"Ar gāzi uzsildītais nacionālisms"

"Argumenti i fakti"

— 2000.04.19.

"Mūsu krējumu apēd Krievija!" — šo frāzi, ko padomju laikā Baltijā izrunāja ar niknumu, tagad izrunā ar apmierinājumu.

Tādēļ, ka tikai Krievija šo krējumu un šprotes vien pērk. Citas Eiropas valstis no tām pieklājīgi atsakās. Tāpat kā padomju laikā, uz Krieviju izved ievērojamu daļu Baltijas valstu eksporta. Krievu kompānijas pretim dod naftu un gāzi par cenām, kas ir zemākas nekā vidēji Eiropā. Citi tādu ekonomisko partneri uz rokām nēsātu. Taču ne Baltijā.

Un tomēr Baltijas valstu enerģētiskā kompleksa izpārdošanas jomā starp Krievijas oligarhiem un vietējo varu valda tik pilnīga savstarpēja sapratne, ka bezspēcīgi ir pat tiesībsargājošie orgāni. Pēdējais skandālu virknē — Latvijas valsts gāzes kompāniju "Latvijas Gāze" privatizējis Krievijas "Gazprom" sava avangarda ofšora "Itera International Energy LLC" personā.

Izziņa. Ofšora kompānija "Itera" sākotnēji bija iecerēta kā ēnu struktūra ar plašu funkciju diapazonu. Vispirms tas ir rezerves aerodroms Krievijas "gāzes ģenerāļiem", kad viņi būs spiesti pamest iesildītās vietas. Otrkārt, tas ir Krievijas izejvielu eksporta ieņēmumu koncentrācijas instruments. Bet ir vēl trešā funkcija, ne mazāk svarīga: "Itera" piebaro NVS valstu politisko eliti, lai radītu labvēlīgu klimatu Krievijas gāzes biznesam. Šī "Gazproma" projekta finansējuma mērogi ir iespaidīgi: pēdējos sešos gados "Iteras" peļņa pēc dažādiem vērtējumiem bijusi lielāka par 500 miljoniem dolāru. Vēl vairāk, no "Gazprom" vadības izraudzītā vidutāja tā pārvērtusies par ieguves kompāniju. Ar īpašu shēmu palīdzību "Gazprom" nodeva "Iterai" tiesības izstrādāt piecas lielas atradnes Sibīrijā, kuru izpētītās rezerves ir desmitiem miljardu kubikmetru gāzes, kas garantē stabilu ienākumu līmeni projekta īpašniekiem arī turpmāk.

"Latvija Iterovna"

Latvijā "Iteru" pārstāv tās meitas uzņēmums, kur meitai tēvvārds ielikts priekšgalā: "Itera Latvija". Ar šīs, it kā vietējās, Latvijas kompānijas palīdzību ir politiski ļoti korekti un ērti organizēt vērienīgu biznesu vienas atsevišķas Baltijas valsts robežās. Gāzes kompānijas "Latvijas Gāze" prezidents Adriāns Dāvis kādā intervijā paziņojis, ka jauna pārdevēja (domāta "Itera") ienākšana vietējā tirgū Latvijas kompānijai devusi lielu labumu: radusies iespēja gāzi saņemt operatīvāk nekā no "Gazprom" un lētāk (interesanti, ka pa to pašu "Gazprom" gāzes vadu!). Nav saprotams, kā uzņēmīgiem cilvēkiem izdodas piegādāt gāzi par pazeminātu cenu — salīdzinājumā ar "Gazprom" — vairāk nekā par 10 procentiem. Acīm redzams ir tikai tas, ka, piegādājot lētāku gāzi nekā "Gazprom", viņi pamanījušies saņemt 5–6 USD par katru kubikmetru tūkstoti, kopējam piegāžu apjomam sasniedzot 600 miljonus kubikmetru.

Tagad "Itera Latvija" saņems savu daļu darījumā, kura rezultātā ievērojama "Latvijas Gāzes" pakete pilnībā nonāks Krievijas gāzes struktūru rokās. Lai radītu Latvijas nacionālo interešu ievērošanas šķietamību, daļa akciju it kā līdzsvaram tika pārdota vācu "Ruhrgas" un ar to saistītām struktūrām. Tomēr tik ļoti "nemīlēto krievu" kontrolē nonākuši vairāk nekā 60 procentu LG akciju. Pārdodot akcijas, pēc Rīgas avīzes "Čas" vērtējuma, Latvijas budžetam aizgāja garām gandrīz viens miljons dolāru. Tika ignorēti biklie Latvijas Valsts kontroles mēģinājumi apšaubīt privatizācijas izsoļu likumību, kuras pēc Latvijas Privatizācijas aģentūras vēlmes brīnumainā kārtā no publiskām pārvērtās slēgtās (ar nevajadzīgo pretendentu padzīšanu).

Lai novērtētu Latvijas varas vadāmības pakāpi, nepieciešama vēl viena detaļa. Vairāk nekā 30 procentu akciju līdz pat pēdējam laikam palika valsts rokās, bet līdz ar to saglabājās kontrole pār maģistrālajiem gāzes tīkliem un lielajām glabātavām, tas potenciāli ļauj regulēt gāzes cenas Eiropas tirgū, ja tiek realizēts Baltijas gāzes gredzena projekts. Viena no lielākajām pasaules gāzes kompānijām — "Gas de France" — centās piedalīties 27% LG akciju izsolē, taču pēdējā brīdī atteicās — "Iteras" un tās partneru stingrā spēle ap "Latvijas Gāzi" radīja tik spēcīgu iespaidu uz "Gas de France", ka Francijas vadībā sāka šaubīties par akciju iegādes lietderību.

Pēdējā laikā tiek runāts jau ne vien par gāzes uzņēmumu pirkšanu, bet arī par citu potenciāli ienesīgu objektu iegādi, kuri pagaidām vēl ir valsts īpašumā. Tajā skaitā, kā apgalvo vietējā prese, ar Latvijas "Iteras" līdzstrādnieka J.Kaupuža starpniecību drīzumā tiks nopirkta Latvijas kuģniecības akciju valsts daļa.

Absurda teātris

Apmaiņā pre finansiālo atbalstu ietekmīgi Latvijas politiķi un biznesmeņi maksā "Iterai" ar pretimnākšanu. Lūk, nesen kādā atklātības brīdī Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis presē paziņoja, ka "Iterai" ļauj uzstāties par starpnieku starp LG un "Gazprom" tikai tādēļ, ka tā sponsorē politiskās partijas.

Politiķus un ierēdņus, kuri centās bremzēt kompānijas "Latvijas Gāze" pāreju Krievijas "zilā zelta" eksportētāja rokās, atbrīvoja no amatiem. Piederībai tai vai citai partijai, patriotisma un Krievijas nemīlēšanas pakāpei neviens nekādu nozīmi nepiešķīra.

Gluži otrādi, konsekventi Krievijas gāzes struktūru interešu paudēji kā bija, tā palika savos amatos, tajā skaitā tas pats LPA vadītājs J.Naglis un "Latvijas Gāzes" pirmā persona A.Dāvis. Un krievu draugi viņiem nepārmeta tradicionālo VDK aģentu meklēšanu oponentu vidū. Šie cilvēki drīkstēja nekautrēties savos izteikumos par Krieviju, jo Latvijā šobrīd pseidopatriotisma demonstrācija ar kārtīgu nacionālisma piedevu stiprina ierēdņa pozīciju. Un viņi arī nekautrējās.

Latvijā par likumīgiem atzina bijušo esesiešu svētkus. Sarīkoja apkaunojošu tiesas izrādi pret bijušo partizānu antifašistu. Un iznāk tā, ka jau vairākus gadus šis absurda teātris faktiski pastāv par Krievijas līdzekļiem. Mūziku taču pasūta tas, kurš maksā. Uz tā fona, cik efektīgi "Itera" un partneri sagrābuši Latvijas gāzes nozari, jautājums par līdzekļu avotu kļūst pilnīgi skaidrs. Pašlaik jau divas trešdaļas Latvijas gāzes tirgus kontrolē "Itera". Turklāt starpība starp cenu, kas Latvijai noteikta par Krievijas gāzes tiešajām piegādēm, un cenu, par kuru "Itera" kā vidutājs pārdod gāzi, sasniedz jau 20 dolāru. Tādējādi Krievija gadā zaudē apmēram 22 miljonus dolāru, bet "Iteras" peļņa ir stabila — ap 1,6 miljoni dolāru.

Laiks atzīt, ka Latvijas varu zināmā mērā pārvalda kapitāls, kuram, atklāti runājot, ir krieviskas saknes. Tikai šis kapitāls, lūk, ar ko rīkojas dabiskie monopolisti un viņu ofšora piedēkļi, Baltijā realizē intereses, kuras ir visai tālas no Krievijas interesēm. Kaut gan naftu un gāzi pumpē tieši no tās dzīlēm.

Nikolajs Čurkovs