Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Aivars Straume:

Par ceļu kvalitāti un dzīvības cenu

Pēdējos gados Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir paplašinājis savas darbības funkcijas: līdz deviņdesmito gadu vidum dienests galvenokārt nodarbojās ar ugunsgrēku dzēšanu, bet sākot ar otro pusi tas veic arī glābšanas darbus avāriju, dažādu negadījumu, katastrofu gadījumos. Līdz ar to ir pieaudzis izsaukumu skaits. 1991. gadā VUGD bija 3799 izbraukumi (galvenokārt uz ugunsgrēkiem), 1997. gadā to bija 7726, bet 1999. gadā izbraukumu skaits jau sasniedza 9780. Viens no galvenajiem VUGD darbības efektivitātes rādītājiem ir VUGD struktūrvienību ierašanās laiks notikuma vietā, jo no tā ir atkarīga gan cilvēku dzīvība, gan arī materiālo vērtību zaudējumu apjoms.

Nevar noliegt, ka viens no iemesliem, kurš ietekmē ierašanās laiku, ir ceļu stāvoklis. Pagājušajā gadā ugunsgrēkos vien ir gājuši bojā 264 cilvēki, sadegušas materiālās vērtības vairāku miljonu latu apmērā. Šī negatīvā tendence no pilsētām ir novirzījusies uz laukiem, un tādēļ uzdrošinos apgalvot, ka, ja vien ugunsdzēsēji būtu ieradušies uz šiem ugunsgrēkiem kaut vai par pāris minūtēm ātrāk, būtu izglābta ne viena vien dzīvība, saglābtas arī materiālās vērtības.

No sliktā ceļa seguma cieš arī VUGD autotransports, jo braucot uz notikuma vietu — vai tas ir ugunsgrēks, CSN vai cits negadījums, mums nav laika domāt par saudzīgu attieksmi pret automašīnām, jo, kā jau minēju, viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir pēc iespējas ātrāk ierasties notikuma vietā. Transporta ekspluatācijas izdevumi, kuri saistīti ar dažādiem lielākiem vai mazākiem remontiem, palielinās, un ņemot vērtā to, ka VUGD rīcībā 90 procenti ir ražoti bijušajā PSRS un 70 procenti no tās ir vecāki par 11 gadiem, tad rodas visiem saprotamas problēmas. Turklāt, ja vēlamies atbilst ES kritērijiem, jāatzīmē, ka pret visu tehnisko aprīkojumu, kurš domāts glābšanas dienestiem, tur ir ļoti augstas prasības. Mums agrāk vai vēlāk būs jāiegādājas moderna tehnika, kura ir dārga, bet rodas jautājums, vai mūsu ceļu kvalitāte atļaus izmantot šīs tehnikas labākās īpašības, piemēram, ļaus samazināt ierašanās laiku notikuma vietā, un vai šīs tehnikas ekspluatācija pa sliktiem ceļiem nenovedīs pie priekšlaicīgiem bojājumiem, kuru novēršanai nepieciešami lieli līdzekļi. Protams, var ieekonomēt uz ceļu remontēšanas rēķina kaut kādu summu, bet domāju, ka summējot dažādus izdevumus, kuri radušies sliktu ceļu dēļ, tie izrādīsies lielāki par šķietamo ieguvumu.

Runa politiskajā konferencē "Ceļu tīkla sabrukums — drauds Latvijas tautsaimniecībai" Dailes teātrī 2000. gada 19 aprīlī