jauno Eiropas Komisijas progresa ziņojumu

Uģis Šics, Eiropas integrācijas biroja

departamenta vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vai šis EK ziņojums ir galīgs lēmums? Vai nepastāv iespēja, ka, tiekoties ES valstu vadītājiem decembrī Vīnē, Latviju tomēr uzaicina uz sarunām?

— Šāda iespēja pastāv, tomēr, manuprāt, mums nav pietiekama pamata domāt, ka tā varētu notikt. Lai gan Komisijas ziņojumam ir tikai rekomendējošs raksturs, ES paplašināšanās vēsture rāda, ka ES valstu vadītāji rēķinās ar Komisijas atzinumu.

Skaidrs ir viens: ja pastāv kaut mazākā iespēja ietekmēt ES dalībvalstu attieksmi Vīnē par labu Latvijai, tas ir jādara. Mūsu draugi dāņi un zviedri ir konsekventi atbalstījuši sarunu sākšanu ar Latviju, tomēr jāmobilizē arī citas iespējas, ja gribam, lai jau Vīnē tiktu pateikts, kad konkrēti mēs varam sākt sarunas. Domāju, ka tieši šis laiks līdz decembra vidum parādīs mūsu ārpolitikas īsto spēku.

— Vai Eiropas Komisija ir formulējusi konkrētas prasības, kas Latvijai būtu jāizpilda, lai sarunas varētu sākties jau nākamgad?

— Pamatprasība, ko izvirza Komisija, ir Latvijas uzņemtā tempa stabilitāte. Runājot par atsevišķiem nosacījumiem jeb prasībām, pēc Komisijas domām, Latvijas vājākais punkts ir ekonomikas konkurētspēja, mūsu eksportpreču zemā pievienotā vērtība. Īpaša uzmanība jāveltī arī mūsu valsts pārvaldes un tiesībsargājošo institūciju attīstībai, lai nodrošinātu to labu funkcionēšanu, lai novērstu korupcijas iespējas, lai samazinātu noziedzību. Šīm lietām turpmāk mums būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Šīs prasības pamatos attiecas uz mūsu iekšējo attīstību. Taču, lai sarunas varētu sākties jau nākamgad, ir jāveic aktīvs ārpolitiskais darbs jau tagad.

— EK ir sagatavojusi līdzīgus ziņojumus arī par pārejām kandidātvalstīm. Kā varētu vērtēt Latvijas progresu pārējo valstu kontekstā?

— Domāju, ka mums ir pamats uzskatīt, ka Latvija ir bijusi viena no visveiksmīgākajām ES kandidātvalstīm pēdējā gada laikā. EK savos ziņojumos par pārējām ES kandidātvalstīm, ieskaitot tās, ar kurām sarunas tiek uzsāktas, ir bijusi samērā piesardzīga. Neviena no kandidātvalstīm, kas pērn tika atzītas par gatavām sākt sarunas, faktiski nav demonstrējušas savu sasniegumu stabilitāti pilnīgi visās jomās. Šaubos, vai vienīgi tas varētu būt par iemeslu Komisijas vēlmei redzēt šādu stabilitāti Latvijā, pirms uzaicināt mūs uz sarunām. No vienas puses, mums it kā nebūtu pamata apšaubīt Komisijas nostāju, jo tā ir loģiska. Kandidātvalstu progresam ir jābūt stabilam. No otras puses, Komisija ar šādu formulējumu ir parādījusi, ka nav konsekventa savās prasībās pret valstīm, kas vēlas iestāties. Pagājušā gada decembrī, kad ES valstu vadītāji tikās Luksemburgā Eiropas Padomē, skaidri tika pateikts, ka katras valsts progress tiks vērtēts pēc vienotiem kritērijiem, kādi bija spēkā, gatavojot jau iepriekšējos progresa ziņojumus par katru kandidātvalsti. Taču progresa stabilitāte kā kritērijs ir parādījies tikai pēdējo mēnešu laikā, lai arī oficiāli par tādu netiek atzīts. Situācijā, kad Eiropas Savienībā paplašināšanās zaudē popularitāti, Latvijas sasniegumi ir neērts faktors, ar kuru tomēr ir jārēķinās.

— Kādi ir Latvijas būtiskākie sasniegumi?

— Komisija ir atzinusi, ka Latvijas progress ir bijis būtisks gandrīz visās jomās. Īpaši tiek uzsvērti referenduma rezultāti un Latvijas atbilstība dalības ES politiskajiem kritērijiem. Kā teicami novērtēti arī Latvijas labie makroekonomiskie rādītāji, sekmīga Latvijas likumu tuvināšana ES tiesību normām, darbība tieslietu un iekšlietu jomā, kā arī tas, kādā veidā Latvija īsteno tā sauktās pievienošanās partnerības prioritātes. Latvijas 3. Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā faktiski ir atzīta par visveiksmīgāko. Ar šiem un citiem sasniegumiem Latvija var lepoties.

— Vai nedomājat, ka, redzot zināmu nekonsekvenci ES rīcībā, varētu sarukt to cilvēku skaits Latvijā, kas aktīvi atbalsta Latvijas virzību uz Eiropas Savienību?

— Domāju, ka ne. Ja tā notiks, tad tikai īslaicīgi. Pastāv viedoklis, ka referendums par pilsonību bija zināmā mērā arī balsojums par Eiropas Savienību. Balsojums referendumā patiesībā stiprināja Latvijas pozīcijas, apliecināja arī Latvijas iedzīvotāju izpratni gan par šī jautājuma iekšpolitisko nozīmi, gan arī par tā svarīgo iespaidu ārpolitikā. Eiropas Komisija šajā gadījumā bija labākā situācijā nekā Latvijas vēlētājs — ziņojums tika sagatavots un publiskots pēc referenduma rezultātu paziņošanas. Ja šo abu notikumu — referenduma un Komisijas ziņojuma — secība būtu otrāda, — rezultātus un turpmāko notikumu attīstības gaitu varam tikai minēt. Mana pārliecība ir, ka mums nav pamata būt aizvainotiem un nevajadzētu mainīt savu attieksmi pret ES uz negatīvo pusi.

— Domājot par nākotni — kādi pašlaik ir Latvijas svarīgākie uzdevumi, turpinot virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā?

— Vissvarīgākais ir — neatvilkt elpu un turpināt darbu, turklāt nevis saglabājot progresa līdzšinējo tempu, bet pat paātrinot to. Pat ja Komisija būtu ieteikusi sākt sarunas ar Latviju skaidri noteiktā laikā, pastāvētu zināma atslābuma iespējamība, kā tas notika dažās citās kandidātvalstīs. Situācijā, kad Latvija nav saņēmusi uzaicinājumu, atslābuma iespējamība ir vēl lielāka. Komisijas progresa ziņojums tiks detalizēti izvērtēts, un mēs redzēsim mūsu tuvākā laika prioritātes integrācijas procesā. Jāturpina arī Latvijas likumu tuvināšana ES tiesībām, jāīsteno Latvijas 3. Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā, kuru, kā jau teicu, Komisija ir augsti novērtējusi kā pamatu turpmākai darbībai. Esmu pārliecināts, ka Latvija saņems uzaicinājumu sākt sarunas, ja kopējiem spēkiem turpināsim strādāt tikpat sekmīgi kā līdz šim.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

ziņojuma atbalsīm Zviedrijā

Zviedrijas

preses, radio, televīzijas viedokļi

Jānis Pāvuls, Zviedrijas radio, —

speciāli "Latvijas Vēstnesim" 1998.gada 5.novembrī

Ministre tomēr atzīstas, ka zviedru pūliņi "klibojuši", pateicoties atbalsta trūkumam Eiropas valstīs.

Neatkarīgi liberālais laikraksts "Dagens Nyheter" norāda, ka optimisms Rīgā pirms Komisijas lēmuma bijis liels, jo Latvija kā nekā esot tā kandidātvalsts, kurai esot vislielākās izredzes drīzā laikā iekļauties ES valstu starpā.

Neraugoties uz Komisijas lēmumu, "Dagens Nyheter" norāda, ka Latvija "vēl atrodas ES vilcienā" un ka daudz kas var mainīties līdz galotņu konferencei Vīnē šī gada decembrī.

Kaut arī daudziem reizēm sāk apnikt diplomātu un žurnālistu savdabīgie izteicieni par "vaļējām durvīm", "sliekšņiem", "burkāniem", "sliedēm" un "vilcieniem", lielie laikraksti joprojām norāda, ka Latvija Briselē trešdien tomēr saņēmusi "jaunu burkānu" turpmākajai reformu darbībai.

Attiecībā uz Lietuvu "Dagens Nyheter" norāda, ka tā pirmām kārtām orientējoties uz NATO un ka diez vai Lietuvai būtu iemesls skumt, ja sarunās tiktu iekļauta arī Latvija,— labāk divas kaimiņvalstis sarunu procesā nekā tikai viena, komentē redaktors.

"Dagens Nyheter" tālāk ar bažām atzīmē manāmo gausumu un intereses trūkumu par paplašināšanu lielajās ūnijas valstīs. Šīs valstis, cik redzams, nav tikpat iekarsušas un sajūsminātas kā Zviedrija, konstatē redaktors un tomēr, atgriežoties pie epitetiem, konstatē, ka iekustinātu vilcienu esot grūti apturēt.

Tās pašas avīzes Briseles korespondents Mati Holmbergs ( Matti Holmberg ) konstatē, ka Latvija saņēmusi draudzīgu sitienu uz pleca, un secina, ka paplašināšanas process būšot krietni sarežģītāks un laikietilpīgāks, nekā jebkurš sākumā domājis. Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvijai minētais konkrētais laika posms (līdz 1999.gada beigām) uzliekot papildu nastu un zināmu nedrošību pārējām kandidātvalstīm, tātad Lietuvu ieskaitot. Latvijai vēl vairs esot tikai jāmodernizē administrācija — un tad nu visas lietas tā kā būtu kārtībā, nobeidz Holmbergs.

Liberālā "Uppsala Nya Tidning" nedaudz gavilē: šī esot pirmā reize, kad Eiropas Savienība Latvijai sniegusi tik konkrētu norādījumu attiecībā uz konkrētu laika posmu. Laikraksts arī pauž bažas par novēroto paplašināšanas tempa skepsi Briselē. Šāda attieksme tiek dēvēta par "bīstamu spēli ar uguni". Reakcija uz pārmērīgu kavēšanos var izraisīt nepārskatāmas sekas Viduseiropā un Austrumeiropā. "Ja Eiropas Savienība nespēs ar pietiekamu spēku īstenot paplašināšanos austrumu virzienā, kandidātvalstu pozitīvais Eiropas potenciāls var drīz pašķīst un nest Eiropai nelabojamu ļaunumu," nobeidz "Uppsala Nya Tidning".

par Latviju 1998.gada 4.novembrī

Cilvēktiesības un

minoritāšu aizsardzība

Latvija jau ir pievienojusies vairākumam starptautisko cilvēktiesību dokumentu. Kopš 1997. gada Eiropas Komisijas Atzinuma publicēšanas Latvija 1997. gada decembrī ratificēja Eiropas Konvenciju par spīdzināšanas novēršanu. Latvija 1997.gadā arī ratificējusi Apvienoto Nāciju 1951.gada Konvenciju un tās 1967.gada protokolu, kas attiecas uz bēgļu statusu. Latvija ir parakstījusi Pamatkonvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Eiropas sociālo hartu, bet vēl nav tās ratificējusi.

1998. gada oktobrī parlaments izdarīja labojumu Konstitūcijā, lai iekļautu tajā jaunu sadaļu par cilvēka pamattiesībām.

Minoritāšu tiesības un

minoritāšu aizsardzība

Naturalizācijas procedūra

Naturalizācijas temps joprojām ir lēns. Kā atzīmēts Komisijas 1997. gada atzinumā, šī situācija varētu būt izskaidrojama ar dažādiem faktoriem, ieskaitot ierobežojumus, kas iekļauti 1994. gada likumā par pilsonību. Viens no kavējošiem faktoriem bija logu sistēma, kas noteica līdz 2003. gadam tās grupas, kuras var pretendēt uz pilsonību, pamatojoties uz vecuma kritēriju un dodot priekšroku jaunākajām vecuma grupām. Saskaņā ar 1994. gada Pilsonības likumu līdz 1998. gada 31. augustam bija naturalizējušās tikai 10 260 personas. Tas nozīmē, ka no 148 000 cilvēku, kas pieder pie pirmajiem trim logiem, līdz 1998. gadam tikai 6 procenti bija izteikuši vēlmi iegūt pilsonību. Kopš Komisijas Atzinuma publicēšanas( 1997. gada jūlijs – 1998. gada jūnijs) pilsonību ir pieprasījuši 3669 cilvēki, salīdzinot ar 2572 1996. gadā.

1998. gada 15. aprīlī valdība, atbildot uz Komisijas rekomendācijām, kā arī balstoties uz starptautisko organizāciju atzinumiem, pieņēma virkni nopietnu lēmumu, lai paātrinātu naturalizācijas procedūru. 1998. gada 22. jūnijā parlaments apstiprināja valdības priekšlikumu atcelt naturalizācijas logus, piešķirt pilsonību bezvalstniekiem piedzimušajiem bērniem, vienkāršot naturalizācijas procedūru personām, kuras vecākas par 65 gadiem. Par Saeimas apstiprinātajiem likuma labojumiem šī gada oktobrī notika referendums. Referendumā 53 procenti nobalsoja par labu Pilsonības likuma liberalizācijai.

Referendumā pieņemtie grozījumi atvieglos naturalizācijas procesa paātrināšanos, kas nodrošinās turpmāku integrētas Latvijas sabiedrības attīstību. Pēdējais jautājums šajā kontekstā attiecas uz tālāku Latvijas vēstures un konstitūcijas testu vienkāršošanu saskaņā ar EDSO rekomendācijām.

Pilsonības piešķiršana bezvalstnieku bērniem (ap 18 000) nozīmēs, ka Latvija izpilda starptautiskās saistības, ko sevī ietver 1996. gada Starptautiskā konvencija par civilajām un politiskajām tiesībām, 1989. gada Konvencija par bērnu tiesībām un 1961. gada Konvencija par bezvalstnieku skaita samazināšanu.

Tomēr, pat ja ir tikušas izpildītas visas tiesiskās rekomendācijas, joprojām ir svarīgi turpināt izplatīt informāciju par pilsonības ieguves prasībām, jo pārskati norāda, ka daudzi nepilsoņi šaubās izteikt vēlmi iegūt pilsonību, jo trūkst informācijas par tās ieguves kārtību. Latvijas Naturalizācijas pārvalde ar Eiropas Savienības līdzdalību ir nodibinājusi informācijas centru, lai nodrošinātu plašāku informāciju par Latvijas pilsonības iegūšanas prasībām.

Speciālas pases nepilsoņiem

Uz 1998. gada 20. augustu vairāk nekā 40 procenti no Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem nepilsoņiem (270 000 personas) ir saņēmuši speciālas nepilsoņu pases. Bijušās Padomju Savienības ceļojumu pasu derīguma termiņš ir 1998. gada 31. oktobris, bet, lai atgrieztos Latvijā, šīs pases vēl būs derīgas līdz 1998. gada beigām. Administratīvās procedūras, lai izsniegtu speciālās pases, ir būtiski uzlabotas, un pases tagad var tikt pieprasītas. Nesen piešķirtā iespēja visiem nepilsoņiem griezties ar lūgumu saņemt pilsonību ļauj domāt, ka pieteikumi nepilsoņu pasu saņemšanai samazināsies. Taču ir jāatzīmē, ka ceļošana uz Krieviju ir vieglāka ar nepilsoņu pasēm nekā ar Latvijas Republikas pasi (nepieciešama vīza).

Minoritāšu integrācija

Kopumā krieviski runājošās minoritātes tiesības Latvijā (neraugoties uz to, vai persona ir vai nav Latvijas pilsonis) tiek ievērotas un aizsargātas.

Tomēr Komisijas atzinumā ir norādītas vairākas jomas, kurās pret pilsoņiem un nepilsoņiem ir atšķirīga attieksme. Latvijas institūcijas ir ievērojami uzlabojušas situāciju šādās jomās:

* 1998. gada janvārī Valsts prezidents izsludināja jaunu likumu "Par amnestiju", kas pilsoņiem un nepilsoņiem dod vienādas tiesības. Turklāt 1998. gada jūlijā saskaņā ar šo likumu izveidota institūcija amnestijas jautājumu risināšanai.

* 1998. gada aprīlī valdība uzņēmās saistības, kas paredz atcelt atlikušos ierobežojumus, kuri skar nepilsoņu profesionālo darbību. Ierobežojumi, kas liedz nepilsoņiem strādāt par ugunsdzēsējiem, aviācijas nozarē, par farmaceitiem un veterinārfarmaceitiem, ir jau atcelti. Ierobežojumi, kas liedz, piemēram, kļūt par privātdetektīvu vai pilotu, saglabājušies, taču pakāpeniski tiks likvidēti.

* 1998.gada maijā tika grozīti noteikumi par bezdarbnieka statusu, un tagad darba meklētāji var reģistrēties Nodarbinātības valsts dienestā, neiesniedzot sertifikātu par valsts valodas zināšanām vai izglītību. Tas nozīmē arī to, ka nav jāpierāda latviešu valodas prasme, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu.

Valodas mācīšana ir svarīgs līdzeklis etnisko minoritāšu integrācijai. Patlaban 44 procentiem iedzīvotāju dzimtā valoda nav latviešu valoda. Latviešu valodas programmas pirmā fāze ir sekmīgi īstenota. Pēdējos divos gados ir sagatavoti 2700 minoritāšu skolotāju, lai mācītu latviešu valodu, ir iespiestas arī jaunas mācību grāmatas un rokasgrāmatas. Kopumā ap 12 000 pieaugušo un studentu ir apmeklējuši latviešu valodas nodarbības dažādu veidu kursos. Šīs programmas īstenošanā ir saņemts dažādu valstu finansiāls atbalsts. Taču latviešu valodas skolotāju nepietiekamais skaits joprojām ir ievērojams.

Latvijas valdībai ir jāturpina un jāintensificē Latviešu valodas programma, lai paātrinātu integrācijas procesu. Tā ir viens no svarīgākajiem Sabiedrības integrācijas nacionālās programmas elementiem, kas patlaban tiek attīstīts. Programmas pamatvariantu valdība pieņēma 1998.gada 29.septembrī un nodeva sabiedrības apspriešanai. Galīgo variantu izskatīs un pieņems parlaments. Šī Nacionālā programma ir viens no Integrācijas padomes, ko 1998.gada martā nodibināja Latvijas Ministru prezidents, rezultātiem.

Valsts valodas likumprojekts un likumprojekts par grozījumiem Darba likuma kodeksā bija intensīvu diskusiju objekti 1998.gadā.

Likumprojektam par grozījumiem Darba likumu kodeksā, kas paredzēja, ka darba devējiem jāizbeidz darba līgumi ar darba ņēmējiem, kuri neatbilst noteiktām prasībām attiecībā uz valodu, Valsts prezidents uzlika veto, un tas netika iesniegts atkārtotai izskatīšanai. Valsts valodas likumprojekts vēl nav pieņemts galīgajā lasījumā, bet ir izteikti priekšlikumi, lai atceltu iepriekšējās diskriminējošās normas (piemēram latviešu valodas piespiedu lietošana privātajā sektorā). Jāgaida, vai galīgais likuma variants pilnībā atbildīs starptautiskajām normām un EDSO prasībām.

Vispārējais novērtējums

Latvijas sasniegumi apstiprina Atzinumā izteiktos secinājumus, ka Latvijas institūcijas turpina sekmīgi funkcionēt un ka Latvija pilda Kopenhāgenā pieņemtos politiskos kritērijus. Ir panākts liels progress, lai novērstu trūkumus, kas tika norādīti Atzinumā un Partnerības prioritātēs, sevišķi attiecībā uz nepilsoņu integrāciju.

Referendums apstiprināja parlamenta lēmumu atcelt atsevišķus ierobežojumus pilsonības iegūšanai, kas nodrošina Latvijas atbilstību starptautiskajām normām un atvieglos naturalizācijas procesu.

Ir jāpievērš uzmanība valsts pārvaldes reformai, tiesu varas nostiprināšanai, cīņai pret korupciju, kā arī jāsekmē latviešu valodas apgūšana nepilsoņu vidū.

"Latvijas Vēstneša"

(Juris Afremovičs, Rūta Jaksona)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas