Par notikumiem

pasaules vērtspapīru tirgos

Vērtspapīru tirgus komisija (VTK) no 1998.gada 15.septembra ir pilntiesīga IOSCO ( Starptautiskās vērtspapīru tirgus komisiju organizācijas) biedre. Tādējādi iespējams saņemt IOSCO informāciju par notikumiem visas pasaules vērtspapīru tirgos.

Saskaņā ar IOSCO informāciju Zviedrijas Finansu uzraudzības institūcija (Finansinspektionen) ir uzlikusi Krājaizdevu asociācijai (First Mutual Sparkassa Ekonomisk Forening) soda naudu 500 000 zviedru kronu (aptuveni 36 000 latu) apmērā. Krājaizdevu asociācija veic bankas operācijas, kā arī piedāvā investīciju programmas, kas ir pretrunā ar Zviedrijas banku darbības likumu un noteikumiem, kuri regulē krājaizdevu asociāciju darbību. Turklāt pēc ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala prokurora informācijas pret šo sabiedrību ir sākta kriminālizmeklēšana Amerikas Savienotajās Valstīs. Daudzi šīs sabiedrības valdes locekļi ir arestēti un apsūdzēti krāpšanā saistībā ar ieguldījumiem.

Zviedrijas Finansu uzraudzības institūcija brīdina finansu sektora uzraudzības un citas iestādes par šādu sabiedrību nelikumīgo darbību. Šādas sabiedrības ir nevis bankas, bet gan kooperatīvi, un tos nenodrošina Zviedrijas depozītu garantiju sistēma. Zviedrijas krājaizdevu asociācijas pakalpojumi tiek piedāvāti arī internetā, kas ir krājaizdevu asociāciju darbības noteikumu pārkāpums.

Lai veicinātu izpratni par ieguldītāju un tirgus dalībnieku interešu aizsardzību un pievērstu uzmanību dažādiem negodīga biznesa prakses gadījumiem, VTK turpmāk informēs sabiedrību par aktuālākajiem notikumiem ārpus Latvijas.

Vērtspapīru tirgus komisijā

Pamatojoties uz Licencēšanas komisijas licenču piešķiršanai, apturēšanai, pagarināšanai, anulēšanai un atjaunošanai juridiskajām personām starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā 1998.gada 27.oktobra lēmumu, anulēta akciju sabiedrības "Aizkraukles Banka" licence starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā.

Šā gada 2.novembrī Vērtspapīru tirgus komisijas (VTK) valdes sēdē tika nolemts reģistrēt un atļaut laist publiskajā apgrozībā 1 297 000 publiskās akciju sabiedrības "Viesnīca "Latvija"" parasto akciju ar balsstiesībām kopsummā par 1 297 000 latu. Akciju nominālvērtība ir 1 lats. Sabiedrībai tiks izsniegta emisijas apliecība Nr. 118.

Šā gada 2.novembrī Vērtspapīru tirgus komisijas Valdes sēdē tika nolemts reģistrēt un atļaut laist publiskajā apgrozībā 570 321 publiskās akciju sabiedrības "Rīgas ostas elevators" parasto akciju ar balsstiesībām kopsummā par 570 321 latu. Akciju nominālvērtība ir 1 lats. Sabiedrībai tiks izsniegta emisijas apliecība Nr. 119.

Komisija atgādina, ka ar 1998.gada 4.novembri stājas spēkā šādi Vērtspapīru tirgus komisijas noteikumos izdarītie grozījumi (publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1998.gada 3.novembrī):

1. Grozījumi ar Vērtspapīru tirgus komisijas 1997.gada 11.augusta rīkojumu nr.47 apstiprinātajos noteikumos "Noteikumi par privatizējamo valsts īpašuma objektu vērtspapīru reģistrāciju un atļaujas saņemšanu to laišanai publiskajā apgrozībā",

2. Grozījumi ar Vērtspapīru tirgus komisijas 1997.gada 30.decembra rīkojumu nr.135 apstiprinātajos noteikumos "Noteikumi par vērtspapīru reģistrāciju un atļaujas saņemšanu vērtspapīru publiskajai emisijai vai publiskajā apgrozībā",

3. Grozījumi ar Vērtspapīru tirgus komisijas 1997.gada 9.decembra rīkojumu Nr. 123 apstiprinātajos noteikumos "Noteikumi par emitenta būtisku notikumu atklāšanu",

4. Grozījumi Vērtspapīru tirgus komisijas 1998.gada 27.marta rīkojumā nr.76 "Par vērtspapīru darījumu pārskatiem",

5. Grozījumi "Noteikumos par juridisko personu licencēšanu starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā".

Šā gada 3.novembrī akciju sabiedrība "Latvijas gāze" iesniedza izskatīšanai Vērtspapīru tirgus komisijā dokumentus vērtspapīru reģistrācijai un atļaujas saņemšanai to laišanai publiskajā apgrozībā. Publiskajā apgrozībā paredzēts laist 1 028 520 parasto akciju ar balsstiesībām. Vienas akcijas nominālvērtība ir 1 lats.

6. Šā gada 3.novembrī valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" iesniedza izskatīšanai Vērtspapīru tirgus komisijā dokumentus vērtspapīru reģistrācijai un atļaujas saņemšanai to laišanai publiskajā apgrozībā. Publiskajā apgrozībā paredzēts laist 10 000 ķīlu zīmju. Vienas ķīlu zīmes nominālvērtība ir 100 latu.

VTK informācija

Par parādzīmju izsoli

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē trešdien, 4.novembrī, piedalījās viena komercbanka, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 28 dienas (viens mēnesis). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,5 miljonu latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 0,15 miljonus latu. Parādzīmes tika pārdotas par 0,15 miljoniem latu ar vidējo diskonta likmi 6 procenti gadā.

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē trešdien, 4.novembrī, piedalījās viena komercbanka, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 91 diena (3 mēneši). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,7 miljonu latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 0,2 miljonus latu. Parādzīmes netika pārdotas,

Valsts iekšējā aizņēmuma obligāciju izsolē trešdien, 4.novembrī, piedalījās 3 komercbankas, kas vēlējās iegādāties obligācijas ar atmaksas termiņu 2 gadi. Tika piedāvātas obligācijas par kopējo summu pēc nominālvērtības 17 miljonu latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 0,73 miljonus latu. Obligācijas tika pārdotas par 0,72 miljoniem latu ar vidējo fiksēto ienākuma likmi 12 procentu gadā.

FM informācija

"Rīgas farmaceitiskā rūpnīca",

"Kvadraprint" un

"Latvijas ūdensceļi" būs biržā

Rīgas Fondu biržas (RFB) valde 5.novembrī pieņēma lēmumu par trīs uzņēmumu akciju iekļaušanu biržas sarakstos no šā gada 9.novembra. Akciju sabiedrības "Rīgas farmaceitiskā rūpnīca" un a/s "Kvadraprint" akcijas iekļautas biržas otrajā sarakstā, bet a/s "Latvijas ūdensceļi" akcijas — brīvajā sarakstā.

Kā uzsvēra Rīgas Fondu biržas Finansu departamenta direktors Guntars Kokorevičs, ir gandarījums, ka "Latvijas balzama" un "Ventspils naftas" ienākšanai biržā šoruden ir sekojuši arī citi uzņēmumi, kas liecina par jauno emitentu uzticību vērtspapīru tirgum par spīti pašreizējām grūtībām. "Farmaceitiskā rūpnīca" ir īpaši interesants uzņēmums pašreizējā brīdī, jo, ņemot vērā rūpnīcas orientāciju uz Latvijas tirgu, to būtiski neietekmē Krievijas krīze. Savukārt "Kvadraprint" biržas sarakstos ir jau piektais uzņēmums, kas nodarbojas ar poligrāfiju.

RFB informācija

Privatizācijas gaita Latvijā —

ārvalstu žurnālistu uzmanības

degpunktā

Pēdējā laikā Privatizācijas aģentūrā (PA) bijušas ļoti daudzas tikšanās ar ārvalstu žurnālistiem, un plašākā no tām risinājās 3.novembrī, kad PA viesojās žurnālisti no Dānijas, Somijas, Norvēģijas un Krievijas, kas pārstāvēja tādus izdevumus kā "Times", "Financial Times", "Central European", "Handelsblatt", "Frankfurter Allgemeine Zeitung" u.c. Šo vizīti Latvijā organizēja Latvijas Banka sadarbībā ar firmu "Bloomfield Turner Associates". Viesi interesējās par privatizācijas gaitu Latvijā, kā arī par privatizācijas procesa problēmām un tālāko attīstību.

Kā tikšanās laikā uzsvēra PA ģenerāldirektors Jānis Naglis, atšķirībā no citu Viduseiropas un Austrumeiropas valstu attiecīgajām institūcijām PA nekad nav sekojusi Pasaules Bankas ieteikumam īstenot tā dēvēto masveida privatizāciju, kā, piemēram, Moldovā. PA galvenais mērķis vienmēr ir bijis atrast stratēģisko partneri un investoru privatizējamam valsts īpašumam. Tādējādi izdevies veiksmīgi izvairīties no divkāršas īpašnieku maiņas un rast iespēju piesaistīt uzņēmumiem vairāk investīciju. Privatizācija valstī kopumā ir pabeigta, sacīja J.Naglis. Vēl atlicis privatizēt tikai sešus uzņēmumus, kuros strādā vairāk nekā 50 cilvēku. Aptuveni 135 līdz 140 uzņēmumu pašlaik atrodas maksātnespējas un bankrota procedūrā.

Atbildot uz viesu jautājumu par iespējamo valdības politikas maiņu privatizācijas jautājumā, J.Naglis uzsvēra — kaut arī 1998.gadā valdības stratēģija ir mazliet mainījusies, kā galveno nosacījumu izvirzot privatizējamo objektu pārdošanu par iespējami augstāku cenu, lai ieņēmumus varētu pārskaitīt Valsts īpašuma privatizācijas fondā tālākai ieskaitīšanai valsts budžetā, visā visumā valdības stratēģija privatizācijas jautājumā nav mainījusies kopš 1994.gada, kad nodibināja PA. J.Naglis izteica pārliecību, ka arī jaunievēlētā valdība turpinās iepriekšējos gados iesāktās privatizācijas aktivitātes un lielo uzņēmumu privatizācija turpināsies.

Gita Kronberga, "LV"

Baltijas Tranzītu banka

paplašina bankas automātu tīklu

Baltijas Tranzītu banka (BTB) paplašinājusi bankas automātu tīklu — divi bankas automāti tikko uzstādīti Ventspilī — Talsu ielā 75 (pie akciju sabiedrības "Ventspils nafta") un Tārgales ielā 15 (Pārventā). Tādējādi patlaban Latvijā darbojas 9 bankas automāti (no tiem 3 — Ventspilī).

"Tā nav nejaušība, ka bankas automāti tiek uzstādīti tieši Ventspilī," uzsver bankas prezidente Gaļina Alijeva. "Pirmkārt, viens no bankas darbības stratēģiskajiem mērķiem ir sniegt maksimālu servisu klientiem — tiklab juridiskajām personām, kā arī Latvijas iedzīvotājiem. Taču tas nav iedomājams bez bankas pakalpojumu plašas pieejamības. Otrkārt, banka nesen noslēgusi līgumu ar akciju sabiedrību "Ventspils nafta" par šajā uzņēmumā strādājošo darba algas pārskaitīšanu uz darbinieku kontiem bankā, tas ir, uz edc/Maestro maksājumu karšu kontiem."

Ar bankas automātu uzstādīšanu Ventspilī bankas automātu tīkla paplašināšana nebeigsies. Šomēnes plānots uzstādīt vēl četrus bankas automātus, bet līdz gada beigām to skaitu palielināt līdz 16 (galvenokārt ārpus Rīgas).

Itālijas investori atzinīgi vērtē

Latvijas ekonomikas

attīstības perspektīvas

Latvijas ekonomikai ir labas attīstības perspektīvas nākotnē, un Rīga varētu kļūt par Baltijas reģiona ekonomisko un finansu centru — tādi ir galveni secinājumi, kurus izdarījusi itāliešu uzņēmēja Ernesto Preatoni organizētā investoru grupa, kas no 15.līdz 18.oktobrim apmeklēja Latviju un Lietuvu. Vairāk nekā simts Itālijas un citu Rietumeiropas valstu investori un uzņēmēji četru dienu vizītes laikā iepazinās ar Latvijas un Lietuvas ekonomisko stāvokli un investīciju vidi.

Pēdējo divu gadu laikā E.Preatoni organizējis četras ārvalstu uzņēmēju vizītes Igaunijā. Šo vizīšu rezultātā vairāki uzņēmēji ir investējuši līdzekļus Igaunijas nekustamo īpašumu attīstības projektos, tirdzniecībā, pakalpojumu sfērā un finansu uzņēmumos, kā arī Tallinas Fondu biržā kotētajās akcijās.

Šoreiz Igaunija Baltijas apmeklējuma programmā netika iekļauta, jo, kā paskaidroja E.Preatoni, Igaunijas varas iestādes pēdējā laikā nav paveikušas neko būtisku, lai radītu ārvalstu investīcijām labvēlīgu vidi. "Es ļoti uzmanīgi sekoju Igaunijas attīstībai, un, lai gan man patīk šī valsts, bez ievērības nepaliek fakts, ka varas iestādes radījušas birokrātiskus šķēršļus un dažādus ierobežojumus ārvalstu investoru darbībai, sacīja uzņēmējs.

Savu kritisko attieksmi E.Preatoni pamato ar šādiem faktiem: depozīti, kurus Igaunijas bankās ieguldījuši nerezidenti, tiek aplikti ar 10 procentu ienākuma nodokli, lai gan bankām depozīti ir nepieciešami; ārvalstu investoriem ir jāsaņem speciāla licence, lai iegūtu nekustamo īpašumu gadījumā, ja zeme nav reģistrēta; vīzu sistēma ir neelastīga; netiek atlīdzināts PVN, ja nekustamo īpašumu ir iegādājusies privātpersona vai ārzemnieks.

Apmēram 30 līdz 40 uzņēmēju, kas Latvijas apmeklējuma laikā te saskatīja labas uzņēmējdarbības un investīciju iespējas, plāno atkārtoti apmeklēt Latviju no šā gada 5. līdz 8.decembrim.

Iveta Vanaga

"Ave Lat Grupa" un tās

saldumu ražotājs "Laima" Čehijā

Latvijas vēstniecība Čehijā sadarbībā ar a/s "Ave Lat Grupa" saldumu ražošanas uzņēmumu "Laima" sarīkojusi pirmo lielāko prezentāciju, kas vērsta uz jaunu tirgu apguves veicināšanu. Visu oktobri, Latvijas vēstniecībai Čehijā sadarbojoties ar a/s "Laima", tika gatavota prezentācija, lai partnerībā ieinteresētās puses satiktos, veidotu kontaktus un gūtu savstarpēju informāciju par iespējamo sadarbību, atzīmēja Latvijas vēstniece Čehijas Republikā Aija Odiņa. 29.oktobrī Latvijā vēstniecībā uz "Ave Lat Grupas" un tai piederošā saldumu ražošanas uzņēmuma "Laima" prezentāciju bija ieradušies Čehijas Rūpniecības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji, lielāko tirdzniecības un veikalu tīklu vadošie speciālisti, ekonomikas atašeji no Slovākijas, Polijas un Horvātijas, Čehijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras, kā arī vietējo un starptautisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Jāteic, ka līdzšinējā informētība par sadarbības potencēm ir bijusi nepietiekama, tāpēc ar patiesu interesi atbalstījām šo projektu, lai varētu spert soli tālāk uz priekšu jaunu tirgu apguvē, uzsākt reālu darbību šai tirgū, atzina a/s "Laima" valdes priekšsēdētājs Ivars Kalvišķis. Prāgā "Laima" prezentēja fokusproduktu grupu: zefīrus, lielās konfektes "Miks" un"Triks", liķiera konfektes un vēsturiski ekskluzīvo produktu kārbu "Prozit", kā arī asorti konfekšu kārbas. Šie produkti acīmredzot ieņems savu vietu Čehijas saldumu tirgū, jo lielākās Čehijas vairumtirgotāju firmas "Maxi" un "Makro", kā arī Austrijas veikalu tīkls "Julius Meinl" Čehijā interesējās tieši par zefīriem un liķiera konfektēm. Īpaši — par zefīru, jo tas Čehijas saldumu tirgū būtu jaunums.

Savukārt "Ave Lat Grupas" mārketinga direktors Ainars Lodziņš atzina, ka Čehijas vairumtirgotāji bijuši pārsteigti par plašo sortimentu, ko spēj piedāvāt "Ave Lat Grupa" kopumā.

Šis ir ļoti pozitīvs piemērs, kas rāda sadarbības iespējas starp valsts diplomātisko korpusu un biznesa aprindām.

"Ave Lat Grupas" preses dienesta

informācija

Par sarunām

ar "Tilts Communications"

5.novembrī turpinājās SIA "Lattelekom" dalībnieku sarunas, kurās piedalījās Privatizācijas aģentūra (PA), pārstāvot valsts kapitāla daļu sabiedrībā, un konsorcija "Tilts Communications" pārstāvji no Somijas telekomunikāciju kompānijas "Sonera". SIA "Lattelekom" pārstāvji piedalījās sarunās kā novērotāji.

Viens no sarunu svarīgākajiem tematiem bija jautājums par kompensāciju, kas sakarā ar Latvijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā var tikt pieprasīta par SIA "Lattelekom" monopoldarbības perioda saīsināšanu no 2013.gada līdz 2003.gadam. Puses vienojās, ka jautājuma izskatīšanu turpinās nākamajās sarunās.

Tikšanās laikā notika diskusija par licencēšanu un telekomunikāciju sektora politiku. Sarunu dalībnieki uzskata, ka nepieciešami daži skaidrojumi valdības apstiprinātai sektora politikai, kas raksturotu darbu līdz 2003.gadam, jo īpaši uzsverot raksturojuma nepieciešamību laika posmam pēc 2003.gada. Puses apspriedīs šo jautājumu ar Satiksmes ministriju.

Sarunu gaitā tika atzīmēts, ka licencēšanas jautājumiem jābūt publiskiem un "caurspīdīgiem", kā tas pieņemts Eiropas Savienības valstu praksē. Puses uzsvēra, ka jārisina jautājums par SIA "Lattelekom" darbības licencēšanu sektora politikas ietvaros.

Noslēgumā puses izteica gandarījumu par sarunu konstruktīvo gaitu un nolēma, ka nākamā tikšanās būs 24.novembrī Privatizācijas aģentūrā.

PA informācija

"Latvijas Vēstneša"

privatizācijas lietu virsredaktore

MUDĪTE LUKSA

BTB informācija