Ministru kabineta noteikumi Nr. 427

Rīgā 1998.gada 4.novembrī (prot. Nr. 60 2.§)

Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

 1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. prostitūcija — seksuāls pakalpojums par naudu vai cita veida atlīdzību;

1.2. prostitūta — fiziska persona, kas nodarbojas ar prostitūciju;

1.3. seksuāls pakalpojums — prostitūtas piedāvāta jebkura veida darbība dzimumtieksmes uzbudināšanai vai apmierināšanai (izņemot pa tālruni sniegtos pakalpojumus).

2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā ierobežojama un kontrolējama prostitūcija.

3. Ar prostitūciju aizliegts nodarboties nepilngadīgai personai, rīcības nespējīgai personai, kā arī personai, kam nav veselības kartes (saskaņā ar veselības valsts ministra apstiprinātu paraugu). Veselības karti pēc personas pirmreizējās veselības pārbaudes izsniedz sertificēts ārsts dermatovenerologs.

4. Prostitūtai aizliegts piedāvāt seksuālos pakalpojumus vai pieņemt seksuālo pakalpojumu pasūtījumus ārpus pašvaldības noteiktajām vietām, kā arī dzīvoklī vai mājā, kas nav viņas īpašumā vai par kuru viņa nav noslēgusi īres līgumu.

5. Prostitūtai aizliegts sniegt seksuālos pakalpojumus:

5.1. dzīvoklī vai mājā, kas nav viņas vai klienta īpašumā vai par kuru viņa vai klients nav noslēdzis īres līgumu;

5.2. ja attiecīgajā dzīvoklī vai telpā atrodas nepilngadīgais.

6. Prostitūtām aizliegts apvienoties grupās, lai piedāvātu un sniegtu seksuālos pakalpojumus, kā arī pieņemtu seksuālo pakalpojumu pasūtījumus. Par apvienošanos grupā netiek uzskatīts gadījums, kad vairākas prostitūtas seksuālos pakalpojumus sniedz vienam klientam pēc viņa pasūtījuma.

7. Prostitūtai periodiski jāveic veselības pārbaudes. To biežumu un izmeklējumu apjomu nosaka veselības valsts ministrs. Veselības pārbaudes un attiecīgus ierakstus veselības kartē izdara sertificēts ārsts dermatovenerologs.

8. Prostitūtai, kam konstatēta slimība, kuras dēļ nedrīkst sniegt seksuālos pakalpojumus, aizliegts nodarboties ar prostitūciju ārstēšanās, medicīniskās novērošanas un laboratorisko izmeklējumu laikā, līdz saņemts atzinums par pilnīgu izveseļošanos.

9. Prostitūtai, kam konstatēta seksuāli transmisīva vai lipīga ādas slimība, aizliegts nodarboties ar prostitūciju ārstēšanās un medicīniskās vai seroloģiskās novērošanas laikā, līdz saņemts atzinums par pilnīgu izveseļošanos.

10. Seksuālos pakalpojumus aizliegts piedāvāt un reklamēt presē un citos masu informācijas līdzekļos (izņemot erotiska rakstura izdevumus un raidījumus), kā arī izmantojot citu personu starpniecību.

11. Aizliegts apzināti veicināt prostitūciju, uzturot vai izmantojot publiskas telpas, vadot publiskās telpās izvietotas iestādes darbu, kā arī atļaujot izmantot vai izīrējot ēku vai tās daļu, vai citu vietu.

12. Aizliegts organizēt personas seksuālo pakalpojumu sniegšanai ārvalstīs, kā arī organizēt šajā nolūkā no ārvalstīm ieceļojušo personu darbību.

13. Prostitūtai pēc Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Tikumības policijas nodaļas darbinieka pieprasījuma jāuzrāda veselības karte.

14. Triju darbdienu laikā pēc Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Tikumības policijas rakstiska pieprasījuma saņemšanas ārstniecības persona, kura izsniegusi veselības karti, sniedz pieprasīto informāciju.

15. Šo noteikumu izpildi kontrolē Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Tikumības policija sadarbībā ar pašvaldībām, Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts centru un AIDS profilakses centru.

16. Par šo noteikumu neievērošanu vainīgās personas saucamas pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

17. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 15.decembri.

Ministru prezidents G.Krasts

Iekšlietu ministra vietā — satiksmes ministrs V.Krištopans