Parakstot trīspusējo vienošanos: Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, Ministru prezidents Guntars Krasts un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Agris Olmanis

trīspusējās sadarbības padomes

nolikums

I. Vispārīgie jautājumi, uzdevumi un funkcijas

1. Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi (turpmāk — Padome) uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta (turpmāk — valdība), Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk — LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk — LBAS) izvirzītie pārstāvji.

2. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt un veicināt valdības, darba devēju un darbinieku oganizāciju (arodbiedrību) (turpmāk — dalībpušu) sadarbību nacionālajā līmenī ar mērķi nodrošināt saskaņotu, visai sabiedrībai un valsts interesēm atbilstošu sociālekonomiskās attīstības problēmu risināšanu, izstrādājot un ieviešot stratēģiju, programmas un normatīvos aktus sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, kas garantētu sociālo stabilitāti un labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī, un paaugstinātu sociālo partneru līdzatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi.

3. Padome tās uzdevumu īstenošanā veic šādas funkcijas:

3.1. izskata koncepciju, programmu, kā arī likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu projektus un iesniedz priekšlikumus to pilnveidošanai attiecīgajā ministrijā par šādiem jautājumiem:

3.1.1. sociālā drošība;

3.1.2. valsts budžeta pamatnostādnes;

3.1.3. valsts ekonomiskās attīstības stratēģija un reģionālā attīstība;

3.1.4. veselības veicināšana;

3.1.5. vispārējās un profesionālās izglītības attīstība;

3.1.6. nodarbinātība, profesiju klasifikācija;

3.1.7. ratificēto Starptautiskās darba organizācijas (turpmāk — SDO) konvenciju ieviešana un piekšlikumi konvenciju ratificēšanai, valdības ziņojumu projekti SDO par ratificēto konvenciju piemērošanu un izpildi valstī;

3.1.8. likumdošanas izvērtēšana saistībā ar Eiropas Sociālo hartu;

3.1.9. priekšlikumi likumu un citu normatīvo aktu pilnveidošanai atbilstoši Eiropas Sociālās hartas, kā arī SDO konvenciju un rekomendāciju prasībām;

3.1.10. valdības ziņojumu projekti Eiropas Padomei par saistību izpildi ekonomiskajos un sociālajos jautājumos;

3.1.11. starptautisko organizāciju lēmumu, rekomendāciju un ieteikumu piemērošana.

3.2. veicina sadarbību nozaru un reģionālajā līmenī.

4. Padome darbojas patstāvīgi, saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijā ratificētajām SDO konvencijām un šo Nolikumu.

II. Padomes tiesības

5. Padomei ir tiesības:

5.1. pieprasīt un saņemt bez atlīdzības no valsts pārvaldes, pašvaldību institūcijām un dalībpušu nevalstiskajām organizācijām tās darbībai nepieciešamo informāciju;

5.2. pieprasīt Valsts kancelejai izsūtīt valsts sekretāru sanāksmju un Ministru kabineta komitejas sēžu protokolus, koncepciju, programmu, kā arī likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu projektus šī Nolikuma 3.punktā minētajos jautājumos;

5.3. izveidot darba grupas Padomes kompetencē ietilpstošo jautājumu sagatavošanai;

5.4. pieņemt lēmumus par priekšlikumiem koncepciju, programmu, kā arī likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu, un to projektu pilnveidošanai šī Nolikuma 3.punktā minētajos jautājumos un iesniegt tos ministrijās, kuru kompetencē ietilpst šie jautājumi, kā arī pieprasīt ministrijām apturēt, bet ne ilgāk par piecām darba dienām, šo projektu virzību uz Ministru kabinetu līdz to izskatīšanai Padomē;

5.5. kontrolēt pieņemto lēmumu izpildi;

5.6. savu uzdevumu veikšanai nepieciešamības gadījumā pieaicināt ekspertus un dažādu nozaru speciālistus;

5.7. nepieciešamības gadījumā uzaicināt uz Padomes sēdēm valsts pārvaldes, pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus;

5.8. būt par samierinātāju kolektīvajos darba strīdos.

III. Padomes struktūra

6. Padomi veido vienāds dalībpušu izvirzīto pārstāvju skaits. Katra dalībpuse izvirza septiņus pārstāvjus, tai skaitā katras dalībpuses vadītāju un tā vietnieku Padomē.

7. Valdības puses pārstāvjus Padomei izvirza ar Ministru kabineta rīkojumu, LDDK un LBAS pārstāvjus — ar šo sabiedrisko oganizāciju attiecīgo lēmējinstitūciju lēmumiem.

8. Katrai dalībpusei ir tiesības jebkurā laikā atsaukt savu pārstāvi, izvirzot tā vietā citu pārstāvi šī Nolikuma 7.punktā noteiktajā kārtībā.

9. Padomes nolikuma un tā grozījumu projektus izskata Ministru kabinets, LDDK un LBAS lēmējinstitūcijas.

10. Padomes Nolikumu un tā grozījumus paraksta Ministru prezidents, LDDK prezidents un LBAS priekšsēdētājs.

11. Valsts pārvaldes institūcija, kura nodrošina Padomes darbību, ir Labklājības ministrija.

12. Padomes institucionālo sistēmu veido apakšpadomes.

13. Padome apstiprina apakšpadomju nolikumus un sastāvu, kā arī nosaka ministrijas, kuras nodrošina šo apakšpadomju darbību.

IV Padomes darbības tehniskā nodrošināšana

14. Padomes darbību tehniski nodrošina Padomes sekretariāts.

15. Padomes sekretariāts veic šādas funkcijas:

15.1. konsultējoties ar dalībpušu vadītājiem, sasauc Padomes sēdes, nosakot laiku, vietu un darba kārtību;

15.2. nodrošina Padomes sēžu protokolēšanu un triju darba dienu laikā no dienas, kad notikusi Padomes sēde, noformē un nosūta protokolus visām dalībpusēm;

15.3. nodrošina Padomes lēmumu noformēšanu un triju darba dienu laikā no dienas, kad notikusi Padomes sēde, nosūta tos visām dalībpusēm un Padomes noteiktajiem adresātiem;

15.4. seko Padomes lēmumu izpildes gaitai un reizi pusgadā sniedz informāciju Padomes sēdē par Padomes pieņemto lēmumu izpildi;

15.5. informē dalībpušu vadītājus par valsts sekretāru sanāksmē izskatītajiem jautājumiem un atbilstoši viņu viedoklim iekļauj koncepciju, programmu, likumu un Ministru kabineta noteikumu projektu izskatīšanu Padomes sēžu darba kārtībā;

15.6. pieprasa Valsts kancelejai izsūtīt valsts sekretāru sanāksmju un Ministru kabineta komitejas sēžu protokolus, koncepciju, programmu, kā arī likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu projektus šī Nolikuma 3.punktā minētajos jautājumos;

15.7. tehniski koordinē sadarbību ar apakšpadomēm;

15.8. nosūta koncepciju, programmu, kā arī likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu projektus atzinumu sniegšanai vai zināšanai apakšpadomēm to kompetencē ietilpstošajos jautājumos;

15.9. informē dalībpušu vadītājus par Padomes sekretariātā iesniegtajiem streiku pieteikumiem, kā arī lēmumiem par streiku pieteikšanu un atbilstoši viņu viedoklim iekļauj to izskatīšanu Padomes sēžu darba kārtībā vai nosūta izskatīšanai apakšpadomēm;

15.10. tehniski koordinē pasākumus, kuri veicami sadarbībai ar SDO;

15.11. nodrošina Padomes darbības atspoguļošanu masu informācijas līdzekļos un organizē preses konferences.

16. Padomes sekretariātā ir trīs algoti darbinieki — Padomes sekretārs un divi Padomes sekretāra palīgi.

17. Padomes sekretāra un Padomes sekretāra palīgu kandidatūras izvirza un apstiprina dalībpuses.

18. Padomes sekretāru un Padomes sekretāra palīgus ieceļ amatā un atbrīvo no amata ar Labklājības ministrijas rīkojumu, pamatojoties uz dalībpušu pieņemtajiem lēmumiem.

19. Padomes sekretāra un Padomes sekretāra palīgu darba pienākumus nosaka darba līgumi.

20. Padomes sekretārs vada Padomes sekretariātu un ir personīgi atbildīgs par Padomes sekretariāta uzdevumu un funkciju izpildi.

21. Padomes sekretāram ir tiesības piedalīties valsts sekretāru sanāksmēs un sanāksmēs ierosināt nosūtīt koncepiju, programmu, kā arī likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu projektus šī Nolikuma 3.punktā minētajos jautājumos atzinumu sniegšanai vai zināšanai Padomei.

V Padomes darbības organizācija

22. Padomes sēdes sasauc pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos.

23. Padomes sēdes vada kāds no dalībpušu vadītājiem, iepriekš savstarpēji vienojoties.

24. Padomes sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā pieci no katras dalībpuses izvirzītajiem pārstāvjiem.

25. Padome par tās sēdē izskatītajiem jautājumiem pieņem lēmumus. Izskatāmajos jautājumos katra dalībpuse iepriekš saskaņo viedokli.

26. Padome lēmumus pieņem visām trim dalībpusēm vienojoties. Pieņemtie lēmumi ir saistoši visām dalībpusēm.

27. Padomes sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolē Padomes sekretārs vai viņa norīkots Padomes sekretāra palīgs. Protokolu paraksta attiecīgās sēdes vadītājs un sekretārs.

28. Padomes sēdes protokolā atzīmē personas, kuras piedalījušās sēdē un uzstājušās attiecīgajā jautājumā, pieņemtos lēmumus, precīzi formulētus uzdevumus, piekšlikumus koncepciju, programmu, kā arī likumu, Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu projektu teksta redakcijai.

29. Darba grupas sēdi sagatavo un vada tās dalībpuses pārstāvis, kura ierosinājusi attiecīgā jautājuma izskatīšanu Padomē. Darba grupas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta attiecīgās darba grupas sēdes vadītājs un sekretārs un trīs darba dienu laikā no dienas, kad notikusi darba grupas sēde, iesniedz Padomes sekretariātā.

30. Padomē izskatāmos jautājumus un šo jautājumu izskatīšanai nepieciešamos materiālus (projektus, paskaidrojumus, atzinumus u.c.), norādot personu, kas ziņos par izskatāmo jautājumu, kā arī ziņojumus un Padomes lēmumu projektus, sagatavo un iesniedz Padomes sekretariātā dalībpuse, kura ir ierosinājusi jautājuma izskatīšanu.

31. Apakšpadomēs izskatītos jautājumus un ar šiem jautājumiem saistītos materiālus un apakšpadomju lēmumus, norādot personas, kas ziņos par apakšpadomju sēdēs izskatītajiem jautājumiem Padomes sēdē, Padomes sekretariātā iesniedz apakšpadomju sekretāri.

32. Padomē izskatāmie jautājumi un šo jautājumu izskatīšanai nepieciešamie materiāli iesniedzami Padomes sekretariātā ne vēlāk kā septiņas darba dienas pirms Padomes sēdes, bet Padomes sekretariātam šie materiāli jāizsniedz dalībpušu pārstāvjiem ne vēlāk kā četras dienas pirms Padomes sēdes.

VI Padomes darbības finansēšana

33. Padomes darbību finansē Labklājības ministrija no valsts budžeta šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

34. Dalībpusēm (LDDK un LBAS) ir tiesības piedalīties Padomes darbības finansēšanā.

35. Finansu līdzekļus atbilstoši padomes apstiprinātajai izdevumu tāmei var izmantot:

35.1. Padomes sekretariāta atalgošanai;

35.2. Padomes darbībai un tās tehniskajam nodrošinājumam;

35.3. sekretariātam nepieciešamo darba telpu nodrošinājumam;

35.4. Padomes uzaicināto ekspertu atalgošanai;

35.5. sociālo partneru pārstāvju apmācībai sociālā dialoga norises jautājumos;

35.6. sociālo partneru pārtstāvju ikgadējai dalībai SDO konferencēs;

35.7. sadarbības nodrošināšanai ar SDO un Eiropas Savienības isntitūcijām.

36. Apakšpadomju darbību nodrošina un finansē attiecīgās ministrijas, kuras noteiktas šo apakšpadomju nolikumos.

VII Noslēguma jautājumi

37. Padome ir Latvijas trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvās padomes tiesību, pienākumu un saistību pārmantotāja.

38. Nolikums stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri.

39. Ar šī Nolikuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Trīspusējā darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvajā padomē 1996.gada 12.jūlijā apstiprinātais Latvijas Trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvās padomes Nolikums.

Parakstīts Rīgā 1998.gada 30.oktobrī 3 eksemplāros.

Ministru prezidents G.Krasts

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents V.Gavrilovs

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs A.Olmanis