Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem

I nodaļa.
Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst likumā "Par nodokļiem un nodevām", Muitas likumā un likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti arī šādi termini:

1) alkoholiskie dzērieni — visi no pārtikas izejvielām izgatavotie spirtu saturošie produkti ar absolūtā spirta daudzumu virs 1,2 tilpumprocentiem, izņemot alu;

2) spirts — pārtikas rūpniecībā izmantojamais etilspirts, kas iegūts, rektificējot no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu, un kas atbilst normatīvi tehnisko dokumentu (drošuma) prasībām;

3) vīns:

a) negāzēts vīns — alkoholisks dzēriens, kas iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus ar faktisko spirta daudzumu virs 1,2 tilpumprocentiem, bet ne vairāk par 18 tilpumprocentiem, ja gatavā ražojuma sastāvā esošais spirts pilnībā radies vīna rūgšanas procesā un vīna garšas uzlabošanai vai atbilstoši receptūrai pievienoto piedevu daudzums nepārsniedz 0,3 procentus no vīna daudzuma,

b) dzirkstošais vīns (šampanietis) — alkoholisks dzēriens, kurš iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus, un iepildīts pudelēs ar īpaši nostiprinātiem galviņkorķiem vai arī citos fasējumos, kuram ir palielināts spiediens (vismaz 3 bāri 20 grādos pēc Celsija) sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni šķidrumā un kura faktiskais spirta daudzums pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet nepārsniedz 15 tilpumprocentus, ja gatavā ražojuma sastāvā esošais spirts pilnībā radies vīna rūgšanas procesā un dzirkstošā vīna garšas uzlabošanai vai atbilstoši receptūrai pievienoto piedevu daudzums nepārsniedz 0,3 procentus no vīna daudzuma;

4) raudzētie dzērieni:

a) negāzēti raudzētie dzērieni — alkoholiski dzērieni (izņemot vīnu) ar faktisko spirta daudzumu virs 1,2 tilpumprocentiem, bet ne vairāk par 15 tilpumprocentiem, ja gatavā ražojuma sastāvā esošais spirts pilnībā radies dzēriena rūgšanas procesā un raudzēto dzērienu garšas uzlabošanai vai atbilstoši receptūrai pievienoto piedevu daudzums nepārsniedz 0,3 procentus no dzēriena daudzuma,

b) dzirkstošie raudzētie dzērieni — alkoholiski dzērieni (izņemot vīnu), kuri iepildīti pudelēs ar īpaši nostiprinātiem galviņkorķiem vai arī citos fasējumos, kuriem ir palielināts spiediens (vismaz 3 bāri 20 grādos pēc Celsija) sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni šķidrumā un kuru faktiskais spirta daudzums pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet nepārsniedz 15 tilpumprocentus, ja gatavā ražojuma sastāvā esošais spirts pilnībā radies dzēriena rūgšanas procesā un dzirkstošo raudzēto dzērienu garšas uzlabošanai vai atbilstoši receptūrai pievienoto piedevu daudzums nepārsniedz 0,3 procentus no dzēriena daudzuma;

5) starpprodukti — negāzēti vai dzirkstošie alkoholiski dzērieni (izņemot vīnu un pārējos raudzētos dzērienus), kuru pamatizejviela ir vīns vai raudzētie dzērieni un kuru faktiskais spirta daudzums pārsniedz 1,2 tilpumprocentus, bet nepārsniedz 22 tilpumprocentus. Gatavā starpprodukta sastāvā esošais spirts var nebūt tikai raudzētas izcelsmes, ja vismaz 30 procenti no faktiskā spirta tilpumprocentiem ir raudzētas izcelsmes;

6) akcīzes nodokļa marka — Valsts ieņēmumu dienesta izdota īpaša alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marka, kas tiek piestiprināta alkoholisko dzērienu pudelei (vai citam fasējumam) un apliecina, ka ar akcīzes nodokļa markām marķētie alkoholiskie dzērieni ir ņemti valsts kontrolē a t bilstoši alkoholiskajiem dzērieniem noteiktā akcīzes nodokļa samaksas nosacījumiem un alkoholiskajiem dzērieniem ir legāla izcelsme;

7) akcīzes preču noliktava — alkoholisko dzērienu akcīzes preču noliktava — Valsts ieņēmumu dienesta kontrolēta vieta, kur noliktavas turētājs ražo, pārstrādā, uzglabā, ieved, saņem vai nosūta alkoholiskos dzērienus, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu saskaņā ar šā likuma nosacījumiem;

8) noliktavas turētājs — akcīzes preču noliktavas turētājs — juridiskā persona, kurai ir Valsts ieņēmumu dienesta atļauja turēt akcīzes preču noliktavu un kuras īpašumā vai valdījumā ir akcīzes preču noliktava;

9) licencēts importētājs — juridiskā persona, kura Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņēmusi speciālu atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu ievešanai Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam un kurai nav noliktavas turētāja statusa.

2.pants. Likuma darbības sfēra

(1) Šis likums attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem, kurus ražo, pārstrādā, glabā, realizē, saņem vai nosūta Latvijas Republikas muitas teritorijā, un nosaka kārtību, kādā alkoholiskie dzērieni tiek aplikti ar akcīzes nodokli (turpmāk — nodoklis).

(2) Kārtību, kādā veicama uzņēmējdarbība ar alkoholiskajiem dzērieniem Latvijas Republikas muitas teritorijā (ražošana, pārstrādāšana, pārvadāšana, glabāšana, ievešana, izvešana, realizācija), nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi.

3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts

(1) Ar nodokli apliekamais objekts ir šādi alkoholiskie dzērieni:

1) vīns;

2) raudzētie dzērieni;

3) starpprodukti;

4) spirts;

5) pārējie alkoholiskie dzērieni.

(2) Ar nodokli apliekamo alkoholisko dzērienu kodi saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru norādīti šā likuma pielikumā.

4.pants. Nodokļa maksātāji

Nodokļa maksātāji ir:

1) fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu vai norunu saistītas fizisko vai juridisko personu grupas, kas alkoholiskos dzērienus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam;

2) noliktavas turētāji šajā likumā noteiktajos gadījumos.  

5.pants. Alkoholisko dzērienu marķēšana

(1) Visi alkoholiskie dzērieni ir marķējami ar akcīzes nodokļa markām. Ar akcīzes nodokļa markām nemarķētus alkoholiskos dzērienus aizliegts uzglabāt, pārvietot un realizēt Latvijas Republikas muitas teritorijā, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Ar akcīzes nodokļa markām atļauts marķēt alkoholiskos dzērienus:

1) Latvijas Republikas muitas teritorijā — tikai akcīzes preču noliktavās vai muitas noliktavās, ja saņemta Valsts ieņēmumu dienesta atļauja;

2) ārvalstīs — ievešanai Latvijas Republikas muitas teritorijā.

(3) Kārtību, kādā alkoholiskie dzērieni marķējami ar akcīzes nodokļa markām, nosaka Ministru kabinets.

(4) Nemarķēt ar akcīzes nodokļa markām atļauts:

1) alkoholiskos dzērienus:

a) "Rīgas melno balzamu", kas iepildīts māla krūkās,

b) alkoholiskos dzērienus, kuri iepildīti pudelēs ar tilpumu līdz 100 mililitriem,

c) alkoholiskos dzērienus, kuri atbrīvoti no nodokļa saskaņā ar šā likuma 8.pantu,

d) alkoholiskos dzērienus, kuriem piemērojami nodokļa atvieglojumi saskaņā ar šā likuma 9.pantu;

2) alkoholiskos dzērienus, kurus uzglabā, pārvieto vai realizē:

a) akcīzes preču noliktavās,

b) Muitas likumā un normatīvajos aktos noteiktajās vietās, kur alkoholiskos dzērienus atļauts uzglabāt un realizēt, nemaksājot nodokli,

c) saskaņā ar šā likuma 15.pantu.  

6.pants. Akcīzes preču noliktava

(1) Alkoholisko dzērienu ražošana, pārstrāde un fasēšana atļauta tikai akcīzes preču noliktavā.

(2) Alkoholisko dzērienu uzglabāšana, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, atļauta tikai akcīzes preču noliktavā, izņemot Muitas likumā noteiktos gadījumus.

(3) Noliktavas turētājs atbild par visiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri tiek novietoti akcīzes preču noliktavā, kā arī uzskaita un reģistrē jebkuras darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem šajā akcīzes preču noliktavā.

(4) Lai izveidotu un turētu akcīzes preču noliktavu, noliktavas turētājs iesniedz šā likuma 14.pantā noteikto nodrošinājumu.

(5) Kārtību, kādā atļauts izveidot un turēt akcīze s preču noliktavu, nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Nodokļa likmes un to piemērošana

(1) Alkoholiskajiem dzērieniem nodokli aprēķina pēc šādām likmēm:

1) vīnam (par 100 litriem) — 25 lati;

2) pārējiem raudzētajiem dzērieniem (par 100 litriem) — 25 lati;

3) starpproduktiem (par 100 litriem):

a) līdz 14 tilpumprocentiem (ieskaitot) — 30 latu,

b) no 14 tilpumprocentiem līdz 22 tilpumprocentiem (ieskaitot) — 60 latu;

4) spirtam (par 100 litriem absolūtā spirta) — 460 latu;

5) pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem absolūtā spirta) — 460 latu.

(2) Aprēķinot nodokli, šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minēto alkoholisko dzērienu daudzums litros Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nosakāms atbilstoši to daudzumam 20 grādu temperatūrā pēc Celsija.

II nodaļa.
Atbrīvojumi un atvieglojumi

8.pants. Atbrīvojumi

No nodokļa ir atbrīvoti:

1) denaturēti alkoholiskie dzērieni;

2) alkoholiskie dzērieni, kurus izmanto alkoholisko dzērienu kvalitātes noteikšanai;

3) alkoholiskie dzērieni, kas zuduši nepārvaramas varas dēļ;

4) medicīnas spirts veterinārmedicīnas un farmaceitiskās rūpniecības vajadzībām;

5) spirts zinātniskās pētniecības vajadzībām;

6) vīns vai raudzētie dzērieni, kurus izgatavojusi fiziskā persona savam patēriņam;

7) alkoholiskie dzērieni, kurus fiziskā persona Latvijas Republikas muitas teritorijā ieved savam patēriņam šādā apjomā:

a) vīns vai raudzētie dzērieni — līdz pieciem litriem,

b) starpprodukti — līdz trim litriem,

c) citi alkoholiskie dzērieni — līdz vienam litram,

d) citi alkoholiskie dzērieni — proporcionāli nepārsniedzot iepriekšminēto atļauto daudzumu.  

9.pants. Atvieglojumi

(1) Alkoholiskajiem dzērieniem, ko izmanto citu preču (izņemot šā likuma 7.panta pirmajā daļā minētos alkoholiskos dzērienus) ražošanai, nodokļa likme par 100 litriem absolūtā alkohola ir 14 latu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā likme alkoholiskajiem dzērieniem, ko izmanto pārtikas produktu ražošanai, piemērojama alkoholiskajiem dzērieniem, kurus tieši vai kā pusfabrikātu sastāvdaļas izmanto pildītu vai jebkuru citu pārtikas produktu izgatavošanā, ja spirta saturs nepārsniedz 8,5 litrus absolūtā spirta 100 kilogramos šokolādes konfekšu vai 5 litrus absolūtā spirta 100 kilogramos citu produktu.

(3) Ja juridiskā persona eksportē preces, par kuru ražošanā izmantotajām izejvielām nodoklis samaksāts atbilstoši šā panta pirmajā daļā minētajai likmei, budžetā iemaksātais nodoklis tiek atmaksāts.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību (arī iesniedzamos dokumentus, dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas termiņus, nodokļa atmaksāšanas termiņus), kādā:

1) nodokļa maksātājam atļauts piemērot šā panta pirmajā daļā minēto likmi;

2) juridiskajām personām atmaksājams nodoklis šā panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā.

III nodaļa.
Nodokļa aprēķināšana un maksāšana

 

10.pants. Nodokļa aprēķināšana

Nodokli aprēķina pēc šā likuma 7.pantā noteiktajām likmēm alkoholiskajiem dzērieniem, kurus:

1) ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā;

2) izved no akcīzes preču noliktavas;

3) nepieciešams marķēt ar akcīzes nodokļa markām, saņemot akcīzes nodokļa markas.  

11.pants. Nodokļa maksāšana

(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendāra mēnesis.

(2) Nodokļa maksāšanai drīkst izmantot tikai bezskaidras naudas norēķinus.

(3) Licencēts importētājs vai noliktavas turētājs nodokli par alkoholiskajiem dzērieniem, ja šajā likumā nav noteikts citādi, maksā vienā no šādiem gadījumiem:

1) pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas;

2) par taksācijas periodā saņemtajām akcīzes nodokļa markām 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(4) Licencēts importētājs aprēķināto nodokli par šā likuma 5.panta ceturtās daļas 1.punkta "b" un "d" apakšpunktā minētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri no ārvalstīm ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam, samaksā kredītiestādē pirms alkoholisko dzērienu uzrādīšanas muitas iestādē, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Noliktavas turētājs taksācijas periodā aprēķināto nodokli par šā likuma 5.panta ceturtās daļas 1.punkta "a", "b" un "d" apakšpunktā minētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri taksācijas periodā izvesti no akcīzes preču noliktavas, iemaksā valsts budžetā 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

12.pants. Nodokļa deklarācija

(1) Nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu nodokļa maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam 15 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām.

(2) Noliktavas turētājs iesniedz nodokļa deklarāciju par katru akcīzes preču noliktavu atsevišķi.

(3) Nodokļa deklarācijas veidlapu apstiprina Ministru kabinets.

13.pants. Akcīzes nodokļa marku izsniegšana un saņemšana

(1) Akcīzes nodokļa markas izsniedz Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Akcīzes nodokļa markas var saņemt:

1) licencēti importētāji;

2) noliktavu turētāji.

(3) Saņemot akcīzes nodokļa markas, licencēts importētājs vai noliktavas turētājs šā likuma 14.pantā paredzētajā kārtībā iesniedz nodrošinājumu par nodokļa apmēru, kas atbilst izsniegto akcīzes nodokļa marku daudzumam, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Ja licencēts importētājs vai noliktavas turētājs atdod Valsts ieņēmumu dienestam saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas, to iegādes izdevumus sedz licencēts importētājs vai noliktavas turētājs, kas saņēmis šīs akcīzes nodokļa markas, izņemot šā panta sestajā un devītajā daļā minētos gadījumus.

(5) Atdotās akcīzes nodokļa markas ir iznīcināmas, izņemot tās, kuras ir akcīzes nodokļa marku ražotājuzņēmuma oriģināliepakojumā. Izdevumus, kas saistīti ar atdoto akcīzes nodokļa marku iznīcināšanu, sedz licencēts importētājs vai noliktavas turētājs, kas atdevis akcīzes nodokļa markas, izņemot šā panta sestajā daļā minēto gadījumu.

(6) Ja Valsts ieņēmumu dienests licencētam importētājam vai noliktavas turētājam izsniedzis bojātas vai nederīgas akcīzes nodokļa markas, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētie izdevumi licencētam importētājam vai noliktavas turētājam nav jāsedz. Valsts ieņēmumu dienests atdotās bojātās vai nederīgās akcīzes nodokļa markas apmaina pret jaunām akcīzes nodokļa markām.

( 7) Ja licencēts importētājs vai noliktavas turētājs atdod taksācijas periodā saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas Valsts ieņēmumu dienestam 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, nodoklis, kas aprēķināts atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām, attiecīgam licencētam importētājam vai noliktavas turētājam nav jāmaksā.

(8) Ja licencēts importētājs vai noliktavas turētājs atdod Valsts ieņēmumu dienestam saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas, par kurām nodoklis ir samaksāts, samaksātais nodoklis tiek pārskaitīts turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai pēc attiecīgā licencēta importētāja vai noliktavas turētāja rakstveida pieprasījuma tiek atmaksāts 15 dienu laikā. Attiecīgais licencēts importētājs vai noliktavas turētājs sedz šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētos izdevumus.

(9) Ja licencēts importētājs vai noliktavas turētājs atdod saņemtās, bet neizmantotās akcīzes nodokļa markas to ražotājuzņēmuma oriģināliepakojumā, šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētie izdevumi licencētam importētājam vai noliktavas turētājam nav jāsedz.

14.pants. Nodrošinājumi

(1) Lai veiktu uzņēmējdarbību ar alkoholiskajiem dzērieniem un izmantotu atlikto nodokļa maksāšanu, licencēts importētājs un noliktavas turētājs iesniedz nodrošinājumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par nodokli, kas aprēķināts par attiecīgo alkoholisko dzērienu daudzumu, ar kuru tiks veikta uzņēmējdarbība, piemērojot atlikto nodokļa maksāšanu, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ministru kabinets paredz nosacījumus, kuru izpildes gadījumā noliktavas turētājam, kas ražo alkoholiskos dzērienus, var tikt samazināts nodrošinājuma lielums.

(4) Nodrošinājums par alkoholiskajiem dzērieniem nav jāiesniedz, ja licencēts importētājs vai noliktavas turētājs atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām aprēķināto nodokli samaksā pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas.

(5) Licencēts importētājs vai noliktavas turētājs var iesniegt šādus nodrošinājumus:

1) vienreizēju nodrošinājumu, kas paredzēts aprēķinātā nodokļa parāda vienam noteiktam apjomam;

2) vispārēju nodrošinājumu, kas paredzēts noteiktam laika periodam un aprēķinātā nodokļa parāda noteiktam apjomam.

(6) Par nodrošinājumu var izmantot:

1) drošības naudu;

2) licencēta importētāja vai noliktavas turētāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;

3) kredītiestādes galvojumu;

4) ķīlas līgumu, ko noliktavas turētājs vai licencēts importētājs noslēdzis ar Valsts ieņēmumu dienestu.

(7) Ja attiec īgs licencēts importētājs vai noliktavas turētājs, kas atdod taksācijas periodā saņemtās, bet neizmantotās vai bojātās akcīzes nodokļa markas Valsts ieņēmumu dienestam 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, pirms akcīzes nodokļa marku saņemšanas ir iesniedzis vienreizēju nodrošinājumu, kurš aprēķināts atbilstoši izsniegtajām akcīzes nodokļa markām, tad nodrošinājums, kas atbilst nodokļa summai, kuru nosaka atbilstoši atdotajām akcīzes nodokļa markām, tiek dzēsts vai atdots iesniedzējam pēc šā likuma 13.panta ceturtajā un piektajā daļā minēto izdevumu segšanas.

(8) Kārtību, kādā iesniedzami, dzēšami un atdodami nodrošinājumi, nosaka Ministru kabinets.

15.pants. Atliktās nodokļa maksāšanas piemērošana, pārvietojot alkoholiskos dzērienus

(1) Licencētam importētājam šajā likumā noteiktajā kārtībā atļauts atlikto nodokļa maksāšanu piemērot aprēķinātajam nodoklim par alkoholiskajiem dzērieniem, kurus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā to pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.

(2) Noliktavas turētājam atļauts atlikto nodokļa maksāšanu piemērot aprēķinātajam nodoklim par alkoholiskajiem dzērieniem, kurus:

1) no vienas akcīzes preču noliktavas pārvieto uz citu akcīzes preču noliktavu;

2) izved no akcīzes preču noliktavas to tālākai izvešanai no Latvijas Republikas muitas teritorijas;

3) ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā to pārvietošanai uz akcīzes preču noliktavu.

(3) Licencēts importētājs, kas veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības, un noliktavas turētājs, kas veic šā panta otrajā daļā minētās darbības, nemaksā aprēķināto nodokli, ja Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka alkoholiskie dzērieni atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tie ir saņemti akcīzes preču noliktavā;

2) tie ir izvesti no Latvijas Republikas muitas teritorijas.

(4) Ja licencēts importētājs vai noliktavas turētājs par alkoholiskajiem dzērieniem, kurus pārvieto saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, neiesniedz šā panta trešajā daļā minētos dokumentus, tam jāsamaksā aprēķinātais nodoklis pēc šā likuma 7.pantā noteiktās likmes.

IV nodaļa.
Atbildība un alkoholisko dzērienu inventarizācija

 

16.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Nodokļa maksātājs par izdarītajiem pārkāpumiem atbild saskaņā ar šo likumu un likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(2) Attiecīgajām valsts uzraudzības un kontroles iestādēm ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konfiscēt alkoholiskos dzērienus, kuri ievesti Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvesti no akcīzes preču noliktavas, bet par kuriem nav samaksāts nodoklis un nav iesniegts šā likuma 14.pantā noteiktais nodrošinājums par minēto darbību izpildi.

(3) Konfiscētie alkoholiskie dzērieni ir iznīcināmi, pārstrādājami vai denaturējami Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ja fiziskā vai juridiskā persona veic jebkuras darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem, neievērojot šā likuma nosacījumus, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā atbilstoši šā likuma 7.pantā noteiktajām likmēm nenomaksātās nodokļa summas un iekasēt soda naudu divsimt procentu apmērā no nenomaksātās nodokļa summas.

17.pants. Alkoholisko dzērienu inventarizācija

(1) Noliktavas turētājs inventarizē alkoholiskos dzērienus, kas atrodas akcīzes preču noliktavā, pēc stāvokļa uz pēctaksācijas perioda pirmo datumu.

(2) Inventarizācijas rezultāti uzrādāmi grāmatvedības reģistros un nodokļa deklarācijā šajā likumā noteiktajā termiņā.

(3) Ja inventarizācijā tiek konstatēta grāmatvedības reģistru un inventarizācijas datu atšķirība, novērtējumu starpība — pārpalikums vai iztrūkums (izlaupījums, zaudējums, zudums u.c.) — uzrādāma gan grāmatvedības reģistros, gan nodokļa deklarācijā, ievērojot šādu kārtību:

1) ja inventarizācijā konstatē pārpalikumu, to apliek ar nodokli atbilstoši šā likuma 7.pantā noteiktajai likmei;

2) ja inventarizācijā konstatē iztrūkumu, to apliek ar nodokli atbilstoši šā likuma 7.pantā noteiktajai likmei, izņemot iztrūkumu, kas:

a) atbilst Ministru kabineta apstiprinātajām normām,

b) radies šā likuma 8.panta 3.punktā minēto zaudējumu rezultātā.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 5.panta otrā daļa, ceturtās daļas 2.punkts un 6.panta pirmā un otrā daļa attiecībā uz alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu izgatavošanai un realizācijai, piemērojama, sākot ar 1999.gada 1.jūliju.

2. Līdz 1999.gada 30.jūnijam alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumi, kas saņēmuši speciālu atļauju (licenci) alkoholisko dzērienu izgatavošanai un realizācijai:

1) ir nodokļa maksātāji un drīkst saņemt akcīzes nodokļa markas saskaņā ar šā likuma 13.panta otro daļu;

2) nodokli par katras pagājušās dekādes faktisko apgrozījumu samaksā kārtējā mēneša 13. un 23.datumā un nākamā mēneša 3.datumā, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā no akcīzes nodokļa marku saņemšanas dienas;

3) nemaksā nodokli (iesniedzot nodrošinājumu) par saražoto produkciju, kuru izved:

a) uz akcīzes preču noliktavu,

b) no Latvijas Republikas muitas teritorijas,

c) uz muitas noliktavu.

3. Ministru kabinets līdz 2003.gadam izstrādā šā likuma grozījumus, lai šā likuma 1., 8. un 9.pantu saskaņotu ar attiecīgajām Eiropas Savienības prasībām.

4. Šā likuma 7.panta otrā daļa stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 29.oktobrī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 11.novembrī

Likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem"
pielikums

1. Vīnam noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodiem 2204 un 2205, ja šie alkoholiskie dzērieni savukārt atbilst visām likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" 1.panta otrās daļas 3.punktā minētajām prasībām.

2. Raudzētajiem dzērieniem noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam 2206, ja šie alkoholiskie dzērieni savukārt atbilst visām likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" 1.panta otrās daļas 4.punktā minētajām prasībām.

3. Starpproduktiem ar spirta saturu līdz 14 tilpumprocentiem (ieskaitot) noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodiem 2204, 2205 un 2206, ja šie alkoholiskie dzērieni savukārt atbilst visām likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" 1.panta otrās daļas 5.punktā minētajām prasībām un faktiskais spirta daudzums tajos nepārsniedz 14 tilpumprocentus.

4. Starpproduktiem ar spirta saturu no 14 līdz 22 tilpumprocentiem (ieskaitot) noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodiem 2204, 2205 un 2206, ja šie alkoholiskie dzērieni savukārt atbilst visām likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" 1.panta otrās daļas 5.punktā minētajām prasībām un faktiskais spirta daudzums tajos ir no 14 līdz 22 tilpumprocentiem (ieskaitot).

5. Spirtam noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodam 2207, ja šie alkoholiskie dzērieni savukārt atbilst visām likuma "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" 1.panta otrās daļas 2.punktā minētajām prasībām.

6. Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem noteiktais nodoklis piemērojams alkoholiskajiem dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras kodiem 2204, 2205, 2206 un 2208 un kuri nav minēti citos pielikuma punktos.