"Cer, ka ES palīdzēs cīņā pret korupciju Latvijā"

"Aftenposten"

— 2000.04.15.

Agrākais Latvijas premjerministrs Guntars Krasts cer, ka ES disciplinētā līdzdalība apkaros korupciju.

Joprojām pāreja uz tirgus ekonomiku rada lielas sāpes agrākajā padomju republikā Latvijā. Brīvība un kapitālisms tika uztverti kā ātras bagātības līdzekļi. Ceturtdien krita atkal kārtējā valdība kā upuris cīņai par varu un naudu privatizācijas aukstajos ūdeņos.

— Man ir žēl, ka man kā bijušajam Latvijas premjerministram jāsaka, ka vēl joprojām privatizācija saistīta ar korupciju, – saka Guntars Krasts. Pašreiz viņš ir parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Viņš ieņēma premjera amatu no 1997. gada augusta līdz 1998. gada novembrim, bijis arī ekonomikas ministrs.

— Daudz kas, kas attiecas uz privatizāciju, līdzinās draugu klubam. Mums ir pāris ietekmīgu oligarhu, kuriem ir liela ietekme privatizācijā, kas noris pārāk lēni. Tas skar ļoti bagātas un ietekmīgas grupas, — saka Krasts.

Vara un nauda

Koalīcijas valdība par spīti lielajām interešu grupām ved smagu cīņu par varu un naudu. Arī tas ir demokrātisks process, atzīst Krasts. Izņemot valsts radio un TV, visi pārējie masu mediji pieder pie tā sauktās oligarhijas— Rīgas laikrakstu "Diena" ietekmē Andra Šķēles (kas trešdien atkāpās no premjera amata) aprindas. Ventspils laikrakstu "Neatkarīgā" atbalsta vietējās oligarhijas sāncenši, kuri bazējas uz krievu tranzīttirgu.

Šķēle no Tautas partijas paziņoja, ka viņš gājis augstu, atlaizdams ekonomikas ministru Vladimiru Makarovu no "Tēvzemes un Brīvības". Viņš to darīja, jo Makarovs savāca visu varu pār Privatizācijas aģentūras vadītāju Jāni Nagli. Naglis un aizejošais premjers gribēja visu privatizēt pārāk lēti— uzskata Makarova un Krasta partija.

ES cerības

Tikai dažas stundas pirms Andris Šķēle paziņojuma, ka viņš atkāpjas, Krasts intensīvi un atklāti runāja ar "Aftenposten" par problēmām. Tajā pašā laikā viņš pauda cerību, ka viņa valsts atbrīvosies no korupcijas, kad to disciplinēs dalība ES. Ceļš uz ES dod cerības cīņā pret korupciju.

— Andris Šķēle ir viens no bagātākajiem valstī. Viņam pieder gan degvīna fabrika, šokolādes fabrika un pārtikas nozares uzņēmumi. Jā, viņš ir gudrs un prasmīgs. Viņš izmanto likumdošanas caurumus un nodrošinās ar lieliskiem juristiem, un to kontrolē kā privatizācijas aģentūras vadītājs, — uzskata Krasts.

Angliski iznākošais laikraksts "The Baltic Times" uzstājās spēcīgi, ka Šķēle ir organizējis un pārorganizējis, un dibinājis uzņēmumus, neievērojot īpašu kritiku.

Visbeidzot viņš ir pārdevis savas intereses uzņēmumā "Isle of Man" un iekasējis nesen 29 miljonus dolāru, tas ir gandrīz ceturtdaļu miljarda kronu. Neviens nezina, kam uzņēmumu "Isle of Man" pieder, bet iespējams, ka to sauc Andris Šķēle.

— Šķēle ir viens no labākajiem premjera kandidātiem, kāds mums var būt, — saka zinātnieks un komentētājs Andris Pabriks "Aftenposten’ dienu pirms valdības krīzes. — Viņš nav tik korumpēts kā citi politiķi.

Arī Guntars Krasts ir bijis apsūdzēts par korumpētību. Tika apgalvots, ka viņa laikā valdība bijusi korumpētāka, nekā jebkad bijis.

Netiek izslēgts, ka Krasts, kā ārlietu komisijas priekšsēdētājs, izbijis Eiropas lietu ministrs, ar saviem ciešajiem kontaktiem ar politiķiem un diplomātiem no citām valstīm ir sapratis, kas jādara, lai atvērtu ceļu uz ES. Latvijas pirmais ārpolitikas mērķis ir kļūt par ES dalībvalsti.

Lēta pārdošana?

Rihards Pīks ir Saeimas priekšsēdētāja vietnieks un viens no lielajiem vīriem Tautas partijā. Kā iespējamais premjera kandidāts viņš aizstāv aizejošo šefu Andri Šķēli un viņa bagātību:

— Viņš bija viens no pirmajiem valstī, kurš studēja un izprata tirgus ekonomiku. Tāpēc viņš ir kļuvis par valdes locekli daudzos uzņēmumos, — viņš paskaidro.

— Vai valsts īpašums tiek pārdots pārāk lēti?

— Nē, nepavisam. Vismaz pēdējā gada laikā cenas ir bijušas pareizas. Līdz 1995. gadam varēja būt lēti, bet ir svarīgi pārdot tiem, kas grib darboties uzņēmumos. Daži tika pārdoti par vienu latu (gandrīz NOK 15), bet tie tad bija uz bankrota robežas, — saka Pīks.

Guntars Krasts norāda: — Cenas bija tik zemas, ka uzņēmumus vajadzēja pārdot tālāk par tirgus cenu bez īpašas piepūles. Nejēdzīgi ir tas, ka nauda bieži vien netiek ieguldīta produktīvā darbībā.

Pērs Nordrums