uz Eiropas Savienību

Latvija saņēmusi

jauno Eiropas Komisijas progresa ziņojumu

Uģis Šics, Eiropas integrācijas biroja

departamenta vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Eiropas Komisija (EK) savā šī gada ziņojumā par Latvijas progresu ceļā uz Eiropas Savienību (ES) neiesaka sākt sarunas ar Latviju par iestāšanos ES. Lai arī Latvijas sasniegumi aizvadītā gada laikā ir bijuši ievērojami, Komisija vēlas pārliecināties, ka Latvija saglabās uzņemto integrācijas tempu arī turpmāk. Ja tā notiks, Komisija ir gatava sākt sarunas jau nākamgad. Par to "Latvijas Vēstnesis" jautā Eiropas integrācijas biroja Plānošanas un informācijas departamenta vadītājam Uģim Šicam.

— Daudzi ar nepacietību gaidīja Komisijas ziņojumu, lai uzzinātu turpmāko Latvijas attīstības gaitu ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā. Kāpēc, jūsuprāt, pieņēma lēmumu nesākt sarunas ar Latviju?

— Pirmkārt, būtu jāuzsver, ka Eiropas Komisijas slēdziens par mūsu valsts progresu pēdēja gada laikā un Latvijas neuzaicināšana sākt aktīvas sarunas par iestāšanos jau šogad nebūt nenozīmē to, ka Eiropas Komisija būtu pieņēmusi lēmumu nesākt sarunas ar Latviju. Patiesībā Komisija nemaz nevarēja šādu lēmumu pieņemt, jo pats progresa ziņojums Latvijai ir ļoti pozitīvs. Tādējādi var pārsteigt tieši fakts, ka tik atzinīgam Latvijas sasniegumu vērtējumam nesekoja aicinājums uzsākt sarunas vai vismaz skaidra norāde uz konkrētu laiku, kad šādas sarunas varētu sākties. Otrkārt, šim ziņojumam ir milzīga politiskā nozīme. Par to, ka Latvija ir bijusi labākā starp tā sauktajām paplašināšanās otrās grupas valstīm, nešaubījās ne Latvijā, ne arī pašā Eiropas Komisijā. Šaubas bija par to, vai Komisijai pietiks apņēmības apbalvot Latviju par paveikto, paziņojot, ka tiek sāktas sarunas par iestāšanos. Latvijas neuzaicināšana uz sarunām jau šogad ir politisks lēmums. Lai arī formāli progresa ziņojums ir tikai Eiropas Komisijas profesionāļu viedoklis, reāli Komisijas nostāju ir ietekmējusi ES dalībvalstu pašreiz visai negatīvā attieksme pret paplašināšanās turpināšanu vispār. Paplašināšanās jautājums diemžēl nav ES lielo valstu Francijas un Vācijas interešu centrā. Es domāju, ka tieši tas ir galvenais faktors, kāpēc progresa ziņojumā netika rekomendēts sākt sarunas ar Latviju.

ziņojuma atbalsīm Zviedrijā

preses, radio, televīzijas viedokļi

Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, —

speciāli "Latvijas Vēstnesim" 1998.gada 5.novembrī

Eiropas Savienības (ES) Komisijas vakardienas lēmums neierosināt jaunu kandidātvalstu uzņemšanu tā saucamajā ātrās sarunu kārtas grupā uzskatāms par Zviedrijas diplomātijas daļēju neveiksmi. Šādi domgājieni aizvakar un vakar izskanējuši zviedru masu medijos, kas,kā nu kurais, norāda, ka Zviedrijas — un būtībā arī Dānijas — pūliņi atbalstīt Austrumeiropas un Viduseiropas valstu centienus iestāties ūnijā izrādījušies neauglīgi.

Tiek norādīts, ka šī nav pirmā reize, kad Zviedrijas valdības vērtējums nesaskan ar Komisijas viedokli — tātad atsaucoties uz pagājušā gada notikumiem, kad Zviedrija ierosināja uzsākt sarunas vienlaikus ar visām trim Baltijas valstīm, taču, kā zināms, Komisija izvēlējās tikai Igauniju.

Šoreiz Zviedrijas valdība atkal centusies īpaši atbalstīt Latviju un Lietuvu — piekopjot aktīvu diplomātiju Briselē. Valdības pārstāvji un atbildīgi valsts sekretāri ne reizi vien devušies uz Briseli ar mērķi ietekmēt ūnijas valstu kolēģus pieņemt lēmumu Latvijai un Lietuvai vēlamā virzienā.

Zviedru valdības dokumentos ir lasāms, ka "gan Latvija, gan Lietuva veikusi pietiekamu progresu", lai ierindotos pirmās grupas valstu starpā — uzsverot zemo inflāciju, veiksmīgo privatizāciju, Latvijas uzņemšanu Pasaules tirdzniecības organizācijā, kā arī neseno lēmumu attiecībā uz pavalstniecības likuma grozījumiem. Taču Komisijas trešdienas lēmums liecina, ka starp Zviedriju un ES komisāriem vērojamas manāmas domstarpības.

Zviedrijas jaunā ārlietu ministre Anna Linda ( Anna Lindh ) ne īpaši pārsteigta komentē, ka neesot jau arī tik traki, un zviedriskā gaumē uzsver, ka lēmums būtībā bijis pozitīvs. "Mēs bijām gatavi atbalstīt Latvijas un Lietuvas iecelšanu pirmajā grupā. Abām valstīm, objektīvi raugoties, ir pilnas tiesības uzsākt sarunas. Latvijai tomēr lēmums nozīmē, ka tā varēs uzsākt sarunas 1999.gadā, un tas ir pozitīvi. Latvijā kaut kam dramatiskam būtu jānotiek, lai tā norādītā laikā nevarētu uzsākt sarunas."