"Lietuvā tiesā nevainīgos"

"Ņezavisimaja gazeta"

— 2000.04.25.

Bijušais "Sajūdis" kaujinieku līderis atzīst, ka uz pūli pie Viļņas televīzijas torņa šāvuši viņa snaiperi.

Viļņas tiesa izskata apelācijas prasību "profesoru" lietā, ko izmeklēja vairāk nekā trīs gadus. Lieta ir par "sazvērestību ar mērķi gāzt likumīgo valdību un par līdzdalību 1991. gada 13. janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa", balstoties uz kuru 1999. gadā Lietuvas galvaspilsētas tiesa notiesāja sešus komunistus.

Krievijas kreisā politiskā spektra juristi vispār apšauba likumību, Lietuvai iegūstot neatkarību no PSRS Valsts Padomes rokām, ko vadīja Mihails Gorbačovs, uzskatot to par nekonstruktīvu orgānu.

… Lieta tāda, ka tiesāt par to nedrīkst, jo likumam nav atpakaļejoša spēka: pēc padomju laika normām, šie cilvēki nav izdarījuši nekādus noziegumus, tāpat kā kara veterāni, kurus tiesas kārtībā pašlaik vajā Latvijā … Ārkārtas situācijas ieviešanu Lietuvā un karaspēka vadību Viļņā pie televīzijas torņa veica Maskavā, un Lietuvas valdībai "nevajadzēja zināt" Centra plānus.

Pēc neatkarības atgūšanas Lietuva atšķirībā no Latvijas izvēlējās nulles variantu, atsacījās no krievvalodīgās sabiedrības daļas diskriminēšanas un piešķīra pilsonību visiem republikas iedzīvotājiem. Lietuviešu specdienesti izrādīja "varonības brīnumus", kad 1994. gadā veica Burokēviča un Jermalaviča piespiedu deportācijas operāciju no Baltkrievijas. Neatkarības laikā Lietuvas valdība politisku motīvu dēļ ir vajājusi daudzus cilvēkus, pirmām kārtām, komunistus vai tos, kurus sauca par "padomju režīma atbalstītājiem".

1991. gada 13. janvāra notikumos Viļņā bojā gāja 13 lietuvieši, taču konkrēti slepkavas un slepkavības ieroči vēl joprojām nav atrasti …

Visticamāk tie bija organizācijas "Sajūdis" snaiperi, kas tajā laikā vadīja "cīņu par Lietuvas atbrīvošanu no Maskavas jūga" un kam bija savi bruņotie formējumi. Ar provokatīviem šāvieniem pūlī, vairāk uz savējiem nekā uz pretiniekiem, šie "šāvēji" mēģināja izprovocēt regulārās militārās apakšvienības, ieliet "eļļu ugunī". Iespējams, ka viņiem piebiedrojās bijušie "mežabrāļi". Lietuvas valdība, balstoties uz PSRS prokuratūras nekvalitatīvu un nepilnīgu izmeklēšanu, neņēma šos materiālus vērā un sodīja nevainīgus cilvēkus.

Diemžēl, taču pašreizējā situācijā — par laimi, Lietuvas politiskā iekārta ir ļoti neviendabīga. Tieši tālab pasaule dzirdēja galvenā liecinieka un, iespējams, galvenā 13. janvāra traģēdijas vaininieka, toreizējā "Sajūdis" kaujinieku kustības vadītāja Audra Butkēviča atzīšanos.

1998.gadā Butkēviču, kas par daudz zināja par tā laika notikumiem un kas sev par labu gribēja izmantot savas zināšanas politiskajā cīņā ar Seima spīkeri Vitautu Landsberģi, iesēdināja cietumā it kā par kukuļņemšanu (15 tūkstošu dolāru), bet visticamāk, ka šī lieta tika safabricēta, lai aizbāztu viņam muti.

Viktors Sokolovs