"Eiropas centrs atrodas Lietuvā"

"Tages Anzeiger"

— 2000.04.19.

Drosme un kaujas spars Lietuvai palīdzēja atbrīvoties no Padomju Savienības. Tas bija pirms desmit gadiem. Šis spars sen jau ir aprimis.

Padomju nostalģiķiem Viļņā nekas nebija jānožēlo. Ļeņina un Staļina dzelzs un akmens pieminekļi guļ rūpniecības rajonā pilsētas dienvidos — pasaules vēstures pagalmā. Silti ap sirdi varētu palikt jūsmotājiem par pagājušajiem gadiem deju zālē " Naktinis Vilkas ". Tur atrodami Ļeņina krūšutēli, grāmatu sējumi ar sociālistiskiem revolūcijas saukļiem un nedaudz pabalējis Lietuvas Padomju Republikas karogs. Provokācija? "Viss tikai joks", attrauc bārmenis.

Albinam Kentram, Viļņas universitātes (vecākās Austrumeiropā) valodu laboratorijas vadītājam, nav nostaļģijas pēc padomju laika. Liela auguma vīrs ar dziļurbjošu skatienu reiz piederēja pie tā saucamajiem "mežabrāļiem". Pie tiem 100 000 lietuviešiem un lietuvietēm, kuri staļiniskās okupācijas laikā no 1944.līdz 1953.gadam, ciešot lielus zaudējumus, piedalījās partizānu karā pret Sarkano armiju. Toreiz aptuveni 450 000 lietuviešu vīriešu, sieviešu un bērnu tika izsūtīti vai nogalināti. Kentrs mierīgi stāsta par laiku, kad padomju drošības dienests, vēlākais VDK, dienām ilgi ciematu galvenajos laukumos atstājis guļam nogalinātos partizānus.

Kentru pašu apcietināja, mocīja un deportēja 1946.gadā. Deviņus gadus viņš pavadīja gulagā. 71 gadu vecais vīrs uz Maskavu raugās ar neuzticību: "Krievija Čečenijā atkārtoti mēģina apklusināt brīvību mīlošu tautu." Šajā sakarībā viņš apsveic faktu, ka aizsardzības budžets atbilst NATO prasībām. "Tas ir svarīgi drīzai dalībai tajā."

Viļus Kavaļausks, Lietuvas Žurnālistu savienības viceprezidents, netic, ka viņa valsts kādreiz kļūs par Ziemeļatlantijas aizsardzības savienības dalībnieci. "ASV un Krievija beigās noslēgs līgumu, līdzīgi kā tas bija ar Molotova—Ribentropa paktu, un Baltija atkal tiks iznīcināta". Kavaļauskam, kas reiz bijis ārvalstu reportieris un VDK darbinieks, tā nebūtu nekāda traģēdija. Viņš runā par to, ka Lietuvai jāveido "tilta funkcija" starp Krieviju un Rietumiem un jārūpējas, lai "Baltkrievijā un Krievijā saglabātos demokrātija".

Lietuvā mediju darbinieki bauda lielāku brīvību nekā citās bijušajās padomju republikās. To varētu skaidrot arī vēsturiski. Padomju laikos Lietuvā — salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu — visbiežāk tika izdotas pagrīdes publikācijas. Kad Gorbačovs 1985.gadā iezvanīja glasnostj , arī žurnālistikā izzuda tabu. Līdz šim slepenie Molotova—Ribentropa pakta papildprotokoli beidzot tika publicēti. Tie pierādīja, ka Baltijas valstis 1940.gadā PSRS nepievienojās brīvprātīgi, bet gan tika okupētas. Tas spārnoja baltiešu neatkarības garu. 1990.gadā Igaunija, Latvija un Lietuva pasludināja neatkarību no Padomju Savienības.

Pēc tam prese tika konfrontēta ar naudas trūkumu, komercializāciju, politisko un noziedzīgo grupējumu spiedienu. 1993.gadā tika nošauts otrā lielākā laikraksta " Respublika " žurnālists, jo viņš rakstīja par mafijas darījumiem. Trīs gadus vēlāk " Lietuvos Rytas " redakcijā eksplodēja bumba. Valdība rīkojās enerģiski. 1993.gada slepkavam tika piespriests nāves sods. Tas bija pēdējais nāves sods, kas tika izdarīts lielākajā no trim Baltijas valstīm.

Šodien likums par to sargā no spiediena, bet ne no noziedzīgās pasaules spiediena. Viļus Kavaļausks tomēr nopeļ daudzo žurnālistu profesionalitātes trūkumus, ko viņš saista ar "sliktu izglītību un atbildības trūkumu". Cita problēma esot cenas. Ar vidējiem ienākumiem, kas ir mazāk par 500 Šveices frankiem, daudzi lietuvieši nevar atļauties abonēt dienas laikrakstu.

Roberta Ļukumaite iegādājas vienīgi " Lietuvos Rytas " sestdienas izdevumu, galvenokārt "pielikumu dēļ". 23 gadus vecā jauniete pusgadu strādā Lietuvas Republikas Eiropas Komitejas integrācijas nodaļā. Viņas uzdevums ir pārbaudīt rīkojumu likumprojektu atbilstību ES prasībām. Vai viņa pati sevi izjūt kā eiropieti? "Eiropas centrs atrodas Lietuvā", viņa atbild ar šķelmīgu smaidu. Patiesi, franču ģeogrāfi 1989.gadā šo viduspunktu starp Urāliem un Atlantijas okeānu noteikuši 25 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas.

Ļukumaite, kas ļoti labi runā angliski un krieviski, labprāt stažētos Briselē. Pašmāju politiķiem viņa uzticas maz, jo tur "bieži savtīgas intereses izvirzās priekšplānā". Šādi domā ne tikai viņa vien: saskaņā ar pēdējo aptauju datiem partijas un politiķi nebauda lielu uzticību, uzticība tiek izteikta presei, katoļu baznīcai un prezidentam Valdam Adamkum.

Daudzus no 3,7 miljoniem iedzīvotāju nomāc ikdienas rūpes. Ekonomika gan no 1994.gada ik gadu ir augusi aptuveni pat par 8%, tomēr Krievijas 1998.gada vasaras krīze valstij bija trieciens, no kura tā tikai tagad lēnām atkopjas. Neoficiālais bezdarbnieku līmenis ir aptuveni 15%, savukārt ēnu ekonomika — 20% no nacionālā iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar Lietuvas "Human Development" ziņojumu pagājušajā gadā 16% iedzīvotāju dzīvoja zem nabadzības līmeņa.

Valstij trūkst līdzekļu: zemu inflāciju izdevies noturēt, pateicoties nacionālās valūtas lita piesaistīšanai dolāram, taču budžeta deficīts un procentu likmes pagājušajā gadā Māstrihtas kritērijus pārsnieguši dubultīgi. Tomēr par spīti tam Baltijas republika 15.februārī sāka oficiālas sarunas ar ES. Līdz 2004.gadam prezidents Adamkus grib, lai uzdevumi būtu izpildīti.

Viļņa Ļeņinu nocēlusi no pjedestāla un šodien godina citus varoņus: Frenks Zapa, četrus metrus liela figūra, atrodas Kaļinauska ielā. Iestādes uz dumpīgā dziedātāja godināšanu noraudzījās ar humoru un uz pieminekļa atklāšanu nosūtīja policijas orķestri.

Kristofs Francens