrētu vietējo ražotāju situāciju, īpašu vērību veltot šādiem faktoriem:

1) konkrētās preces pieaugošā importa rādītāji un daudzums absolūtā un relatīvā izteiksmē;

2) vietējā tirgus daļa, kuru aizņēmis pieaugošais imports;

3) ietekme uz vietējo ražošanu, ņemot vērā izmaiņas pārdošanas līmenī, ražošanu, produktivitāti, jaudu izmantošanu, peļņu un zaudējumus, kā arī nodarbinātību.

(2) Nopietnu zaudējumu vai nopietnu zaudējumu draudu rašanās pieaugošā importa apjoma dēļ nevar tikt apstiprināta, ja pārbaude, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, nevar pierādīt cēlonisko saikni starp konkrētās preces pieaugošā importa apjomu un nopietniem zaudējumiem vai nopietnu zaudējumu draudiem. Ja nopietnus zaudējumus vai nopietnu zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem rada citi faktori, šādi zaudējumi nevar tikt saistīti ar pieaugošo importa apjomu.

12.pants. Aizsardzības pasākumu piemērošanas kārtība

(1) Ekonomikas ministrija sniedz komisijai pārskatu par pārbaudes rezultātiem un norāda, vai pieaugošais importa apjoms nodara nopietnus zaudējumus vai rada nopietnu zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Ekonomikas ministrija nekavējoties informē Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju par pārskatu un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Ja komisija ierosina piemērot aizsardzības pasākumus, Finansu ministrija sagatavo likumprojektu par attiecīgu aizsardzības pasākumu piemērošanu. Komisija nekavējoties publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" detalizētu ziņojumu, kurā pamatota aizsardzības pasākumu nepieciešamība un ietverta informācija par pārbaudes rezultātiem un sabiedrības interesēm.

(3) Ja Saeima pieņem likumu par aizsardzības pasākumu piemērošanu, Ekonomikas ministrija par to nekavējoties informē Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.

III nodaļa

Aizsardzības pasākumu piemērošana

13.pants. Aizsardzības pasākumu piemērošanas princips

Aizsardzības pasākumi tiek piemēroti pret visu attiecīgās preces importu neatkarīgi no izcelsmes valsts (izņemot šā likuma 22.pantā minētās valstis).

14.pants. Aizsardzības pasākumi

(1) Saeima uz noteiktu laikposmu un apmērā, kas nepieciešams, lai atlīdzinātu nodarītos nopietnos zaudējumus vai novērstu nopietnu zaudējumu draudus, nosaka šādus aizsardzības pasākumus:

1) importa kvotas noteikšana. Noteiktais importa kvotas apjoms nedrīkst būt mazāks par vidējo importa līmeni pēdējo triju gadu laikā, par kuriem ir pieejama Centrālās statistikas pārvaldes informācija (izņemot gadījumus, kad pārbaudes rezultātā ir redzams, ka nopietnu zaudējumu atlīdzināšanai vai nopietnu zaudējumu draudu novēršanai nepieciešams cits importa kvotu līmenis);

2) muitas nodokļa paaugstināšana.

15.pants Kritiski apstākļi

Ja komisija pieņem lēmumu par to, ka pastāv kritiski apstākļi (apstākļi, kuros vilcināšanās var izraisīt grūti atlīdzināmus zaudējumus vietējiem ražotājiem), un pārbaudes gaitā tiek konstatēts, ka pieaugošais importa apjoms ir nodarījis nopietnus zaudējumus vai radījis nopietnu zaudējumu draudus, Saeima lemj par pagaidu pasākuma piemērošanu, negaidot pārbaudes beigas.

16.pants. Pagaidu pasākuma piemērošana

Kā pagaidu pasākumu lieto muitas tarifu paaugstināšanu. Pagaidu pasākuma piemērošanas ilgums nedrīkst pārsniegt 200 dienas.

17.pants. Muitas maksājumu atmaksāšana

Ja pārbaudes rezultātā tiek noteikts, ka pārbaudei pakļautās preces imports nav nopietnu zaudējumu vai nopietnu zaudējumu draudu cēlonis, muitas tarifu paaugstināšanas rezultātā gūtie līdzekļi nekavējoties atmaksājami Muitas likumā noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa

Aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums

18.pants. Aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņi

(1) Aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums nedrīkst pārsniegt trīs gadus (izņemot gadījumus, kad pārbaudes rezultātā aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums tiek pagarināts).

(2) Ja pēc trim gadiem tiek konstatēts, ka jāpagarina aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņš, nepieciešama jauna pārbaude, lai atkārtoti konstatētu, vai konkrētais importa apjoms nodara nopietnus zaudējumus vai rada nopietnu zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņa pagarināšanā noteiktais aizsardzības pasākums nedrīkst būt vairāk ierobežojošs par sākotnēji noteikto aizsardzības pasākumu tā piemērošanas laikposma beigās.

(3) Ja aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums pārsniedz gadu, attiecīgie pasākumi to piemērošanas laikposmā regulāros intervālos tiek progresējoši liberalizēti.

19.pants. Aizsardzības pasākumu liberalizācijas turpināšana vai atcelšana

Ja tiek konstatēts, ka konkrētajā gadījumā apstākļi, kuru dēļ tika piemēroti aizsardzības pasākumi, ir mainījušies vai zuduši, Saeima turpina attiecīgo pasākumu liberalizāciju vai atceļ to piemērošanu.

20.pants. Aizsardzības pasākumu kopējais ilgums

Kopējais aizsardzības pasākumu piemērošanas ilgums (ieskaitot pagaidu pasākuma un piemērošanas termiņa pagarinājuma ilgumu) nedrīkst pārsniegt astoņus gadus.

21.pants. Aizsardzības pasākumu atkārtota piemērošana

(1) Aizsardzības pasākumu atkārtota piemērošana pret tādas preces importu, kas jau tikusi pakļauta aizsardzības pasākumiem, nedrīkst notikt agrāk kā pēc laikposma, kas vienāds ar iepriekšējo aizsardzības pasākumu piemērošanas termiņu, ņemot vērā, ka laikposms, kurā nekādi aizsardzības pasākumi nedrīkst tikt atkārtoti piemēroti, ir vismaz divi gadi.

(2) Aizsardzības pasākumi, kuru ilgums ir 180 dienas vai mazāk, var tikt atkārtoti piemēroti šādos gadījumos:

1) ja ir pagājis vismaz gads kopš aizsardzības pasākumu piemērošanas uzsākšanas pret attiecīgās preces importu;

2) aizsardzības pasākumi nav tikuši piemēroti vairāk kā divas reizes piecu gadu laikā no aizsardzības pasākumu piemērošanas uzsākšanas dienas.

22.pants. Aizsardzības pasākumu piemērošana pret jaunattīstības valstīm

(1) Aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot pret to preču importu, kuru izcelsmes valsts ir tāda Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, kurai piešķirts jaunattīstības valsts statuss, ja tās daļa attiecīgās preces importa apjomā nepārsniedz trīs procentus no kopējā importa apjoma Latvijas teritorijā.

(2) Aizsardzības pasākumi var tikt piemēroti pret to preču importu no jaunattīstības valstīm, kuru importa daļa ir mazāka par trīs procentiem, ja šo valstu kopējais imports ir lielāks par deviņiem procentiem no attiecīgās preces kopējā importa apjoma.

(3) Ja saskaņā ar šajā pantā minēto nosacījumu aizsardzības pasākumi attiecībā uz jaunattīstības valstīm netiek veikti, Ekonomikas ministrija nekavējoties par to informē Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.

 

Par likumprojektu

Ekonomikas ministrija iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē likumprojektu "Par iekšējā tirgus aizsardzību", kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta Deklarācijas 2.1.17.punktu.

Likumprojekts nosaka kārtību, kādā piemērojami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi gadījumos, kad pieaugošā importa apjoma rezultātā tiek nodarīts nopietns kaitējums vai radušies nopietna kaitējuma draudi līdzīgu vai tieši konkurējošu preču vietējiem ražotājiem.

Šobrīd iekšējā tirgus aizsardzības normas ir noteiktas Ministru kabineta 1995.gada 17.janvāra noteikumos nr.20 "Latvijā ražoto pārtikas preču iekšējā tirgus aizsardzības noteikumi", tomēr minētie noteikumi neparedz Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) un Eiropas Savienības standartiem atbilstošu administratīvo procedūru iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu piemērošanai. Tādēļ, līdz ar Latvijas iestāšanās procesu PTO, Latvija ir apņēmusies nepiemērot praksē iekšējā tirgus aizsardzības normas, kamēr nebūs izstrādāta un pieņemta PTO standartiem atbilstoša likumdošana.

Līdz ar likumprojekta "Par iekšējā tirgus aizsardzību" pieņemšanu nepieciešami grozījumi 1997.gada 19.augusta MK noteikumos Nr.304 "Ekonomikas ministrijas nolikums" un Ministru kabinetam, jāatzīst par spēku zaudējušiem MK 1995.gada 17.janvāra noteikumi Nr.20 "Latvijā ražoto pārtikas preču iekšējā tirgus aizsardzības noteikumi."

Saskaņā ar Ministru prezidenta 1998.gada 10.jūlija rīkojumu Nr.211 izveidota darba grupa, kurai divu mēnešu laikā pēc likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" pieņemšanas Saeimā, ir jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā normatīvo aktu projekti iekšējā tirgus aizsardzības jomā.

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"

Saeimas dok. nr.4796; likumprojekts nr.1326

Zemkopības ministrijas izstrādāts,

Ministru kabineta 1998. gada 20. oktobra sēdē akceptēts

(prot. nr. 57, 11.§) un 21. oktobrī iesniegts izskatīšanai Saeimā

 

Izdarīt likumā "Par augu šķirņu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993. 18.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā:

vārdus "Lauksaimniecības ministrija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Zemkopības ministrija" (attiecīgā locījumā);

vārdus "Ministru Padome (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Ministru kabinets" (attiecīgā locījumā);

vārdus "oficiālais biļetens" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "laikraksts "Latvijas Vēstnesis"" (attiecīgā locījumā);

vārdus "Valsts sēklu inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Sēklu valsts inspekcija" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

" 9. pants. Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome un Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs

(1) Latvijas Republikas Nacionālā augu šķirņu padome (turpmāk — Padome) tiek izveidota saskaņā ar attiecīgu Ministru kabineta lēmumu, lai nodrošinātu zinātniski un ekonomiski pamatotas augus šķirņu struktūras veidošanos Latvijā.

(2) Padome izlemj jautājumus par augu šķirņu reģistrāciju, sagatavo priekšlikumus par šķirņu iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā, kā arī izlemj citus Padomes nolikumā paredzētos jautājumus, kas saistīti ar augu šķirņu ieviešanu un aizsardzību.

(3) Nolikumu par Latvijas augu šķirņu katalogu, kurā iekļauj sertifikācijai pakļautās šķirnes, apstiprina Ministru kabinets.

(4) Zemkopības ministrijas Latvijas Valsts augu šķirņu salīdzināšanas centrs (turpmāk — Šķirņu centrs) pilda Padomes lēmumus un tās vārdā:

1) pieņem un izskata šķirņu reģistrācijas pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) veic šķirņu reģistrācijas nosacījumu ekspertīzi;

3) organizē šķirņu pārbaudi;

4) izsniedz un anulē šķirņu reģistrācijas apliecības;

5) reģistrē licences par selekcionāra tiesību nodošanu;

6) kārto Latvijas Republikas Valsts augu šķirņu reģistru;

7) veic citas funkcijas, kas noteiktas šajā likumā un Šķirņu centra nolikumā."

3. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

" 18. pants. Šķirnes pārbaude, to reģistrējot

Reģistrēšanai Latvijā pieteiktajām jaunajām šķirnēm Šķirņu centrs organizē šķirnes atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi saskaņā ar Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās savienības (UPOV) metodiku. Par šķirnes pārbaudi jāmaksā nodeva."

4. Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:

" 23. pants. Šķirnes reģistrācija

Ja Padome pieņēmusi lēmumu šķirni reģistrēt, tad Šķirņu centrs iekļauj šķirni Latvijas Republikas Valsts augu šķirņu reģistrā, izsniedz selekcionāra tiesību īpašniekam (pieteicējam) šķirnes reģistrācijas apliecību, kā arī publicē Padomes lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"."

5. Izteikt 26. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Selekcionāra tiesības nozīmē, ka neviena cita persona bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas nedrīkst pārvērst šķirni par ienākumu avotu un ka, ievērojot šā likuma 27. pantā minētās prasības, nepieciešama selekcionāra tiesību īpašnieka atļauja šādām darbībām ar aizsargātās šķirnes sēklas materiālu:

1) ražošanai un pavairošanai;

2) sagatavošanai līdz izsējas kondīcijai šķirnes pavairošanas nolūkā;

3) piedāvāšanai pārdošanai;

4) pārdošanai vai citam realizācijas veidam;

5) eksportam un importam;

6) glabāšanai šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minēto mērķu īstenošanai;

7) ja šķirnes sēklas materiāls atkārtoti nepieciešams citas šķirnes sēklas materiāla ražošanai, izmantojot šīs šķirnes sēklas materiālu vai jebkuru šīs šķirnes auga daļu šādai ražošanai, vai lai saražoto materiālu piedāvātu pārdošanai vai citu veidu darījumiem pavairošanas nolūkā."

6. Izteikt 27. un 28. pantu šādā redakcijā:

" 27. pants. Selekcionāra tiesību ierobežojumi

(1) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atļauts bez selekcionāra tiesību īpašnieka atļaujas lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanas nolūkā izmantot pavairošanai īpašumā vai lietošanā esošos laukos un pašu iesētās Latvijā aizsargātās šķirnes (kura nav hibrīda vai sintētiska) iegūtās ražas produktus.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi attiecas tikai uz šādām Latvijā audzējamām augu sugām:

1) lopbarības augi: Lupinus luteus L. — dzeltenā lupīna, Medicago sativa L. — lucerna, Pisum sativum L. — zirņi, Vicia faba L. — lauku pupas, Vicia sativa L. — sējas vīķi;

2) graudaugi: Avena sativa L. — auzas, Hordeum vulgare L. — mieži, Secale cereale L. — rudzi, X Triticosecale Wittm. — tritikāle, Triticum aestivum L.emend. Fiori et paol. — mīkstie kvieši, Triticum durum Desf. — cietie kvieši;

3) kartupeļi: Solanum tuberosum L. — kartupeļi;

4) eļļas un šķiedraugi: Brassica napus L. (partim. — Ripsis, Brassica rapa L. (partim.) — rapsis, Linum usitatissimum L. — lini, izņemot šķiedras linus.

(3) Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā sējplatība nepārsniedz platību, kas noteikta saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu metodiku, nav jāmaksā selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklu izmantošanu savos sējumos saskaņā ar šā panta pirmo un sesto daļu.

(4) Pārējiem lauksaimniecības produkcijas, ievērojot šā panta trešās daļas prasības, ražotājiem par pašu saimniecībā izlietotajām aizsargāto šķirņu sēklām jāmaksā šķirnes selekcionāra tiesību īpašniekam atlīdzība par šķirnes sēklas izmantošanu, bet tai jābūt ievērojami mazākai nekā par licencētu tās pašas šķirnes sēklas materiālu tai pašai platībai. Minēto atlīdzību saskaņā ar selekcionāru tiesību īpašnieku un ražotāju savstarpēji saskaņotu priekšlikumu apstiprina zemkopības ministrs.

(5) Lauksaimniecības produkcijas ražotāji, sēklu sagatavotāji un citi pakalpojumu sniedzēji pēc šķirnes selekcionāra tiesību īpašnieka pieprasījuma sniedz tam nepieciešamo informāciju par aizsargāto šķirņu sēklu ražošanu, pavairošanu, sagatavošanu un pārdošanu. Šādu informāciju selekcionāra tiesību īpašniekiem var sniegt arī Zemkopības ministrija, Sēklu valsts inspekcija un rajona lauksaimniecības departaments.

(6) Selekcionāra tiesības nav spēkā attiecībā uz aizsargājamās šķirnes izmantošanu:

1) darbībām, kas veiktas privāti un nekomerciālos nolūkos;

2) eksperimentālos nolūkos;

3) selekcijas nolūkos, izņemot gadījumus, kad tiek piemēroti šā likumā 26. panta otrās daļas nosacījumi.

(7) Selekcionāra tiesības netiek attiecinātas uz darbībām ar aizsargājamās šķirnes vai šā likuma 26. panta otrās daļas 2. punktā minēto šķirņu sēklas materiālu, vai jebkuru šādas šķirnes augu daļu, kas iegūta tieši no materiāla, kuru pats selekcionārs vai citas personas ar viņa atļauju pārdod vai citādi izplata Latvijā, ja vien šīs darbības mērķis nav:

1) šo šķirni pavairot;

2) izvest šķirnes sēklas materiālu, kas atļauj pavairot šķirni valstī, kurā attiecīgās augu ģints vai sugas šķirnes netiek aizsargātas, izņemot gadījumus, kad izvestais materiāls tiek pārstrādāts patēriņam.

28. pants. Selekcionāra tiesību darbības periods

(1) Selekcionāra tiesības tiek iegūtas ar dienu, kad pieņemts lēmums par šķirnes reģistrāciju, un ir spēkā līdz 25. kalendāra gada beigām vai vīnogulāju un koku sugu gadījumā — līdz 30. kalendāra gada beigām kopš tiesību piešķiršanas gada.

(2) Specifisku ģinšu vai sugu gadījumā Padome var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto termiņu vēl par pieciem gadiem."

7. Izteikt 37. pantu šādā redakcijā:

" 37. pants. Augu šķirņu sēklas materiāla sertifikācija

(1) Latvijā visu augu šķirnes sēklas materiāla sertifikāciju veic kompetenta atbilstības novērtēšanas institūcija saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu".

(2) Sertificē tikai Latvijas augu šķirņu katalogā vai speciālā zemkopības ministra atļaujā iekļautu augu šķirņu sēklas materiālu.

(3) Aizsargāto šķirņu sēklas materiāla sertifikāciju veic tikai tad, ja audzētājs vai sēklas materiāla sagatavotājs ir selekcionāra tiesību īpašnieks vai viņam ir izsniegta Šķirņu centrā reģistrēta licence."

8. Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

" Pārejas noteikums

Līdz Latvijas augu šķirņu kataloga apstiprināšanai piemērojams Latvijas Republikā ieteicamo un perspektīvo augu šķirņu saraksts."

 

Par likumprojektu

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi un iesniedz izskatīšanai likumprojektu "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"". Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabinetā 1998. gada 28. martā apstiprināto Latvijas nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības Padomes 1994. gada 27. jūlija noteikumiem nr. 2100/94 "Par Kopienas augu šķirņu tiesībām".

Likumprojekts konkretizē selekcionāra tiesības, kā arī selekcionāra tiesību ierobežojumus lauksaimniecības produkcijas ražotāju mazās saimniecībās.

Likumprojekts izskatīts valsts sekretāru sanāksmē, saskaņots ar Tieslietu, Ekonomikas, Finansu ministriju un Eiropas integrācijas biroju. Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, kā arī Eiropas integrācijas biroja iebildumi pamatā ietverti likumprojektā. Projekts nosūtīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināšanai.

Zemkopības ministrs A.Rāviņš