Luīza Avona ( Louise Avon ), Francijas Republikas vēstniece, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieces kundze, tikai dažas nedēļas pagājušas kopš gadu mijas. Kā jauno gadu sagaidīja jūsu tautieši Francijā? Kā un kur to sagaidījāt jūs pati?

— Mums, francūžiem, ļoti patīk dažādi svētki. Un jaunā gada sagaidīšana bija patiešām īpaši svētki. Ne vien Parīzē, bet visā Francijā. Man prieks, ka tos bija iespējams redzēt arī Latvijas televīzijā. Es pati 2000. gadu sagaidīju šeit, Rīgā. Tā nu iegadījās, ka tieši tajā dienā es nelaimīgā kārtā salauzu roku. Taču, neraugoties uz to, man bija liels prieks vērot skaisto uguņošanu Rīgā. Man bija arī ļoti patīkami redzēt prieku jūsu cilvēku sejās, sagaidot jauno gadu.

— Vai jūs, vēstnieces kundze, gribētu izmantot šīs intervijas iespēju, lai vēl nodotu Latvijas tautai kādu novēlējumu jaunajā gadā?

— Jā, es jums pateicos par šādu iespēju. To izmantojot, es novēlu visiem "Latvijas Vēstneša" lasītājiem laimīgu jauno gadu, un jūsu laikrakstam — lasītāju skaita tālāku pieaugumu. Es jūsu lasītājiem un viņu ģimenēm vēlu veiksmi un laimi. To pašu es ar jūsu laikraksta starpniecību novēlu visai Latvijas sabiedrībai, kas patlaban atrodas ļoti svarīgā pārvērtību un attīstības procesā. Es novēlu, lai katrs cilvēks atrastu savu vietu šīs valsts sabiedrībā, lai atrastu savu laimi.

— Cik zinu, jūsu valstij aizvadītais gads beidzās visnotaļ veiksmīgi. Francijas ekonomika bija labā stāvoklī, un jūsu valsts starptautiskais prestižs, kā allaž, bija augsts.

— Jums taisnība, pagājušais gads Francijai bija raksturīgs ar atgūtu ekonomikas dinamiku un panākumiem, kas mūsu valstij, tāpat kā vairākām citām, iezīmēja visnotaļ sekmīgu ekonomisko attīstību. Francijā pozitīvā attīstība izpaudās pirmām kārtām bezdarba samazināšanā. Tieši šajā jomā mums izdevās panākt lūzumu jeb pagriezienu, ko uzskatāmi apliecina arī skaitļi. Francijā atkal pieaug nodarbinātība, kas uzlabo sabiedrības psiholoģisko noskaņojumu. Ekonomiskās attīstības pieauguma dinamikas ziņā mūsu valstij bijuši vieni no vislabākajiem rādītājiem starp Eiropas Savienības valstīm. Domājams, ka šī tendence turpināsies arī 2000. gadā. Francija pērn bija visnotaļ aktīva arī jaunās Eiropas veidošanā. Šeit es gribu minēt tikai vienu ļoti būtisku piemēru — jaunās valūtas eiro ieviešanu. Franči vienmēr priecājas par to, ka viņi ir franči, bet tagad viņi ir pat vēl priecīgāki par to, ka ir eiropieši. Franči aizvien vairāk mobilizējas eiropeiskajai sadarbībai, un aizvien vairāk izjūt Eiropas attīstības priekšrocības.

— Mēs, latvieši, savukārt kopš 1991. gada atgādinām pasaulei, ka arī esam eiropieši. Atgādinām to, cenšoties iespējami straujāk integrēties Eiropas institūcijās. Kā jūs raksturotu Latvijas situāciju Eiropā un pasaulē?

— Brīnišķīgās, pārsteidzošās pārmaiņas Latvijā pēdējā gadu desmita laikā ļauj ar pilnām tiesībām uzskatīt, ka Latvija ir izraudzījusies pareizo ceļu, lai iekļautos Eiropā. Pirmkārt jau sev ģeogrāfiski vistuvākajā Eiropā, bet arī Eiropā šī vārda visplašākajā nozīmē. Pūles un centieni, ko visi Latvijas sabiedrības slāņi iegulda, lai jūsu valsts virzītos uz priekšu, apliecina jūsu patieso vēlmi gūt panākumus. Tas viss man ļauj uzskatīt, ka arī turpmākais Latvijas integrācijas process Eiropas institūcijās būs sekmīgs.

Tas, kas Latvijā notiek pašlaik, man atsauc atmiņā jūsu diženā dzejnieka Raiņa vārdus "sena dziesma jaunās skaņās". Latvija spējusi virzīties uz priekšu, apgūstot jaunas vērtības un vienlaikus neatsakoties no savas nacionālās savdabības un bagātības.

— Latvijas sekmīgajā integrācijā Eiropas struktūrās liela nozīme ir mūsu valsts vēsturiski labajiem un tagad arī ciešajiem sakariem ar Franciju, Francijas morālajam, politiskajam un praktiskajam atbalstam Latvijai.

— Starp mūsu tautām pastāv dziļa draudzība, kuras pamatā ir kopīgas vērtības. Gan latviešiem, gan frančiem ir izteikta brīvības mīlestība. Tāpat dziļa uzticība mākslai un jaunu garīgo vērtību radīšanai. Šīs garīgās saknes abām tautām ir ļoti dziļas. Mūsdienu straujajā ikdienā franči un latvieši to varbūt pilnā mērā vēl neapzinās, bet politiskajā, starpvaldību līmenī šie sakari ir ļoti cieši. Starp mūsu valstīm pastāv ļoti laba savstarpējā izpratne.

— Arī šī ēka Raiņa bulvārī, kur atrodas Francijas vēstniecība, labi raksturo mūsu attiecību vēsturi. Jo arī pirms Otrā pasaules kara, līdz pat mūsu valsts okupēšanai šajā ēkā bija Francijas vēstniecība.

— Jā, tas ir ļoti būtiski. Gribu arī teikt, ka šī ēka ir patiešām brīnišķīga un mums, Francijas diplomātiem, ir paveicies, ka varam strādāt tik skaistā vietā. Ļoti veiksmīgi, ka mūsu vēstniecība atrodas pašā Rīgas sirdī un mēs visu laiku varam izjust Latvijas galvaspilsētas dzīves ritmu. Man pašai ļoti patīk tas, ka, izejot no vēstniecības ēkas, tūdaļ varu atrasties cilvēku vidū. Tepat tuvumā ir daudzi veikali, un arī tur es varu justies ļoti tuvu ar jūsu tautu. Kaut arī pagaidām vēl manas sazināšanās iespējas valodas barjeras dēļ ir nedaudz ierobežotas, tiešām brīnišķīgi, ka varu būt tik tuvu ar latviešiem. Man gribētos, lai arī visi citi jautājumi starp mūsu valstīm risinātos tikpat pozitīvā gaisotnē.

— Jūs minējāt valodas barjeru. Bet es jau kopš mūsu intervijas sākuma jūtu, ka jūs saprotat manus latviski teiktos jautājumus — pat nesagaidot to francisko tulkojumu. Vai jūs, tāpat kā vairāki citi ārvalstu diplomāti, mācāties latviešu valodu?

— Jā, es jau kopš septembra mācos latviešu valodu. Man ir laba pasniedzēja. Vienīgā problēma — man ne vienmēr ir pietiekami daudz laika, lai gūtu straujāku progresu šajā jomā. Taču ir ļoti patīkami, ka es patiešām jau varu saprast jūsu jautājumu. Tad es pati sevī ar prieku konstatēju: ā, es tomēr gūstu progresu! Uzskatu, ka man ir ļoti būtiski apgūt latviešu valodu, jo valodā izpaužas tautas dvēsele. Apgūstot kādas tautas valodu, iespējams daudz labāk izprast šo tautu. Protams, ikdienas dzīvē, kā redzat, es vēl izmantoju savu teicamo tulku.

— Kā jūs, vēstnieces kundze, esat iejutusies Latvijā?

— Ir jau pagājuši astoņi mēneši, kopš esmu Latvijā. Kad man septembrī vaicāja, kā jūtos Latvijā, teicu, ka jūtos šeit ļoti labi, jo esmu jau redzējusi divus jūsu brīnišķīgos gadalaikus — pavasari un vasaru. Bet atzīšos, ka tobrīd man bija nedaudz bail no ziemas. Taču tagad, ziemā, varu teikt, ka arī šajā gada laikā jūtos ļoti labi. Būtībā mans laiks paiet nemanot, jo man kā vēstniecei ir ļoti daudz darāmā. Ir daudz dažādu tikšanos. Kopumā es Rīgā un Latvijā jūtos ļoti labi. Ne jau velti es arī visus savus draugus Francijā aicinu atbraukt uz Latviju. Daudzi no viņiem tā arī ir izdarījuši. Pēdējie mani ciemiņi no Latvijas aizbrauca tikai pirms nedēļas, un viņi bija sajūsmināti par šeit redzēto.

— Kāda jums, vēstnieces kundze, bija pati pirmā sastapšanās ar latviešiem? Arī Francijā dzīvo latvieši, daudzi no viņiem Latviju atstāja Otrā pasaules kara beigās, glābjoties no komunistiskā terora.

— Nē, diemžēl Francijā man ar latviešiem neiznāca sastapties. Par Latviju biju lasījusi vienīgi skolas mācību grāmatās. Pirmais reālais kontakts ar latviešiem man radās tikai pēc ierašanās Rīgā. Protams, pirms ierašanās Latvijā es Parīzē tikos ar jūsu valsts vēstnieci Francijā.

— Kādas, jūsuprāt, ir mūsu nācijas raksturīgākās īpašības?

— O, jūs man uzdevāt visai sarežģītu jautājumu! Es teiktu, ka latvieši ir ar ļoti ciešu gribu apveltīti dzejnieki. Latviešiem ļoti svarīga ir kultūra un māksla, kas arī man ir tuva. Ļoti būtisks jūsu mentalitātes elements ir arī sapņi. Bet vienlaikus latviešos allaž ir arī cieša griba. Apņemšanās un arī spēja savus sapņus īstenot. Latvieši nav tikai sapņotāji, bet arī stipras gribas darītāji.

— Kā jūs, vēstnieces kundze, Rīgā pavadāt savu brīvo laiku, cik no tā atliek vēstnieces aizņemtajā ikdienā? Liekas, mazu informāciju es par to jau guvu, kad jūs minējāt interesanto Rīgas mūzikas dzīvi.

— Jūs uzminējāt. Rīgā ir ļoti daudz iespēju baudīt augsta līmeņa mākslu. Man ļoti patīk mūzika, īpaši opera. Mūsu vēstniecība atrodas ļoti izdevīgā vietā arī no šī viedokļa — no Operas teātra mūs šķir tikai piecu minūšu gājiens. Operu es apmeklēju ļoti bieži. Tur ir ļoti daudz augstvērtīgu iestudējumu. Rīgā notiek arī ļoti daudzi labi koncerti. Latviešu mūziķiem piemīt gan spilgts talants, gan augsta tehniskā meistarība. No citiem brīvā laika pavadīšanas veidiem es gribu minēt arī dabu un sportu. Daudz staigāju gar jūru, pa mežu. Katrā ziņā garlaikoties šeit man nekādi neiznāk.

— Ko jūs, vēstnieces kundze, vēl gribat pateikt "Latvijas Vēstneša" lasītājiem?

— Mēs šajā sarunā jau pieskārāmies visiem svarīgākajiem jautājumiem. Es jums esmu pateicīga par šo iespēju vērsties pie Latvijas sabiedrības. Es gribētu visiem Latvijas iedzīvotājiem novēlēt, lai šajā 2000. gadā Latvijā veiksmīgi turpinātos nākotnes celtniecība. Domājot par Latvijas integrāciju Eiropā, gribu uzsvērt, ka Latvija visai Eiropai noteikti var dot ko ļoti būtisku. Jēdzieni "mazas valstis" un "lielas valstis" ne vienmēr tiek lietoti īsti pareizi. Jo, runājot par cilvēku garīgo būtību un tautas kultūru, es esmu cieši pārliecināta, ka ikvienai nācijai ir kaut kas ļoti būtisks, kas nosaka tieši šīs nācijas individuālo bagātību. Tāpēc es esmu dziļi pārliecināta, ka Latvija var visai Eiropai sniegt ko ļoti būtisku un svarīgu, tāpēc es jums novēlu, lai Latvija un latvieši vēl aktīvāk iepazīstinātu pārējo Eiropu ar savām gara bagātībām.

— Ko jums, vēstnieces kundze, vēlēt 2000. gadā?

— Es vēlos, lai šajā gadā turpinātu veiksmīgi attīstīties mūsu valstu un mūsu tautu attiecības. Gan politiskajā, gan arī ekonomisko kontaktu jomā, jo šeit mums ir vēl daudz neizmantotu iespēju. Tas saistīts arī ar to, ka mēs viens otru — gan latvieši frančus, gan franči latviešus — vēl pietiekami labi nepazīstam. Vēlēsim viens otram šajā gadā pārvarēt vēl sastopamo nezināšanu un tādējādi sekmēt mūsu sakaru tālāko attīstību.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"