Par konkurētspējīgu

ražošanu

Šī idille vieš optimismu Foto: Aleksejs Koziņecs

Jau labu laiku valstī turpinās cūkgaļas ražošanas lejupslīde. Pašlaik Latvijā cūkgaļas pieprasījums tiek nodrošināts apmēram 50 procentu apjomā.

Diemžēl pēdējos gados strauji samazinās cūku skaits zemnieku saimniecībās. Pirms trijiem gadiem visu veidu saimniecībās (ieskaitot valsts saimniecības un statūtsabiedrības, piemājas saimniecības un personīgās palīgsaimniecības) bija 552,8 tūkstoši cūku, turpretī šogad — vairs tikai 438 tūkstoši. Un tikai 29,2 procenti no cūku kopskaita — zemnieku saimniecībās. Ar cūkkopību Latvijā nodarbojas lielas un mazas zemnieku saimniecības, tomēr visvairāk produkcijas ražo lielākie cūku audzēšanas uzņēmumi. Savukārt palīgsaimniecībās cūkgaļa tiek ražota pašpatēriņam, neliela daļa tiek pārdota uzpircējiem.

Kāpēc ar senām tradīcijām bagātai nozarei klājas tik slikti? Viens no iemesliem — straujais gaļas importa pieaugums valstī. Šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, gaļas imports palielinājies 1,7 reizes jeb pārsniedzis jau 9 tūkstošus tonnu. Tajā pašā laikā esam eksportējuši uz citurieni tikai 196 tonnas gaļas. Savukārt pārstrādes uzņēmumi šā gada pirmajā pusē no Latvijas cūku audzētājiem iepirka 16550 tonnu visa veida gaļas dzīvmasā. No kopējā iepirktā gaļas daudzuma — 21154 tonnām — 43 procentus veido importa gaļas īpatsvars.

Aug arī prasības attiecībā uz gaļas kvalitāti. Piemēram, nevienam no Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem nav atļaujas eksportēt ražojumus uz Eiropas Savienības valstīm. Arī lielākais Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmums — akciju sabiedrība "Rīgas miesnieks" uzsver, ka Latvijas cūkgaļai ir zemāka kvalitāte, nekā Igaunijas produkcijai, tāpēc arī esot šis lielais importa apjoms no kaimiņvalsts.

Šonedēļ Latvijā ieradās Eiropas Savienības komisija, kura vērtēs SIA "Lido" un SIA "Ādaži Kover" atbilstību Eiropas Savienības prasībām. Latvijā ir problēmas arī ar kvalitatīvām kautuvēm. Tādu — atbilstošu ES prasībām — faktiski nav. Tomēr Latvijā ir vairākas vietas, kur var gūt vērtīgas atziņas par jaunākajām metodēm cūkkopībā. Plaši pazīstama ir Valkas rajona cūkkopības saimniecība "Sprīdīši", kuru vada Inta Māliņa, sekmīgi strādā arī Saldus rajona Unguru cūku nobarošanas komplekss un Liepājas rajona komplekss "Nīca I", ko vada Zenta Frema.

Tomēr vēl daudzviet Latvijā ražotās cūkgaļas kvalitāte neatbilst Eiropas tirgus prasībām. Cūkgaļas ražotājiem jāapzinās, ka aizvien lielāks pieprasījums būs pēc liesākas gaļas. Un arī tas (gaļas liesums) būs viens no kvalitātes rādītājiem. Līdz šim Latvijas zemnieki nebija ieinteresēti ražot liesāku gaļu samaksas nepilnību dēļ. Pēc ārzemju speciālistu atzinuma Latvijā būtu jāmaina cenu sistēma — pārdodot nevis kautķermeni kopumā kā cūkgaļu, bet gan liemeņa daļas par dažādām cenām. Tikpat svarīga kvalitatīvas gaļas ieguvē ir pareizas un līdzsvarotas sivēnu ēdināšanas tehnoloģijas izvēle.

Tāpat cūkgaļas ražošanas attīstību kavē arī iedzīvotāju zemā pirktspēja, pārtikas produktu patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kā arī saražotās produkcijas augstā pašizmaksa.

Zemkopības ministrijā ir izstrādāta lauku attīstības koncepcija, kurā par cūkkopību teikts, ka tai ir jānodrošina iekšējā tirgus pieprasījums pēc kvalitatīvas vietējās cūkgaļas un jāražo eksportspējīga produkcija. Tas nozīmē, ka gandrīz divkārt jāpalielina pašreizējie ražošanas apjomi. Vai tas ir reāli? Pēc speciālistu vērtējuma turpmāk situācija gaļas ražošanā varētu stabilizēties. Lauksaimniecības attīstības programma paredz galvenos uzdevumus, kas veicinātu šīs nozares straujāku attīstību. Selekcijas darbā ir nepieciešami augstvērtīgi šķirnes dzīvnieki, ģenētiskais materiāls, dzīvnieku krustošana un atražošana plašākā mērogā.

Ikvienai saimniecībai, kas nodarbojas ar cūku audzēšanu, ir jāzina savas darbības mērķis. Zinot to, ir iespējams dažu gadu laikā sasniegt vajadzīgos ražības rādītājus: iegūt gadā vismaz 22 sivēnus no sivēnmātes, sasniegt dzīvsvara pieaugumu nobarojamām cūkām vismaz 520 g diennaktī, vidējam speķa biezumam (pēc 3 mērījumiem) 100 kg dzīvmasas nepārsniedzot 20 mm un liesās gaļas daudzumam kautķermeņos sasniedzot vidēji 55 procentus.

Cūkkopības nozares attīstības koncepcijā norādīts, ka turpmāk vēl stingrāk jākontrolē ievestās gaļas un tās produktu kvalitāte. Savukārt pārstrādes uzņēmumos jāsakārto pārstrādes tehniskā un tehnoloģiskā bāze un jāizveido kvalitātes vadības sistēma atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tāpat cūku kaušanas procesi jāpārveido atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

Pēc Zemkopības ministrijas speciālistu atzinuma, cūkkopības nozares attīstības un intensifikācijas pamatā ir ražotāju kooperācija un integrācija: graudaugu audzētājs — lopbarības ražotājs — tīršķirnes un krustojuma cūku ražotājs — cūkgaļas ražotājs — gaļas pārstrādātājs un realizētājs. Jau šobrīd bez ievērojamiem kapitālieguldījumiem iespējams paplašināt cūkgaļas ražošanu par 10 līdz 15 procentiem. Tas veicinātu noietu vismaz 40 līdz 50 tūkstošiem tonnu lopbarības graudu.

Visbeidzot jāatzīst, ka septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados celtās ēkas un tehnoloģijas tagad jau ir nolietojušās. Pamazām tās jāatjauno un jāmodernizē. Lauksaimniekiem pašiem finansiāli to ir grūti realizēt, tāpēc ir izstrādāta kredītpolitika, kas dos iespēju ražotājiem uzlabot cūku ēdināšanas tehnoloģiju un turēšanas apstākļus, bet pārstrādātājiem — iegādāties modernas un augstvērtīgas pārstrādes tehnoloģijas, kas nodrošinātu konkurētspējīgas produkcijas ražošanu.

Dagnija Muceniece