INFORMĀCIJA

Latvijas valsts svētuma zīmes — grāmatā

Vakar, 5. novembrī, Rīgas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē jau pirms pulksten 16 skanēja kultūras centra "Imanta" koklētāju ansambļa izpildītās melodijas. Zālē valdīja svinīgs un prieka pilns noskaņojums. Pulcējās ļaudis, lai piedalītos grāmatas "Latvijas valsts svētuma zīmes" iznākšanai veltītajā pasākumā. Šī gramata ir uzziņu materiālu krājums par Latvijas valstiskuma idejas attīstību, vēsturiski nozīmīgiem notikumiem tautas dzīvē, valsts neatkarības iegūšanu, Latvijas prezidentiem, valsts simbolu vēsturi un to lietošanu. Taču to vēl precīzāk un emocionālāk ir pateicis grāmatas līdzautors rakstnieks Zigmunds Skujiņš:

"Tautai svarīgos brīžos kopīgi apliecinātai likteņsaistībai ir milzīgs spēks. Neatkarības simboli — valsts karogs un valsts himna — ir sakramentālais enerģijas avots. Jo kas tad ir valsts? Tā sākas ar apziņu, ka mums valsts ir. Un beidzas ar mirkli, kad mūsos šīs izjūtas vairs nav. Apziņas gradāciju starp "ir" un "nav" rāda attieksme pret valsts simboliem.

Simbols iegūst spēku, ja tas uzrunā kā jūtas, tā arī prātu. Tēvzemes mīlestība diendienā ir jātrin, sirds atsaucība jāpapildina ar zināšanām, vēršot plašumā izpratnes loku."

Arī Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā uzrunā ļoti atzinīgi novērtēja E.Melngaiļa Tautas mākslas centra sagatavoto rakstu, dokumentu un vizuālo liecību krājumu un, cildinot šī darba darītājus, novērtēja grāmatas nozīmīgumu skolām un sabiedrībai, jo izdevums būs ne tikai uzziņu avots, to varēs izmantot arī kā metodisku materiālu svētku un piemiņas sarīkojumu veidotāji.

Grāmatas autori ir Latvijā populāras un cienītas personības: jau pieminētais rakstnieks Zigmunds Skujiņš, dzejniece Anda Līce, vēstures zinātņu doktors Ilgvars Butulis, vēsturniece Anita Gailiša, vēsturniece Māra Eihe, mākslas zinātņu doktors Oļģerts Grāvītis, muzikoloģe Diāna Albina, filoloģijas zinātņu doktors Viesturs Vecgrāvis un režisors Jānis Siliņš.

Grāmatā ir labas kvalitātes fotouzņēmumi, te izmantoti Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, Daugavas muzeja fondu fotomateriāli, kā arī Leona Brieža, Gunāra Janaiša, Jura Krūmiņa, Imanta Prēdeļa, Viļa Rīdzenieka un citu autoru darbi.

E.Melngaiļa Tautas mākslas centra darbinieki prot novērtēt citu cilvēku darbu. Par to liecināja sirsnīgie vārdi, ziedi, pateicības, arī muzikālās veltes. Pasākumu ar savām dziesmām ievadīja vīru koris "Ķekava".

Grāmatas ceļš tautā ir sācies. To varēs iegādāties Latvijas pasta nodaļās (izņemot Rīgu), Rīgas grāmatnīcās, E.Melngaiļa Tautas mākslas centrā un citur.

Sigizmunds Timšāns,

"LV" informācijas redaktors

 

Latvijas diplomātijas vēsture — izstādē

Šodien, 6.novembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstāžu zālē tiks atklāta Latvijas Republikas 80.gadadienai veltīta izstāde "Latvijas diplomātijas vēsture".

Izstāde stāsta par Latvijas ārpolitisko darbību no tās pirmsākumiem 1917.gadā līdz mūsdienām, īpaši akcentējot mūsu valsts diplomātiskā un konsulārā dienesta pastāvēšanas nepārtrauktību.

Tas, ka vairākums pasaules valstu 50 gadus neatzina Latvijas okupāciju, aneksiju un inkorporāciju, ir unikāls gadījums pasaules diplomātijas vēsturē. Tieši šis faksts ļāva Latvijas diplomātiem darboties savas valsts interesēs visu šo gadu garumā bez pārtraukuma, veicinot un sagaidot likumīgās Latvijas valsts varas atjaunošanu.

Ekspozīciju veido LNB un arhīvu fondos atrodamie materiāli: grāmatas, periodiskie izdevumi, dokumenti un to kopijas, rokraksti, fotogrāfijas u.c., kas saturiski un vizuāli atspoguļo Latvijas ārpolitikas nostādnes un mūsu valsts diplomātu darbību pirmās Latvijas Republikas laikā, okupācijas periodā trimdā un pašlaik.

Fotogrāfijas un informatīvais materiāls stāsta par visiem Latvijas Republikas ārlietu ministriem un diplomātiskā dienesta vadītājiem, kā arī par ievērojamākajiem diplomātiem, kas pārstāvējuši savas valsts intereses pasaulē dažādos laikposmos.

Pirmo reizi plašākai sabiedrībai ir iespējams iepazīties ar kādu daļu tā saucamā Vašingtonas arhīva — tie ir Latvijas vēstniecībā Vašingtonā no 1920. līdz 1990.gadam uzkrātie un saglabātie dokumenti un citi materiāli, kas tagad nodoti LR Ārlietu ministrijas arhīva rīcībā. Šis unikālais vākums sniedz daudzpusīgu ieskatu laikā no 1940. līdz 1991.gadam, kad LR sūtniecība Vašingtonā kā "de iure" varas institūcija turpināja darbu, pārstāvot un aizstāvot faktiski neeksistējošo Latvijas valsti pasaulē.

Nozīmīga ekspozīcijas daļa iepazīstina ar Latvijas diplomātiskā dienesta darbību mūsdienās.

Pateicoties vēstniecību darbinieku ieinteresētībai un atsaucībai, izstādes apmeklētājiem ir dota iespēja apskatīt unikālus dokumentus un fotogrāfijas par atjaunotās Latvijas diplomātu darbību, sabiedrisko un kultūras dzīvi LR vēstniecībās ASV, Kanādā, Izraēlā, Norvēģijā, Čehijā, Krievijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā un citur.

Apskatāms arī Annai Žīgurei Somijā piešķirtais ordenis, publikācijas par Latvijas diplomātiem ārvalstu presē, ārzemēs izdotas grāmatas par Latviju un citi vērtīgi materiāli.

Ekspozīcija ir plaša, daudzpusīga un interesanta.

Izstādes laikā iespējams arī noskatīties filmu "Baltijas ceļš" (studija "Kaupo", rež. A.Krievs) un Latvijas televīzijā sagatavotus materiālus par LR vēstniecībām Igaunijā, Zviedrijā un Lietuvā, kā arī projekta "Latvija XX gadsimtā" ietvaros tapušu raidījumu par ievērojamākajiem Latvijas diplomātiem vēsturiskā plāksnē.

Izstādi sagatavojusi Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar: LR Ārlietu ministriju, Latvijas Valsts vēstures arhīvu, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, Latvijas televīziju, filmu studiju "Kaupo", LR vēstniecībām ASV, Kanādā, Izraēlā, Norvēģijā, Čehijā, Krievijā, Dānijā, Lietuvā, Igaunijā. Izstādes autore — Kristīne Lāma.

LNB Publicitātes nodaļas

informācija

 

Latvijas vēsture — starptautiskā konferencē

Latvijas Universitātes galvenās ēkas fasādes fragmenti

Šodien Latvijas Universitātes Mazajā aulā notiek starptautiskā konference "Latvija un Eiropas jaunās valstis: 1918–1939", kas veltīta Latvijas demokrātiskās valsts proklamēšanas 80. gadadienai. Uzrunas teiks Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, LU rektors Juris Zaķis un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš.

Konferencē Latvijas valsts nodibināšanos un attīstību skatīs Eiropas kontekstā. Referenti — Latvijas zinātnieki un kaimiņvalstu universitāšu pārstāvji. Latvijas Universitātes pētījumus izklāstīs Latvijā pazīstami vēsturnieki: Valdis Bērziņš, Alberts Varslavāns, Inesis Feldmanis, Ainārs Lerhis un LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centra pārstāvis Latvijā Tālavs Jundzis. Viļņas universitātes pārstāvis Aļģirds Jakubonis referēs par Lietuvas un Baltijas valstu drošības problēmām (1918–1939), Iveskiles Universitātes (Somija) zinātnieks Heiki Roiko–Jokela stāstīs par Somijas lomu Latvijas (Baltijas valstu) starptautiskā statusa viedošanā un robežvalstu politiku (1918–1922). Kārļa universitātes (Čehija) pētnieks Lubošs Švecs sagatavojis ziņojumu par Čehoslovākijas un Latvijas attiecībām 20.–30. gados. Savukārt Tartu universitātes kolēģis Ēro Medijainens uzstāsies ar savdabīgu referātu "Baltijas sadarbības problēmas starp pasaules kariem igauņu karikatūrās".

Foto: Sigizmunds Timšāns

Pirms konferences tikāmies ar Prāgas pētnieku Dr. Lubošu Švecu (attēlā pa kreisi). Viņš savus pētījumus par Baltiju un Latviju uzsācis 1990. gadā. Rīgā ieradies jau barikāžu dienās, iemācījies latviešu valodu un regulāri ierodas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, kur apzinājis daudz oriģināldokumentu par Čehoslovākijas un Latvijas attiecībām. Uzrakstījis čehu valodā Baltijas valstu vēsturi, drīz būs gatavs rokraksts vēstures grāmatas turpinājumam. Pētnieka bibliogrāfijā ir liels skaits publikāciju par Čehoslovākiju un Baltiju divu gadu desmitu ritumā. Lubošs Švecs Kārļa Universitātes ( Univerzita Karlova ) Starptautisko studiju institūtā turpina pētījumus un lasa lekcijas studentiem. Šodienas referāts ir tikai maza daļa no viņa vērienīgā pētījuma.

Dr. Sigizmunds Timšāns, "LV" informācijas redaktors

Patriotiskais darbs mūsu jūras spēkos

Aleksandrs Grīns savā apcerē "Patriotiskais darbs armijā" (laikrakstā "Latvijas Kareivis" 1932.gadā) gandarīts apsveica kara ministra Jāņa Baloža pavēli par kultūras darbinieku, Universitātes profesoru pieaicināšanu armijas audzināšanas darbā. Kara tiesu pārvaldes statistika rādot, ka daudzi pārkāpumi nenotiktu, ja jauniesaucamie būtu vairāk izpratuši savus pienākumus, valsts iekšējos pamatus, tautas garīgā stipruma avotus, zinātu brīvības cīņu vēsturi.

Labi, ka Aizsardzības ministrija un NBS štābs ir apjautuši, cik svarīgi šo patriotisko darbu atsākt un turpināt. Jūras spēkos Štāba bataljonā, Nacionālajā aizsardzības akadēmijā allaž gaidīti viesi ir aktieri Elza Radziņa un Kārlis Sebris, Vera Gribača–Valtere un Bērtulis Pizičs, mākslinieks Jānis Aumanis, dzejnieks Vitauts Ļūdēns u.c. Arī man šajās dienās kopā ar NBS štāba kultūras daļās vadītāju Edīti Sondoviču un Latvijas vēstures muzeja Reklāmas un izglītības nodaļas vadītāju Gitu Puduli bija iespēja piedalīties plašā izbraukumā pa Kurzemes jūrmalu, apciemot Krasta apsardzes bataljona rotas un jūras novērošanas punktus. Mūs iepazīstināja ar karavīru ikdienu, mācībām, sadzīves apstākļiem, kultūras darbu, vaļsirdīgās sarunās uzplaiksnīja problēmas, kas neatliekami jārisina.

Edīte Sondoviča iztaujāja puišus, centās noskaidrot iemeslus, kāpēc daļa jauniesaukto pat ar latviskiem uzvārdiem septiņus gadus pēc neatkarības atgūšanas, beidzot mūsu skolas, neprot valsts valodu. Klausītāju acis iedzirkstījās, kad Gita Pudule, demonstrējot diapozitīvus, stāstīja par seno kuršu cīņām pret sirotājiem, par senču aizstāvēšanās un uzbrukuma ieročiem — bultām, šķēpiem, akmens un dzelzs cirvjiem, zobeniem un arbaletiem, ko senie zemgaļi pazinuši jau pirms krustnešu iebrukuma. Rādīju puišiem līdzpaņemtās izdevuma "Latviešu strēlnieki" burtnīcas ar Aleksandra Čaka atzīmēm — šo dokumentu krājumu dzejnieks izmantoja, rakstot varoņpoēmu "Mūžības skartie". Lasīju balādes par latviešu karavīriem un nacionālajiem partizāniem: "Litenes ozoli", "Oskara Kalpaka vijole", "Kauja Stampaku purvā", rindas, kas veltītas Ēvaldam Valteram krasta apsardzes kuģa "Kristaps" krustmātei Verai Gribačai—Valterei.

Štāba priekšnieka p.i. virsleitnants Aldis Saulesleja, kurš mūs spēcīgajā džipā veda no rotas uz rotu, parādīja neaizmirstamu saulrietu Jūrkalnes stāvkrastā, uzdāvināja vērtīgus bataljona avīzes "KABīzīte" komplektus. Pēc sātīgām pašu karavīru gatavotām vakariņām pārnakšņojot Staldzenē, ar interesi pāršķirstījām biļetenu, kas iznāk kopš 1998.gada 1.aprīļa un kam ir ievērojama loma karavīru audzināšanā un saliedēšanā. Starp pirmo panākumu vēstīm — par divu Latvijas kuģu veiksmīgu piedalīšanos Latvijas un Vācijas pretmīnu operācijā "Baltic Sweep ’98", izveidošanu u.c. uzmanību piesaistīja bataljona štāba bijušā priekšnieka Jūras spēku Baltijas jūras spēku eskadras BALTRON kapteiņa Oļega Kraujas atvadrindas, pārejot darbā uz NBS štābu Rīgā:

"Man ir bijusi tā laime redzēt un arī pašam piedalīties Latvijas armijas atjaunošanā valsts rietumos. Viss sākās romantiskajā Miķeļtorņa bijušajā pionieru nometnē, kura bija mana pirmā komandējamā apakšvienība... Sākotnējās grūtības: visa trūkums, nezināšana un neskaidrība nebija vērā ņemamas, jo bija vēlme redzēt īstu Latvijas armiju, kārtīgu robežu. Virsnieki paši kurināja katlumāju, vārīja ēst, kopa teritoriju, gāja norīkojumos. Atceros, kā pats personīgi vairāk nekā 100 cilvēkiem gatavoju pelmeņus. Ikdienas barība gan bija daudz vienkāršāka — brētliņas tomātu mērcē ("brāļu kapi") un cepti kartupeļi. Milzu pūles pieliktas sadzīves apstākļu uzlabošanai — remonti, tīrīšanas, būvdarbi. Dzīvei arī armijā jābūt dinamiskai, aizraujošai un spilgtai. Esmu priecīgs, ka karavīri mūsu bataljonā ir aktīvi visdažādāko pasākumu dalībnieki. Esmu lepns par "KABīzīti". Šeit esam vieni no pirmajiem."

Tikpat labestīgi par saviem aprūpējamiem puišiem no Ventspils un Pāvilostas rotām, apsardzes vada rakstījusi biļetenā un mums stāstīja arī mūsu pavadone bataljona kultūras dzīves rosinātāja virsniekvietniece Inta Siņuka. Vēlējumu jau vēl daudz — plankumotajā formas tērpā jāveic ikdienas darbi, jāstāv norīkojumos, jāpiedalās svinīgajos pasākumos, jo diemžēl cita formas tērpa nav. Turpmāko dzīvi saistīt ar armiju vēloties retais, jo atalgojums zems, tehnika novecojusi. Norīkojumu slodze liela, jo trūkstot cilvēku. Bet puiši turoties dūšīgi. NBS pārbaude par labāko atzinusi Kolkas rotu, kur jau sešus gadus plīvo Latvijas karogs, tiek veikts dienests, sūtītas patruļas, apsargāts krasts, novērota jūra. Rota palīdzot policijai dažādu huligānu aizturēšanā, vilktas mašīnas ārā no grāvjiem, likvidētas ciema ģimeņu konfliktsituācijas. Šī gada 20.maijā Zviedrijas un Latvijas Jūras spēku sadarbības līguma ietvaros tika pabeigta uzdāvinātās radiolokācijas stacijas uzstādīšana Kolkas tehniskās novērošanas postenī, kur uzkāpām arī mēs — redzējām kā uz delnas Kolkas bāku, Sāmsalas aprises.

Abas mūsu komandējuma dienas bija iespaidiem bagātas, saspringtas. Pabijām arī Jūras spēku dienvidu rajonā, viesojāmies Liepājas ostā uz apsardzes kuģa "Spulga", ko komandē jauna, enerģiska leitnante Maira Kreicburga, mūs īsā audiencē pieņēma bataljona komandiera p.i. virsleitnants Vilmārs Štalmeistars. Novēlējuši mūsu zemes un jūras sargiem ar panākumiem sagaidīt Lāčplēša dienu un Latvijas valsts 80. gadskārtu, pateicībā par viesmīlību pasniedzām kareivju bibliotēkas pārzinei vairākas grāmatas, pretī saņemot Jūras spēku emblēmas un spirdzinošu malku no Kurzemes krasta spīva vēja rūdījuma.

Valdis Rūja

— "Latvijas Vēstnesim"