— par Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem

Vakar, 4. novembrī, tiekoties ar kultūras ministri Ramonu Umbliju un Kultūrkapitāla fonda vadību, finansu ministrs Roberts Zīle izteica ierosinājumu mainīt Kultūrkapitāla likumu, nesamazinot fonda finansējumu, būtiski samazināt tajā noteiktā pamatkapitāla lielumu un tā radīt iespēju ievērojamu daļu no pašreiz depozītā noguldītās naudas izmantot tieši kultūras vajadzībām.

— Respektējot Kultūrkapitāla fonda kompetenci jautājumos, kādi kultūras projekti Latvijā būtu pelnījuši atbalstu, kā finansu ministrs es vēlētos ieteikt Kultūras ministrijai un šim fondam atteikties no, lai arī arī likumā atļautām, tomēr tam neraksturīgām funkcijām, proti, darījumiem vērtspapīru vai nekustamo īpašumu tirgos, — pēc tikšanās teica R.Zīle. — Domāju, arī kultūras sabiedrībai ir saprotams, ka situācija pasaules un tajā skaitā Latvijas vērtspapīru un nekustamo īpašumu tirgos pašreiz nav pārlieku labvēlīga lielai peļņai, tāpēc jāapzinās, ka risks šajos darījumos naudu zaudēt ir pat lielāks nekā iespēja vinnēt. Tā kā Kultūrkapitāla fonda rīcībā ir budžeta līdzekļi, risks, kāds šajos darījumos par nodokļu maksātāju naudu jāuzņemas Kultūrkapitāla fondam, neattaisnos peļņu, ko pašreizējos finansu apstākļos iespējams iegūt.

Kā uzsvēra ministrs, "ir jāsaprot — jo lielāki procenti tiek piedāvāti, jo tas nozīmē lielāku risku, kādam nauda tiek pakļauta. Samērā droša peļņa pašlaik iegūstama vienīgi tuvu inflācijas līmenim. Bet šāda apjoma peļņu saviem brīvajiem līdzekļiem Kultūrkapitāla fonds var iegūt, slēdzot līgumu ar Valsts kasi par to izvietošnau, kā to dara citu speciālo budžetu pārvaldītāji".

No visa iepriekš teiktā izriet — ja ar Kultūrkaptiāla fonda līdzekļiem tiek mēģināts pelnīt, neko daudz lielāku par inflācijas līmeni šodien nopelnīt nevar. Taču no šīs summas vēl atskaitāmi administratīvie izdevumi labākās peļņas meklējumiem, kas rezultātā izrādās lielāki par pašu peļņu. Savu priekšlikumu finansu ministrs pamatoja vakardienas tikšanās laikā, vienlaikus piebilstot, ka iniciatīvai par likuma maiņu tomēr būtu jānāk no Kultūras ministrijas. Ja Kultūrkapitāla fonds tomēr izlemtu, ka vēlas spēlēt biržā un veikt cita veida ieguldījumus, Finansu ministrija apsvērs iespēju juridiski norobežoties no atbildības par to budžeta līdzekļu izmantošanas daļu, kas tiek piešķirta Kultūrkapitāla fondam.

Finansu ministrijas preses dienests