Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Apsardzes darbības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsardzes darbība — apsardzes pakalpojumu sniegšana;

2) apsardzes darbinieks — fiziskā persona, kas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu un sniedz apsardzes pakalpojumus;

3) apsardzes objekts — fiziskā persona, kustama manta vai nekustams īpašums, krava, telpas, ēkas, būves, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi;

4) apsardzes pakalpojumi — pasākums vai pasākumu kopums, kas tiek veikts, lai nodrošinātu apsardzes objektu no prettiesiska vai cita veida apdraudējuma;

5) apsardzes sertifikāts — dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci;

6) apsardzes tehnisk ā sistēma — mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas funkcionē vienotā sistēmā ar mērķi nodrošināt apsardzes objektu no prettiesiska vai cita veida apdraudējuma;

7) apsardzes uzņēmums — uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus fiziskajām vai juridiskajām personām.

2.pants. Apsardzes darbības subjekti

(1) Apsardzes darbības subjekti ir apsardzes uzņēmumi, apsardzes darbinieki, kā arī iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju struktūrvienības, kas nodrošina to apsardzi un iekšējo drošību (turpmāk — iekšējās drošības dienests).

(2) Šis likums nereglamentē Nacionālo bruņoto spēku un policijas iestāžu apsardzes darbību, kas tiek veikta saskaņā ar speciāla jiem likumiem.

3.pants. Apsardzes pakalpojumu veidi

Apsardzes uzņēmums vai iekšējās drošības dienests var sniegt šādus apsardzes pakalpojumus:

1) nodrošināt kustamas mantas un nekustama īpašuma apsardzi;

2) nodrošināt fiziskās personas apsardzi;

3) gādāt par iekšējo drošību pasūtītāja vai darba devēja objektos un tajos notiekošajos pasākumos;

4) projektēt, uzstādīt un remontēt apsardzes tehnisko sistēmu.

II nodaļa

Apsardzes uzņēmuma darbība

4.pants. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšana apsardzes darbības veikšanai

(1) Apsardzes uzņēmumi apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.

(2) Apsardzes uzņēmumam atļauts sniegt apsardzes pakalpojumus, kas norādīti speciālajā atļaujā (licencē).

(3) Speciālajām atļaujām (licencēm) ir trīs kategorijas:

1) pirmās kategorijas speciālā atļauja (licence) dod apsardzes uzņēmumam tiesības nodarboties ar apsardzes tehnisko sistēmu projektēšanu, uzstādīšanu, apkopi un remontu;

2) otrās kategorijas speciālā atļauja (licence) dod apsardzes uzņēmumam tiesības sniegt jebkura šajā likumā minētā veida apsardzes pakalpojumus, neizmantojot apsardzes darbībā operatīvos transportlīdzekļus;

3) trešās kategorijas speciālā atļauja (licence) dod apsardzes uzņēmumam tiesības sniegt jebkura šajā likumā minētā veida apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas un operatīvos transportlīdzekļus.

5.pants. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtība

(1) Kārtību, kādā izsniedzama speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai, reglamentē Ministru kabineta noteikumi, un šī atļauja (licence) ir derīga apsardzes darbības veikšanai visā valsts teritorijā.

(2) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz uz pieciem gadiem.

6.pants. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi

(1) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai ir tiesīgi saņemt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros ārvalstu ieguldītāji nav ieguvuši (tiešā vai netiešā veidā) kontrolpaketi un kuru vadītāji ir Latvijas pilsoņi, kam valsts valodas prasme atbilst augstākajai pakāpei un kas nav sodīti par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, neslimo ar psihiskām slimībām, narkomāniju, toksikomāniju vai alkoholismu.

(2) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuros vadošos amatos (prezidents, viceprezidents, ģenerāldirektors, direktors, komercdirektors u.c.) strādā personas, par kurām valsts policijas vai valsts drošības iestāžu rīcībā ir ziņas, kas liecina par šo personu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem formējumiem, likumā noteiktajā kārtībā nereģistrētām politiskajām partijām vai sabiedriski politiskajām organizācijām, apvienībām vai kustībām, kā arī organizētās noziedzības grupām.

(3) Atkārtoti izsniegt speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts, ja apsardzes uzņēmumam tā anulēta par pārkāpumiem, kas norādīti šā likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā.

7.pants. Speciālās atļaujas (licences) anulēšana

(1) Speciālo atļauju (licenci) anulē, ja:

1) apsardzes uzņēmuma darbība ir vērsta pret valsti, sabiedrības vai personas likumīgajām interesēm;

2) apsardzes uzņēmums pārkāpj vai nepilda šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

3) konstatēts, ka iesniegtas nepatiesas ziņas, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci);

4) sistemātiski netiek pildītas nodokļu saistības;

5) sešu mēnešu laikā no speciālās atļaujas (licences) saņemšanas dienas nav uzsākta apsardzes darbība;

6) to nosaka citi likumi vai tiesas nolēmumi.

(2) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var pārsūdzēt tiesā.

8.pants. Apsardzes pakalpojumu līgums

Apsardzes pakalpojumus apsardzes uzņēmums veic uz rakstveidā noslēgta līguma pamata.

9.pants. Apsardzes uzņēmuma atbildība

Zaudējumi, kas radušies apsardzes uzņēmuma vainas dēļ, atlīdzināmi Civillikumā noteiktajā kārtībā.

10.pants. Apsardzes uzņēmuma tiesības

(1) Apsardzes uzņēmumam, kas saņēmis otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), ir tiesības:

1) apsardzes darbības nodrošināšanai iegādāties, glabāt un izmantot šaujamieročus un speciālos līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā;

2) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot radiofrekvences;

3) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus;

4) apsardzes darbībā izmantot tehniskos apsardzes līdzekļus.

(2) Apsardzes uzņēmumam, kas saņēmis trešās kategorijas speciālo atļauju (licenci), līdztekus tiesībām, kas minētas šā panta pirmajā daļā, ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmantot operatīvos transportlīdzekļus.

11.pants. Apsardzes darbības ierobežojumi

Apsardzes uzņēmumam aizliegts:

1) apsardzes darbībā izmantot tehnisko aprīkojumu un ķīmiskas vielas, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai vai veselībai;

2) veikt apsardzi ar šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem, ja apsardzes darbinieks nav formas tērpā, izņemot gadījumus, kad tiek veikta personas apsardze (miesassardze);

3) nepaziņot tiesībaizsardzības iestādēm tā rīcībā esošos faktus par gatavošanos noziegumiem vai par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;

4) apzināti apsargāt personu, kas veic prettiesisku darbību.

III nodaļa

Iekšējās drošības dienests un tā darbība

12.pants. Iekšējās drošības dienesta reģistrēšana

Iestādes, uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un organizācijas, kuru apsardzi veic algoti štata darbinieki, reģistrē savu iekšējās drošības dienestu Iekšlietu ministrijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

13.pants. Iekšējās drošības dienesta darbinieki

Par iekšējās drošības dienesta darbinieku, kas veic apsardzes darbību, var būt tikai tāda persona, kura ir saņēmusi apsardzes sertifikātu.

14.pants. Iekšējās drošības dienesta darbības nosacījumi

Veicot apsardzes darbību un aizsardzības pasākumus, iekšējās drošības dienestam un tā darbiniekiem ir obligāti visi šajā likumā paredzētie noteikumi, tiesības, pienākumi un ierobežojumi, izņemot licencēšanas noteikumus.

IV nodaļa

Apsardzes darbinieks, viņa tiesības un atbildība

15.pants. Apsardzes sertifikāts

(1) Apsardzes sertifikāts fiziskajām personām tiek izsniegts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pēc attiecīgas apmācības un kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas.

(2) Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

16.pants. Apsardzes darbinieka tiesības

Apsardzes darbiniekam, sniedzot apsardzes pakalpojumus, ir tiesības:

1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību;

2) aizturēt likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā vai mēģina to izdarīt, un nekavējoties nodot policijai aizturēto personu vai arī atkarībā no tās veiktajām darbībām izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja šādu izraidīšanu paredz apsargājamā objekta vadītāja apstiprinātie apsardzes noteikumi;

3) pārbaudīt caurlaides vai citus personu apliecinošus dokumentus, kas nepieciešami to apsardzes noteikumu ievērošanai, kuru izpildes kontrole ir uzdota apsardzes darbiniekam;

4) pārbaudīt apsargājamā objekta caurlaides punktos transportu, kravu, kā arī personu personīgās mantas, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta vadītāja apstiprinātajos ap sardzes noteikumos.

17.pants. Apsardzes darbinieki, kas veic bruņotu apsardzi

(1) Veicot apsardzes darbību, šaujamieročus un gāzes pistoles (revolverus) drīkst izmantot tikai tie apsardzes darbinieki, kuri likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmuši to nēsāšanas atļaujas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto atļauju saņemšanas nosacījumi ir tādi paši, kādi tiek izvirzīti, lai saņemtu atļauju šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) nēsāšanai pašaizsardzības nolūkā.

18.pants. Apsardzes darbinieka atbildība

Apsardzes darbinieks ir atbildīgs par savām darbībām saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

V nodaļa

Šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošana apsardzes darbībā

19.pants. Fiziska spēka un speciālo līdzekļu pielietošanas nosacījumi

(1) Ja likumpārkāpējs ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus apsardzes veikšanai norīkotā apsardzes darbinieka vai citu personu dzīvībai vai veselībai vai apsargājamai mantai, apsardzes darbinieks pēc mutvārdos izteikta brīdinājuma par fiziska spēka vai speciālo līdzekļu pielietošanu drīkst pielietot speciālos cīņas paņēmienus vai speciālos līdzekļus, lai izbeigtu prettiesisko darbību un aizturētu likumpārkāpēju.

(2) Bez mutvārdos izteikta brīdinājuma fizisku spēku un speciālos līdzekļus drīkst pielietot, ja likumpārkāpums ir saistīts ar ielaušanos apsargājamā objektā vai ar pēkšņu uzbrukumu apsardzes darbiniekam, citai personai vai apsargājamam objektam.

(3) Persona, pret kuru pielietots fizisks spēks vai speciālie līdzekļi, ir aizturama. Ja nepieciešams, tai sniedz pirmo palīdzību. Aizturētā persona nekavējoties nododama policijai.

20.pants. Dienesta suņu izmantošana

(1) Dienesta suņus apsardzes darbībā izmantot aizliegts, ja nav klāt suņa pavadoņa. Suņi, kuri tiek izmantoti apsardzes darbībā publiskās vai visiem pieejamās vietās, ir turami saitē, un attiecībā uz tiem ir ievērojamas veterināro noteikumu prasības.

(2) Slēgtās teritorijās, kurās neatrodas cilvēki, var turēt nepiesietus suņus, ja redzamās vietās izvietoti skaidri salasāmi brīdinājuma uzraksti.

21.pants. Apsardzes darbībā izmantojamie šaujamieroči

(1) Apsardzes darbībā apsardzes darbinieks drīkst izmantot personīgo šaujamieroci vai arī dienesta šaujamieroci, kas izsniegts tikai uz apsardzes pienākumu pildīšanas laiku.

(2) Dienesta šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas un izsniegšanas kārtību apsardzes darbības subjektiem reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

22.pants. Šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas nosacījumi

(1) Apsardzes darbībā apsardzes darbinieks drīkst pielietot šaujamieroci, lai:

1) aizsargātu sevi vai citu personu no uzbrukuma, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt ieroci;

3) aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts, ielaužoties vai citādi vardarbīgi iekļūstot apsargājamā objektā vai izdarot citu noziedzīgu nodarījumu, ja likumpārkāpējs izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu vai aizbaidītu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(2) Šaujamieroci drīkst izmantot arī, lai izsauktu palīdzību, signalizētu vai brīdinātu.

23.pants. Šaujamieroča pielietošanas kārtība

(1) Par nodomu pielietot šaujamieroci brīdina, raidot brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs;

2) uzbrukumā tiek pielietoti ieroči vai priekšmeti, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, vai tiek izmantoti mehāniskie transportlīdzekļi;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieroci.

(2) Šaujamieroča pielietošanas gadījumā apsardzes darbinieks dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu.

(3) Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu apsardzes darbinieks nekavējoties ziņo valsts policijas iestādei un savam tiešajam priekšniekam. Ja nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai mantai, saglabājami notikuma vietas apstākļi, bet, ja ir cietušie, tiem nekavējoties sniedzama pirmā palīdzība un nodrošināma medicīniskās palīdzības sniegšana.

Pārejas noteikumi

1. Iekšlietu ministrija gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās no jauna licencē esošos apsardzes uzņēmumus, ievērojot šā likuma prasības.

2. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās nosaka valsts nodevas apmēru par pirmās, otrās un trešās kategorijas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu apsardzes darbības veikšanai.

3. Ministru kabinets triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās apstiprina noteikumus par speciālo atļauju (licenču) izsniegšanu apsardzes darbības veikšanai, iekšējo drošības dienestu reģistrācijas noteikumus un apsardzes darbībā izmantojamo dienesta šaujamieroču iegādāšanās, gl a bāšanas un izsniegšanas noteikumus.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 29.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 11.novembrī