Par Latvijas tiesu praksi

un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju

Piektdien, 6.novembrī, viesnīcas "Metropole" konferenču zāle izrādījās par šauru, lai ērti uzņemtu visus interesentus, protams, galvenokārt juristus, kuri bija ieradušies uz ceturto ikgadējo konferenci, šoreiz par tematu "Latvijas tiesu prakse Eiropas Cilvēktiesību konvencijas kontekstā". To rīkoja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts ar Eiropas Padomes (EP) finansiālu atbalstu. Tajā piedalījās un konferences dalībniekus uzrunāja Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Endziņš, kurš nupat bija atgriezies no Strasbūras, kur piedalījās Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnešu inaugurācijas un zvērestu pieņemšanas procesā. Jo ar šī gada 1.novembri stājās spēkā Cilvēktiesību konvencijas 11. protokols.

— Šī konference ir pirmā bezdelīga, jo mēs pirmoreiz varam sākt analizēt to pavisam vēl nelielo pieredzi, kāda ir vispārējās tiesās un Satversmes tiesā Cilvēktiesību konvencijas normu piemērošanā. Manuprāt, nedrīkstētu būt, ka Konvencijas vienu un to pašu normu dažādi traktētu Anglijā, Vācijā, Zviedrijā vai Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, — teica A. Endziņš.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns konferences ievadrunā atzīmēja, ka pagājis nedaudz vairāk nekā gads, kopš Saeima ratificējusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, bet pašlaik tiesas Konvencijas normas vēl piemēro bikli un pat negribīgi. Savdabīgi bija tas, ka šī konference notika dienā, kad spēkā stājās mūsu Satversmes papildinātā — jaunā — 8.nodaļa par cilvēktiesībām.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Gadskārtējā konferencē: Cilvēktiesību institūta vadītāja Ineta Ziemele, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Jānis Muižnieks, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes juriste Ilze Pētersone un Satversmes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aivars Endziņš