PROBLĒMAS

" Par sabiedrisko drošību un kriminālprognozēm

Turpinājums

no 1.lpp.

Dr. iur. Andrejs Vilks, Kriminoloģisko pētījumu centra direktors

Likumsakarību principi, t.sk. noziedzības jomā, saglabājas arī pašreiz. Taču — vai mēs protam šīs likumsakarības apzināt un, galvenais, izmantot? Vai noziedzības likumsakarību prognozēšana veido iespējas nodrošināties pret sabiedriskās drošības kriminālajiem apdraudējumiem? Kas ir jādara, lai noziedzības likumsakarības izmantotu mūsu drošībai?

 

Pieejas

noziedzības prognozēšanā

Pieeja kriminoloģisko prognožu izstrādē atkarībā no tās novitātes pakāpes var būt diferencēta vismaz divās grupās.

Pirmkārt,

tā dēvētā tradicionālā pieeja, kur informācija un zināšanas par prognozējamo objektu tiek iegūtas, izmantojot agrāk izstrādātas un pietiekami pazīstamas metodes. Novitāte piemīt tikai iegūtajai informācijai un jaunizstrādātajam prognostikas modelim. Neapšaubāmi, pilnvērtīgu, vispusīgu un ar augstu ticamības pakāpi noziedzības un citu sociāli nelabvēlīgo parādību prognožu izstrāde ir darbietilpīgs un sarežģīts process. Ne visi speciālisti šim darbam ir sagatavoti. Jāatzīst, ka pietiekami bieži dažādu faktoru ietekmē prognozes nepiepildās. Pārāk dinamiski un mainīgi ir sociālie, ekonomiskie, tiesiskie un citi apstākļi. Un pēdējais — ne vienmēr prognožu izstrāde nosaka pasākumu kompleksa sagatavošanu un realizāciju, kuri sekmētu sociāli nelabvēlīgo parādību sekmējošo apstākļu novēršanu.

Prognozes ir tikai iespējamais sociālo situāciju attīstības modelis, kas nenosaka labāko konstruktīvo darbību nelabvēlīgo parādību novēršanā.

Otrkārt,

pieeja, ko nosacīti varētu apzīmēt kā netradicionālu, kas sociāli nelabvēlīgo tendenču apzināšanā un gaidāmo tendenču noteikšanā tiek izmantota tikai atsevišķos gadījumos. Taču asi izteiktā nepieciešamība būtiski pilnveidot noziedzības un citu nelabvēlīgo parādību apkarošanu nosaka to, ko ar tradicionālu un vispārpieņemtu pieeju, t.sk. paredzot kriminālnodarījumu attīstības tendences, aprobežoties nevajadzētu. Tradicionālā pieeja vienmēr dod tradicionālu vispārpieņemto un mazefektīvos rezultātus.

 

Netradicionālas pieejas

nepieciešamība

Kas nosaka to, ka, izstrādājot noziedzības prognozes, mums būtu jāatsakās no ierastajām un tradicionālajām prognostikas pieejām?

•

Pašreizējā laika posmā, it īpaši pēdējos gados, ir vērojamas izteiktas prognozējamā objekta kvalitatīvo rādītāju izmaiņas. Tuvāk aplūkojot tikai vienu no iespējamiem prognozējamajiem objektiem — noziedzību, var secināt, ka kriminālnodarījumu kopums ir kļuvis sabiedriski bīstamāks, starptautisks, tas ir savdabīgs uzņēmējdarbības veids, kas orientēts uz augstu ienākumu iegūšanu ar pretlikumīgiem paņēmieniem un līdzekļiem, intelektualizēts un saistīts ar supermodernu tehnoloģiju izmantošanu un lietošanu, izdarot noziegumus, kā arī legālās un nelegālās oficiālās un neoficiālās darbības integrējošs fenomens.

Ir jāatzīst: krasi pieaugušas arī noziedzības negatīvās materiālās, finansiālās, sociālās, tiesiskās un citas sekas. Noziedzības draudu potenciāls un sabiedrības apdraudējumu kapacitāte ir krasi palielinājusies.

•

Ir daudz dažādu informatīvo masīvu, kas vairāk vai mazāk pilnīgi raksturo noziedzības kvantitatīvos rādītājus. Kā zināms, noziegumu uzskaiti kārto Iekšlietu un Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra. Daudzveidīgs noziedzību raksturojošu datu kopums ir iegūts izvēles kriminoloģiskajos pētījumos. Pēc būtības dažādās iestādēs un institūcijās tiek reģistrēti kriminālnodarījumi un fiksēta tos raksturojošā kvantitatīvā informācija, kas ir saistīta un izriet no šo institūciju darbības profila, mērķiem un uzdevumiem. Tātad dati, kuri raksturo noziedzību, atbilstoši attiecīgo struktūru kompetenci, atspoguļo informāciju par attiecīgo iestāžu darbību vai bezdarbību, vairāk vai mazāk sekmīgu iestāžu funkciju izpildi.

Kopumā pilnīgi un vispusīgi dati par tādu negatīvu sociālo fenomenu kā noziedzība nevienā no tiesību aizsardzības iestādēm fiksēti netiek. Nav integrējošu kopēju rādītāju, kas raksturotu noziedzību nevis kā noziegumu kopumu, ja tas izdarīts atbilstošā teritorijā noteiktā laika kopumā, bet gan kā sociālu parādību ar savu etioloģiju, interakcionismu utt.

•

Ja nav vienota integrēta noziedzību raksturojoša rādītāja, nevar kopumā noteikt, cik bīstama ir noziedzība valstij un sabiedrībai kopumā, arī kas jāveic sabiedrībai, lai novērstu kriminālnodarījumu apdraudētības potenciālu. Kā, bāzējoties uz atsevišķiem dažādu institūciju rādītājiem, mēs varam noteikt, cik lielā mērā noziedzība apdraud valsts, konkrēta reģiona un ikviena drošību? Kopējais integrējošais apdraudētības rādītājs tiek projicēts un parādīts caur atbilstošu iestāžu darbības (vai bezdarbības) prizmu. Resoru statistika galvenokārt ir virzīta uz resoru darbības efektivitātes atspoguļojumu, bet mazāk ataino (un nespēj objektīvi atspoguļot) aktivitātes, kas virzītas uz sabiedrības locekļu drošības nodrošināšanu pret krimināliem apdraudējumiem.

Tātad, izmantojot tradicionālo pieeju noziedzības prognozēšanā, tradicionāli tiek reducētas un aizstāvētas atbilstošu institūciju, nevis visas sabiedrības kopējās integrālās intereses.

Kriminoloģiskās prognozēšanas objekts

Viens no būtiskākajiem kriminoloģiskās prognozēšanas pamatjautājumiem ir prognozējamie objekti. Tātad jautājums par to, ko nepieciešams un ko iespējams paredzēt. Tradicionāli uz kriminoloģiskās prognozēšanas pamatelementiem tiek attiecināta noziedzība. Šāda pieeja ir pilnībā atbalstāma, ja tikai nebūtu atsevišķu, bet tajā pašā laikā pietiekami nopietnu pretargumentu, kas šādu pieeju veido par visai diskutējamu. Kāpēc?

Šīs tradicionālās pieejas ierobežotās iespējas ir saistītas ar paša prognozējamā objekta relatīvo ticamības pakāpi. Cik gan patiesas, objektīvas un reprezentatīvas (nekļūdīgas) var būt noziedzības prognozes, ja visos kriminoloģiskajos pētījumos ikvienā valstī un atsevišķā reģionā tiek konstatēts, ka absolūti lielāka kriminālnodarījumu daļa dažādu iemeslu dēļ netiek reģistrēta? Kopumā latentā (nefiksētā) noziedzība ir krietni lielāka par zināmo un reģistrēto. Vidēji attiecība starp reģistrēto un latento noziedzību ir no 10 līdz 30 procentiem pret 90 līdz 70 procentiem. Dažādos kriminālnodarījumu veidos latentātes pakāpe ir dažāda. Cik patiess var būt prognozējamās noziedzības lielums, ja, jau veidojot prognostikas datu bāzi, ir skaidri zināms, ka bāzes lielumi attiecībā pret visu noziedzības kopumu ir kļūdaini un objektīvi precīzi neatspoguļo prognozējamā objekta parametrus? Veidojot prognozējamo modeli, kļūdas un noviržu iespējas krasi pieaug.

Taču, izstrādājot kriminoloģiskās prognozes, būtu jāņem vērā, ka noziedzība nav vienīgais iespējamais un nepieciešamais prognozēšanas elements. Tiesību aizsardzības iestādēm ne mazāk svarīgi būtu apzināt arī citus kriminoloģijas elementus, kam krimināltiesiskajā politikā ir ne mazāka nozīme kā noziedzībai. Kādi tie ir?

Neapšaubāmi, ir personu loks, kas izdara noziegumus un var izdarīt noziegumus tuvākajā vai tālākajā laikā, t.sk. prognozējamajā laika intervālā. Izziņas, kriminālvajāšanas un tiesu iestādēm nav mazsvarīgi zināt, cik liels ir iespējamais darbības lauks ar aizdomās turamajiem, apsūdzētajiem un tiesājamajiem tuvākajos un arī tālākajos gados. Ja saglabājas iepriekšējā sodu izpildes politika, tad cietumu administrācija varēs paredzēt jaunu cietumu celtniecību un daļu no esošajām zonām pārstrukturizēt.

Taču, prognozējot iespējamo kriminālā kontingenta pieaugumu vai samazināšanos, būtu jāņem vērā, ka prognozējamo datu pamatbāzē ir ietverta informācija par 3 līdz 5 procentiem no kopējā krimināli aktīvā noziedznieku kopskaita (ņemot vērā noziedzības augsto latentāti un vidējo noziegumu atklāšanas līmeni, noskaidrojot vainīgās personas). Tātad, prognozējot iespējamo noziedznieku rādītāja dinamiku nākotnē, mēs varam balstīties uz datu bāzi, kas ir tikai niecīga daļa (no 3 līdz 5 procentiem) no vispārējā kopuma. Loģiski, ka noziedznieku prognozējamo lielumu ticamības pakāpe (pietiekami niecīgā) iekļaujas arī atbilstošos parametros.

Pēdējos gados aizvien izteiktāk starp kriminoloģijas elementiem savu nozīmi iemanto arī noziegumu upuri. Ilgstošu laika periodu tika aizmirsts, ka, izņemot noziegumu un noziedznieku, ir arī cietušie, ka kriminālnodarījums nav vērsts tikai abstrakti pret zināmu attiecību grupu, bet gan pret konkrētu cilvēku, ģimeni, sociālām grupām utt. Dabiski, ka, izstrādājot noziedzības novēršanas programmas, būtu ne tik daudz jādomā par noziegumu kopumu un noziedzniekiem, paredzot pēdējiem cilvēka tiesību aizsardzību un cilvēkiem cienīgu dzīvi cietumos, bet daudz vairāk rūpējoties par noziegumu upuriem. Ir jāapzina un jāprognozē, cik daudz cietušo no krimināliem apdraudējumiem ir pašreiz un cik to var būt nākotnē. Uz prognožu pamata izstrādājot konkrētas un efektīvas kriminālnodarījumu novēršanas programmas un, galvenais, tās realizējot, cietušo skaitu iespējams samazināt.

Taču, lai cik tas liktos paradoksāli, vairāk vai mazāk rūpīgi dažādās iestādēs tiek uzskaitīti noziegumi, apkopoti dati arī par noziedzniekiem, taču par tiem, kam palīdzība būtu vajadzīga visvairāk, mēs nezinām, vai arī attiecīgā informācija ir iegūstama papildu apkopojumu rezultātā. Mēs nezinām, cik cilvēku šogad un iepriekšējos gados ir cietuši no smagiem vai vidējas pakāpes miesas bojājumiem (nerunājot jau nemaz par viegliem miesas bojājumiem), cik sieviešu ir izvarots vai seksuāli izmantots (izvēles pētījumi liecina, ka tikai 2 līdz 3 pocentos gadījumu cietušās personas iesniedz pieteikumu tiesību aizsardzības iestādēs). Bet — cik cilvēku ir aplaupīts, cik apzagts, apkrāpts utt? Tiesiskajai sistēmai ir jābūt orientētai, lai nodrošinātu potenciālo un reālo cietušo tiesisko aizsardzību. Tāds ir viens no būtiskākajiem tiesiskās sistēmas funkcionēšanas mērķiem, kā optimāli var pildīt minēto funkciju, ja mēs nezinām noziegumu upuru skaitu un vēl mazāk varam apzināt, cik cietušo varētu būt tuvākajos gados. Postsociālistisko valstu tiesiskā sistēma nav virzīta uz to, lai aizsargātu cietušo intereses, lai tos sociāli un psihiski rehabilitētu, kompensētu kriminālnodarījumu rezultātā nodarītos materiālos un citus zaudējumus. Virzoties uz Eiropas Savienību (ES), būtu lietderīgi atcerēties, ka ES valstīs ir izveidoti noziegumos cietušo aizsardzības fondi, ka par cietušajiem tomēr vairāk jārūpējas nekā par noziedzniekiem (ko paredz EP Ministru kabineta 1983.gada atbilstošas rekomendācijas).

Starp prognostikas elementiem visai nozīmīga vieta ir arī gaidāmo noziegumu seku un iespējamo materiālo un citu zaudējumu prognozēšanai. Pašreiz zināmā mērā tiek uzskaitīti noziedzīgo darbību rezultātā nodarītie materiālie zaudējumi.

Taču šī noziegumu seku aprēķināšanas pieeja ir saistīta ar izteiktām īpatnībām, kas nosaka minētā kriminoloģiskā elementa prognozēšanu visai nosacīti.

Latvijā no 1995. līdz 1996.gadam kriminālnodarījumu materiālo zaudējumu summa pārsniedza 100 miljonus latu. Šī zaudējumu summa ir visai iespaidīga, taču neaizmirsīsim, ka lielākā daļa noziegumu paliek latenti un tātad kopīgo nodarīto zaudējumu lielums netiek fiksēts.

Turklāt, neraugoties uz to, ka 1997. gadā kopējo noziegumu skaits salīdzinājumā ar 1996.gadu samazinājās tikai nedaudz, fiksēto kriminālnodarījumu materiālie zaudējumi tomēr samazinājās vairāk nekā sešas reizes. Tātad ar noziegumu zaudējumu uzskaiti, pat ierosinātajās krimināllietās, ne viss ir pienācīgā kārtībā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, izstrādājot krimināltiesiskās politikas modeli, ir jāzina, cik lielus zaudējumus valstij, juridiskām un fiziskām personām var nodarīt ļaunprātīgas dedzināšanas, ceļu satiksmes negadījumi, laupīšanas, zādzības, krāpšanas utt. Valsts budžetā, apdrošināšanas sabiedrību un citu struktūru bilancē būtu jāparedz līdzekļi noziedzīgās darbības nelabvēlīgo seku likvidācijai. Taču vēl svarīgāk būtu paredzēt un izstrādāt pasākumus, lai noziegumu materiālie zaudējumi nebūtu tik lieli (ņemot vērā arī latentās noziedzības zaudējumus). Materiālo zaudējumu prognozējamo, modeļu izstrāde ļautu daudziem nopietnāk padomāt par reālajiem zaudējumiem, kādus rada noziedzība.

Īpašs kriminoloģiskās prognozēšanas elements vai objekts ir tiesību aizsardzības aktivitāšu vai kriminālnodarījumu profilaktiskā potenciāla prognozēšana.

Kopumā var secināt, ka kriminoloģiskie prognozēšanas objekti ir pietiekami plaši un daudzveidīgi. Kriminoloģiskā informācija par šiem objektiem, kā arī empīriskā bāze ir visai niecīga un nepilnīga.

 

Jaunas kriminoloģiskās

prognozēšanas nepieciešamība

Kriminoloģiskā prognoze var būt maksimāli noderīga un līdz ar to dot pietiekami lielu ieguldījumu noziedzības novēršanā, ja kriminoloģistiskais prognostikas modelis tiks veidots pēc maksimāli pilnīgas un objektīvas informācijas par visiem prognostikas objektiem. Nedrīkst aizmirst, ka dati par atsevišķiem kriminoloģiskajiem objektiem cits citu papildina un precizē, līdz ar to dodot visaptverošāko un reprezentatīvāko ainu par nākotnes situāciju noziedzības jomā; pēc iespējas vispusīgāk aptverot prognozējamo objektu saikni un saskarsmi ar citiem objektiem un sfērām, kā arī ņemot vērā objektu veidošanās deterministisko mehānismu un cēloņsakarību faktorus.

Tomēr kā iepriekš minēts, kriminoloģiskā informācija par prognozējamajiem objektiem ir nepilnīga, tā ir deformēta un izkropļota un ne vienmēr atbilst objektīvajai realitātei, tāpēc nav iespējams izveidot pietiekami ticamu (reprezentatīvu) kvantitatīvu prognostikas modeli. Varbūtēja kriminogēno procesu aina, kas tiks veidota ar empīrisko datu palīdzību, no to atspoguļošanas pirmsākuma var būt jau izkropļota. Līdz ar to, ja tomēr tiek atzīts par nepieciešamu izstrādāt kriminogēno parādību prognozējamo modeli, daudz lietderīgāk būtu pievērsties kriminogēno tendenču kvalitatīvo parametru un kontūru paredzēšanai. Šajā aspektā nozīmīgs varētu būt ekspertu vērtējums — kā mainīsies noziedzības un tās seku kriminālā kontingenta, upuru un profilaktiskā potenciāla saturs un formas. Lietderīgi būtu prognostikas modeli veidot pa atsevišķiem noziedzības veidiem (vardarbīgā, ekonomiskā, savtīgā utt.) un formām (organizētā, profesionālā, recidīvā).

Atbilstošas prognozes varētu būt izstrādātas lokalizētā vidē (atsevišķās pilsētās un rajonos), ņemot vērā vides sociālās, ekonomiskās un citas īpatnības.

Kriminoloģiskās prognozes netiek izstrādātas, lai tikai veidotu savdabīgu nākotnes krimināli sirreālistisko ainu, redzot sociāli nelabvēlīgo parādību kvantitatīvo un kvalitatīvo modeli. Taču, ja atbilstošs kriminoloģiskās prognozes modelis ir izstrādāts, šāds fakts pats par sevi ir vērtējams pozitīvi (pat neraugoties uz to, ka kriminālās kontūras ir visai neskaidras un neprecīzas).

Taču, izstrādājot kriminoloģiskās prognozes, pilnīgi pamatoti rodas jautājums — ko darīt ar sagatavoto prognostikas projektu? Loģiski, ka tam būtu jābūt iesniegtam institūcijā, kas nodrošina tiesisko kārtību, veido un realizē krimināltiesisko politiku. Prognozes var papildināt stratēģiska rakstura pasākumi tiesiskās sistēmas pilnveidošanā un noziedzības apkopošanas efektivitātes paaugstināšanā. Pasākumiem jāveido apsteidzošs noziedzību brīdinošs efekts, lai novērstu iespējamās nelabvēlīgās tendences. Šādi stratēģiski pasākumi būtu saistīti ar bezdarba līmeņa samazināšanu, jaunu darba vietu izveidošanu sociāli aktīvo cilvēku nodarbinātības paaugstināšanai, sociālās nevienlīdzības samazināšanu, sociālās spriedzes izkliedēšanu, kultūrvides nostiprināšanu utt. Minētie un citi pasākumi izriet ārpus krimināltiesiskās sistēmas kompetences un pašreizējā, kā arī tuvākajā sociālo procesu attīstības kontekstā strauji pozitīvi nerisināsies. Tātad noziedzību determinējoši faktori vismaz tuvākajā nākotnē var saglabāties un stratēģiska rakstura pasākumi var izpausties kā Ziemassvētku vecīša labie vēlējumi.

Atsevišķus organizatoriski taktiska rakstura pasākumus varētu daļēji īstenot tiesību aizsardzības struktūru ietvaros (ja šīm struktūrām būs atbilstošs materiālais un finansiālais nodrošinājums). Daudzi no šo iestāžu (policijas, prokuratūras, tiesu) darbības pilnveidošanas pasākumiem tiek veikti neatkarīgi no labu vai sliktu kriminoloģisko prognožu rezultātiem (modeļiem). Bez šaubām, ja ir pietiekami resursi. Taču to biežāk nav un trūkst. Tajā pašā kriminoloģisko prognožu īstenošanas mehānismā parasti tiek aizmirsts dominējošais elements: uz ko gan ir virzīta tiesību aizsardzības iestāžu darbība, kāpēc un kādēļ šīm iestādēm ir jāattīstās, kāpēc jāīsteno stratēģiskās ieceres?

Jāatzīst, ka pilnīgi aizmirsts ir atsevišķs cilvēks — pilsonis, iedzīvotājs, — kura tiesības, intereses un brīvība ir jānodrošina valstij un tās institūcijām, t.sk. tiesību aizsardzības struktūrām. Prognozes tiek izstrādātas, uz to pamata sagatavoti stratēģiskie un organizatoriski taktiskie pasākumi, lai nevis pilnveidotu iestāžu darbību vispār, bet gan lai pēdējās efektīvāk un optimālāk spētu nodrošināt nepieciešamo tiesisko kārtību un aizsargātu katru cilvēku no krimināliem apdraudējumiem. Risinot šo primāro uzdevumu, prognozējamie modeļi un rezultāti pazūd dažādu iestāžu birojos un kabinetos. Kriminoloģisko prognožu modeļi visu laiku un visos sociāli nelabvēlīgo parādību prognozēšanas posmos nav reducējušies uz primāro krimināltiesisko pakalpojumu adresātu. Tā ir bijis gandrīz visās valstīs un visos kriminoloģijas attīstības posmos.

 

Sabiedriskās drošības

uztveres indekss

Pēc būtības kriminoloģisko prognožu izstrādes pamatnozīme ir saistīta ar valsts iedzīvotāju pilnvērtīgu drošības nodrošināšanu, nedrošības sindroma samazināšanu un konkrēto kriminālo draudu samazināšanu vistiešākajā veidā. Tas izpaužas perspektīvo krimināltiesisko un sociālo pakalpojumu veikšanā atsevišķās iedzīvotāju grupās.

Līdz ar to prognozēm ir jābūt maksimāli pietuvinātām iedzīvotāju vēlmēm, vajadzībām un reālā apdraudētības potenciāla apzināšanā, tā attīstības paredzēšanā, mazināšanā un novēršanā.

Protams, kriminoloģiskās prognozes nav tuvinātas indivīdu apdraudējumu apzināšanai un prognozēšanai. Šajā jomā būtu jāizmanto t.s. sabiedriskās drošības indeksi, nosakot iespējamo apdraudējumu potenciālu.

Sabiedriskās drošības indeksu veido informācija par trīs grupu elementiem.

Pirmā grupa

— informācija par noziedzību, kas ietver sevī šādus rādītājus: noziedzības koeficients; noziedzības struktūra, latentās noziedzības īpatsvars; noziedzības sekas.

Otrās grupas

elementi raksturo noziedzību nosakošos apstākļus: sociālos, ekonomiskos, politiskos, tiesiskos un kultūrvēsturiskos faktorus, šo faktoru potenciāla pozitīvās un negatīvās izmaiņas, korelatīvo saistību ar noziedzību utt.

Trešās grupas

elementi atspoguļo darbības, kas ir saistītas ar tiesiskās kārtības nodrošināšanu — apmierinātību ar tiesību aizsardzības iestāžu darbību, tiesisko pakalpojumu līmeni sabiedriskās kārtības nodrošināšanā; nevalstisko tiesību aizsardzības struktūru izplatība un darbības efektivitāte, resursu nodrošinājums tiesiskās kārtības nostiprināšanā.

Sabiedriskās drošības indekss liek vērtēt pēc desmit ballu sistēmas (no 0 līdz 10, kur 0 ir vissliktākais rādītājs, 10 — vislabākais). Sabiedriskās drošības indekss tiek vērtēts atsevišķi pēc grupu elementiem, tādējādi maksimāli detalizēti izvērtējot būtiskas sabiedriskās drošības apdraudējumu veidus un tās nostiprināšanas iespējas.

Indekss ļauj uztvert, kā sabiedrība un eksperti vērtē drošības potenciālu un kā tiek prognozēta drošības attīstība. Sabiedriskās drošības indekss ļauj integrēti uztvert apdraudējuma potenciālu un izstrādāt precīzākus priekšlikumus to novēršanā.

Par Drošības nedēļu Latvijā

No 2.līdz 7.novembrim Latvijā notiek Drošības nedēļa. To rīko pirmo reizi sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Valsts Kriminālpoliciju, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Neatkarīgo kriminologu asociāciju, Starptautisko drošības akadēmiju un Latvijas Privātdetektīvu un apsardzes dienestu federāciju. Drošības nedēļas mērķis, no vienas puses, ir aktualizēt drošības problēmas sabiedrībā, no otras puses — informēt Latvijas iedzīvotājus par visdažādākajām drošības tehnoloģijām, metodēm un iespējām. Tāpēc notiek Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta plānotie pasākumi visā valsts teritorijā; V Starptautiskā apsardzes, drošības un ugunsdzēsības izstāde "Drošība ’98"; dažādi semināri un prezentācijas par aktuāliem tematiem, kā starptautiskā zinātniski praktiskā konference "Sabiedrība, cilvēks, drošība — 1998".

Preses konferencē, kas notika Drošības nedēļas priekšvakarā, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktors Normunds Beļskis informēja žurnālistus par drošības problēmu aktualitāti Latvijā, uzsverot, ka drošības problēmu risinājums ir visas sabiedrības darbs. "Tas ir kopīgs process, kurā jāpiedalās mums visiem, un svarīga šī procesa sastāvdaļa ir katra cilvēka zināšanas par to, ko katrs var darīt savas drošības labā, sava īpašuma aizsardzībā. "Nevar gaidīt, ka visu izdarīs viņa vietā valsts vai kāda apsardzes firma," teica N.Beļskis. Drošības jautājumi ir saistīti arī ar ilglaicīgu mūsu valsts stabilitātes nodrošināšanu. Šie procesi jāskata kontekstā ar visā valstī notiekošo, ņemot vērā, ka sociālie jautājumi mūsu valstī tuvāko gadu laikā acīmredzot saasināsies. To nosaka gan mūsu kaimiņvalsts ekonomiskā krīze, gan globālās ekonomiskās krīzes attīstības prognozes. Zādzību skaits diemžēl pieaug, un tas liecina arī par to, ka iedzīvotāju sociāli ekonomiskais stāvoklis pasliktinās.

Iekšlietu ministrija, atbalstot visu veicamo Drošības nedēļas ietvaros, rīko arī citus pasākumus visa novembra garumā. Valsts policija veiks konkrētus tematiskos reidus, kas notiks katru nedēļu un būs vērsti uz to noziegumu veidu profilaksi, kuri visvairāk izplatīti mūsu valstī. Iecerēta arī plaša informatīvā kampaņa sadarbībā ar Latvijas televīziju. IeM Preses un sabiedrisko attiecību departaments novembrī organizēs reģionālo semināru ciklu, pirmais notiks Liepājā par tematu "Policija un sabiedrība". "Tā laikā darba grupās strādāsim ar ierindas policijas darbiniekiem, ar inspektoriem, ar iedzīvotājiem, analizējot dažādas krīzes situācijas, stāstot, kā rīkoties policistam saskarē ar cietušajiem, arī kontaktējoties ar aizturētajiem, kā veiksmīgāk sadarboties ar masu medijiem. Tas tiek darīts, lai padziļinātu demokratizācijas procesus pašā IeM sistēmā un Valsts policijā," informēja N.Beļskis.

Valsts Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Aloizs Blonskis pastāstīja par IeM plānotajiem pasākumiem Drošības nedēļas ietvaros. IeM struktūrvienības katru dienu darbosies kādā konkrētā virzienā. Piemēram, 5.novembrī Valsts policijas Kriminālpolicijas speciālisti olimpiskajā "Skonto" hallē vadīs seminārus par aktuālām drošības problēmām. Latvijas Policijas akadēmijas Kriminālistikas katedras lektors Mag. iur. U.Miķelsons parādīs, kā strādā poligrāfs jeb melu detektors, ar to varēs iepazīties arī visi izstādes apmeklētāji. Valsts policijas Izziņas pārvaldes priekšnieka vietnieks J.Maskaļonoks savukārt referēs par problēmām, kas saistītas ar Krimināllikuma stāšanos spēkā un tā apgūšanu. Valsts policijas galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Informācijas biroja priekšnieks A.Aleksejevs iepazīstinās ar datornoziegumu problēmām un informācijas aizsardzības iespējām. Demonstrēsim dienesta suņus, policijas rīcībā esošos ieročus, arī to, kādi mēs bijām pirms astoņiem, pieciem gadiem un kādi izskatāmies šodien, kādi gribam izskatīties rīt. Demonstrēsim informatīvos videomateriālus. Daudzi tehniskie līdzekļi, kurus demonstrēja pirmajā izstādē "Drošība", tagad jau ir ieviesti praksē. To labi izjūt Kriminālpolicija, jo vairs nenotiek atsevišķi smagu noziegumu veidi, kurus varēja pastrādāt nepietiekamā tehniskā nodrošinājuma dēļ. Tas attiecas uz atsevišķām firmām, bankām, iestādēm un arī uz atsevišķu pilsoņu mantas aizsardzību.

Latvijas detektīvu un apsardzes dienestu federācijas priekšsēdētājs Mihails Černousovs informēja par starptautisko zinātniski praktisko konferenci "Sabiedrība, cilvēks, drošība — 1998", kas notiks 6.novembrī Reiterna namā. Konferences galvenais mērķis ir veidot sapratni par to, ka drošības problēmas ir risināmas visas sabiedrības, valsts un privāto struktūru ciešā sadarbībā. Pastāv arī tāda problēma kā valsts drošības struktūru darbinieku sadarbība ar kriminālajām struktūrām. "Vēlamies parādīt legāla, godīga darba nepieciešamību drošībsargājošo institūciju jomā. Esam uzaicinājuši arī ārvalstu viesus, un tas paaugstinās mūsu valsts prestižu starptautiskā līmenī," teica M.Černousovs.

Izstāžu sabiedrības "Prima Skonto" komercdirektors Oskars Apse uzsvēra, ka atšķirībā no Drošības nedēļas izstāde "Drošība" tiek rīkota jau piekto reizi, tā ir kļuvusi par tradīciju. Izstāde notiek no 4. līdz 7.novembrim olimpiskajā "Skonto" hallē, un tā sniegs papildu iespējas uzņēmējiem veidot savas attīstības nākotnes stratēģiju, salīdzinot jaunākās tehnoloģiskās iespējas, bet izstādes apmeklētājiem — iepazīties ar drošības sistēmām un metodēm visdažādākajās izpausmēs. Savukārt Drošības nedēļa rada lielu informatīvo lauku, kura ietvaros sabiedrības uzmanība tiek pievērsta drošības problēmām.

Izstādes "Drošība 98" projekta menedžere Zane Belte pastāstīja, ka izstāžu sabiedrība "Prima Skonto" rīko izstādi "Drošība ’98", ņemot vērā speciālistu un sabiedrības augošo interesi par drošības nozares jaunākajām tehnoloģijām un nākotnes attīstības iespējām, kā arī lai radītu teicamu gaisotni biznesa pārrunām, pieredzes apmaiņai un līgumu slēgšanai. Tā ir specializēta un vienīgā šīs nozares izstāde Latvijā, kas šogad vienkopus pulcēs speciālistus no astoņām pasaules valstīm — Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Zviedrijas, Somijas, Vācijas. Salīdzinājumā ar pagājušā gada izstādi pārstāvēto valstu skaits pieaudzis par 60 procentiem. Izstādē "Drošība ’98" piedalīsies 91 dalībnieks. 68 firmas pārstāv Latviju, bet 23 ir ārvalstu firmas, 12 uzņēmumi pārstāv Zviedriju, 6 — Somiju, 2 — Krieviju, pa vienai firmai ir no Vācijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu izstādes dalībnieku skaits ir divkāršojies, gandrīz seškārt pieaudzis arī ārzemju eksponentu skaits. Divreiz lielāka ir arī izstādes platība — šogad izstāde "Drošība ’98" aizņem jau 1210 kvadrātmetrus.

Izstādē apskatāmi jaunākie sasniegumi drošības tehnoloģijas jomā, servisa attīstībā tādās nozarēs kā elektroniskās un mehāniskās drošības sistēmas, apsardze, cilvēku aizsardzībai paredzētie līdzekļi, drošība ēku kompleksiem un iestādēm, kā arī citās preču un pakalpojumu grupās. Katrs izstādes apmeklētājs varēs iepazīties ar dažādām signalizācijas sistēmām, pretielaušanās un pretaizdzīšanas ierīcēm, ugunsdzēšanas iekārtām, speciālajām durvīm un vārtiem, logiem un stikliem ar paaugstinātu triecienizturību, personīgās drošības ierīcēm, ieročiem un to aksesuāriem, drošības sistēmām un iekārtām bankām, muzejiem un firmām, drošības aģentūrām, izglītības iespējām, detektīvpakalpojumiem un daudz ko citu. Izstādes dalībnieki saņems arī konsultācijas apsardzes un drošības, kā arī masu pasākumu apsardzes jautājumos.

Izstādes ietvaros notiks arī Starptautiskās drošības akadēmijas IL prezentācija "Tūkstošgades problēma un iespējamie risinājumi informācijas aizsardzības jomā", bet Latvijas neatkarīgo kriminologu asociācijas prezidents Andrejs Vilks vadīs semināru par pašreizējām kriminoloģiskajām tendencēm un drošības nostiprināšanu.

Iveta Zvaigzne,

izstāžu sabiedrības "Prima Skonto"

projektu menedžere