Latvijas Ceļinieku asociācijas politiskās konferences "Ceļu tīkla sabrukums — drauds Latvijas tautsaimniecībai" rezolūcija

Ceļi ir katras valsts dzīvības artērijas. To mērķtiecīga attīstība vai — gluži pretēji — pakāpenisks sabrukums tieši ietekmē katra pagasta, rajona, kā arī visas valsts dzīvotspēju un konkurētspēju kopumā kā vietējā, tā arī starptautiskajā darba tirgū. Valsts atbildība un rūpes par ceļiem ir rūpes par katru valsts iedzīvotāju no galvaspilsētas līdz pat visattālākajam Latvijas pagastam, kam realitātē būtu jāsaskan ar valdības deklarēto infrastruktūras minimuma nodrošināšanu lauku teritorijā. Tomēr lauku ceļu programmas iesaldēšana liecina par valdības nekonsekvenci, neievērojot pašas pasludinātos pamatprincipus.

Vienlaikus, Latvijai nonākot starptautiskajā apritē, pēdējo gadu laikā strauji pieaugusi satiksmes intensitāte, palielinājušās slodzes uz autoceļiem, skaitliski pieaudzis arī starptautisko tranzītpārvadājumu skaits. Šādu slodžu apstākļos ceļu remontus vairs nedrīkst veikt saskaņā ar normatīviem, kas atbilda pavisam citam valsts saimnieciskajam modelim, nepalielinot finansējuma apjomu ceļu tīklam.

Reālā situācija un fakti liecina, ka Latvijas ceļu tīkla attīstība vairs nav iespējama nepieņemami zemā finansējuma dēļ. Ceļu tīkls šobrīd atrodas galēji kritiskā stāvoklī — melno segumu atjaunošanas darbu deficīts jau sasniedzis 311 miljonus latu, gadā pieaugot par 89 miljoniem latu. Tādēļ konference aicina valdību un parlamentu nekavējoties veikt šādus pasākumus:

1. Atzīt autoceļu attīstību par vienu no valsts prioritātēm.

2. Izstrādāt stabilu un prognozējamu autoceļu nozares attīstības politiku un finansējuma modeli, sekojot valdības iepriekš atzītajam politiskajam principam, kas nosaka, ka par ceļu lietošanu galvenokārt maksā ceļu lietotājs.

3. Atjaunot lauku ceļu programmas finansējumu, kas ir vitāli nepieciešama ikviena pagasta pilnvērtīgai attīstībai. 2001.gada valsts budžetā nodrošināt tai ne mazāk kā 12 miljonus latu lielu finansējumu.

4. Izstrādāt programmu pakāpeniskam un mērķtiecīgam (5 gadu laika periodā) degvielas akcīzes nodokļa procentuālā sadalījuma palielinājumam no pašreizējiem 50% līdz 85% par labu ceļu nozarei. Aicināt Saeimas Tautsaimniecības komisiju nekavējoties iesniegt izskatīšanai Saeimā labojumus likumdošanā, kas paredzētu atjaunot degvielas akcīzes nodokļa pārdali par labu autoceļu fondam 60% apmērā.

5. Uzlabot un stingri uzraudzīt par degvielu maksājamā akcīzes nodokļa iekasēšanas gaitu.

6. Ceļu būves firmas, ņemot kredītus ceļu būves tehnikas maiņai un plānojot savu darbību ilglaicīgā periodā iepretim valsts nekonsekventajai rīcībai, ir nonākušas kritiskā finansiālā situācijā un spiestas samazināt strādājošo skaitu. Konference aicina Finansu ministriju garantēt jaunu aizņēmumu un nodrošināt tam līdzfinansējumu.

7. Intensificēt darbu pie Eiropas līmeņa standartu un tehnisko prasību ieviešanas nozarē, ņemot vērā tiešo saikni starp ceļu segumu kvalitāti un izmaksām kvalitātes nodrošināšanai.

8. Izstrādāt pasākumu kompleksu kustības drošības uzlabošanai, lai braukšanai drošu ceļu īpatsvars pieaugtu no pašreizejiem 25 procentiem (CSDD dati) vismaz līdz 75 procentiem.

9. Jaunu ceļu un tiltu izbūvi iekļaut valsts investīciju projektā kā prioritāti, no autoceļu fonda finansējot segumu atjaunošanu, remontu un citus autoceļu uzturēšanas darbus.

2000. gada 19. aprīlī