Arhīvi runā

"Kadru tīrīšana" pēckara gadu Latvijas laukos

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Lai panāktu totalitārā režīma netraucētu funkcionēšanu un dažādu direktīvu bezierunu izpildīšanu, pirmajos pēckara gados nepārtraukti tika veiktas t.s. kadru tīrīšanas. Staļiniskā režīma īstenotājiem Latvijā arvien šķita, ka visu iestāžu, organizāciju un uzņēmumu kadri esot "piesārņoti ar šķiriski naidīgiem elementiem" un ka tieši šā iemesla dēļ panākumi gan rūpniecībā un lauksaimniecībā, gan arī izglītības un kultūras jomā esot tik pieticīgi. Stingri vadoties no Staļina tēzes, ka "kadri izšķir visu", tika darīts viss, lai šos "naidīgos kadrus" padzītu no darba un bieži vien arī represētu.

1945. gada 12. oktobrī Latvijas PSR Tautas komisāru padome un Latvijas K(b)P Centrālā komiteja pieņēma lēmumu Nr. 200 "Par Latvijas PSR zemāko padomju orgānu vadošo kadru pārbaudi". Sakarā ar to tika izveidotas speciālas komisijas šādā sastāvā: Komunistiskās partijas apriņķa komitejas 1. sekretārs, apriņķa komitejas kadru sekretārs, apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs, Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieks un Valsts drošības tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieks.

1944. gada novembrī LK(b)P Centrālā komiteja uzdeva partijas apriņķu komiteju sekretāriem un apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem "pārbaudīt pagastu izpildu komiteju sastāvu un nostiprināt tās ar drošiem, politiski sagatavotiem cilvēkiem, kuri varētu uz vietām vadīt tautas saimniecības atjaunošanu".

Īsā laikā Latvijā nomainīja 356 pagastu izpildu komiteju priekšsēdētājus, no tiem 79 politisku motīvu dēļ. Tikai Rīgas apriņķī vien nomainīja 26 pagastu vadītājus, no tiem puse tūdaļ nokļuva cietumā. Līdz 1946. gada februārim tika pārbaudīti 1533 vietējie darbinieki. No darba atbrīvoja 312 cilvēkus, tajā skaitā 169 politisku iemeslu dēļ. Līdz 1946. gada 1. aprīlim bija pārbaudīti jau 2746 cilvēki, tajā skaitā 453 pagastu izpildu komiteju priekšsēdētāji, 431 pagastu izpildu komitejas sekretārs, 1127 ciemu padomju priekšsēdētāji un 729 citi vietējie darbinieki. No darba atbrīvoja 522 cilvēkus, no tiem 255 politisku iemeslu dēļ. Bauskas apriņķī nomainīja 31 pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju, Jēkabpils apriņķī — 45, Madonas apriņķī — 43. Atsevišķos pagastos izpildu komiteju priekšsēdētājus īsā laikā nomainīja 5–6 reizes. Līdz 1948. gada aprīlim laukos no darba atbrīvoja pavisam 1100 vietējos darbiniekus. Kā atbrīvošanas iemesls galvenokārt tika minēti politiski motīvi.

Uzskatot, ka sevišķi "piesārņoti" esot Zemkopības komisariāta kadri, LK(b)P CK birojs uzdeva šā komisariāta kadru daļai līdz 1945. gada 1. aprīlim pabeigt visu personīgo lietu noformēšanu, katrai lietai obligāti pievienojot arī dokumentus par darbinieka lietišķajām un politiskajām īpašībām. LK(b)P CK sekretārs F.Titovs, lai vēl vairāk aktivizētu "kadru tīrīšanu", paziņoja, ka "daudz naidīgu elementu var sastapt agronomu, zootehniķu, veterinārārstu, lauksaimniecības produktu sagādes aģentu, noliktavu un sagādes punktu darbinieku vidū". Netika aizmirsti arī lauksaimniecības tehnikumi un skolas.

"Kadru tīrīšanas" kampaņas vadītājs — LK(b)P CK ideoloģijas sekretārs A.Pelše 1948.gadā paziņoja: " Bieži vien vērojami fakti, kad bijušie budži, tirgoņi utt. iespiežas padomju varas zemākajās iestādēs un veic tur graujošu darbību. Viņi iespraucas arī kooperācijas biedrībās, tirdzniecības organizācijās, dzirnavās un laupa tur sabiedrisko īpašumu. Iekārtojušies mašīnu un traktoru stacijās, mašīnu un zirgu iznomāšanas punktos, padomju saimniecībās, viņi nodarbojas ar kaitniecību."

Žurnāla "Padomju Latvijas Boļševiks" redaktors J.Bumbērs aicināja: "Pirmais un galvenais nosacījums ir enerģiski iztīrīt kooperāciju no budziskiem elementiem, kas lielā skaitā salīduši kooperatīvo sabiedrību valdēs un revīziju komisijās."

Īpaši plaša "kadru tīrīšanas" kampaņa tika izvērsta zemnieku saimniecību kolektivizācijas laikā. LK(b)P CK birojs savā 1948.gada 20.aprīļa lēmumā "Par kulaku iekļūšanas faktiem Talsu apriņķa kolhozos " stingri prasīja: "Iztīrīt visus kolhozus no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem". Šajā laikā no Talsu apriņķa kolhoziem tika izslēgtas 40 "kulaku" ģimenes, no Ilūkstes — 3 un no Kuldīgas apriņķa kolhoziem — 14 "kulaku" ģimenes.

Komunistiskās partijas un padomju darbinieki šajā ziņā nekādu žēlastību nepazina un strikti izpildīja LK(b)P CK, A.Pelšes un citu staļinisko ideologu norādījumus. Pavisam 1948.gadā no kolhoziem padzina vairāk nekā 200 "kulaku" ģimenes un politisku motīvu dēļ no darba atbrīvoja 50 kolhozu priekšsēdētājus. Lai iztīrītu Kuldīgas apriņķi no "kulakiem", bandītu atbalstītājiem un citiem "pretpadomju elementiem", 1948.gadā uz turieni nosūtīja speciālu LK(b)P CK brigādi. No apriņķa kolhoza "Vandzene" ieteica padzīt šādus cilvēkus:

I.Biti —posminieku, agrāko 35 hektāru zemes īpašnieku;

I.Erkenu — brigadieri, agrāk dienējušu vācu armijā;

A.Kalnozolu — brigadieri, iebraucēju no citurienes;

E.Jansonu — lopu fermas vadītāju, agrāko 32,2 ha zemes īpašnieku;

F.Liepiņu — posminieku , bijušo aizsargu;

J.Bērziņu — brigadieri, bijušo 36,5 ha zemes īpašnieku;

F.Ābeli — valdes locekli, agrāko 8 ha zemes īpašnieku;

J.Mauriņu — posminieku, bijušo 36,5 ha zemes īpašnieku.

1949.gada februārī un martā sakarā ar gatavoto 25.marta deportācijas akciju tika uzsākta jauna plaša kampaņa, lai padzītu "kulakus" no kolhoziem un lauksaimniecības kooperatīviem. Tas tika darīts arī tādēļ, lai šos no kolhoziem padzītos "kulakus" tūdaļ varētu ierakstīt izsūtāmo sarakstos.

Arī 1949.gada vasarā, jau pēc vairāk nekā 42 000 cilvēku aizdzīšanas uz Sibīriju, "kulaku" un citu "naidīgo elementu" meklēšana turpinājās. LK(b)P CK instruktors Ratnieks pēc brauciena uz Liepājas apriņķi atskaites ziņojumā rakstīja: "Sakarā ar to, ka apriņķa kolhozi, padomju un kooperatīvie kadri ir piesārņoti, pie partijas apriņķa komitejas ir izveidotas piecas komisijas, lai apsekotu un attīrītu tos no kulakiem un citiem naidīgiem elementiem (..). Lai šo darbu paveiktu, pēc sīkas instruktāžas apriņķa komitejā uz visiem 29 apriņķa pagastiem kā pilnvarotie tika nosūtīti plēnuma un apriņķa komitejas darbinieki." Iekšlietu ministrijas Madonas apriņķa daļas priekšnieks Kuzņecovs ziņojumā LK(b)P apriņķa komitejas sekretāram Čarpam rakstīja: "Ziņoju, ka pēc mūsu rīcībā esošajām ziņām Sarkaņu pagasta kolhozā "Rītausma" par posminieku strādā bijušais 30 ha zemes īpašnieks Ādolfs Elksnis, kurš sarakstās ar izsūtīto kulaku Jāni Leitānu. Viņš Elksnim raksta: "Saudzē manu zirgu. No trimdas es drīz atgriezīšos". Elksnis un Sarkaņu ciema padomes priekšsēdētājas vīrs P.Baumanis, kā arī kolhoza klētnieks P.Āboliņš nosūtījuši kulakam Leitānam paciņu. Posminieks Elksnis kulaka Leitāna zirgu patiešām saudzē. Bez tam Elksnis kolhoznieku vidū veic visāda veida pretpadomju aģitāciju ar vārdiem: "Tādas varas kā šī vēl nekur pasaulē nav bijis.""

Staļiniskā totalitārisma sistēma vērīgi sekoja, lai nevienā kaut cik atbildīgā darbā nestrādātu cilvēki ar "aizdomīgu pagātni" vai "pretpadomju noskaņojumu". Dažādās "specpārbaudēs" tika meklēti kompromitējoši materiāli ne tikai par pašu pārbaudāmo cilvēku, bet arī par viņa radiniekiem, piederīgajiem, tuviem paziņām utt. Lai paveiktu kārtējo "specpārbaudi" LK(b) P apriņķa komitejas darbinieki parasti sagatavoja plašus sarakstus par kolhozu priekšsēdētājiem, brigadieriem, lauksaimniecības speciālistiem, deputātiem, pat par ierindas kolhozniekiem un nosūtīja tos Valsts drošības tautas komisariāta un Iekšlietu ministriju apriņķu daļu pārbaudei. Tās savukārt sarakstos minēto cilvēku "uzticamību" pārbaudīja gan pēc savas speciālās informācijas, gan arī pieprasot ziņas no Iekšlietu ministrijai pakļautajiem arhīviem.

Uz četrdesmito un piecdesmito gadu robežas nežēlīgās represijas pret kādreiz turīgākajiem latviešu zemniekiem izvērsās ar jaunu spēku. Tā, piemēram, LK(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš 1950.gada 31.marta ziņojumā VK(b)P CK sekretāram G.Maļenkovam norādīja:

"Vairākos rajonos vēl ir sastopami fakti, kad kolhozos un to vadībā atrodas kulaki, buržuāziskie nacionālisti (..). Partijas, padomju un lauksaimniecības orgāni, organizējot atskaites un vēlēšanu sapulces kolhozos, veica noteiktus pasākumus, lai iztīrītu kolhozus no naidīgiem un gadījuma rakstura cilvēkiem, kā rezultātā tika pārvēlēti 610 kolhozu priekšsēdētāji, 506 valdes un 405 revīzijas komisijas locekļi.

Taču vēl arvien ir gadījumi, kad atsevišķi kolhozi ir piesārņoti ar kulakiem un naidīgiem cilvēkiem. LK(b)P CK veic pasākumus, lai nostiprinātu kolhozu vadību ar pārbaudītiem un darba spējīgiem cilvēkiem un lai attīrītu kolhozus no kulakiem un naidīgiem elementiem."

Lauksaimniecības ministrijā no 190 darbiniekiem 43 tika atzīti par "aizdomīgiem un svešiem cilvēkiem", bet liela grupa šīs ministrijas darbinieku tika apcietināta. No 890 agronomiem, kuri bija palikuši Latvijā no pirmskara laika, darbā izmantoja tikai 20%, bet pārējos atbrīvoja politisku motīvu dēļ.

"Iztīrīto" kadru vietā darbā uz laukiem tūdaļ pat tika nosūtīti "partijas lietai uzticami biedri" gan no Latvijas pilsētām, gan īpaši daudz iebraucēju no tuvām un tālākām Padomju Savienības vietām, kuri daudzos gadījumos pat kviešus no rudziem neprata atšķirt.

Bet J.Kalnbērziņš vēl 1953.gada 16.martā laikraksta "Pravda" slejās sludināja:

"Padomju Latvijā vēl dažviet ir saglabājušās padomju varas sagrauto pretpadomju elementu — slepeno buržuāzisko nacionālistu, ebreju cionistu, imperiālisma demoralizēto sociāldemokrātu un trockistu drumstalas. Pret šo elementu naidīgajām intrigām ir enerģiski jācīnās."

Tas bija LKP CK pirmā sekretāra klajš mudinājums uz jaunām represijām un uz jaunām "kadru tīrīšanas" kampaņām.

Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lietu pārvaldnieka

O.Stankes paskaidrojums

Madonas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājam

par pilsoņu ieskaitīšanu tautas ienaidnieku kategorijā

Slepeni

Nr.890–s

Madonas apriņķa izpildu komitejas Atbildot uz Jūsu Nr.3634

priekšsēdētājam no 1945.gada 15.oktobra

1945.gada 29.oktobrī

Jūsu iesniegtie materiāli par apriņķa izpildu komitejas š.g. 22.jūnija lēmumu (protokols Nr.8), lai ieskaitītu par tautas ienaidniekiem un atņemtu mājas pilsoņiem: Nerģelim, Eglītim, Sieceniekam, Dellem, Kļaviņam, Siliņam, Milleram, Šefferim, Cimdiņam, Labānam un Strazdiņam pēc būtības ir nepareizs, jo atzīšana par tautas ienaidniekiem var tikt izdarīta tikai ar tiesas lēmumu, kura ar savu lēmumu izdara arī īpašuma konfiskāciju.

Jūsu lēmums ir pieņemts, nebalstoties uz attiecīgo tiesu orgānu lēmumiem, tādēļ ir nepieciešams to pārskatīt.

Tās mājas, kuru īpašnieki ir aizgājuši ar vāciešiem, pamatojoties uz likumu, pilsētas izpildu komitejai ir jāpieņem kā bezsaimnieku mājas.

Par saviem turpmākajiem lēmumiem paziņojiet Tautas komisāru padomei, lai par to paziņotu vadībai.

Latvijas PSR Tautas komisāru padomes lietu pārvaldnieks

O.Stanke

LVA, 270.f., 1.s. apr., 141.l., 14.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Talsu apriņka izpildu komitejas priekšsēdētāja ziņojums

par kadru pārbaudi

Slepeni

Nr.88–s

Latvijas PSR Tautas komisāru padomei

1945.gada 20.oktobrī

Sakarā ar Latvijas PSR Tautas komisāru padomes un Latvijas K(b)P CK 1945.gada 12.oktobra lēmumu Nr.200 "Par Latvijas PSR zemāko padomju orgānu vadošo kadru pārbaudi" pie apriņķa izpildu komitejas ir izveidota speciāla komisija šādā sastāvā:

1) partijas apriņķa komitejas pirmais sekretārs b.Sēja,

2) partijas apriņķa komitejas kadru sekretāre b. Jātniece,

3) apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs b.Zommers,

4) Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieks b.Skarainis,

5) Valsts drošības tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieks b.Antonovs. Komisija ir jau darbu uzsākusi. Ir sastādīti pagastu izpildu komiteju priekšsēdētāju un sekretāru, kā arī ciemu padomju priekšsēdētāju saraksti ar sīkām ziņām par viņu personību. Šie saraksti ir iesniegti Valsts drošības tautas komisariāta apriņķa daļā, lai pārbaudītu viņu politisko uzticamību. Turklāt tiek gatavoti materiāli atsevišķi par katru pagastu izpildu komitejas un ciema padomes vadošo darbinieku, lai apspriestu komisijas sēdēs.

Apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs

Zommers

Apriņķa izpildu komitejas sekretārs

Lagzdiņš

LVA, 270.f., 1.s.apr., 141.l., 12.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

 

Talsu apriņķa izpildu komitejas atskaite

par kadru pārbaudi

Atskaite par paveikto darbu,

lai pārbaudītu Talsu apriņķa zemāko padomju orgānu

vadošos kadrus

Slepeni

1945.gada 15.decembrī

Saskaņā ar Latvijas PSR un Latvijas K(b)P CK 1945.gada 12.oktobra lēmumu Nr.200 "Par Latvijas PSR zemāko padomju orgānu vadošo kadru pārbaudi" tika izveidota speciāla komisija šādā sastāvā:

1) partijas apriņķa komitejas pirmais sekretārs b.Sēja,

2) partijas apriņķa komitejas kadru sekretārs b.Jātnieks,

3) apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs b.Zommers,

4) Iekšlietu tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieks b.Skarainis un

5) Valsts drošības tautas komisariāta apriņķa daļas priekšnieks b.Antonovs. Tika sastādīti pilsētu un pagastu izpildu komiteju priekšsēdētāju un sekretāru, kā arī ciemu padomju priekšsēdētāju saraksti ar sīkām ziņām par viņu personībām. Šie saraksti tika iesniegti Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības tautas komisariāta daļām, lai pārbaudītu augstāk norādīto vadošo darbinieku politisko uzticamību.

Pagastu izpildu komiteju un ciemu padomju vadošo darbinieku pārbaude notika uz vietām, izbraucot uz turieni arī atbildīgajiem partijas apriņķa komitejas un apriņķa izpildu komitejas darbiniekiem.

Komisija rūpīgi izpētīja katru pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju un sekretāru, kā arī ciema padomes priekšsēdētāju kā no viņa politisko, tā arī lietišķo īpašību puses, turklāt īpašu vērību pievēršot viņa agrākajai darbībai dzīves un darba vietā un vietējo iedzīvotāju atsauksmēm par viņu. Katrs pārbaudāmais darbinieks tika izsaukts arī uz komisijas sēdi.

Pārbaudot visu četru pilsētu un 18 pagastu izpildu komiteju priekšsēdētājus un sekretārus un visus 45 ciemu padomju priekšsēdētājus par viņu darba lietišķo un politisko kvalitāti, izrādījās, ka ir nepieciešams nomainīt:

1) Mērsraga pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju Kirilu Pāvu, kurš sistemātiski nodarbojas ar dzeršanu, rupji uzturas pret jaunsaimniekiem, slikti izpilda savus dienesta pienākumus, ar to diskreditējot padomju varu;

2) Lībagu pagasta izpildu komitejas sekretāru Pauli Ziemeli, bijušo aizsargu, kuram nav autoritātes sava pagasta darba zemnieku vidū;

3) Lubezeres pagasta izpildu komitejas sekretāri Valēriju Jansoni, kura agrāk bija sastāvējusi aizsargu organizācijā;

4) Valdemārpils pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāju Līvu Gerču, kura agrāk sastāvēja aizsargu organizācijā;

5) Ārlavas pagasta Lubes ciema padomes priekšsēdētāju Jāni Jeriku, kurš agrāk sastāvēja aizsargu organizācijā un savā darbā pieļāva rupjas kļūdas, ar ko diskreditēja padomju varu;

6) Ārlavas pagasta Īves ciema padomes priekšsēdētāju Eduardu Leju, kurš izmantoja savu dienesta stāvokli, no zemnieku saimniecībām piesavinājās sev un saviem tuviem radiniekiem lauksaimniecības produktus. Ir nepieciešams viņu nekavējoties atbrīvot no darba un saukt pie tiesas atbildības.

Partijas apriņķa komiteja ieteica apriņķa izpildu komitejai izraudzīties pārbaudītus kadrus, lai nomainītu augstāk minētos, un apriņķa izpildu komitejas sēdē apstiprināt visus darba spējīgos pagastu izpildu komiteju un ciemu padomju darbiniekus un par katru darbinieku materiālus apstiprināšanai iesniegt partijas apriņķa komitejā.

Talsu apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks

A.Kauliņš

Sekretārs

J.Lagzdiņš

LVA, 270.f., 1.s.apr., 141.l., 133., 134.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

 

Ludzas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja ziņojums

par kadru pārbaudes rezultātiem

Ziņojums par Ludzas apriņķa izpildu komitejas zemāko padomju kadru pārbaudi uz 1945.gada 24.decembri

Slepeni

Latvijas PSR Tautas komisāru padomes

Lietu pārvaldes kadru daļas priekšniekam b.Augustam

Pavisam izskatīti: pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāji — 12 cilvēki

Apstiprināti — 11 cilvēki

Neapstiprināts — 1 cilvēks

Pavisam izskatīti: pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāju vietnieki — 7 cilvēki

Apstiprināti — 6 cilvēki

Neapstiprināts — 1 cilvēks

Pavisam izskatīti: pagasta izpildu komitejas sekretāri — 11 cilvēki

Apstiprināti — 9 cilvēki

Neapstiprināti — 2 cilvēki

Pavisam izskatīti: ciema padomes priekšsēdētāji — 73 cilvēki

Apstiprināti — 62 cilvēki

Neapstiprināti — 11 cilvēki

Pavisam izskatīti: pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāji — 2 cilvēki

Apstiprināti — 2 cilvēki

Pavisam izskatīti: apriņķa izpildu komitejas darbinieki — 34 cilvēki

Apstiprināti — 33 cilvēki

Neapstiprināts — 1 cilvēks

Kopā izskatīti: 139 cilvēki

Apstiprināti: 123 cilvēki

Neapstiprināti: 16 cilvēki

16 cilvēku neapstiprināšanas iemesli ir sekojoši:

1. Sistemātiska dzeršana un pilnīga bezatbildība: 6 cilvēki.

2. Par sakariem ar kulakiem un palīdzības sniegšana represēto aizsargu ģimenēm — 4 cilvēki.

3. Dēls bijis vācu armijā — 1 cilvēks.

4. Strādāja vācu pusei (pagasta vecākais, nocietināto robežu celtniecības vadītājs utt.), nerada politisku uzticību — 5 cilvēki.

No apriņķa izpildu komitejas darbiniekiem apstiprināti 33 cilvēki, 2 cilvēki apstiprināti zemākos amatos sakarā ar viņu nepietiekamo kvalifikāciju (apriņķa izpildu komitejas sekretāre b.Golubova apstiprināta par protokolu daļas vadītāju, un apriņķa izpildu komitejas protokolu daļas vadītājs b.Buičs apstiprināts par pagasta izpildu komitejas sekretāru).

Ludzas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētājs

Pelšs

LVA, 270.f., 1.s. apr., 141.l., 136.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

 

Izvilkums no Latvijas PSR prokurora A.Mišutina ziņojuma par pasākumiem kontrrevolucionāro, naidīgo elementu palieku likvidācijai

Pilnīgi slepeni

Latvijas K(b)P CK sekretāram

biedram J.Kalnbērziņam

1948.gada 21.septembrī

Fakti liecina, ka līdz pat šim laikam Latvijas PSR teritorija vēl nav atbrīvota no naidīgiem, kontrrevolucionāriem elementiem.

Pēc ziņām uz 1948.gada 15.septembri republikā ir 10 127 kulaki un 5000 legalizējušies bandīti (..).

Pēc Latvijas PSR Finansu ministrijas ziņām 1941.gadā tika izdotas 20 372 atļaujas par tiesībām nodarboties ar privātu tirdzniecību un mājrūpniecību (ar algota darba spēka pielietošanu, izņemot mājamatniekus (..)) un 1946. gadā — 1293.

Pēc LPSR Iekšlietu ministrijas Milicijas pārvaldes ziņām Latvijas PSR lauku iedzīvotāju dokumentēšanas un pierakstīšanas laikā tika atklāti 14 206 cilvēki ar kompromitējošiem materiāliem, tajā skaitā:

tiesāti, uz kuriem attiecas "Nolikuma par pasēm" 38.pants — 195 cilvēki, uz kuriem attiecas "Nolikuma par pasēm" 39.pants — 158 cilvēki, tiesāti pēc citiem Kriminālkodeksa pantiem — 829 cilvēki, vācu okupācijas laikā dienējuši policijā — 673 cilvēki, policistu ģimenes — 941 cilvēks, dienējuši SS karaspēkā — 3754 cilvēki, SS karaspēkā dienējošo ģimenes — 1976 cilvēki, bijušie militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedri — 1815 cilvēki, bandītisko formējumu dalībnieki — 1179 cilvēki, vācu armijā dienējušie — 1681 cilvēks, citi — 1005 cilvēki.

Patlaban šķiriski naidīgie un svešie elementi ir izvirzījuši mērķi:

1) iekļūt padomju valsts iestādēs, uzņēmumos un organizācijās, lai grautu šo organizāciju darbību, veiktu saimniecisko un politisko pasākumu sabotāžu (..), nodarbotos ar kaitniecību, spiegošanu un sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu;

2) veikt kontrrevolucionāru aģitāciju pret republikā izvērsto kolhozu celtniecību, iekļūtu kolhozos, lai tos sagrautu, iebiedētu tos zemniekus, kuri iestājas kolhozos, veikt plēsonīgu lopu izkaušanu;

3) dažādos veidos (paslēpjot zemi un lopus no aplikšanas, atstājot zemi bez apstrādāšanas, atsaucoties uz neražu un lietu un saimniecības sadalīšanu) sabotējot nodokļu un lauksaimniecības produktu piegādi valstij;

4) veikt kontrrevolucionāru darbu jaunatnes un skolu audzēkņu vidū, savervēt jaunatni naidīgam darbam;

5) diskreditēt vietējos partijas un padomju vadītājus, censties izmantot naidīgos nolūkos vismazākos trūkumus un kļūdas viņu darbā;

6) censties uzkurināt nacionālās nesaskaņas un naidu republikas iedzīvotāju vidū, saliedēt buržuāziski nacionālistiskos naidīgos elementus ap prasībām pēc "neatkarīgās Latvijas", kuras izvirza vairākas atmaskotās kontrrevolucionārās organizācijas;

7) censties piesaistīt savā pusē padomju varai nenaidīgo iedzīvotāju daļu no lauku vidējo zemnieku un pilsētas inteliģences puses, izplatot dažādas melīgas baumas par "gaidāmo karu", par "kapitālistisko valstu palīdzību Latvijas atbrīvošanai", radot iedzīvotāju mazapzinīgajā daļā nervozitāti, šaubas par rītdienu, izsūtot anonīmas draudu vēstules par atbildību par aktīvu palīdzību Padomju varai utt (..).

Ar visiem iespējamiem līdzekļiem naidīgie, kontrrevolucionārie elementi cenšas iekļūt un iekļūst tajā darbā, kas ir saistīts ar materiālajām vērtībām, kā arī tajās organizācijās, kuru darbība ir noteicoša, lai pildītu tos vai citus partijas un valdības pasākumus vai skar plašu iedzīvotāju masu intereses (pagastu un ciemu izpildu komitejas, zemes un sagādes orgāni, Izglītības ministrijas orgāni un citi), lai valsts aparāta iekšienē veiktu naidīgu, graujošu darbu (..).

Tikai pēc Latvijas K(b)P CK iejaukšanās Kuldīgas apriņķī tika atklāti un politisku motīvu dēļ no darba atbrīvoti vairāk nekā 200 cilvēki (..).

LVA, PA–101.f., 11.apr., 70.l., 88., 89., 94., 95., 96., 98.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

 

Izvilkums no LK(b)P CK sekretāra J.Kalnbērziņa runas 1948.gada 30.decembra Latvijas kolektīvo saimniecību priekšsēdētāju sanāksmē (..)

Bet mūsu jaunajiem kolhoziem ir arī lieli trūkumi. Pirmais — kolhozos līda iekšā kulaki, visādi lokoties, melojot, maskējoties, lai grautu un ārdītu šos kolhozus no iekšienes, daļa kolhoznieku, sevišķi vidējie zemnieki, liberāli, samierinoši izturas pret kulakiem, balso par tiem kopējā kolhoznieku sapulcē, aizstāv tos un vietām pat ievēlē par priekšsēdētājiem. Šis ir galvenais politiskais trūkums mūsu kolhozu organizēšanā, kolhozu dzīvē. Un tas ir jāizgriež laukā ar asu nazi. Kulaki kā lauku lielsaimnieki, kā pelēkie baroni ir nesamierināmi padomju varas un kolhozu ienaidnieki, tos nedrīkst laist pie kolhoziem tuvumā pat lielgabala šāviena attālumā. Kolhoziem ar kulakiem jāved nesaudzīga cīņa un šajā cīņā jāuzvar.

LVA, 611.f., 3.apr., 95.l., 783.lp. Oriģināls.

 

 

 

Cēsu apriņķa II iecirkņa tautas tiesas darbinieces Veltas Puriņas ziņojums LK(b)P Cēsu apriņka komitejas kadru sekretāram Baidiņam par Annas Porukas neuzticamību

1949.gada 5.jūlijā

Ziņoju Jums, ka Cēsu apriņka II iecirkņa tautas tiesā kā darbinieki strādā padomju varai nevēlami, buržuāziski, pretēji noskaņoti cilvēki (..). Šādus darbiniekus visu laiku slēpj un auklē pati tautas tiesnese b.Kadišs. Šāds padomju varai nevēlams elements tiesas darbā II iecirkņa tautas tiesā būtu tiesas sēžu sekretāre Poruks Anna. (..) Viņa cēlusies un uzaugusi Druvienas pagasta vecāku 60 ha lielajā saimniecībā (..), iemantojusi savas šķiras ulmaniskus, nacionālistiskus uzskatus. 1944.gadā, tuvojoties Sarkanai armijai, Poruka ar vecākiem aizbrauca uz drošāku "aizmuguri"" — Vāciju (..).

Šogad martā viņas vecāki, brāļi tika represēti kā padomju varai naidīgi elementi. Bet, tā kā Poruka strādā Jaunpiebalgā, vecāki Druvienā, tad izdevās izvairīties no izsūtīšanas. Druvienas izpildu komitejas pārstāvji Poruku vēlāk gan aizveda, bet, tā kā ešelons bija aizgājis, tad viņa palika un joprojām strādā tautas tiesā kā sēžu sekretāre. Nedomāju, ka Poruka par visu to būtu samierinājusies, atbalstītu, ka pareizi darīts, izsūtot pretpadomju elementus un viņas vecākus. Poruka nebeidz raudāt un zūdīties par aizvesto "nabadziņu" likteni (..).

Secinu, ka tādi cilvēki kā Poruka nevar būt tik svarīgas valsts iestādes, varas orgāna tautas tiesas darbinieks.

V.Pētersone

LVA,PA–115.f., 5.apr., 7.l., 24.lp. Oriģināls.

LK(b)P Cēsu apriņķa komitejas sekretāre Ļebedeva uzdeva Valsts drošībai ministrijas Cēsu apriņķa daļas priekšniekam Korņejevam šo lietu pārbaudīt un līdz 1949.gada 15.jūlijam iesniegt savus priekšlikumus. 1949.gada 20.jūlijā apakšpulkvedis Korņejevs ziņojumā LK (b) P Cēsu apriņka komitejai norādīja, ka "Jaunpiebalgas iecirkņa tautas tiesas sekretāri A.Poruku (..) nepieciešams nekavējoties no darba atbrīvot (..)" A.Poruka no darba tika atbrīvota 1949.,gada 2.augustā.

 

LPSR Valsts drošības ministra vietnieka Košeļeva ziņojums

par neuzticamo personu atrašanos kolhozos

Dienesta ziņojums par personu, kuras nerada uzticību, atrašanos dažos Latvijas PSR kolhozos

Pilnīgi slepeni

Nr.22/3/64–ps

Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas

Milicijas pārvalde

Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājam Nodaļa cīņai

biedram Lācim ar sociālistiskā īpašuma izlaupīšanu

1950.gada 20.janvārī

Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas milicijas orgāni, izdarot pārbaudi bijušā Viļakas, Valkas un Daugavpils apriņķī, atklāja, ka dažu kolhozu vadībā atrodas personas, kuras nerada uzticību.

Bijušajā Viļānu apriņķī

1. Kolhoza "Jaunais komunārs" priekšsēdētājs Leons Baklāns Latvijas vācu okupācijas laikā strādāja par pagasta vecāko

(vēlāk norādīts — Krustpils rajons (J.R.) ).

2. Kolhoza "Tautu draudzība" priekšsēdētājs Pelšs dienēja vācu armijas SS karaspēkā par apakšvirsnieku

(vēlāk tekstā norādīts — VĻKJS biedrs, komjaunatnes organizācijas sekretārs Padomju armijā).

3. Kolhoza "Jauniešu druva" priekšsēdētājs Ludvigs Krišobāns Latvijas okupācijas laikā dienēja par apakšvirsnieku vācu armijā

(vēlāk tekstā norādīts — Krustpils rajons).

4. Kolhoza "Saules stars" priekšsēdētājs Antons Nemotnieks 1941.—1944.gadā dienēja vācu armijā

(vēlāk tekstā norādīts — neapstiprinās).

5. Kolhoza "Darba zemnieks" priekšsēdētājs Jānis Vilkašu agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

6. Kolhoza "Latgale" priekšsēdētājs Jāzeps Broks agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

7. Kolhoza "Lielais lūzums" priekšsēdētājs Jāzeps Kozuls agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

8. Kolhoza "Sarkanā zvaigzne" priekšsēdētājs Jānis Jaunsiņš agrāk liels tirgotājs. Latvijas okupācijas laikā Jaunsiņš dienēja vācu armijā

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

9. Kolhoza "Sarkanā zvaigzne" brigadieris Arturs Stūrītis agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs

(vēlāk tekstā norādīts — dienēja Sarkanajā armijā, strādā labi)

10. Kolhoza "Darba zemnieks" brigadieris Jāzeps Mesters agrāk bija tiesāts pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58.panta. Mestera dēli Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja policijā

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

11. Kolhoza "Taisnība" brigadieris Jāzeps Sparāns brīvprātīgi dienēja vācu armijā. Tā paša kolhoza brigadieris Vilkaušs Latvijas vācu okupācijas laikā bija pagasta valdes loceklis.

(Vēlāk tekstā norādīts — Sparāns atbrīvots, Vilkaušs (..) strādā par noliktavas pārzini).

12. Kolhoza "Idene" brigadieris Broņislavs Skangels Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja vācu armijā

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

13. Kolhoza "1.maijs" brigadieris Konstantīns Brenčs un tā paša kolhoza brigadieris Jānis Skraučs dienēja vācu armijas SS karaspēkā

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvoti).

14. Kolhoza "Saules stars" brigadieris Vincs Dārznieks agrāk bija vācu atbalstītājs, viņa brālis notiesāts par dzimtenes nodevību. Tā paša kolhoza brigadieris Benedikts Inkevičs — viņa brāļi ir notiesāti kā bandīti

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvoti).

15. Kolhoza "Gaisma" brigadieris Konstantins Strods agrāk bija vācu atbalstītājs. Vincs Strods dienēja vācu armijas SS karspēkā

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvoti).

16. Kolhoza "Zelta druva" brigadieris Pēteris Broks agrāk bija vācu okupācijas varas atbalstītājs (..)

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

17. Kolhoza "Oktobris" brigadieris Vincs Strods agrāk dienēja vācu armijā

(vēlāk tekstā norādīts — tiek pārbaudīts).

18. Kolhoza "Gaisma" fermas vadītājs Vaclavs Juška ir bijušais vācu atbalstītājs

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

19. Kolhoza "1.maijs" fermas vadītājs Pēteris Kalvāns agrāk bija bandītu nacionālistiskās pagrīdes dalībnieks

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

20. Kolhoza "Saules stars" fermas vadītāja Tekla Litovniece ir bandītu atbalstītāja, viņas vīrs un brāļi agrāk bija bandītu formējumu dalībnieki

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvota).

21. Kolhoza "Padomju Zalāni" fermai vadītājs Antons Leitāns agrāk bija bandītu nacionālistiskās pagrīdes dalībnieks

(vēlāk tekstā norādīts — Krustpils rajons).

22. Kolhoza "Saules stars" klētnieks Donāts Mozuma Latvijas vācu okupācijas laikā bija policists

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

23. Kolhoza "Jaunais komunārs" klētnieks Ivans Indāns bija vācu atbalstītājs

(vēlāk tekstā norādīts — Krustpils rajons).

24. Kolhoza "Darba zemnieks" klētnieks Nikodims Mesters agrāk bija vācu atbalstītājs. Viņa dēls vācu okupācijas laikā dienēja policijā

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

25. Kolhoza "Gaisma" rēķinvedis Jāzeps Mozga Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja policijā

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

26. Kolhoza "Centība" rēķinvedis Aleksandrs Leitāns ir bijušais vācu armijas brīvprātīgais

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

27. Kolhoza "Parīzes komūna" rēķinvedis Jānis Briģis agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs. Latvijas vācu okupācijas laikā viņš dienēja policijā

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

28. Kolhoza "Draudzīgā saime" rēķinvedis Leonards Juška agrāk bija sodīts par pretpadomju aģitāciju (..).

29. Kolhoza "Tautu draudzība" rēķinvedis Pēteris Tomiņš agrāk bija vācu atbalstītājs

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

30. Kolhoza "Gaisma" posminieks Kārlis Seržants Latvijas vācu okupācijas laikā dienēja policijā, posminieks Jānis Saliniks agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvoti).

31. Kolhoza "Upmalieši" posminieks Bonifāts Struleļs agrāk dienēja vācu armijā

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

32. Kolhoza "Zelta zvaigzne" posminieks Antons Broks buržuāziskās Latvijas laikā dienēja par cietuma uzraugu, bet vēlāk — policijā

(vēlāk tekstā norādīts — atbrīvots).

33. Kolhoza "Tautu draudzība" rēķinvede Konstancija Caune agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedre

(vēlāk tekstā norādīts — revīzijas komisijas priekšsēdētāja, ciema padomes deputāte, strādā labi).

Bijušajā Daugavpils apriņķī

1. Kolhoza "Uzvara" priekšsēdētāja vietnieks Fjodorovs agrāk bija vācu armijas brīvprātīgais un dienēja SS karaspēkā.

2. Kolhoza "Par Dzimteni" priekšsēdētājs Vladislavs Vaivods — agrākais vācu armijas brīvprātīgais. Viņa brālis Antons Vaivods, tā paša kolhoza klētnieks, arī agrāk brīvprātīgi dienēja vācu armijā. Otrs viņa brālis Ivans Vaivods agrāk bija aktīvs bandītu nacionālistiskās pagrīdes dalībnieks.

Bijušajā Valkas apriņķī

1. Kolhoza "Rauza" priekšsēdētājs Dāvids Jansons agrāk bija militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs un Latvijas buržuāziskās valdības Saeimas deputāts.

2. Tā paša kolhoza valdes loceklis Roberts Treijers ir bijušais militāri fašistiskās aizsargu organizācijas biedrs, Latvijas vācu okupācijas laikā bija šucmanis.

3. Kolhoza "Rauza" valdes loceklis Jānis Ozoliņš agrāk bija kulaks.

4. Tā paša kolhoza valdes loceklis Jānis Melzups agrāk bija liels tirgotājs.

Uz vietām milicijas orgāni, lai minētās personas atbrīvotu no ieņemamajiem amatiem kolhozos, ir informējušas partijas un padomju orgānus.

Minētais tiek ziņots Jūsu rīkojumam.

LPSR valsts drošības ministra vietnieks 3.ranga milicijas komisārs

Košeļevs

LVA, 270.f., 13.apr., 610.l., 33., 34., 35., 36.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā:

Iepazīstināt b.Ozoliņu, Černiševu, Žukovu. Vajag pieņemt mērus, lai attīrītu kolhozus no šīm (..) personām.

23.I.50. V.Lācis

 

LPSR lauksaimniecības ministra

J.Vanaga izziņa par kadru tīrīšanu

Izziņa par Latvijas PSR Ministru padomes 1950.gada 31.janvāra rīkojuma Nr.122–s izpildi jautājumā par kolhozu kadru piesārņotību ar personām, kuras nerada politisku uzticamību.

Pārbaudē ir konstatēts, ka Viļānu rajonā atskaišu un vēlēšanu sapulcēs rajona kolhozos ir nomainīti 17 priekšsēdētāji, 32 valdes locekļi un 13 revīzijas komisijas locekļi.

Latvijas K(b)P Viļānu rajona komitejas sekretārs b.Andreičikovs paziņoja, ka viņi pēdējā laikā pārbauda kolhozu vadošo sastāvu un ja tiks konstatēti fakti, ka vadībā atrodas politiski neuzticamas personas, tās nekavējoties tiks atbrīvotas no vadības.

Norādītajā sarakstā Viļānu apriņķī pavisam ir 36 cilvēki, no tiem 9 cilvēki Viļānu rajonā. 5 cilvēki atbrīvoti no kolhozu vadības, bet 4 cilvēki tiek pārbaudīti, taču viņi turpina darbu agrākajās vietās. Saņemot apstiprinājumu, viņi tiks atbrīvoti.

Pēc rajonu noformēšanas no bijušā Viļānu apriņka daļas kolhozi pārgāja Varakļānu rajonā. Sarakstos minētās neuzticamās personas skaitās 23 cilvēki, no tiem 20 cilvēki ir atsaukti un nomainīti, bet 3 cilvēki tiek pārbaudīti, kuri, saņemot apstiprinājumu, arī nekavējoties no vadības tiks atbrīvoti. Šajā rajonā atskaišu un vēlēšanu laikā tika nomainīts 21 kolhoza priekšsēdētājs, kā arī daļa brigadieru un revīzijas komisijas locekļu.

4 kolhozi pārgāja Krustpils rajonam, kur 2 cilvēki ir atbrīvoti, bet 2 cilvēkus pārbauda un pēc apstiprinājuma viņi nekavējoties tiks nomainīti.

Pavisam Viļānu apriņķī sarakstos bija minēti 36 cilvēki, no kuriem 27 cilvēki ir nomainīti un 9 cilvēkus rajona vadība pārbauda, jo daži sarakstos minētie fakti neapstiprinās.

Kas attiecas uz sarakstos minētajiem bijušajiem aprinķiem, tad Daugavpils un Valkas aprinķis nav pārbaudīti, bet rajonu vadībai doti norādījumi viņus no darba atbrīvot kā tādus, kuri nerada politisku uzticamību.

Latvijas PSR lauksaimniecības ministrs

J.Vanags

LVA, 270.f., 1.s. 610.l., 39.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

 

 

Latvijas PSR prokurora V.Ļipina ziņojums LK(b)P CK sekretāram A.Ņikonovam par naidīgo elementu atklāšanu kolhozos

Pilnīgi slepeni

Nr.1898–s

Latvijas K(b)P CK sekretāram PSRS prokuratūra

b.A.Ņikonovam LPSR prokurors

1950.gada 2.novembrī

Sakarā ar Latvijas K(b)P CK plēnumā izteikto kritiku par soda orgānu nepietiekamo darbu, lai atrastu un atmaskotu tos naidīgos elementus, kuri ir iekļuvuši kolhozos un kolhozu vadībā ar nolūku sabotēt partijas un valdības lēmumus un veiktu naidīgu darbību kolhozu graušanā, ziņoju, ka pēdējā laikā Valsts drošības ministrijas orgāni ir atklājuši un kā ienaidniekus arestējuši šādas personas:

1. 1950.gada 16.septembrī ir arestēti: Viļānu rajona kolhoza "Brīvā Latvija" priekšsēdētājs I.Leišs un tā paša kolhoza rēķinvedis I.Kalneišs, kuri kolhozu faktiski ir noveduši līdz sabrukumam, izsaimniekojuši sabiedrisko zemi, pa kolhoznieku sētām sadalījuši agrāk savākto lauksaimniecības inventāru un vilcējspēku, izvazājuši, izzaguši 1950.gada graudu ražu, sistemātiski pļēgurojuši un apdzirdījuši vietējo un rajona organizāciju pārstāvjus.

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka rēķinvedis Kalveišs agrāk bija sādžas vecākais, bet Latvijas PSR vācu okupācijas laikā — aktīvs soģis — "c" grupas loceklis un pagasta tiesas sekretārs. Kolhoza priekšsēdētājs Leišs okupācijas laikā savā saimniecībā izmantoja padomju karagūstekņu darbu.

2. 1950.gada 17.augustā arestēts un saukts pie kriminālatbildības tā paša rajona kolhoza "Draudzīgā saime" priekšsēdētājs I.Jaudzems, Latvijas buržuāziskā laika kulaks, kurš savā saimniecībā ekspluatēja kalpu darbaspēku un kuram piederēja sava ķieģeļu fabrika.

Jaudzems, ielavījies kolhoza vadībā, sistemātiski veica pretpadomju un pretkolhozu aģitāciju, žūpoja, sagrāva kolhoza saimniecību, kolhoza sapulcēs atklāti uzstājās ar pretpadomju runām.

3. Tajā pašā Viļānu rajonā 18.oktobrī arestēts un saukts pie kriminālatbildības kolhoza "Ļeņina karogs" kolhoznieks P.Pozdņakovs, kurš kolhoznieku vidū sistemātiski veica pretpadomju un pretkolhozu aģitāciju. Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka P.Pozdņakovs ir kulaks, kurš savā saimniecībā izmantoja kalpu darbu.

4. 1950.gada 21.septembrī Ērgļu rajonā arestēts un saukts pie kriminālatbildības kolhoza "Zelta vārpa" priekšsēdētājs J.Auziņš. Okupācijas laikā Auziņš bija aktīvs vācu atbalstītājs — pagasta lauksaimniecības komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš no iedzīvotājiem ievāca nodokļus un produktus. Nokļuvis kolhoza vadībā, ar savu "darbību" viņš to noveda līdz sabrukumam, izjauca sējas un ražas novākšanas plānu, vilcējspēju un sēklas fondu nevis sabiedriskoja, bet izsaimniekoja.

5. Aizputes rajona kolhoza "Sarkanā zvaigzne" vadībā ielavījās J.Lemkens, kurš sevi dēvēja par VK(b)P biedru un kolhoza saimniecību sagrāva. Izmeklēšanas procesā tika noskaidrots, ka Lemkens pagātnē bija aktīvs buržuāziskās Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs, tās pašas partijas Ventspils pilsētas komitejas loceklis. Latvijas PSR vācu karaspēka okupācijas laikā viņš bija aktīvs soda orgānu dalībnieks, strādāja žandarmērijā un piedalījās soda darbībās pret mierīgajiem iedzīvotājiem, Pēc Latvijas PSR atbrīvošanos no vācu iebrucējiem Lemkens ar mānīšanos ielīda par VK(b)P biedru. 1950.gada 26.jūnijā Lemkens tika arestēts un 1950.gada 17.oktobrī kā dzimtenes nodevējs nodots kara tribunāla tiesai.

6. Par Rēzeknes rajona biedra Vorošilova vārdā nosauktā kolhoza biedru ielīda bijušais aizsargs — kulaks, aktīvs vācu atbalstītājs Z.Ivanovs, kurš kolhozā sistemātiski veica pretpadomju un pretkolhozu aģitāciju ar nolūku kolhozu sagraut. Ivanovs ir arestēts 1950.gada 11.oktobrī.

Latvijas PSR prokurors Justicijas valsts 3.klases padomnieks

Ļipins

LVA, PA—101.f., 13.apr., 82.l., 107., 108.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

 

 

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieka vietnieka lūgums sniegt ziņas par Vissavienības lauksaimniecības izstādes dalībniekiem

Nr.1351–s

Cēsu rajona darbaļaužu deputātu padomes

izpildu komitejas priekšsēdētājam b.V.Freibergam

1951.gada 11.oktobrī

Latvijas PSR Ministru padomes Lietu pārvalde lūdz Jūs paziņot, vai nav kaut kādas kompromitējošas ziņas par zemāk minētiem biedriem, kuri ir izvirzīti par Vissavienības lauksaimniecības izstādes dalībnieku kandidātiem:

Rasma Beķere, dzimusi 1931.gadā, dzīvo Cēsu rajona kolhozā "Laima";

Hermanis Renga, dzim.1931.gadā, dzīvo Cēsu rajona kolhozā "Cīņa".

Alfreds Tirons, dzim.1923.gadā, dzīvo Cēsu rajona kolhozā "Sarkanais karogs";

Illa Ezere, dzim.1922.gadā, dzīvo Cēsu rajona kolhozā "Cīņa";

Ilgvars Āboliņš, dzim.1930.gadā, dzīvo Cēsu pilsētā.

Ziņas iesniedziet piecu dienu laikā.

Latvijas PSR Ministru padomes lietu pārvaldnieka vietnieks

J.Cimdiņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 736.l., 168.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

 

 

Izvilkums no LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja V.Lāča runas LKP CK 1953.gada 22.—23.jūnija plēnumā

Dažus vārdus es gribu teikt par mūsu līdzšinējo kadru izvietošanas problēmu vispār. Vispirms te jārunā par ievērojamā daļā mūsu atbildīgo partijas, padomju un saimniecisko darbinieku valdošām pārmērīgajām bailēm no tā saucamajām "astēm", no pagātnes ēnām, kas noved pie pārlieka bikluma un nedrošības tieši latviešu nacionālo kadru izvietošanā un stipri sašaurina iespējamo kadru kontingentu. Pie mums ieviesies kaut kas līdzīgs anketas kultam. Mums ir tādi kadru darbinieki, kuri joprojām turpina dzīvot un vadīties savā darbā no piecpadsmit, divdesmit un vēl vairāk gadu vecām anketu ziņām, pilnīgi ignorējot attiecīgu padomju pilsoņu darbību un būtību padomju laikā. Aizsargs, mazpulcēns, vanags, skauts, korporelis, leģionārs un tamlīdzīgi vārdi kļuvuši par bubuļiem, kas neļauj daudziem no mums saskatīt dzīvo cilvēku, viņa būtisko seju, viņa piemērotību vienam vai otram darbam (..), tāds kadru daļas vadītājs, kurš par jebkuru cilvēku vēlas zināt tikai to, kas viņš kādreiz ir bijis, bet nevēlas zināt, kāds šis cilvēks ir tapis šodien, neder nekur un par velti saņem savu algu (..).

LVA, PA—101.f., 16.apr., 9.l., 99., 100.lp. Oriģināls.

 

Autora piebilde

Šajā LKP CK plēnumā arī daudzi citi Komunistiskās partijas un padomju funkcionāri saistīja sevi par "nacionālās politikas izkropļojumiem", par zemošanos migrantu priekšā un latviešu nacionālo kadru "atstumšanu". Taču nedaudz vēlāk, 1959.gadā, kad tika sarīkots uzbrukums t.s. nacionālkomunistiem, šā plēnuma runas un lēmumi tika atzīti par "kļūdainiem" un "nepareiziem", un pēckara gados aizsāktā "kadru tīrīšana" turpinājās.