Par laikmetīgu

saimniekošanu laukos

Rūdolfs Mackevičs ar dēliem Raiti un Raivi

"Ceriņos" vēl jāuzbūvē pirtiņa

Mackeviču ģimene pirms desmit gadiem sāka veidot savu zemnieku saimniecību Bauskas rajona Viesturu pagastā. Līga un Rūdolfs, abi nebūdami dzimuši zemgalieši, mājas vietai un sētas iekārtošanai ieguva nelielu meža nostūri Zemgalei ierastajā ainavā — līdzenumā, — kur lauki saplūst ar apvārsni. "Ceriņus" no aukstajiem vējiem pasargā tuvējais mežs, uz otru pusi kā platformāta kinoekrānā redzama pašu kopjamā zemīte — 272 hektāri. Tā ir labības un cukurbiešu zeme, kuras vērtība sasniedz 70 balles.

Katrā sētā ir savi ieradumi un darba paņēmieni, bet Rūdolfam Mackevičam raksturīgākais vistrāpīgāk izsakāms viņa paša vārdiem: "Paniski nevaru ciest nekārtību." Līga tūlīt piebilst: "Ne jau tikai rakstāmgaldā katram dokumentam ir sava noteikta vieta, tas pats arī pie dzelžiem darbnīcā. Āmuri ir salikti rindā pēc lielumiem, un Rūdis vienmēr pamanīs, ja kāds neatradīsies īstajā vietā." Saimniekam vēl savs sakāmais: "Ja viss sakārtots un sistematizēts, tad darbs sokas. Man grūti savaldīties un noturēt pie sevis kādu rupjāku vārdu, ja redzu mētājamies apkārt lietas, kurām ir sava vieta."

Mežmalā uzbūvēta plaša novietne tehnikai, jo laikā, kad lauku darbos pārtraukums, it viss tiek glabāts zem jumta. Reta ir tā lauku sēta, īpaši Zemgalē, kur izdodas mājas apkārtni sakārtot, lai nebūtu jāmīcās pa dubļiem un dangām. Smagajā augsnē taču mitrums uzkrājas ātrāk. Uz "Ceriņiem" ved gluds grantēts ceļš, teritorija pie mājas, kur no pavasara līdz rudenim tur lauksaimniecības mašīnas un agregātus, ir ar stingru pamatu. Sētas plašumā labi iederas dīķis, kuram līdzās paredzēts uzbūvēt īstu lauku pirti. Gādājot jaunu tehniku, pērtuves celšanu ik pa laikam atliek un atliek.

Apdomā un tad izdara

Līga un Rūdolfs iepazinās, mācīdamies Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultātē. (Starp citu, viņu vecākais dēls Raivis arī izglītojas šajā augstākajā mācību iestādē un izvēlējies to pašu fakultāti, kurā apgūst uzņēmējdarbību.) Pēc studijām jaunie speciālisti nokļuva sovhozā "Bērstele", vienā no tām saimniecībām, kura pārskatu ailēs atradās lejasgalā. Mackeviči nemēdz daudz atcerēties aizgājušos gadus, bet viens Rūdolfa teiciens iederas gan pagātnē, gan tagadnē: "Laukos cilvēkiem pietrūkst pacietības un prāta."

"Ceriņu" saimniece Līga ievērojusi — ja Rūdolfs ilgāku laiku ir domīgs un kluss, tad droši vien būs izšķīries par kādu jaunu saimniecībai vajadzīgu pirkumu. Tā nu vecā tehnika pamazām nomainīta ar jaunu. Protams, ņemti ilgtermiņa kredīti Latvijas Hipotēku un zemes bankā, riskēts, bet Rūdolfs kodolīgi bilst: "Tas viss atmaksājas." Un tā "Ceriņu" laukus apar traktors "John Deere" un pieckorpusu arkls "Kverneland". Iegādāts tehnikas komplekts "Amazone" — sējmašīna, 15 metru plats miglotājs un minerālmēslu sējmašīna. Augsnes sastrādāšanai izmanto Somijā ražotu agregātu. Cukurbietes sēj ar sējmašīnu "Schmotzer" un novāc ar kombainu "Stoll". Jauns graudu kombains pašlaik vēl ir tālāks sapnis, pagaidām jāiztiek ar 1992.gadā pirkto "Jeņiseju", ko izmanto kopīgi ar pāris kaimiņiem.

Mackeviči labprāt apmeklē lauksaimniecības izstādes, Rūdolfs regulāri piedalās firmu rīkotajos semināros. Mājās sakrāts daudz reklāmas bukletu un izdevumu — tādēļ vien, lai izsvērtu un apdomātu, kas vērtīgāks un saimniecībai noderīgāks. 1997.gada vasarā kopā ar Bauskas un citu rajonu zemniekiem R.Mackevičs apmeklēja vairākas lauksaimniecības tehnikas ražotājfirmas Vācijā. Par redzēto viņam bija savi komentāri un vērtējums.

Uztur četrlauku sistēmu

Domājot par saimniekošanas rezultātiem, "Ceriņos" izvēlas gan augu seku, gan šķirnes. Apsverot, kas izdevīgāk, izšķiras, ko sēt. Rūdolfam patīk ziemas kvieši ‘Kosack’, to ražība bijusi līdz 60 centneriem, arī lipekļa saturs stabils. Tiek sēti arī vasaras kvieši. Graudaugiem vidējā ražība šogad bija 49 centneri no hektāra, par diviem centneriem vairāk nekā pērn. Ik sezonu papildinās to preparātu klāsts, ar kuriem apstrādā sējumus, jo tā ir negrozāmi pārbaudīta patiesība — cik daudz iedosi, tik arī iegūsi rudenī. Izmantoto ķimikāliju sarakstā ir "Sportaks", "Tango", "Tilts", "Cikocels", "Wuxsals". Sēklu "Ceriņos" iepērk no specializētajām saimniecībām, tādējādi garantējot tās kvalitāti. Izsējas normu aprēķina pēc 1000 graudu svara un, strādājot ar sējmašīnu "Amazone", ievērojami samazināta izsējas norma. Pirmo virsmēslošanu un miglošanu veic pats saimnieks. Šis darbs tiek uzskatīts par īpaši nozīmīgu, jo rūpīgi jānovērtē ne vien katrs lauks, bet arī atsevišķas lauka daļas, jo tās visas nav vienādas. Izmantojot firmas "Ražība" pakalpojumus, iegūts augsnes novērtējums, un tās mēslošana notiek pēc zinātniskiem principiem. Cukurbietēm izvēlas vairāku firmu piedāvāto — "Kivu" (firma KWS), "Matadoru" ("Maribo"), "Hannu" ("Hillesog"). Šogad tiek izmēģināts arī firmas "Strube–Dieckmann" ražojums — "Pilot". Cukurbiešu platības no sākotnējiem 12 hektāriem palielinātas līdz 96 hektāriem. Pērn no hektāra izdevās novākt 45 tonnas sakņu. Šogad noteikti būs vairāk, jo šis ir cukurbietēm reti labvēlīgs gads.

Kultūru aprite sakārtota tā, lai augsne saņemtu zaļmēslojumu un atpūstos papuvē. Rūdolfs spriež, ka pašreizējā sējumu struktūrā par daudz ir cukurbiešu. Mackeviči domā, kā palielināt zemes platību, jo paši un trīs strādnieki spētu apsaimniekot vēl vairāk. Šogad par peļņu runāt grūti, bet pēc saimnieka aprēķiniem pērn tā bijusi 100 latu uz vienu izmantotās zemes hektāru.

Jānervozē par grozījumiem

likumdošanā

Līga un Rūdolfs Mackeviči grib izprast visas saimniekošanas norises, likumdošanu un pārmaiņas tajā. "Ceriņu" saimniece ir pietiekami zinoša "papīru lietās", bet arī viņa atzīst, ka biežie grozījumi likumdošanā ļoti traucē, tiem grūti izsekot līdzi, lai gan tiek abonēts "Latvijas Vēstnesis", kuru arī lasa. Līga domīgi nosaka: "Kā ar to lai tiek galā zemnieciņš, kuram nemaz nav prakses grāmatvedībā un uzskaitē..."

"Ceriņos" šad un tad svaru kausos liek dzīves labās un ēnas puses. Rūdolfs atzīst, ka dīzeļdegvielas iegādē laucinieki saņem pietiekami daudz atvieglojumu. Taču par nodokļiem viņam ir savs spriedums: "Kāpēc vajadzīga tik sarežģīta sistēma? Aprēķins varētu balstīties uz izmantotās zemes platību un tās vērtību." Pats viņš vēl nav sācis ar datoru darboties, tas noder dēliem, mācību uzdevumus gatavojot. Viņš domā tā: nav taču neiespējami izdarīt aprēķinus, lai izdevīgi būtu visiem — gan zemes izmantotājam un kopējam, gan valstij.

"Ceriņu" vīriešus mājās sagaida Līga, kuras veselīgais optimisms un saimnieces prasme spēj kliedēt raižpilnu un sabiezējušu noskaņojumu. Rūdolfs ir mazrunīgāks, bet pie sevis turētais humors ir tiešs. Viņš saka: "Kad paskatās uz Krievijas pusi, tad kļūst vieglāk..." Bet par mūsu pašu valsti runājot, rezumējums ir šāds: "Lai taču valdība drusku ļauj nostiprināties latviešu zemniekam."

Mārīte Ozoliņa

Foto: Kārlis Rozentāls