PROBLĒMAS
Par sabiedrisko drošībuun kriminālprognozēm
Dr. iur. Andrejs Vilks,
Kriminoloģisko pētījumu centra direktors
Referāta "Noziedzības prognozēšana un sabiedriskās drošības uztveres indekss" tēzes Starptautiskajā kriminologu seminārā "Kriminoloģiskās prognozēšanas aktuālas problēmas" Bratislavā 1998.gada 26.septembrī
Kādā no Austrumu gudrībām ir teikts, ka pagātnes vairs nav un, nedomājot par nākotni, arī tās var nebūt. Tātad arī kriminoloģiskās izziņas jomā, šodien atceroties un apzinot pagātni, ir jādomā par rītdienu. Tā ir jāprognozē un atbilstoši prognozēm jāattīsta vai arī jāpārveido, neļaujot piepildīties visnelabvēlīgākajiem pareģojumiem.
Kaut gan atsevišķi noziegumi šķietami notiek stihiski un neatkarīgi viens no otra, tomēr to kopums atklāj izteiktas likumsakarības, kuras, analizējot pagātni, ļauj noteikt arī nākotnes kriminālās kontūras. Atcerēsimies, ka Ādolfs Ketle vēl 1835.gadā rakstīja, ka "ar pilnu ticamību var paredzēt, cik cilvēku var apsmērēt savas rokas tuvāko asinīs, cik būs dienesta krāpšanu, indēšanu. To var noteikt ar tikpat lielu precizitāti kā nāves gadījumu daudzumu un dzimstību".