Par bezdarbu un tā ierobežošanu
Latvijā oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits pagājušajā mēnesī pārsniedzis simt tūkstošus. Salīdzinot ar septembri, tas pieaudzis par 7154 cilvēkiem. Tādējādi bez darba pašlaik palikuši 8,2 procenti Latvijas iedzīvotāju.Vēl joprojām visaugstākie bezdarba rādītāji ir ekonomiski depresīvajā Latgales reģionā —Balvu, Krāslavas Preiļu un Rēzeknes rajonā bez darba esošo iedzīvotāju īpatsvars arī oktobrī bija virs 20 procentiem.
Tomēr šiem skaitļiem bīstami tuvojas arī citi Latvijas novadi, kur iepriekš nodarbinātības problēmas nav bijušas tik saasinātas. Tā jūrmalas zvejniekciemos sakarā ar produkcijas noieta tirgus zaudēšanu Krievijā aptuveni seši tūkstoši strādājošo iekļuvuši bezdarbnieku statusā. Limbažu rajonā, piemēram, bezdarba līmenis septembra beigās bijis 7 procenti, bet oktobra beigās sasniedzis jau 11,4 procentu līmeni, Talsos šie rādītāji septembrī un oktobrī bijuši attiecīgi 7,8 un 9,6 procenti.
Īpašas uzmanības vērts ir bezdarba pieaugums arī Rīgā. Kopš 1992. gada — laika, kad valstī vispār tika uzsākta bezdarbnieku reģistrācija — bezdarba līmenis šeit pirmoreiz pārsniedzis četru procentu robežu — septembrī Nodarbinātības valsts dienestā (NVD) oficiāli reģistrētie bezdarbnieki veidoja vēl tikai 3,7 procentus no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita, bet oktobra beigās šis rādītājs jau sasniedza 4,1 procentpunktu.
Turklāt, kā vakar, 10. novembrī, komentējot straujo bezdarba pieaugumu valstī, atzina NVD vadītājs Andris Siliņš, šie dati vēl neatspoguļo darba tirgus ainu pilnībā, jo vairāki lieli Latvijas uzņēmumi darbiniekiem likuši doties bezalgas atvaļinājumos.